Pasaulē arvien skaudrāk iezīmējas tendence, ka bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabadzīgāki. Arī Latvijai jau gadiem neizdodas izkļūt no ļoti izteiktas ienākumu nevienlīdzības apburtā loka.

Davosas Ekonomikas foruma galvenā tēma šogad ir pasaules iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Un ne velti – šobrīd plaisa starp pasaules bagātajiem un nabagajiem ir lielākā pēdējo simts gadu laikā, liecina dažādi pētījumi. Latvija tostarp pēdējos gados ir valsts ar visizteiktāko ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES).

Noslāņošanās maratons

Bagātībai ir tendence plūst vienos un tajos pašos maciņos. Izpētes kompānija Oxfam apkopojusi datus, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos. Šie dati liecina, ka 85 pasaules bagātākie cilvēki (viena palielāka autobusa pasažieru skaits) šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse (vairāk nekā 3,5 miljardi) kopā. Savukārt Šveices banka UBS norāda, ka Džini koeficienta vērtība (raksturo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā) pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi faktiski visās pasaules lielākajās tautsaimniecībās.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Tam vajadzēja 25 gadus - «laimes sajūtas plaisa» starp postpadomju un citām valstīm beidzot ir zudusi, vēsta qz.com.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) jaunākais ziņojums liecina, ka «laimes sajūtas plaisa» starp cilvēkiem no bijušās Padomju Savienības valstīm un citām valstīm ir pazudusi.

Ziņojums balstīts uz 51 000 interviju 34 valstīs un veikts 2015., 2016. gada laikā. Tas pirmoreiz atklāj, ka cilvēki bijušajās Padomju Savienības valstīs vairs nejūt zemāku apmierinātību ar dzīvi nekā tādās valstīs kā, piemēram, Vācija, Itālija un Grieķija.

Apmierinātība ar dzīvi augusi līdz ar ienākumu līmeni, taču nauda nav vienīgais faktors. Dažās no salīdzinātajām valstīm ir augstāks ienākumu līmenis nekā postpadomju valstīs, bet tajās ir zemāks apmierinātības ar dzīvi līmenis, liecina pētījums. Patiesībā kritums tādās valstīs kā Vācija un Turcija, kur apmierinātība ar dzīvi samazinājusies, neskatoties uz ienākumu kāpumu, daļēji ir iemesls tam, kādēļ plaisa zudusi - fenomens, ko pētnieki dēvē par laimes konverģenci.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina samazināties, intervijā Latvijas Radio sacīja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, atsaucoties uz jaunākā pētījuma Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016 datiem.

«Ēnu ekonomika Latvijā turpina samazināties vairāk vai mazāk saskaņā ar politikas veidotāju izstrādāto plānu, kas ir apmēram viena procentpunkta samazinājums gadā,» sacīja Sauka.

Vienlaikus viņš norādīja, lai gan Latvijā joprojām ēnu ekonomikas īpatsvars ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, šī plaisa sarūk un šobrīd ir apmēram 4-5 procentpunktu apmērā, kamēr pirms vairākiem gadiem šī starpība bija būtiski lielāka.«Iepriekšējos gados ir aktīvi strādāts pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, kas, acīmredzot, jau dod kaut kādus rezultātus,» piebilda Sauka.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma šorīt atzīmēja, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars, lai arī ne ļoti krasi, bet mazinās. Tāpat Latvija ēnu ekonomikas īpatsvara ziņā tuvojas līmenim, kāds ir pārējās Baltijas valstīs.«Šā gada datos, tāpat kā iepriekšējā gadā, faktiski lielākā atšķirība ir jautājumā par peļņas slēpšanu, tostarp īpaši starp Latviju un Igauniju,» atzīmēja Endziņš. Vienlaikus viņš piebilda, ka vakar valdības apstiprinātās nodokļu politikas vadlīnijas paredz būtiskas reformas, tajā skaitā uzņēmuma ienākuma nodoklī un 0% likmes noteikšanu reinvestētajai peļņai. «Ja izdosies to šogad apstiprināt, tad, ja ne nākamā gada rādījumā, tad pēc diviem gadiem mums ēnu ekonomikas īpatsvars būs par kārtu mazāks,» uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

2017.gadā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā strādājošie komersanti nav deklarējuši vidēji 35,6% no savu nodarbināto darba algām, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir palielinājies par 7,4 procentpunktiem - no 28,2% līdz 35,6%.

VID skaidro, ka 2017.gadā stājās spēkā izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas palielināja nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Lai kompensētu radušos papildu nodokļu izdevumus, MUN maksātāji «optimizēja» darba samaksas maksājumus, samazinot deklarētos ienākumus un palielinot nedeklarētos ienākumus.

2017.gadā nedeklarētās MUN saistības veidoja 35,6 miljonus eiro, savukārt 9,2 miljoni eiro bija nodokļu maksātāju deklarētās, bet nesamaksātās MUN saistības. Iemaksai deklarētais MUN 2017.gadā bija 92,83 miljoni eiro.

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Kopš Lielās franču revolūcijas laika jēdziens vienlīdzība ir gluži kā sarkanais lakats Spānijas buļļu cīņās. Pavicināja, izaicināja un uzvarēja vai zaudēja. Skatītāji vēro arēnu un azartā aiztur elpu, lai uzgavilētu matadoram par izveicību vai noelstos par asiņaino spēles iznākumu. Vienkārša un dzīvnieciska cīņa, kas balstās uz veiksmi un pieredzi, nevis vienlīdzību. Gluži tāpat kā Latvijas vienlīdzības pretstati.

Mums ir Satversme, kurā teikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Mums ir Veidenbaums, kurš dzejojis, ka dūrei tik spēks. Kur mēs esam nonākuši? Nekur tālāk neesam tikuši, kaut gan jēdziens vienlīdzība ir kļuvis par brīvbiļeti uz eiropiešu sirdīm. Cilvēki grib dzīvot ar apziņu par sociālo taisnīgumu, kuru var izteikt arī matemātiskā izteiksmē, piemēram, ar Džini koeficientu. Latvija nav visnevienlīdzīgākā Eiropas valsts, taču nav arī starp valstīm, kur iedzīvotājiem ir vienlīdzīgi dzīves apstākļi, ienākumi, iespējas.

Salīdzināšanai - 2015. gadā Latvijai Džini koeficients bija ap 35%, un šis rādītājs bija viens no sliktākajiem Eiropā. Tas parāda, cik vienlīdzīgi ir ienākumi starp dažādām sabiedrības grupām un cik liela ir plaisa starp bagātākajiem un trūcīgākajiem. Piemēram, Zviedrijai Džini koeficients bija 25%.

Ministru kabineta komiteja šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu ar 2016.gadu ieviest diferencēto neapliekamo minimumu.

Neskatoties uz sociālo partneru iebildumiem, šo jautājumu virza skatīšanai valdības sēdē, kur tiks pieņemts politisks lēmums. Pret koncepcijas tālāku virzību iebilda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (V) atgādināja, ka diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu paredz valdības deklarācijā dotais uzdevums.

Jautājums vēl pirms valdības sēdes tiks skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kas notiks trešdien, 26.augustā.

Valdības komiteja šodien uzklausīja FM konceptuālo ziņojumu Priekšlikumi diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kompleksi izvērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, kurā ministrija rosināja atbalstīt priekšlikumu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu jau no nākamā gada.

Pensiju 2. līmeņa uzkrājumu apmērs veicina jaunu dalībnieku interesi par šo tirgu, nākamajā gadā varam sagaidīt pārvaldīšanas komisiju samazinājumu, kā arī klientiem varētu būt pieejami pensiju plāni, kas akcijās ļautu ieguldīt līdz pat 75% no līdzekļiem

To intervijā DB atklāj Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs. «Informatīvajā telpā aizvien biežāk ir dzirdami tādi izteicieni kā «tuvojas demogrāfiskā katastrofa» un «vecumdienu apokalipse», taču es neesmu šādu epitetu piekritējs,» atzīst I. Arefjevs.

Kā Latvijas pensiju sistēma izskatās, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?

Mūsu sabiedrība nenoliedzami pakāpeniski noveco. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī citur Eiropā, taču Baltijā situāciju pasliktina tas, ka daudzi jaunieši aizbrauc strādāt uz citām valstīm. Jā, objektīvi raugoties, mums ir nepietiekama pensiju kapitāla problēma, bet tas nebūs smagākais brīdis Latvijas vēsturē. Turklāt šāds liktenis draud visai Eiropai – daudzas attīstītās valstis jau ir saskārušās ar to, kamēr mums vēl ir laiks meklēt risinājumu.

Makroekonomiskā stabilitāte ir sasniegta, un Latvijas ekonomika aug. Tomēr reformu plāniem trūkst ambīciju, Baltijas jūras reģiona indekss Latvijai neuzrāda uzlabojumu, ekonomikas strukturālā kvalitāte joprojām ir zem reģiona vidējā, pauž Swedbank, pamatojoties uz Swedbank Baltijas Jūras reģiona apskatu.

Apskatā norādīts: «Ir nepieciešamas plašas reformas, veicinot ražīguma kāpumu un mazinot darba tirgus pārkaršanas riskus, jāreformē izglītība un jāuzlabo tās saikne ar inovācijām, jāveido paredzama nodokļu politika. Bez tā izaugsmes temps un ienākumu kāpums būs lēns. Stratēģiskie plāni un reformu iniciatīvas ir jāīsteno, nevis jānoglabā plauktos.»

Bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda, ka «daudzas reformas var īstenot tikai tad, ja vienlaikus tiek mainīts arī budžeta naudas plūsmas un finansēšanas mehānisms».

Tāpat ekonomists uzsver – ministru prezidenta Valda Dombrovska lēmums demisionēt nozīmē, ka jāveido jauna valdība, kas vēl vairāk novērš uzmanību no strukturālo reformu īstenošanas.

Šogad pasaules varenie vairāk runās par politiskiem tematiem , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamās nedēļas vidū Šveices pilsētelē Davosā aizsāksies nu jau leģendāru statusu ieguvušais Davosas Pasaules ekonomikas forums. Pagājušajā gadā galvenā foruma tēma bija augošā plaisa starp pasaules turīgajiem un nabadzīgajiem. Un kā nu ne – pasaules finanšu krīze bija beigusies un, kāpēc lai nepaspriestu par ienākumu nesabalansētību. Šajā sakarā interesanti, ka, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos, 85 pasaules bagātākie cilvēki šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse kopā. Tādējādi var ironizēt, ka Davosas foruma dalībnieku viena autobusa sastāvs kontrolē lielāku bagātību nekā 3,5 miljardi vienkāršo pasaules iedzīvotāju (tik tālu no patiesības tas nemaz nav).

Izvērtējot situāciju, kāda bijusi Latvijā 2018.gadā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis, ka nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pērn veidojis 19,3% un, salīdzinot ar 2017.gadu, tas ir samazinājies vien par 0,6 procentpunktiem, informē VID.

Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar «aplokšņu» algām pērn bijuši 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk, nekā gadu iepriekš, kad nodokļu zaudējumi šādā veidā sasniedza 927,01 miljonu eiro. Rīgas reģionā ir vislielākais «aplokšņu» algas saņēmēju īpatsvars - 37%.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb «aplokšņu» apmēru ir dramatiska, un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu.

«Skaidrs, ka VID darbība primāri jākoncentrē uz tām nozarēm, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir vislielākais. Šobrīd tās ir būvniecība, pasažieru pārvadājumi, it īpaši taksometru pakalpojumi, kā arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji. Tāpat skaidrs, ka valdības un Saeimas līmenī ir jāveic izmaiņas dažādos likumos, kas atraisītu atbildīgajām valsts institūcijām rokas cīņā ar ēnu ekonomiku,» uzsver VID ģenerāldirektore.

Viena no interesantākajām lietām, ko mums sniedz nesen publiskotā DNB Latvijas barometra dati, ir iespēja paskatīties, cik lielā mērā ir attaisnojušās iedzīvotāju izteiktās prognozes 2010.gadā par to, kas Latvijā atsevišķos svarīgos aspektos varētu notikt nākamo piecu gadu laikā.

Var secināt, ka pirms pieciem gadiem, domājot par nākotni, mēs esam bijuši ļoti optimistiski – tikai retais ir spējis pieļaut, ka dzīve vidējā termiņā varētu arī neiet uz augšu vai vismaz stāvēt uz vietas. Apskatītais piecu gadu periods saistībā ar norisēm valstī man visdrīzāk saistās ar apzīmējumu «vidējs termiņš», jo šādu laika posmu man ir grūti nosaukt par īstermiņu, bet arī ilgtermiņš, manuprāt, gluži tas nav.

Tikai 14% aptaujāto pirms pieciem gadiem paredzēja, ka viņu ienākumi šajā laikā visdrīzāk samazināsies. Taču pašlaik gandrīz katrs trešais apgalvo, ka pirms pieciem gadiem ir saņēmis vairāk naudas nekā patlaban (30%). 41% aptaujāto tolaik prognozēja savu ienākumu palielināšanos, patlaban to atzīst tikai 32%.

Motivācija iedzīvotājiem braukt prom no Latvijas šobrīd ir krietni mazāka nekā iepriekšējā krīzē, kas bija 2008.gadā, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atzina, ka gadījumā, ja Latvijas ekonomika ilgstoši būs vājāka nekā citās valstīs, došanās labākas dzīves meklējumos uz ārvalstīm būs viena no Latvijas iedzīvotāju izvēlēm, taču šobrīd situācija ir radikāli savādāka nekā iepriekšējā krīzē 2008.gadā.

"Situācija ir radikāli savādāka nekā 2008.gadā. Gan ekonomika ir spēcīgāka, gan bezdarbs ir zemāks, gan ienākumu līmenis Latvijā ir jau krietni, krietni augstāks. Līdz ar to plaisa starp ienākumiem, kas ir pieejami Latvijā, un ienākumiem, kas ir pieejami citās valstīs, vairs nav tik liela, un motivācija braukt prom no Latvijas ir krietni mazāka," sacīja Kazāks.

Viņš arī uzsvēra, ka ir kritiski svarīgi "darīt pēc iespējas gudrākas lietas", lai valsts ekonomika būtu spēcīgāka un būtu iespējams sasniegt augstāku ienākumu līmeni.

Ekonomiskās krīzes laikā valdība bija spiesta palielināt nodokļus, lai uzlabotu valsts finanses.

Savukārt attīstības periodā nepieciešams no kvantitātes pārlikt uzsvaru uz kvalitāti. Ir sākts darbs pie jaunas nodokļu politikas stratēģijas. Tiek plānots sekmēt konkurētspēju, mazināt nevienlīdzību un palielināt budžeta ieņēmumus. Turpmākajā rakstā par to, vai tas viss liecina par fokusa maiņu un to, cik lielā mērā tieši nodokļi ietekmē konkurētspēju.

Līdz nākamā gada aprīlim valdība plānojusi izdiskutēt un apstiprināt nodokļu politikas pamatnostādnes 2017. – 2021. gadam. Tas ir ļoti gaidīts, lai arī lēni sperts solis. Augošas ekonomikas apstākļos saturiski pārskatīt nodokļus varēja sākt agrāk. Tomēr, iespējams, bija jānobriest sajūtai par to, ar kuru reģionu sevi salīdzinām un ar ko vēlamies konkurēt globālajā tirgū - gan eksportējot, gan piesaistot investīcijas.

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi, cīnoties ar deflācijas draudiem eirozonā, varētu sastapties ar ieņēmumu nevienlīdzības problēmu, raksta Bloomberg.

Patlaban, kad procentu likmes ir tuvu nullei, ECB īstenos aktīvu iepirkšanas programmu, lai paaugstinātu inflāciju līdz bankas noteiktajam mērķim. Taču, jo tuvāk viņš tuvojas programmas īstenošanai, kuru jau veikusi ASV Federālo Rezervju sistēma, Anglijas Banka un Japānas Banka, jo vairāk viņš riskē padarīt bagātākos vēl bagātākus, norāda vairāki ekonomisti.

ASV aug starpība starp bagātāko un nabadzīgāko cilvēku ieņēmumiem. Kaut arī monetāro institūciju pārstācji saka, ka obligāciju iepirkumi tiek veikti, lai stabilizētu ekonomikas situāciju un balstītu atveseļošanos, ekonomisti un citi eksperti aizvien biežāk uzdod jautājumu, vai viens no šādas politikas blakusefektiem nav lielāka ienākumu plaisa.

Pasaules 26 bagātākajiem cilvēkiem pieder tikpat daudz, cik pasaules iedzīvotāju nabadzīgākajai pusei, pirmdien paziņoja starptautiskā humānās palīdzības organizācija «Oxfam» dienu pirms Pasaules ekonomikas foruma, kas notiks Šveices kalnu kūrortā Davosā.

«Oxfam» ziņojumā arī teikts, ka visu pasaules miljardieru bagātība pagājušajā gadā ik dienu pieaugusi par 2,5 miljardiem ASV dolāru.

Pasaules bagātākā cilvēka interneta tirdzniecības platformas «Amazon» dibinātāja Džefa Bezosa bagātība pērn palielinājusies līdz 112 miljardiem dolāru, sacīts ziņojumā. Tajā norādīts, ka tikai viens procents Bezosa bagātības ir līdzvērtīgs 105 miljonu cilvēku apdzīvotās Etiopijas veselības aprūpes gada budžetam.

Savukārt pasaules iedzīvotāju nabadzīgākās puses jeb 3,8 miljardu cilvēku rocība pērn sarukusi par 11%, teikts «Oxfam» ziņojumā.

Tajā uzsvērts, ka pieaugošā plaisa starp bagātajiem un trūcīgajiem vājina iespējas cīnīties pret nabadzību, kaitē ekonomikai un vairo sabiedrības neapmierinātību.

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Pasaules ekonomikas forumam Davosā šogad aprit 50 gadi, organizētājiem cenšoties pierādīt, ka tas izaudzis no ietekmīgo un vareno "tusiņa" jēgpilnā pasākumā.

Forumā šogad vairāk tiks uzklausīti vides aktīvisti, un dalībnieku vidū būs zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga un Maika Vaits, kurš ir viens no kustības "Occupy Wall Street" izveidotājiem.

Vaits atzinis, ka piedalīšanās Davosas forumā, visticamāk, būs viņa reputācijas pašnāvība, bet paudis viedokli, ka ir nepieciešams veidot "sarežģītu aliansi" starp aktīvistiem un ekonomikas un sociālās elites locekļiem.

Pasaules ekonomikas forumu 1971.gadā izveidoja vācu ekonomists Klauss Švābs. Forums ik gadu pulcē pasaules biznesa, politisko un akadēmisko aprindu, kā arī mediju un nevalstisko organizāciju līderus, kas vēlas uzlabot ekonomisko, politisko un sociālo situāciju pasaulē.