Ražošana

Strādā ar teju visiem Mendeļejeva tabulas elementiem

Armanda Vilcāne, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

SIA Schaeffler Baltic izstrādātā un patentētā ātrgaitas jonu-plazmas magnetronās izputināšanas iekārta Naco-600 uzskatāma par ātrāko šāda veida sistēmu pasaulē

Šī iekārta paredzēta daudzslāņu nanopārklājumu automātiskai uzklāšanai uz dažādiem materiāliem un detaļām, piemēram, automašīnu rezerves daļām. Naco-600 pretendē uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 balvu kategorijā Inovatīvākais produkts.

Iekārta ražota tepat Rīgā – Schaeffler Baltic pētījumu centrā. Tai raksturīgi augsti precizitātes rādītāji industriālajai rūpniecībai, kā arī Eiropas un Amerikas globālajiem automobiļu komponenšu ražotājiem. Ar iekārtas palīdzību uz dažādiem elementiem, kuri pakļauti berzei, augstām temperatūrām un ātram nolietojumam, tiek uzklāts pārklājums, kas paaugstina šo detaļu nodilumizturību, samazina berzes koeficientu un palīdz sasniegt citus rādītājus atkarībā no produkta tehniskās specifikācijas. Pašlaik uzņēmums iekārtu pamatā izmanto nanopārklājumu izstrādei un ražošanai automobiļu rezerves daļu pārklāšanai, kuru galvenais pasūtītājs ir mātes uzņēmums – Vācijas autorūpniecības nozares gigants Schaeffler AG.

Schaeffler Baltic valdes loceklis Aleksandrs Parfinovičs atklāj, ka vidēji katrā automašīnā ir ap 100 Schaeffler grupas ražotajām komponentēm. «Pārsvarā produkti tiek tirgoti Eiropā, bet šobrīd Schaeffler ļoti strauji aug arī Āzijā – tas ir uzņēmuma nākotnes tirgus,» viņš norāda.

A. Parfinovičs lepojas ar to, ka arī Latvija kopš 2015. gada ir daļa no lielās Schaeffler grupas.

Visu rakstu Strādā ar teju visiem Mendeļejeva tabulas elementiem lasiet 8. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuviešu dizainere, Viļņas Mākslas akadēmijas studente Karolīna Petraitīte izgudrojusi saistošu mācību līdzekli, kas saskaņā ar viņas ieceri palīdzēs skolēniem vieglāk apgūt ķīmiju un izprast Mendeļejeva periodiskās tabulas struktūru.

Ar ķīmiskajiem elementiem viņa piedāvā iepazīties, izmantojot īpaši šim nolūkam radītus dažādu krāsu un lieluma žetonus, ko var fiziski savienot, lai saprastu, kā veidojas molekulas.

Karolīnas bakalaura darbs «Ķīmijas žetoni» («Chem žetona») 2018.gadā saņēmis Jaunā dizainera godalgu produktu dizaina kategorijā.

Kā dizainere sacījusi Lietuvas biznesa laikrakstam «Verslo žinios», viņa pati augusi pedagogu ģimenē, tādēļ nav nejaušība, ka bakalaura darba tēmu izvēlējusies izglītības jomā, tomēr galvenais dzinulis bijis cits.

«Produktu dizainera mērķis ir diagnosticēt problēmu un palīdzēt to izārstēt. Studējot ievēroju, ka ar izglītību saistītu dizaina iniciatīvu nav daudz. Nodomāju, ka vizualizējot spēšu iedziļināties vienā no sarežģītākajām nozarēm un pasniegt to jaunā veidā. Šķiet, ķīmija ir vissarežģītākā joma, kādu vien būtu varējusi izvēlēties,» viņa stāstījusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vēstule redakcijai: Jaunlaiku sarunu skaidrojošā vārdnīca

Cerot uz sapratni un konstruktīvu sadarbību, paliekot Jūsu vēstuļdraugs – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni, 2018. gada oktobrī, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, drīz būs mēnesis kopš vēlēšanām, bet jaunās valdības veidošana plašākai sabiedrībai sāk šķisties aumež dīvaina. Cilvēku grupas rīko sanākšanas krustiskos sastāvos un dažādās grupās, bet tām sekojošie paziņojumi par to, kas ir runāts un kas sarunāts, rādās līdzīgi kā viena metiena žurkuļi.

Kā zināms, visos laikos ir bijusi mode ne tikai uz apģērbiem un dejām, bet arī uz īpašiem mīļvārdiņiem un izteicieniem. Un līdzīgi, kā pa gabalu var uzpazīt no dzīves atpalikušu indivīdu pēc kļošenēm vai aveņkrāsas žaketes, līdzīgi ir arī ar sarunu vārdnīcu. Atcerēsimies, ka ap 6. Saeimas vēlēšanu laiku uz žurnālistu jautājumu par kandidāta lielāko trūkumu smalka atbilde skanēja: «Es esmu pārāk godīgs.» Šobrīd retardētus pusstulbeņus izdod gadsimtu mijas frāzes «nekļūdās tas, kas neko nedara» un «mēs gribam būt daļa no risinājuma, nevis problēmas».

Tā kā sarunu festivāls iegājis jaunā cēlienā, kura rezultāti vēl ne tik drīz gaidāmi, piedāvāju caur Jūsu plaši iecienītā laikraksta slejām dot zināmu atbalstu aktuālo politisko paziņojumu tulkošanā. Tas būtu tāds kā ceļvedis šīgada politizteicienu modes jaunumos ar skaidrojošās vārdnīcas elementiem. Tabulas kreisajā stabiņā – kas reāli noticis, runāts un apspriests, labajā – kas pēc tam paziņots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju tēju ražotāji pēc nesen veiktās tēju pārbaudes un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām pieļauj, ka patērētāji uzmanīgāk izvēlēsies tējas, piektdien, 16.februārī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pašmāju tēju ražotāji par biedrības Zaļā brīvība veikto lielveikalos nopērkamo populārāko tēju pārbaudi un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām uzzināja tikai no Dienas Biznesa. Ražotāji pieļauj, ka pircēji turpmāk būs vērīgāki un uzmanīgāk izvēlēsies tējas.

«Mēs paši lielveikalā pirkām Zaļo tēju mundrumam. Izrādās, ka tajā ir pesticīdi. Tagad būsim uzmanīgāki,» teic Amatas novada Zaubes pagasta z/s Ozoliņi saimniece Brigita Lūkina. Viņa savā saimniecībā audzē aptuveni 10 – 15 kultūras un trūkstošos augus piepērk klāt no citiem audzētājiem. Saimniece zina teikt, ka, iespējams, turpināsies arī vietējo tēju pārbaudes. «Par savām tējām esmu pilnīgi droša, bet, tā kā iepērku tējas no citiem, man jābūt drošai, ka ar tām arī viss ir kārtībā,» norāda z/s Ozoliņi saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pabeigts Ķemeru parka pārbūves un restaurācijas būvprojekts

Zane Atlāce - Bistere, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot Ķemeru attīstības vīziju, pabeigta Ķemeru parka pārbūves un restaurācijas būvprojekta izstrāde, informē SIA Livland Group pārstāve Ance Bērziņa.

2017.gada aprīlī SIA Livland Group uzsāka būvprojekta izstrādi Ķemeru parka pārbūvei un restaurācijai. Kopējā projektējamā parka platība ir ap 30 ha, tai skaitā parka teritorijai pieguļošās ielas.

Ķemeru parks ir valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis Nr.5341. Izstrādājot labiekārtojuma priekšlikumu, īpaši ņemta vērā parka kultūrvēsturiskā un ainaviskā vērtība, kā arī pamatfunkcijas, kas nodrošina rekreācijas iespējas visām iedzīvotāju paaudzēm. Paredzēts saglabāt parka vēsturiskā plānojuma kompozīciju, balstoties uz 1933.-1936. gada koncepciju, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, to sasaisti ar viesnīcu un blakus teritorijām, radot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, veselīgus un ērtus apstākļus apmeklētāju pilnvērtīgai rekreācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Elektronisko maksājumu digitālā transformācija; PSD2 no iedzīvotāju skatu punkta

Latvijas Bankas maksājumu sistēmu un finanšu tirgus analītiķe Edīte Gailiša, 07.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko maksājumu pasaule ir ļoti cieši saistīta ar dažādām mūsdienu tehnoloģijām. Un tās attīstās daudz straujāk, nekā tām var tikt līdzi regulējošā likumdošana.

Pašlaik maksājumu tirgu Eiropas Savienībā (ES) regulē 2007. gadā pieņemtā Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva, bet 2018. gada sākumā visiem ES valstu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsāk dzīvot pēc jaunas kārtības un noteikumiem, ko noteiks Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2).

Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva (Payment Services Directive - PSD) tika apstiprināta 2007. gadā un tā radīja vienotu maksājumu tirgu Eiropā. Direktīva noteica, ka visās ES dalībvalstīs elektroniskos maksājumus regulē vienādi noteikumi. Katrā ES dalībvalstī direktīvas tiek ieviestas caur nacionālo likumdošanu - Latvijā 2010. gadā stājās spēkā Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Ir pagājuši 10 gadi un Eiropas ekonomikas digitalizācija ir ievērojami gājusi uz priekšu. Pa šo laiku tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās, bet tirgū ienākuši jauni spēlētāji, kas piedāvā virkni jaunu, inovatīvu pakalpojumu, bet daudzi no tiem pašlaik netiek nekādā veidā regulēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lursoft: Visbiežāk norēķinus kavē mazumtirdzniecības, ēdināšanas un būvniecības uzņēmumi

LETA, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, ēdināšana un būvniecība, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.

«Lursoft» pētījums arī apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.

Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši deviņu gadu vecumu, savukārt vecumā līdz trīs gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu, norāda «Lursoft».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādudien cilvēki sapratīs, ka jābūt līdzsvaram starp planētu, cilvēku un peļņu, un tad ilgtspēja būs galvenā tendence tējas un kafijas ražošanā un patērēšanā

Tā cer tējnīcas Illuseum un kafejnīcas Strada vadītāja Gundega Silniece.

Latvijas sabiedrības tējas baudīšanas rituāls, tējojot mājās, ir viens no iemesliem, kāpēc pagaidām ir tik maz specializēto tējnīcu. Vienlaikus gadu gaitā ir skaidri redzams progress, un ir daļa sabiedrības, kas novērtē augstas kvalitātes tēju, izvēlas vecinātu Ķīnas puer vai ulunu. Tomēr G. Silniecei šķiet, ka tik specifiskai lietai kā tējai ar sāļu siera cepurīti vai īpaši dārgai tējai Latvija vēl nav gatava.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Tējnīca un veikals Illuseum darbojas kopš 2011. gada, bet tās priekšgājēja Goija tika atvērta jau 2004. gadā. Kā šajā laikā Latvijā ir mainījusies izpratne par tēju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pievērš uzmanību savam dzērienam

Anda Asere, 29.01.2019

Zīmolam Dr. Tereško tējas nesen atvērts veikaliņš Pļavas aptieka Rīgā. Tās izveidotāja Ilze Ģērmane teic, ka daudzi ir sapratuši, ka ir nozīme tam, kādu «degvielu» sevī pilda.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados cilvēki rūpīgāk izvēlas tēju, iedziļinoties tās izcelsmē un ražošanas veidā; Latvijā īpaša vieta šī dzēriena patēriņā ir augu tējām.

Tā liecina nozares ekspertu novērojumi. «Pirms astoņiem gadiem vajadzēja skaidrot, kas ir Ķīnas fermentētā tēja pu’er un Ķīnas oolong, bet šobrīd vairums galvaspilsētas iedzīvotāju to jau zina. Cilvēki mēdz jaukt Japānas zaļo pulverveida tēju matcha ar negrauzdēto Dienvidamerikas akmeņozola lapu tēju mate, bet vismaz ir skaidrs virziens. Tāpat ir pieaugusi kvalitatīvas tējas pagatavošana un pasniegšana restorānos un kafejnīcās, ir specializētās tējnīcas. Situācija ne tuvu nav pielīdzināma ideālai, bet ir vērojams progress,» vērtē Gundega Silniece, tējnīcas Illuseum vadītāja un Latvijas Tējas biedrības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Aplūko, kā izskatīsies Rail Baltica nākotnes infrastruktūra

Zane Atlāce - Bistere, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras elementu vizualizācijas, prezentējot gājēju pārvadu un tuneļu, trokšņu barjeru, žogu, dzīvnieku pāreju, uzbērumu un ierakumu, kā arī reģionālo staciju dizainu.

Infrastruktūras elementu vizualizācija ir daļa no lielāka projekta, ko AS "RB Rail" īstenoja sadarbībā ar itāļu arhitektūras un dizaina uzņēmumu "3TI Progetti". Šī projekta laikā "3TI Progetti" izstrādāja arhitektūras, ainavu un vizuālās identitātes dizaina vadlīnijas visam "Rail Baltica" dzelzceļa tīklam. Šīs vadlīnijas sniedz saskaņotus risinājumus infrastruktūras elementiem, kurus piemēros visās trīs Baltijas valstīs.

Dzelzceļa tīkla identitātes sagatavošanas laikā tika iesaistītas daudzas ieinteresēto personu grupas, lai apkopotu viņu zināšanas un noteiktu, ko viņi sagaida no "Rail Baltica" infrastruktūras vizuālā izskata. Tajās ietilpa arhitekti, ainavu arhitekti, universitātes, dzelzceļa administratori un pašvaldības visās trīs Baltijas valstīs. Turklāt "RB Rail" izpētīja un pievērsās dažādu pasažieru grupu, tostarp cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām, vecāku ar maziem bērniem, kā arī senioru vajadzībām, lai nodrošinātu, ka "Rail Baltica" infrastruktūra būtu pieejama un droša visiem pasažieriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī 2020.gada Latvijas kopbudžeta ieņēmumi plānoti rekordlielā – 10 miljardu eiro – apmērā, tomēr naudas joprojām trūkst daudzām Latvijas sabiedrībai svarīgām jomām, piemēram, veselības aprūpei. Tāpēc jautājums, kā palielināt nodokļu ieņēmumus, no turpmākās politiķu dienaskārtības nezudīs, jaunajā žurnālā Dienas Bizness norāda žurnālists Māris Ķirsons.

Vērtējums par to, vai Latvijā nodokļos tiek iekasēts daudz vai maz, dažādās auditorijās būtiski atšķiras, jo vieni ar saviem argumentiem pamato, ka nodokļu slogs ir pārāk liels, tāpēc neesot samaksājams un tikai veicinot ēnu ekonomiku. Savukārt citi pārliecināti tieši par pretējo – nodokļu slogs ir pārāk mazs un tāpēc politiķiem tā apmērs (likmes) ir jāpalielina. Tas, ka nodokļu īpatsvars Latvijā pret IKP ir viens no zemākajiem visā Eiropas Savienībā (ES), tiek nemitīgi atgādināts un arī apspēlēts, sagatavojot teju vai ikkatra gada budžeta projektu. Proti, nodokļu ieņēmumi no IKP Latvijā 2019.gadā esot vien 31,2%, bet vajadzētu būt 33% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Samazina attālumu līdz personāldaļai

Anda Asere, 26.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"FjordHub" piedāvā darbinieku laika plānošanas un laika kontroles platformu darbiniekiem, kuri nestrādā birojā un kam nav sava darba galda un datora.

"Mēs optimizējam plānošanu ražošanā un tirdzniecībā nodarbinātajiem, kā arī arī palīdzam ar iesaisti. Šo nozaru uzņēmumos ir salīdzinoši liela kadru mainība, bet ar mūsu interaktīvajiem kioskiem samazinās attālums no darbinieka līdz personāldaļai," saka Dzintars Ramats, SIA "FjordHub.com" izpilddirektors.

Viņš skaidro, ka šis produkts ir risinājums starp lieliem un maziem uzņēmumiem domātiem personālvadības rīkiem. Tajā iespējama plānošana, atskaišu veidošana, integrācija ar citām sistēmām. "Biroja darbiniekiem jau ir dažādi personālvadības rīki un sistēmas, bet ražošanā un tirdzniecībā strādājošiem, kam nav konkrētas darbavietas pie galda ar datoru, šādu risinājumu nav. Tāpēc koncentrējamies uz ražošanas un tirdzniecības uzņēmumiem. Esam izveidojuši interaktīvu kiosku, pie kā reģistrē darba laiku, kā arī redz personalizētas ziņas par dažādām sapulcēm, aptaujas darbiniekiem, ugunsdzēsības mācībām, līdz šim nostrādātajām stundām, nopelnīto un nākamajām maiņām," viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Deep White jaunajā birojā iemiesots industriāls minimālisms

Linda Zalāne, speciāli DB, 12.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komunikācijas vadības aģentūras Deep White jaunajā birojā bijušajā rūpniecības ēkā iemiesots industriāls minimālisms, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums uz jaunām mājām pašā Rīgas sirdī, Ģertrūdes ielā, pārcēlās, jo darbinieku skaits bija pāraudzis iepriekšējā biroja kapacitāti. Salīdzinot ar iepriekšējo mājvietu, kur aģentūra atradās aptuveni piecus gadus, ietilpība palielinājusies vairāk nekā divas reizes. Jaunā biroja platība ir ap 400 m2, un birojs izvietots divos ēkas stāvos.

«Atrast nebija viegli, bet, kā sākām meklēt, tā arī atradām. Mums bija skaidrs, ko vēlamies, proti, industriāla tipa telpas, augstiem griestiem, pašā Rīgas centrā. Vienā birojā radījām dažādas darba vides – zonas ar ļoti atšķirīgu atmosfēru, jo sapratām, ka ir nepieciešamība, lai cilvēki var strādāt visi kopā, atvērtā tipa birojā, bet brīžos, kad vajag veikt radošu darbu, var būt arī klusumā un mierā,» raksturo aģentūras Deep White īpašniece Egle Klekere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Matric tīklojums autors: Tas ir manis radīts pilnībā oriģināls risinājums

Kristīne Stepiņa, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevajag iet pie Zilākalna Martas – bez šādu gaišreģu padomiem biznesā iespējams daudz ko redzēt un prognozēt pašiem, vajag tikai lasīt pareizo literatūru, uzskata A.C.B. grupas operatīvais vadītājs, biznesa konsultants Armands Sviķis, kurš nesen izdevis grāmatu Matric tīklojums

Tajā teorija ir sakausēta ar personisko pieredzi, klāt piejaucot veselīgu humora devu. Grāmata par biznesa pārvaldības modeli šobrīd ir viena no pārdotākajām Latvijas grāmatnīcās. Šodien A. Sviķis ar Matric tīklojumu iepazīstinās vadītāju konferences EBIT 2018 dalībniekus.

Kas ir Matric tīklojums?

Matric tīklojums ir oriģināls biznesa pārvaldības modelis, kas, pareizi pielietots, nodrošina uzņēmuma efektīvu darbību. Tas ļauj soli pa solim caurskatīt jebkuras organizācijas darbību, identificēt problēmu cēloņus un novērst kļūmes, akcentējot trīs svarīgākos elementus – stratēģiju, procesus un resursus. Šī grāmata ir balstīta personiskajā pieredzē un noderēs ikvienam, kurš apmaldījies uzņēmuma pārvaldībā, vēlas sākt darbību šajā jomā, atrisināt kādu citu sasāpējušu jautājumu vai vienkārši pārliecināties, ka pareizi dara pareizās lietas. Matric tīklojums ir pietiekams pamats, lai pieņemtie lēmumi būtu nekļūdīgi vai vismaz nebūtu muļķīgi, turklāt ne tikai biznesā, bet arī personīgajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No otrdienas, 28. maija, apgrozībā nonāks jaunās Eiropas sērijas banknotes - 100 eiro un 200 eiro, tā noslēdzot vērienīgo modernāka dizaina un drošāku banknošu ieviešanu, kas tika uzsākta vēl pirms Latvijas pievienošanās eiro zonai - 2013. gadā, apgrozībā laižot jauno 5 eiro banknoti, informē Latvijas Bankā.

Db.lv jau vēstīja, ka jaunās 100 eiro un 200 eiro banknotes papildinās Latvijā un citur eiro zonā jau ierastās 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes ar atjaunotu dizainu un uzlabotiem pretviltošanas elementiem.

Eiropas sērijas banknotes nodrošina labāku aizsardzību pret viltošanu, jo veikti banknošu drošības uzlabojumi. 100 eiro un 200 eiro banknotēm ir tādi paši pretviltošanas elementi kā 50 eiro banknotei, piemēram, portrets ūdenszīmē un hologrammā, kā arī jauni un uzlaboti elementi, kas padara tās grūtāk viltojamas, bet ir viegli pārbaudāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc augstas redzamības apģērba palielinās ne tikai Skandināvijā, bet arī Latvijā. Dizaineri piedāvā mūsdienīgus risinājumus ar atstarojošiem elementiem

Tā kā aptuveni 90% no Latvijā saražotajiem funkcionālajiem apģērbiem tiek eksportēti, nozīmīgu daļu uzņēmumu produktu portfelī veido augstu redzamību nodrošinošie tērpi. Lai tie atbilstu visiem darba drošības nosacījumiem, tiem ir jābūt sertificētiem. Tie biroju darbinieki, kuri uz darbu spiesti doties pa slikti apgaismotiem ceļu posmiem, var savu apģērbu kolekciju papildināt ar moderniem akcentiem, izvēloties vestes un aksesuārus, kuras palīdz justies droši gada tumšākajā laikā.

«Pieprasījums, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis un noteikti vēl augs saistībā ar Eiropas Savienības finansējuma programmu vēršanos vaļā, jo šos apģērbus galvenokārt izmanto celtniecībā un ceļu būvē nodarbinātie. Augstas redzamības apģērbs aizvien vairāk tiek pieprasīts arī no individuālo darbu veicējiem – būvniecībā pašnodarbinātām personām, kas liecina par atbildīgu attieksmi pret darbu un klientiem, kā arī vēlmi ievērot darba drošību,» spriež SIA Snickers Production Latvia izpilddirektors Kaspars Sedlenieks

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Covid-19 paātrina ikdienas pārnesi uz digitālo telpu

Nauris Kļava, EY Konsultāciju pakalpojumu partneris Latvijā, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no būtiskākajām izmaiņām, ko radījusi Covid-19 vīrusa krīze, ir arvien lielāka digitālo pakalpojumu izmantošana sadzīvē. Veidojas "digitālas mājsaimniecības" – cilvēku kopas, kas pieaugošu daļu sava brīvā laika piepilda un sadzīves uzdevumus risina ar digitālu pakalpojumu palīdzību.

Šai tendencei ir trīs būtiski elementi: pirmkārt, ir vesela virkne digitālo pakalpojumu, kurus cilvēki ir sākuši lietot tieši pandēmijas iespaidā, otrkārt, pieaug jau lietoto digitālo pakalpojumu apjoms un treškārt, jaunie padziļināti digitālo pakalpojumu lietošanas paradumi liek piešķirt augstāku nozīmi privātuma un datu izmantošanas jautājumiem.

Katrs no šiem elementiem rada jaunu ekonomisko un sociālo attiecību dinamiku un sekas. Tālāk ieskicēšu katru no šiem elementiem.

Pirmkārt, EY patērētāju uzvedības starptautiskais pētījums, ko veicām maija beigās un pašā jūnija sākumā, parāda, ka ir vesela virkne digitālo pakalpojumu, kurus cilvēki vīrusa krīzes laikā ir lietojuši pirmo reizi – šis visvairāk attiecas uz video zvaniem, kurus pirmo reizi izmantojusi vairāk nekā trešdaļa EY pētījuma respondentu. Vēl 15% respondentu pirmo reizi krīzes laikā ir internetā iegādājušies pārtiku un vēl tikpat ir pirmo reizi veikuši citus pirkumus tiešsaistē. 7% pirmo reizi sākuši veikt sadzīves maksājumus internetā. Šie ir būtiski rādītāji, jo jāņem vērā, ka, ja cilvēki ir izmēģinājuši jaunu un ērtu pakalpojumu, ir liela iespēja, ka tas kļūs par paradumu un attiecīgi mainīs šo patērētāju uzvedību pat tad, kad pandēmija būs beigusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Modē kempingu, glempingu un siena zārdu tūrisms

Daina Vinklere, Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes prodekāne, 15.07.2020

Daina Vinklere, Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes prodekāne

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eko nakšņošana uz salas ezera vidū jeb glempings Latgalē, namiņš kokā vai nakšņošana siena zārdā - pēdējā laikā ar šādiem piedāvājumiem pašmāju ceļotāju tiek uzrunāti aizvien aktīvāk.

Arī interese par šādiem nakšņošanas veidiem ir gana liela - uz mājiņu kokā vai vietiņu siena zārdā vēlamajā laikā var nākties gaidīt pāris mēnešus. Šobrīd tā ir pašmāju lauku eksotika, kas aizstāj braucienus uz tālajiem galamērķiem. Modē atgriežas lauku tūrisma pirmsākumu idejas, kas papildinātas ar dizaina vai paaugstināta komforta elementiem.

Eksotika un interesants piedzīvojums

Liela daļa tūrisma pakalpojumu sniedzēju šobrīd aicina ceļotājus nakšņot dažāda veida teltīs, piemēram, caurspīdīgās, vērojot zvaigznes, mājiņās kokos vai pat siena zārdā. Šādu pakalpojumu cenas ir dažādas un tās var sasniegt pat augstas kvalitātes viesnīcas numuriņa izmaksas. Tiem, kuru ikdiena paiet ārpus Rīgas un liela daļa laika tiek pavadīta pie dabas, tas var šķist mulsinoši, bet pilsētu iedzīvotājiem tā ir sava veida eksotika un interesants piedzīvojums - pavadīt nakti siena zārdā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Expo 2020 Dubaijā pasaules inovatoru samitā piedalīsies jaunuzņēmums no Latvijas

Ilze Žaime, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums "CheeksUp", kas radījis runas terapijas instrumentu bērniem, ir starp tiem 120 inovatoriem un uzņēmumiem no 65 valstīm, kas pulcēsies Expo 2020 Dubaijas pasaules inovatoru samitā Apvienotajos Arābu Emirātos.

Pasaules inovatoru samits ir daļa no Expo 2020 Dubaijā 100 miljonu dolāru programmas. Tā mērķis ir identificēt, finansēt un atbalstīt radošus projektus, kas risina pasaulē aktuālas problēmas, tādējādi palīdzot uzlabot dzīves apstākļus cilvēkiem un veicinot ilgtspējību.

Samita laikā, trīs dienu garumā 120 inovatori un eksperti no visas pasaules iesaistīsies paneļdiskusijās, meistarklasēs un organizēs individuālas tikšanās, lai dalītos savā pieredzē un izveidotu jaunas sadarbības.

Latvijas jaunuzņēmums "CheeksUp" ir uz spēles elementiem balstīta terapijas metode bērniem ar runas traucējumiem. Terapijas spēle apvieno 3D atpazīšanu reālajā laikā, kas palīdz bērniem mācīties runas laikā pareizi izmantot mēli un lūpas, apvienojot mācīšanos ar interaktīviem spēles elementiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vircavs: Z-torņiem nepieciešama pilnvērtīga visu konstrukciju ekspertīze

LETA, Db.lv, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdaugavā uzslietajiem «Z-torņiem» būtu nepieciešama visaptveroša nesošo konstrukciju ekspertīze, jo 13 gadus ilgušajā būvniecības procesā 15 reizes ir mainījušies būvniecības dalībnieki un daudzu nesošo konstrukciju dokumentācija ir vienkārši pazudusi.

Tā trešdien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē sacīja Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs.

Būvvaldes vadītājs skaidroja, ka patlaban ekspertīze veikta 28 atsegtajiem nesošo konstrukciju elementiem, bet būvvaldes rīcībā nav informācijas par to, kādā kvalitātē ir 83 nesošo konstrukciju elementi, kuriem ekspertīze nav veikta.

«Būvatļauja objektam tika izsniegta 2006.gadā un šajā laikā būvatļaujai ir pievienoti 15 pielikumi, kas saistīti ar būvniecības dalībnieku - būvnieku, projektētāju, būvuzraugu, autoruzraugu - maiņu. Līdz ar šīm pārmaiņām daudzām nesošajām konstrukcijām, kolonnām dokumentācija vispār ir pazudusi. Mēs nezinām, kas ir šajos aizsegtajos elementos, vai tur vispār ir stiegrojums, kādas kvalitātes betons tur ir izmantots un citu informāciju,» sacīja Vircavs, norādot, ka tādēļ ir nepieciešama pilnvērtīga visu konstrukciju ekspertīze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien publiskoja jauno 100 un 200 eiro banknošu attēlus.

Jaunās banknotes nonāks apgrozībā 2019. gada 28. maijā. Jau ir izlaistas 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes, un 100 un 200 eiro banknotes ir pēdējās divas Eiropas sērijas banknotes. Tas nozīmē, ka šī sērija ir pabeigta.

Jaunajās 100 un 200 eiro banknotēs izmantoti jauni un inovatīvi pretviltošanas elementi. Tāpat kā pārējo nominālvērtību banknotes, arī jaunās banknotes viegli pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot.

Pavadoņhologrammā sudrabotās joslas augšmalā redzami mazi euro simboli €, kas riņķo apkārt nominālvērtības skaitlim un kļūst skaidrāk saskatāmi tiešā gaismā. Sudrabotajā joslā redzams arī Eiropas portrets, arhitektūras elementu attēlojums un liels eiro simbols €. Uz jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm redzams arī uzlabots smaragdzaļš skaitlis. Lai gan smaragdzaļais skaitlis izmantots arī uz visām parējām Eiropas sērijas banknotēm, tā uzlabotajā versijā euro simboli € redzami arī uz skaitļa.

Komentāri

Pievienot komentāru