Igaunijas Drošības policija aizdomās turētā statusu noteikusi bankas "Bigbank" līdzīpašniekam Parvelam Prūnsildam un Tartu vicemēram Prītam Humalam, kuri abi ir parlamenta opozīcijā esošās partijas "Tēvzeme" biedri.

Humals tiek turēts aizdomās par procesuālo ierobežojumu pārkāpumu lielā apmērā, savukārt Prūnsilds - par palīdzēšanu un atbalstīšanu.

Prūnsilds trešdien žurnālistiem apstiprināja, ka viņa dzīvesvietā Drošības policijas darbinieki otrdien veikuši kratīšanu un viņam oficiāli noteikts aizdomās turētā statuss.

Kriminālprocess saistīts ar Igaunijas Nacionālā muzeja bijušās izstāžu zāles Tartu pārdošanu brālībai "Sakala", kuras biedrs ir Prūnsilds. "Sakala" nesen par 1,2 miljoniem eiro iegādājās ēku no valsts nekustamo īpašumu apsaimniekotāja "Riigi Kinnisvara" (RKAS).

RKAS ēku pirmo reizi izsolē izlika 2017.gadā, bet toreizējais valsts pārvaldes ministrs izsoli anulēja, jo par īpašumu interesējās Tartu pašvaldība, un piešķīra pilsētai pirmpirkuma tiesības. RKAS līguma projektu Tartu pašvaldībai iesniedza 2022.gadā.

Līdz vasarai, kad Tartu notiks plašākie Eiropas Kultūras galvaspilsētas programmas pasākumi, pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu un Tartu nav iespējams nodrošināt, un, kā apgalvo Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", tādu maršrutu var izveidot ne agrāk kā rudenī, vēsta reģionālais laikraksts "Tartu Postimees".

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Tartu un Rīgu nodrošināšana drīzumā nav iespējama, lai gan Igaunijas Klimata ministrija šim mērķim piešķīrusi 300 000 eiro.

"Elron" valdes loceklis Merts Ērenpreiss norādīja, ka ierasti vilcienu kursēšanas grafiki tiek sagatavoti ilgam laikam uz priekšu. Lai varētu sākt satiksmi starp Tartu un Rīgu, "Elron" izmantotie vilcieni "Stadler Flirt" ir jāsertificē darbībai Latvijā. To veic ar Eiropas Dzelzceļa aģentūras starpniecību. Latvijā jāveic arī vilcienu izmēģinājuma braucieni.

Otrs jautājums ir par tāda maršruta darbības modeli, piemēram, vai Igaunijas mašīnists var vadīt vilcienu bez Latvijas mašīnista atrašanās blakus. "Elron" maršruta izveidē ir jāsadarbojas ar Latvijas pasažieru vilcienu operatorkompāniju "Pasažieru vilciens", kas strādā ar zīmolu "Vivi", raksta "Tartu Postimees".

Atkritumu poligona Ķīvītes apsaimniekotājs SIA Liepājas RAS vēlas piesaistīt privātu investoru, kurš būtu gatavs izveidot jaunu biogāzes ražotni. Saražoto biogāzi atpirks SIA Liepājas RAS.

Pašreiz ir izsludināts iepirkuma konkurss par biogāzes piegādi SIA Liepājas RAS. Uzņēmums vēlas iepirkt biogāzi ap 4 miljonu m3/gadā. Biogāzes piegādes vietas noteiktas divas – Grobiņas novada Ķīvītes un Liepājā, Lībiešu ielā 24, ar iespēju piegādātājam izvēlēties piemērotāko.

Piegādes uzsākšanas laiks noteikts ne ātrāk kā 2012. gada vidus. Piedāvājuma izvēles kritērijs būs prasībām atbilstošas biogāzes piedāvājums ar viszemāko cenu.

Liepājas RAS no 2004. gada iegūst biogāzi atkritumu poligonā Ķīvītes un izgāztuvē Šķēde. Tā kā iegūtā biogāze nenoslogo poligona iekārtas, kas no biogāzes ražo elektrību, nepieciešama vēl kāda biogāzes ražotne, Db.lv informēja SIA Liepājas RAS valdes loceklis Normunds Niedols.

Dažu mēnešu laikā Jūrmalā autobusus plāno sākt darbināt ar Latvijā ražotu biogāzi, lai gan pagaidām tie brauc ar dabasgāzi.

Jūrmalā a/s Amo Plant Jelgavā ražotie autobusi pielāgoti Latvijā ražotās biogāzes izmantošanai, kas ļaus samazināt fosilās degvielas importu. Šim piemēram gan Latvijā, gan citās valstīs varot būt sekotāji. Pagaidām gan testa režīmā autobusos izmanto dabasgāzi, ko pēc pāris mēnešiem sola nomainīt ar pašmāju biogāzi, liecina DB rīcībā esošā informācija.

«Sākotnēji par ideju uzstādīt duālo sistēmu – biogāze (60%) un dīzeļdegviela (40%) – bija vērojama skepse, taču šobrīd situācija ir mainījusies un pat Latvijas lielākais pasažieru pārvadātājs 1,5 mēnešus uz līnijas testēja ar šādu sistēmu aprīkota autobusa darbu,» stāsta SIA Jūrmala – SV valdes loceklis Artūrs Oškalns. Viņš uzsver, ka savā ziņā izmantotā duālā tehnoloģija esot unikāla, jo citviet, piemēram, Stokholmā izmantojot tikai gāzi.

A/s Liepājas autobusu parks un a/s Air Baltic Corporation noslēdzis sadarbības līgumu, kas paredz nodrošināt autobusu pārvadājumu pakalpojumus airBaltic pasažieriem, kuri lido uz un no starptautiskās lidostas Rīga.

Autobusi savienos lidostu ar autoostām tādās Latvijas pilsētās kā Valmiera, Jēkabpils, Jelgava un Daugavpils, Tartu Igaunijā un Šauļiem Lietuvā. Autobusi brauks pēc grafika, kas izveidots atbilstoši airBaltic reisu ielidošanas un izlidošanas laikiem.

Līgums noslēgts no šī gada 1. marta līdz šī gada 31. decembrim, un tā plānotais apgrozījums ir 400 tūkstoši eiro.

Liepājas autobusu parka pārstāvji informējuši, ka uzņēmums šim mērķim ir iegādājies vienu 2013. gada izlaiduma Mercedes-Benz Tourismo autobusu par 216 tūkstošiem eiro.

Db.lv jau ziņoja, ka airBaltic no šā gada 1. marta sāks pasažieru pārvadājumus ar autobusu, lai savienotu Rīgu ar reģionu pilsētām Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. airBaltic pasažieriem šis pakalpojums būs bezmaksas. Autobusi savienos lidostu ar autoostām tādās Latvijas pilsētās kā Valmiera, Jēkabpils, Jelgava un Daugavpils, Tartu Igaunijā un Šauļiem Lietuvā. Autobusi brauks pēc grafika, kas izveidots atbilstoši airBaltic reisu ielidošanas un izlidošanas laikiem.

Šonedēļ medijos interesi izraisīja 9.6 miljonus vērtais skolēnu autobusu iepirkums. Valsts Reģionālās attīstības aģentūras izsludinātā konkursa nolikums nosaka, ka jauno autobusu krāsojumam noteikti ir jābūt oranžam.

Šī nav vienīgā neizskaidrojamā prasība. Auto piegādātāji un eksperti atzīst, ka nolikumā ir virkne ierobežojošu prasību. Pastāv aizdomas, ka konkurss rakstīts konkrētam pretendentam, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Ekonomiskās krīzes uzspiesta pērn Latvijā notika skolu reforma- daudzas slēdza un apvienoja. Tāpēc Šveices valdības atbalsts skolu autobusu iegādei bija gluži īstajā laikā. Ar tās palīdzību pie 110 autobusiem tiks 59 Latvijas pašvaldības.

Taču prasības autobusu saņēmējiem ir stingras - tos drīkst izmantot tikai skolēnu vešanai uz skolu un mājup. Nekādas ekskursijas vai izbraucieni brīvlaikā ar skolu autobusiem nav atļauti.

Jelgavas autobusu ražotājs AmoPlant, kurš atzīst, ka šeit ražotie autobusi kvalitātes ziņā pielīdzināmi vismaz Mercedez-Benz, cerības pašlaik saista ar Мосгортранс iepirkumu Maskavas pilsētas autobusu parka paplašināšanai. Tikmēr Db.lv piedāvā ielūkoties, kā uz montāžas līnijas, kas sastāv no 15 posmiem, tiek ražoti autobusi.

AmoPlant ražo četru modeļu autobusus – AmoPlant Ambassador SB 180, AmoPlant Ambassador SB 200, VDL Citea 120 un VDL Citea LLE 120, taču laikā, kad ražotnē viesojās Db.lv, tika ražoti četri Ambassador SB 200 modeļa autobusi, kuru pabeigšana plānota gada sākumā.

Montāžas procesu AmoPlant ražotnē Jelgavā skatiet galerijā augstāk!

Pašlaik AmoPlant ir apgādājis Jelgavu ar 44 un Jūrmalu ar četriem autobusiem. Tāpat ražotnē samontēti desmit VDL Citea zīmola autobusi pēc VDL pasūtījuma.

AmoPlant Ambassador pilnībā komplektēta autobusa cena ir 210 tūkstoši eiro. Lai arī cena ir augstāka nekā dažu citu ražotāju autobusiem, AmoPlant pārstāvji norāda, ka šiem autobusiem ir salīdzinoši mazs svars, kas ļauj mazināt dīzeļdegvielas patēriņu par 16 – 20%.

Nākamgad plānots sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu un Tartu, vēsta reģionālais laikraksts "Tartu Postimees".

Avīze ziņo, ka šī plāna īstenošanai Igaunijas Klimata ministrija 2024.gada budžetā paredzējusi 300 000 eiro.

Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals paskaidroja, ka projekts izstrādāts kopā ar Tartu pašvaldību, kas vēlas šo dzelzceļa savienojumu, jo nākamgad Tartu būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Ministrs piebilda, ka piešķirtie 300 000 eiro ļaus nākamgad sākt pasažieru vilcienu satiksmi šajā maršrutā, bet par projekta tehnisko virzību atbildīgs Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron".

"Ilgtermiņa plāns ir pastāvīgāks savienojums starp Tartu un Rīgu, bet pašlaik varam runāt tikai par nākamo gadu," teica ministrs.

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam Eiropu padarīt klimatneitrālu, tomēr šobrīd nav plāna, kā atbalstīt tālsatiksmes autobusus pārejā uz oglekļneitrāliem risinājumiem. Šķiet, ka pastāv kopēja ilūzija par to, ka elektriskie vilcieni atrisinās visas ar tālsatiksmes transportu un klimata mērķu sasniegšanu saistītās problēmas.

Kamēr Eiropas un valstu iekšējie līdzekļi tiek ieguldīti dzelzceļa savienojuma izveidē un attīstībā, tālsatiksmes autobusi ir aizmirsti. Nākotnes tālsatiksmes transporta risinājumu pamatā nav tikai pārvietošanās ar vilcieniem, bet gan dažādu transporta veidu mijiedarbība. Pat Vācijā, kur ir ļoti blīvs dzelzceļa tīkls, autobusi ir ārkārtīgi svarīgi.

Pirmkārt, ir daudz lokāciju, kur vilcieni nekad nebrauks dažādu iemeslu dēļ, piemēram, sliežu ceļu būvniecība prasa laiku un ne vienmēr gūst pozitīvu atbalstu sabiedrībā, jo cilvēki nevēlas, lai dzelzceļš būtu blakus viņu pagalmam. “Rail Baltica” ir viens no piemēriem - mēs strādājam pie jauna vilciena maršruta attīstības, tomēr neesam spējuši panākt pietiekami lielu progresu.

Trešdien, 12.novembrī, 53.autobusu maršrutā savā pirmajā reisā devās pirmie divi jaunie Solaris autobusi, informē Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme preses sekretārs Viktors Zaķis.

Patlaban Rīgas satiksme jau ir saņēmusi 18 jaunus Solaris autobusus.

V. Zaķis atgādina, ka 2013.gadā noslēdzās autobusu iepirkuma procedūra, kurā par izdevīgāko izvirzītajām prasībām tika atzīts Solaris Bus&Coach S.A. piedāvājums. Līgums paredz 175 autobusu iegādi par kopējo summu 58,3 miljoni eiro, atmaksas periods ir 10 gadi. Pirmie 35 autobusi tiks saņemti līdz šī gada beigām, bet pārējie nākamo četru gadu laikā.

60 no jaunajiem autobusiem būs 12 metrus gari, 115 - 18 metrus gari. Visi autobusi būs ar zemajām grīdām. Kalpošanas laiks paredzēts 12 gadi ar nobraukumu līdz 70 000 km gadā, garantija divi gadi vai 150 000 km noskrējiens, tiem būs izbīdāma platforma ar elektromehānisko pievadu (invalīdiem), apsildes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēma, integrētā borta informācijas sistēma u.tml. Autobusu papildaprīkojums paredz arī iekšējos LCD monitorus informācijas pārraidīšanai.

8. decembrī zinātnes centrā AHHAA, Tartu (Igaunija) 2.reizi notiks sTARTUp Day 2017 biznesa festivāls. Pasākuma galvenā tēma šogad ir «From Zero To Hero» - savos veiksmes stāstos dalīsies dažādu starptautisku startup uzņēmumu vadītāji, kas savu biznesu ir uzsākuši ar ierobežotu resursu daudzumu.

Šā gada tēmas ir saistītas ar produktu attīstīšanu, biotehnoloģijām, brendingu, datu drošību, kosmosa tehnoloģijām utt. No agra rīta līdz vēlam vakaram festivāla dalībniekiem būs iespēja apmeklēt dažādus pasākumus. Galvenie pasākumi notiks uz 4 skatuvēm un 2 darbnīcās.

Visas dienas garumā uzņēmumu pārstāvjiem būs iespēja prezentēt sevi potenciālo nākotnes investoru, partneru un klientu priekšā. Savukārt uz Swedbank firelight skatuves interesentiem būs iespēja vērsties pēc padoma pie labi pazīstamiem cilvēkiem.

«Tartu ir bijis atspēriena punkts vairākiem globāliem tehnoloģiskajiem uzņēmumiem un izgudrojumiem. Labvēlīgā pilsētvide un ievērojamais IKT uzņēmumu daudzums veicina veselīgu konkurenci un iedvesmo uzņēmumus iekarot pasauli. Ņemot vērā augstāko izglītības iestāžu un startup uzņēmumu blīvumu pilsētā, es ticu, ka Tartu ir īstā vieta tādam biznesa festivālam kā sTARTUp Day,» uzskata Tartu pilsētas mērs, Urmas Klaas.

Gan ar zīmolu "Vivi" strādājošais Latvijas pasažieru vilcienu operators "Pasažieru vilciens", gan ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" ir ieinteresēti sākt satiksmi starp Rīgu un Tartu, raksta Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portāls.

Tas vēsta, ka "Elron" satiksmi šajā maršrutā varētu sākt šā gada otrajā pusē.

Portāls arī norāda, ka joprojām spēkā ir arī Latvijas piedāvājums, kas sola satiksmi šajā maršrutā sākt drīzāk un lētāk.

Latvija jau sen piedāvājusi ar saviem vilcieniem organizēt vilcienu satiksmi maršrutā Rīga-Tartu par 250 000 eiro gadā, taču Igaunijas lēmumu pieņēmēji norādījuši, ka šim dzelzceļa savienojumam neesot naudas un pēc tā neesot vajadzības, raksta ERR.

"Mēs neesam saņēmuši nekādu atbildi," ERR citē "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētāja Rodžera Jāņa Griguļa teikto.

"Pirms [sava] piedāvājuma iesniegšanas mēs rūpīgi strādājām. Mēs esam veikuši visus pasākumus no savas puses, mūsu vilcieni pat ir aprīkoti ar nepieciešamajiem radio raidītājiem starptautiskajiem savienojumiem," sacījis Grigulis.

Latvija labvēlīgi raugās uz iespēju atklāt dzelzceļa satiksmi maršrutā Rīga-Tartu un šis jautājums atkal tiek apspriests abu valstu starpvaldību komisijā, tomēr Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijai ir skeptiska attieksme, vēsta Igaunijas laikraksts "Postimees".

Latvijas AS "Pasažieru vilciens" (PV) ir gatava piedāvāt dīzeļlokomotīves un vagonus, bet pagaidām nav panākta vienošanās, cik katra no pusēm maksātu par šādas līnijas atklāšanu, raksta avīze.

PV pārstāvis Egils Krutovs izteicies, ka uzņēmums uz šādu iespēju raugās visnotaļ labvēlīgi un attiecīgs komercpriekšlikums nosūtīts Tartu pilsētas valdei. "Ceram uz sadarbību," viņš piebildis.

Tartu mērs Urmass Klāss gribētu, lai vilciens uz Rīgu kursētu jau 2024.gadā, kad Tartu kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tartu vadība cenšas šai jautājumā uzņemties vidutāja lomu, risinot sarunas gan ar savas valsts Ekonomikas un komunikāciju ministriju, gan ar partneriem Latvijā.

Patlaban SIA Rīgas satiksme turpina uzsāktos izpētes darbus par iespēju pilsētas autobusos izmantot atjaunojamos energoresursus, piemēram, biogāzi.

Tomēr, kad biogāzi varētu reāli sākt izmatot autobusu darbināšanai, patlaban pateikt nevar, Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas sēdē norādīja Rīgas satiksmes vadītājs Leonīds Bemhens. Viņš skaidroja, ka citur pasaulē šādām programmām ir atbalsts no valsts. Piemēram, Zviedrijā esot izstrādāta speciāla valdības programma. Ar gāzi darbināmi autobusi kursējot gan Stokholmā, gan Gēteborgā, kurā pavisam ieviesti 80 šādi satiksmes autobusi.

«Jābūt valsts programmai, vai arī Rīgai ir jāizstrādā sava programma, lai šo projektu varētu virzīt tālāk un runāt par kādu finansējumu,» atzīmēja L.Bemhens. Viņš arī piebilda, ka Rīgas satiksme nodarbojas ar tehnisko risinājumu izpēti, kā pārbūvēt un pielāgot esošos autobusus, lai tie darbotos ar biogāzi, kā arī tiek meklēti risinājumi gāzes uzglabāšanas un uzpildes funkcijām.

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Viļņu un Rīgu pagarināšana līdz Tallinai ir atkarīga no Latvijas un Igaunijas amatpersonu lēmumiem, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Trešdienas rītā atklājot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Rīgu, Skuodis žurnālistiem teica, ka Latvija un Igaunija pašlaik diskutē par dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Tartu, kuram varētu pielāgot arī līnijas starp Viļņu un Rīgu kursēšanas grafiku.

"Man ir ļoti grūti runāt par projektiem, kurus tieši nevaru ietekmēt, jo vispirms par to ir jāvienojas Igaunijas un Latvijas pusei," trešdien Viļņā žurnālistiem sacīja Skuodis, atbildot uz jautājumu, vai pašreizējā valdības sasaukuma laikā varētu sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Tallinu.

"Jau notiek sarunas par savienojumu starp Rīgu un Tartu, un mums ir [dzelzceļa] savienojums no Tartu uz Tallinu. Ja tiks izveidots savienojums starp Rīgu un Tartu, es domāju, ka mēs varēsim pielāgot kustības grafikus [maršrutam Viļņa-Rīga]," klāstīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar Zviedrijas kolēģiem un uzņēmumu «NeoZeo» radījuši inovatīvu iekārtu, kas ļauj biogāzi pārvērst biometānā – vienā no zaļākajām degvielām, ar kuras palīdzību ir iespējams ievērojami samazināt siltumnīcas gāzu emisijas un piesārņojumu. Pirmais auto, kas izmantojis 100% tīru un ekoloģisku Latvijā ražotu biometānu, šā gada martā jau piedzīvojis testa braucienu, informē universitāte.

Iekārtas izbūvē un testēšanā RTU pārstāvēja Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ūdens pētniecības laboratorijas un Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Kristīne Ruģele, kā arī projekta zinātniskais vadītājs, BIF Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras asociētais profesors, Būvzinātnes centra vadošais pētnieks Jānis Rubulis.

Viss biometāna ražošanas process ir realizēts Latvijā – gan biogāzes ražošana no vietējiem atkritumiem, gan attīrīšana līdz degvielas kvalitātes līmenim iekārtā. «Ja visu Latvijā saražoto biogāzi pārstrādātu biometānā, tad būtu iespējams aizvietot līdz pat 10 % dīzeļdegvielas. Turklāt, izmantojot biometānu, nevis benzīnu vai dīzeļdegvielu, automašīnas nobraukuma izmaksas varētu samazināt līdz pat 50 %,» uzsver K. Ruģele.

Satversmei neatbilst regulējums, kas obligātā iepirkumā biogāzes elektrostacijām nosaka konkrētas prasības enerģijas ražošanas lietderībai un lietderīgai siltumenerģijas izmantošanai, ceturtdien nolēmusi Satversmes tiesa (ST).

Sūdzību tiesā iesniedza AS "Ziedi JP", SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "Bio Future", SIA "Gas Stream", SIA "Conatus BIOenergy", AS "International Investments", SIA "Agro Iecava", SIA "RZS Energo", kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš - Latvijas Lauksaimniecības universitāte) pētījumu saimniecība "Vecauce".

Pieteikuma iesniedzēji ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, izmantojot biogāzi. To tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir saistītas ar "Noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" prasību ievērošanu.

Komersanti iebilduši pret konkrētām ar lietderīgās siltumenerģijas nodrošināšanu saistītām prasībām, kā arī pret lietderīgās siltumenerģijas sasaisti ar obligātā iepirkuma apjoma noteikšanu, aprēķinot enerģijas ražošanas lietderības koeficientu. Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, minētās prasības nav izpildāmas.

Šodien Jelgavas autobusu ražotāja AS AMO Plant autobuss svinīgos apstākļos pameta rūpnīcas teritoriju, lai dotos uz Voroņežas apgabalu Krievijā, vienlaikus tas būs mēģinājums ieiet Krievijas tirgū.

Piedaloties Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam (ZZS), AMO Plant valdes priekšsēdētājam Aleksejam Maslovam un citiem Latvijas un Nīderlandes pārstāvjiem, kā arī ražotnes darbiniekiem, tika prezentēts Voroņežai sagatavotais autobuss, pēc kā tas pameta rūpnīcas teritoriju, lai dotos ceļā uz Voroņežu, kur 14.novembrī AMO Plant kopā ar SIA AMO Bus (Krievija) organizēs Latvijā ražotā pilsētas autobusa AMO Plant Ambassador SB 200 prezentāciju Voroņežas apgabala administrācijai un pilsētas mērijai.

Pirmie Polijā ražotie Solaris autobusi Liepājā nonāks aprīļa beigās, pakāpeniski nomainot 17 gadus vecos un bieži lūstošos autobusus, kas pasažieru pārvadājums veica līdz šim, informē Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūra Liepājas sabiedriskais transports.

Plānots, ka pirmie jaunie autobusi Liepājas pilsētas maršrutu tīklā varētu uzsākt kursēt jau tuvāko nedēļu laikā, bet pilnībā autobusus Liepājas ielās plānots nomainīt tiklīdz pārvadātājs AS Liepājas autobusu parks tos saņems no ražotāja.

No 14. līdz 16. aprīlim AS Liepājas autobusu parks pārstāvji dosies uz Solaris rūpnīcu Polijā, lai piedalītos apmācībās par jaunajiem autobusiem un jau drīz pēc tam pirmos autobusus vestu uz Liepāju.

Pavisam Liepājas pilsētas vajadzībām tiks saražoti 43 jauni, moderni zemās grīdas Solaris autobusi, kas veiks reisus 1., 3., 4., 6., 6.a, 9., 9.a, 10., 10.a, 11., 11.a, 904., 912., 912.a un 912.b maršrutā. Zemās grīdas autobusiem visas durvis atrodas vienā līmenī, iekāpšana ir bez pakāpieniem un pasažieru salonā nav pakāpienu ejās, kas atvieglos iekļūšanu autobusā un pārvietošanos gan māmiņām ar bērnu ratiņiem, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pie vidējām durvīm autobusos būs uzstādīta rampa invalīdu ratiņu iebraukšanai autobusā.

2022. gada laikā saņemti un patlaban jau Rīgas ielās nonākuši “Rīgas satiksme” 88 jaunākās paaudzes “Solaris Urbino 18” autobusi, kuru iegādei finansējumu piešķīra banka Citadele. Darījuma kopējā summa ir vairāk nekā 31 miljons eiro.

88 autobusi ir 18 metrus gari un aprīkoti ar zemajām grīdām. Katrā autobusā ir 37 sēdvietas un 137 stāvvietas. Iegādātie autobusi nodrošinās to, ka uzņēmuma autobusu parka vidējais vecums no aptuveni 14 gadiem tiks samazināts uz aptuveni 9,5 gadiem. Jau šobrīd visi autobusi ir nodoti ekspluatācijā un nodrošina maršrutu izpildi Rīgas ielās.

“Pakāpeniski notiek sabiedriskā transporta parka atjaunošana. Šobrīd pasažieru pārvadājumos iesaistīti vairāk nekā 400 autobusu un daļa no tiem ir nokalpojuši vismaz divus mūžus. “Rīgas satiksmes” ritošā sastāva atjaunošanas plāni paredz transportlīdzekļu pakāpenisku nomaiņu pret jauniem, kuri atbilst vides prasībām un šī brīža izpratnei par kvalitatīvu pakalpojumu. Šo transportlīdzekļu piegāde mums ir nozīmīga, jo tie nodrošina komfortablāku pārvietošanos, samazinot trokšņu līmeni un vibrāciju salonā. Tāpat jaunie autobusi pasažieru un arī vadītāju ērtībām ir aprīkoti ar izbīdāmu platformu un klimata kontroles iekārtu, tādējādi nodrošinot komfortu braucienu laikā kā vasarā, tā arī ziemā. Autoparka atjaunošana arī palīdzēs samazināt autobusu ekspluatācijas izdevumus un kaitīgo izmešu daudzumu apkārtējā vidē,” komentē “Rīgas satiksmes” valdes loceklis Andris Lubāns.

Augustā un septembrī starppilsētu maršrutos ceļā devušies trīs SIA VTU Valmiera jauniegādātie SOR markas autobusi, bet Valmieras pilsētas reisos nokalpojušo tehniku aizstājuši divi Mercedes-Benz markas transportlīdzekļi, informē uzņēmumā.

Viens SORC10,5 un divi SORC9,5 attiecīgi desmit ar pusi metrus un deviņus ar pusi metrus garie transportlīdzekļi ražoti Čehijā, 2014.gadā reģistrēti Igaunijā, kur arī pirmo reizi uzņēmuši pasažierus. Tāpēc jauniegādātie autobusi ir SIA VTU Valmiera neierastā dizainā – zili, Igaunijas nacionālajā krāsā.

Lielākajā autobusā ir 43 sēdvietas un 30 stāvvietas, abos pārējos katrā 37 sēdvietas un 26 stāvvietas. Ar šiem lietotajiem transportlīdzekļiem pasažierus pārvadā lauku maršrutos, kā arī starppilsētas reisos virzienos uz Salacgrīvu un Madonu.

Autobusos ir Eiro 5 dzinējs, kas ir videi draudzīgāks, salīdzinot ar agrāk ražotiem modeļiem. Šī marka izvēlēta, jo autobusi ir piemēroti zemes ceļiem, arī degviela tērēta ekonomiski.

Tartu universitātē sadarbībā ar uzņēmumu "Bolt" atklāta autonomo transportlīdzekļu laboratorija. Tartu universitāte un "Bolt" prezentēja transportlīdzekli, kas tiks izmantots kā izmēģinājuma platforma lietišķo pētījumu projektā par bezpilota tehnoloģiju attīstību 4. līmeņa autonomam automobilim.

Tā vietā, lai izstrādātu transportlīdzekli, projekta mērķis ir izveidot autonomu braukšanas tehnoloģiju, koncentrējoties uz programmatūru un kartēm, papildus esošajai automašīnas platformai un atvērtā koda programmatūrai. Sadarbība ar Tartu universitāti veicina "Bolt" apņemšanos izpētīt veidus, kā autonomos autoparkus nākotnē būtu iespējams iekļaut uzņēmuma pakalpojumu klāstā gan Igaunijā, gan citās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Tartu Universitātes Datorzinātnes institūta Uzņēmējdarbības sadarbības vadītāja un laboratorijas projektu vadītāja Anne Jēgere norāda: "Šodien prezentētais testa automobilis ir tehnoloģiju attīstības platforma, kas ļauj mums sākt pētījumus un attīstību vairākās ar autonomo autovadīšanu saistītās izpētes tēmās. Transportlīdzeklis ir aprīkots ar lāzeru radariem, radariem, kamerām, navigācijas sistēmām, kas nākotnē palīdzēs automašīnai patstāvīgi braukt. Mēs arī pētīsim iespējas, kā automātiski izveidot precīzas mašīnlasāmas, augstas izšķirtspējas kartes bezpilota vadībai, nodrošinot lietotāju un sistēmas drošību, un uzlabot saziņu starp cilvēkiem un transportlīdzekļiem.

Jau šogad Latvijā pirmās automašīnas varētu braukt ar biogāzi, jo Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija (ZAAO) strādā pie biogāzes degvielas uzpildes stacijas projekta, vēsta Dienas bizness.

Investīcijas jaunajā projektā lēstas apjomīgas – ap 600 milj. eiro izmaksā biogāzes attīrīšanas iekārta, no 100 – 150 milj. eiro, biogāzes uzpildes iekārta automašīnām, savenerģ ZAAO projektu vadītājs Mārtiņš Niklass.

Pirmajā etapā, kas varētu realizēties šogad, ar biogāzi varētu sākt braukt ZAAO autoparks, kurā cita starpā ietilpt 25 atkritumu savākšanas un pārvadāšanas mašīnas.

Vēlāk projekts varētu tikt paplašināts, lai biogāze varētu tikt tirgota arī citiem, piemēram, sabiedriskā autotransporta parkiem.

«Biogāzes izmantošana transporta degvielā nav nekas jauns. Daudzās Zviedrijas pilsētās jau kopš 1994. gada autobusi brauc ar biogāzi,» skaidrojis M. Niklass.

Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros plānots sākt septiņu kopīgu projektu realizēšanu jūras transporta, uzņēmējdarbības un sociālajā jomā. Projekti ieguvuši gandrīz piecus miljonus eiro lielu Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu.

Projektā BayLink Mērsraga, Ringsu (Sāremā) un Romasāres (Roomassare, Roņu sala) mazās ostas ir ieguvušas atbalstu padziļināšanas un labiekārtošanas darbiem, lai piemērotu apstākļus regulārai nelielu pasažieru kuģīšu satiksmei starp Mērsragu, Roņu salu un Sāremā salu.

Lai uzlabotu un paātrinātu pirmās palīdzības sniegšanu dvīņu pilsētās Valgā un Valkā, abu pušu neatliekamās palīdzības un ugunsdzēsības dienesti plāno nākotnē cieši sadarboties projektā Joint Rescue Services in Valka and Valga un ar jauna aprīkojuma un jaunu operatīvo transporta līdzekļu palīdzību nodrošināt labāku un efektīvāku palīdzības dienestu darbību. Kopīga reģiona ekonomiskā analīze, vienota izpratne par vietējām vajadzībām un tehnoloģisko inovāciju iespējām, kopīgi izveidoti radošu un perspektīvu biznesa ideju inkubatori, forumi investoriem – šādi plāni ir pamatā kopprojektam Small Innovative Business Promotion Network, kuru drīzumā uzsāks Rīgas Plānošanas reģions, Ventspils augstskola, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, Rīgas Ekonomikas augstskola, Tartu Zinātnes parks un Tartu Baltijas Studiju institūts.