Latvijas Kuģniecība (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

Privatizējot SIA Lattelecom izsoles ceļā, par to iespējams iegūt vismaz par 50 milj. eiro vairāk. To intervijā Db apgalvo uzņēmuma, kurš apstrīdēja tiesā pašreizējo Lattelecom privatizācijas procesu - Time Investments valdes priekšsēdētājs, jurists Gints Vilgerts. Viņš arī norāda, ka ir investori, kam ir interese par šo kompāniju, taču atsakās nosaukt viņu vārdus.

Kāpēc esat nolēmis tiesā apstrīdēt Lattelecom pašreizējo privatizācijas modeli?

Pirmām kārtam runa ir par manu tiesisko apziņu - viss, kas pēdējā laikā ir noticis saistībā ar Lattelecom, man kā advokātam izraisa ļoti lielu interesi, it īpaši ņemot vērā, cik drosmīgi tiek virzīts iedomātais Lattelecom privatizācijas modelis, kuram pamatojumu es nekur nevaru atrast. Man ir bijuši vairāki klienti, kuri ir ļoti norūpējušies par šo Lattelecom privatizācijas modeli, viņi labprāt piedalītos privatizācijā, bet viņi neredz nekādu iespēju to darīt, izņemot ejot caur tiesu. Runājot par vienu no pretendentiem, kurš ir izgaismots medijos - manuprāt, tas nav modelis, kā Latvijā var privatizēt kāda uzņēmuma kapitāldaļas. Uzskatu, ka labs piemērs ir Ventspils naftas daļu privatizācija, kas notika izsoles veidā - kāpēc gan Lattelecom būtu jāprivatizē citādāk? Mans mērķis ir panākt, ka šī izsole notiek izsoles veidā.

Deviņdesmito gadu sākumā uzņēmumu privatizācija bija jāveic izsolēs par skaidru naudu, nevis par privatizācijas sertifikātiem, jo tad uzņēmumi būtu nonākuši pie īpašniekiem, kas būtu ieinteresēti to attīstībā. Privatizācija par sertifikātiem bija lielākā kļūda, ko Latvija pieļāva, norāda Latvijas Universitātes profesors un auditorfirmas BDO Invest Rīga vadītājs Andris Deniņš.

«Nevajadzēja privatizācijā izmantot sertifikātus. To es teicu arī deviņdesmitajos gados. Starptautiska pētnieku grupa, kuru vadīja Zviedrijas profesors Jans Ēriks Droijers un kurā es biju piesaistīts no Latvijas, veica pētījumu par privatizācijas gaitu Austrumeiropā. Pētījuma viennozīmīgs slēdziens bija tāds, ka privatizācijas sertifikāti bija neefektīvs līdzeklis. Tas bija nevajadzīgs un pat nepareizs līdzeklis, kas nedeva vajadzīgo rezultātu,» skaidroja Deniņš.

Kaimiņvalstī Igaunijā privatizācija notika par skaidru naudu, un tas bija pareizs risinājums. Ja Latvijā privatizācija būtu notikusi par skaidru naudu, tad daudzi procesi būtu attīstījušies pavisam citādi, uzskata Deniņš.

Ekonomikas ministrijas sagatavotais valdības rīkojuma projekts par valsts a/s CSDD nodošanu privatizācijai satraucis uzņēmējus.

Satiksmes ministrija sola nepieļaut valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) privatizāciju, bet Ekonomikas ministrija sagatavoto rīkojuma projektu par kļūdainu neatzīst. Šāda situācija tikai vēl vairāk rada aizdomu ēnu un neizpratni par notiekošo.

Dīvainais projekts

Proti, ja jau Ekonomikas ministrija Valsts sekretāru sanāksmē ir pieteikusi izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts a/s CSDD visu valstij piederošo 2 352 097 akciju nodošanu privatizācijai, tad nevarētu būt, ka tas ir tikai kāds pārpratums vai tehniska kļūda. Ja jau Latvijas valsts nevēlas privatizēt CSDD, tad kādēļ ir jāsmērē papīrs, lai gatavotu rīkojuma projektu un rakstītu attiecīgu paskaidrojuma rakstu, ja 100 % zināms, ka valdība nolems šo valsts sabiedrību neprivaizēt un atteiks privatizācijas pieteicējiem Oskaram Galanderam un SIA Alto - tādā gadījumā jēga ir rakstīt MK rīkojuma projektu par atteikumu nodot privatizācijai CSDD.

Valsts sekretāru sanāksmē Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu «Par bezpeļņas organizācijas valsts a/s «Privatizācijas aģentūra» funkciju nodošanu». Rīkojuma projekts paredz akceptēt institūciju sarakstu, kurām tiek nodotas noteiktas Privatizācijas aģentūra funkcijas,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Paredzēts, ka bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai «Latvijas Attīstības aģentūra» tiek nodotas: šādas likumā «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju» paredzētās funkcijas: valsts kapitāla daļu, kas pieder valstij statūtsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls, privatizācija; valsts statūtsabiedrību privatizācija; valsts uzņēmumu privatizācija; valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādu maksājumu kapitalizācija; privatizēto valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumu (privatizācijas projektu un privatizācijas konkursa noteikumu), pirkuma līgumu un citu ar tiem saistīto dokumentu izpildes kontrole un lēmumu pieņemšana par konkrētā valsts īpašuma objekta privatizācijas pabeigšanu; valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu (naudas, privatizācijas sertifikātu) administrēšana. Likumā «Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju» paredzētās funkcijas: maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību maksātnespējas procesa administrators; maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību kreditoru sapulce; maksātnespējīgo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību kreditors gadījumos, kad Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos ir apmierinājusi maksātnespējīgo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību darbinieku prasījumus. Likumā «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» paredzētās funkcijas: valsts kapitāla daļu atsavināšana; Komerclikuma 191.pantā paredzēto bezmantinieka kapitāla daļu atsavināšana; nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu atsavināšana. Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos maksātnespējīgo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanai piešķirto naudas līdzekļu saņemšana no šo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību administratoriem. Valsts akciju sabiedrībai «Valsts nekustamā īpašuma aģentūra» tiek nodotas: šādas likumā «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju» paredzētās funkcijas: ēku, būvju un citas valsts mantas privatizācija; zemesgabalu privatizācija. Likumā «Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem» paredzētās uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantas vērtību aprēķināšanas un kompensācijai piešķiramo privatizācijas sertifikātu daudzuma noteikšanas funkcijas. Ekonomikas ministrijai tiek nodota - likumā «Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem» paredzēto lēmumu par bijušā īpašnieka vai viņa mantinieku īpašuma tiesību atjaunošanas vai atzīšanas veidu pieņemšanas funkcija,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Pēc trim četriem gadiem, kad Latvijā beigsies privatizācijas process, uz esošās Privatizācijas aģentūras (PA) bāzes varētu izveidot jaunu institūciju - valsts aktīvu pārvaldīšanas aģentūru, kas nodarbotos ar valsts īpašumu kapitāldaļu pārvaldīšanu, intervijā biznesa portālam Nozare.lv stāstīja PA jaunieceltā valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

Zalpētere stāsta, ka PA restrukturizācijai iespējami divi scenāriji, par ko vajadzētu izšķirties valdībai. «Pirmkārt, PA pārvaldījumā varētu nodot vairāku valsts uzņēmumu kapitāldaļas. Otrkārt, ja valdība uzskata, ka PA resursi pēc privatizācijas pabeigšanas nav izmantojami, tad PA būtu jālikvidē. Manuprāt, PA resursi jāizmanto to valsts uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanā, kuras patlaban pārvalda ministriju valsts sekretāri, piemēram, SIA Latvijas Valsts mērnieks, SIA Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs, VAS Latvijas Loto, AS Jelgavas siltumtīklu uzņēmums un daudzi citi,» tā PA vadītāja.

No kopējās tautsaimniecības nozaru struktūras 42,61 % Liepājā aiņem apstrādes rūpniecība, savukārt rūpniecības nozaru struktūrā līderi ir tekstilrūpniecība un metālapstrāde.

Tekstilražošanu Liepājā kā darbības veidu reģistrējuši 7 uzņēmumi, nozarē nodarbināti 792 darbinieki, lielākais darba devējs ir SIA Lauma Fabrics. Savukārt apakšveļas ražošanā Liepājā reģistrēti 67 uzņēmumi, nodarbināti 1983 darbinieki, lielākie darba devēji ir SIA Lauma Lingerie, kas gan plāno ievērojami samazināt ražošanu, un SIA V.O.V.A.

Savukārt metālapstrādē lielākais darba devējs - aptuveni 2700 darbavietu - ir a/s Liepājas metalurgs, taču tikpat nozīmīgi ir virkne Skandināvijas kapitāla un vietējā kapitāla mazie un vidējie metālapstrādātāji.

«Mana nostāja par Latvijas pievienošanos ES šobrīd ir 50/50. Mani satrauc informācijas trūkums par to, kas mūs sagaida. Dažas ES direktīvas tekstilrūpniecībā par uzņēmumu līdzekļiem iztulkoja nozares asociācija — valsts par to vispār nerūpējas!» sašutis tekstilizstrādājumu ražotājas SIA Mežroze prezidents Artūrs Kārlis Dreimanis. Vēl viņu neapmierina, ka daudzas normas Latvijā tiek ieviestas stingrākas nekā pašā ES. «Es domāju, ka vairums no mums kā cilvēki nav gatavi iestājai ES. Tiesa, mēs nebūsim pilnībā gatavi arī pēc 5 gadiem, tādēļ, varbūt, to nevajag ņemt vērā. Bet viens ir pilnīgi skaidrs: Latvijas valdība nav gatava pilnībā aizstāvēt ražotāju intereses. Bet tekstilrūpniecībā ES ir ļoti sīva konkurence — ja mēs necīnīsimies, mēs zaudēsim pozīcijas!» atzīmēja A. K. Dreimanis. Viņš turklāt domā, ka Latvijai iestāja ES izmaksās vairāk, nekā tā saņems kā palīdzību.

Vīnes institūts starptautiskajai ekonomikas salīdzināšanai (Wiener Institut für Internationale Wirtschaftsvergleiche) ir veicis pētījumu Austrumeiropā un nonācis pie secinājuma, ka nozaru struktūra Austrum- un Viduseiropā ir straujos tempos pietuvinājusies ES. Tehnoloģiskais sektors kopš 1995. gada strauji attīstās, bet darba alga intensīvās, tradicionālās nozarēs iet mazumā. Sevišķi augsts tehnoloģiskais līmenis ir sasniegts elektronikā, optikas ražošanā, auto rezerves daļu un mēbeļu rūpniecībā. Mašīnbūve Čehijā, Polijā, Slovākijā un Igaunijā tiek uztverta kā nopietna konkurence ES pašreizējiem uzņēmumiem. Austrumeiropas tradicionālās nozares tādas kā pārtikas, tekstilrūpniecība, apģērbu, apavu, koka un papīra rūpniecība nav spējušas vēl pilnībā pāriet uz jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, tāpēc, ceļoties darba algai, šīs nozares ES uzņēmumiem nav izdevīgas investīcijām. No 1995. gada produktivitāte šajās nozarēs ik gadu ir augusi par 10%, taču tas investoriem nav pietiekoši izdevīgi, tāpēc, piemēram, tekstilrūpniecība pārceļas no Bulgārijas un Rumānijas uz Ukrainu. Austrumeiropai ir radies jauns konkurents, proti, Turcija, kuras ekonomiskā pievilcība no ES puses tiek uztverta ļoti pozitīvi. Tā ir nācija ar gadsimtiem ilgu tirgošanās tradīciju. Turcija var piedāvāt šim reģionam augstas kvalitātes infrastruktūru kā piemērs var kalpot tūrisma industrijas sekmīgā attīstība. Kopumā industrija Austrum- un Viduseiropā ir zaudējusi apmēram 40% no strādājošiem, taču vēl joprojām šī tautsaimniecības nozare ir viens no svarīgākajiem darba devējiem. ES imports no šī reģiona valstīm ir pieaudzis no 8% 1995. gadā uz 12% 2002. gadā, apsteidzot Japānu. Avots: Wirtschaftsblatt

Privatizācijā ir bijušas situācijas, kad, izsolē nosolot augstāko cenu, pats solītājs galu galā nav spējīgs samaksāt uzskrūvēto cenu, kā, piemēram, gadījumā ar Rīgas vagonu rūpnīcas pirmo privatizētāju. Bez tam Privatizācijas aģentūras Kontroles departamenta direktors A. Freibergs nenoliedz, ka ir bijuši gadījumi, kad, lai akciju kontrolpakates pircējs samaksātu nosolīto cenu, tūlīt tika ieķīlātas iegūstamās uzņēmuma akcijas un ar aizņemto naudu samaksāts par pirkumu vai arī šis pirkums apmaksāts, izņemot no konkrētā uzņēmuma apgrozāmos līdzekļus. Pēc A. Freiberga domām šādi gadījumi nevis uzlaboja privatizētā rūpnieka stāvokli, bet gan tikai pasliktināja, jo īpašniekam ne tikai nebija naudas, ko ieguldīt nopirktajā ražotnē, bet arī šai rūpnīcai bija jāatpelna kontrolpaketes īpašnieka parādi. Jāņem vērā, ka lielākajai daļai Latvijā tobrīd esošo biznesmeņu vēl nebija uzkrāts kapitāls, kuru varētu izmantot privatizācijā vai arī ieguldīt nopirkto uzņēmumu attīstībā. Tāpēc, viņaprāt, daudz labāk pašiem privatizētajiem uzņēmumiem būtu bijis, ja jaunais īpašnieks nosolīto naudu būtu nevis samaksājis valstij, bet gan ieguldījis uzņēmumā, it īpaši, ņemot vērā situāciju, ka daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi, tomēr bija tehnoloģiski atpalikuši no attīstīto valstu analogām ražotnēm. Bez tam ir bijuši piemēri, kad tika privatizētas rūpnīcas, lai tās pēc kāda brītiņa izdevīgāk pārdotu tālāk. Tomēr, pēc A. Freiberga, minētais modelis ir labāks nekā gadījumos, kad uzņēmums tika privatizēts tikai tāpēc, lai no tā izņemtu naudu — apgrozāmos līdzekļus, kā arī preces vai vēl vairāk ieķīlājot rūpnīcu paņemtos kredītus un pašiem jauniem saimnieki pazūdot. Lai arī, pēc A. Freiberga domām, bija cerēts, ka ārzemnieki daudz aktīvāk piedalīsies Latvijas uzņēmumu privatizācijā, tomēr jāņem vērā, ka katrai valstij ir savi apstākļi un specifika, kurā ārzemju biznesmeņi ne vienmēr iedzīvojas, turklāt katram Latvijas novadam vēl ir sava specifika, kas vēl vairāk apgrūtina šo procesu. Tā kā lielai daļai privatizēto ražotņu bija arī nodokļu parādi, tad arī tikai no pašiem jaunajiem īpašniekiem, bija atkarīgs vai šie parādi tiek kapitalizēti vai arī — labākajā gadījumā — norakstīti, jo Privatizācijas aģentūras kompetencē nebija sniegt valsts atbalstu, skaidro A. Freibergs. Viņš gan atzīst, ka labāk ir kapitalizēt nodokļu parādus, nekā uzņēmumu likvidēt un izpārdot pa daļām, jo šāda procesa rezultātā visbiežāk ražošanu atsākt šajā ražotnē vairs neizdodoties. Rūpniecības privatizācijā un arī izaugsmē grūtības, sagādājis fakts, ka Latvijā var saražot labas kvalitātes preces, taču to ražošanas izmaksas ir nekonkurētspējīgas salīdzinājumā ar analogām precēm, kuras ražotas, piemēram, Ķīnā. Turklāt lētākas preces nekā Latvijā ražo arī Krievijā. Pircējiem ir vajadzīgas preces, kuras nav īpaši dārgas, bet ir ar labu kvalitāti, un visbiežāk patērētājiem nevajag augstas kvalitātes preces par ļoti augstu cenu. Tāpēc arī daudzi Latvijas ražotāji, pēc A. Freiberga domām, rāda salīdzinoši viduvējus finansiālās darbības rezultātus. Turklāt daudzkārt rūpniekiem Latvijā pašreiz esošā nodokļu nasta ir par smagu, jo nereti tie, kuri samaksā visus paredzētos nodokļus noteiktajos apmēros, ir spiesti dzīvot ar tukšu vēderu vai arī bankrotēt.

Avārijā uz Grobiņas-Ventspils šosejas cietusī Liepājas Simfoniskā orķestra vijolniece Elvita Polloka vēl nav vērsusies ar prasību pret ceļu apsaimniekotāju atlīdzināt viņai avārijā nodarītos zaudējumus, jo tie vēl nav aprēķināti, informēja Polloka.

Polloka vācot pierādījumus par avārijas apstākļiem un, kad būs aprēķināti zaudējumi, vispirms vērsīsies ar prasību pie ceļu apsaimniekotāja un, ja saņems atteikumu, arī tiesā.

Kā pastāstīja Polloka, viņa pašlaik ārstējot avārijā gūtos ievainojumus. Vijolniece prognozē, ka šis process var ilgt pusotru līdz trīs gadus, un pat pieļauj, ka nevarēs vairs spēlēt vijoli. «Vienu pirkstu, kas man nepieciešams spēlēšanai, vēl joprojām nevaru pakustināt,» pastāstīja vijolniece. Polloka uzsver, ka atveseļošanās process būs garš un līdz ar to arī viņai nodarīto zaudējumu summa nebūšot maza.

Vijolniece ir nepatīkami pārsteigta par policijas agresīvo reakciju pēc negadījuma, kad policijas amatpersonas apgalvoja, ka vijolniece pati vainojama pie avārijas izraisīšanas, it kā pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu - 50 km/h.

Valsts uzņēmumu privatizācija var būt veids, kā mazināt budžeta deficītu, un šādam solim laiks var pienākt jau nākamgad vai aiznākamgad.

To intervijā Nozare.lv atzinis Vienotības finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks.

Viņš uzsvēra, ka valsts uzņēmumu privatizācija būs iespējama tikai līdz ar Latvijas kredītreitingu uzlabošanos, ko Vilks izvirzījis par vienu no saviem galvenajiem mērķiem, kļūstot par finanšu ministru.

Taujāts, kādu uzņēmumu privatizācija būtu atbalstāma un arī veicama, Vilks par piemēriem minēja Lattelecom, Latvijas Mobilo telefonu un airBaltic, taču uzsvēra, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu nav pieļaujama Latvenergo, Latvijas Pasta, Starptautiskās lidostas Rīga, Latvijas Dzelzceļa, Latvijas Gaisa satiksmes un Latvijas Valsts mežu privatizācija.

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Aizvadītajā gadā azartspēļu nozare kopumā cietusi aptuveni 20 milj. Ls zaudējumus, lēš Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.

Izložu un azartspēļu kopējais neto apgrozījums 2009. gadā veidoja 116 milj. Ls, kas ir par 45 milj. Ls jeb 28% mazāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk šo kritumu ietekmējusi spēļu vietu un spēļu automātu skaita samazināšanās, proti, pērn spēļu zāļu skaits sarucis par 124 jeb 27%. Pašlaik valstī darbojas septiņi kazino, kas ir par četriem mazāk nekā 2008. gadā, bet azartspēļu iekārtu skaits krities par 5.6 tūkstošiem jeb 32%.

Neizbēgami samazinājies arī nozares nomaksāto nodokļu apjoms. 2009.gadā valsts budžetā izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa veidā iekasēti 17.2 milj. Ls, bet gadu iepriekš šī summa bija 23.8 milj. Ls.

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

Ugunsgrēkā Rīgā, Stabu ielā esošajā tiesībsargājošo iestāžu ēkā vakar pilnībā izdeguši Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša un viņa palīdzes kabineti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) šorīt LNT raidījumam 900 sekundes teica, ka ugunsgrēkā cietuši četri VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) izmantotie kabineti. Kozlovskis uzsvēra, ka neviena krimināllieta ugunsgrēkā nav cietusi un izmeklēšanas process nav ietekmēts.

Jau vēlāk Iekšlietu ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka ugunsgrēks izcēlies ēkas 4.stāvā, kur atrodas Ceļu policijas pārvaldes kabineti. ENAP kabineti atrodas stāvu augstāk un tie cietuši minimāli.

VP informē, ka pēc ugunsgrēka šobrīd ir apgrūtināta darba organizācija Stabu ielā 89, tas skar gan daļu Satiksmes drošības pārvaldes, gan daļu Kriminālpolicijas. Ja šodien tur plānota kāda tikšanās, likumsargi aicina sazināties ar kontaktpersonu, pārliecinoties, vai tas būs iespējams.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

No kārtējā Eiropas mēroga kiberuzbrukuma Latvijā cietušas vidēja lieluma veikalu ķēdes, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītāja vietnieks Varis Teivāns.

Viņš atklāja, ka kiberuzbrukuma upuru skaits Latvijā nav liels un satraukumam nevajadzētu būt. Cietuši ir atsevišķi uzņēmumi - vidēja lieluma veikalu ķēdes. Par cietušām privātpersonām informācijas pagaidām neesot. Teivāns gan pieļāva, ka upuru skaits vēl var pieaugt.

Cert.lv vadītāja vietnieks atzīmēja, ka no kiberuzbrukuma visvairāk cietusi Ukraina, taču pagaidām informācija nav pilnīga.

Kā ziņots, hakeri otrdien izvērsuši kārtējo Eiropas mēroga kiberuzbrukumu, kurā līdz šim īpaši smagi cietusi Ukraina. Uzbrukums sākās ap plkst.14 pēc Latvijas laika, un sākotnēji tam bija pakļauti Ukrainas un Krievijas uzņēmumi, bet pēc tam tas sāka izplatīties arī Rietumeiropā.

Krievijas Ekonomikas attīstības un tirdzniecības ministrs Germans Grefs cer, ka situācija ap lielāko Krievijas naftas kompāniju Jukos drīzumā tiks atrisināta un apgalvo, ka privatizācija valstī netiks pārskatīta. Par to, atsaucoties uz interviju pirmdien žurnālā Profiļ, vēstī gan Krievijas, gan ārvalstu mediji. «Ceru, ka situācijai ap Jukos ir pagaidu raksturs. Taču lai tirgus nomierinātos un atgrieztos ierastajā stāvoklī, situācija jārisina, cik ātri iespējams. Citādi, domāju, var ciest kompānijas, kurām ar privatizāciju nav nekāda sakara. Domāju, ka prokuratūras darbinieki saprot šo ekonomisko pusi un spēs samērā ātri pabeigt ar pārbaudēm saistītos procesus,» teica Grefs. Pēc viņa vārdiem, ir ļoti svarīgi, kādus secinājumus no situācijas ap Jukos izdarīs investori, kuriem radies jautājums, vai prokuratūru interesē konkrētas kompānijas konkrēti darījumi vai runa ir par privatizācijas rezultātu pārskatīšanu. «No atbildes uz to [jautājumu] būs arī atkarīgs situācijas ap Jukos nodarīto zaudējumu apjoms. Ja investori, gan pašmāju, gan ārvalstu, nolems, ka runa ir par privatizācijas pārskatīšanu, zaudējumi būs milzīgi,» norādīja Grefs. Grefs kategoriski paziņojis, ka privatizācija netiks pārskatīta. «Tādu kampaņu nepieļaus ne prezidents, ne valdība. Tiem, kuri privatizācijā piedalījās godīgi, rīkojās pēc likuma, nav no kā baidīties,» teica Grefs. Jāatgādina, ka Jukos nedienas sākās 2. jūlijā, kad tika aizturēts Jukos mātes uzņēmuma — finansu grupas Menatep — direktors, liels Jukos akcionārs un miljardieris Platons Ļebedevs. Prokuratūra paziņojusi, ka izmeklē septiņas ar Jukos saistītas lietas, piecas no kurām ir par slepkavībām ar nodomu un slepkavību mēģinājumiem. Notiek izmeklēšana jau minētā Ļebedeva lietā, kurš tiek vainots milzīga kalnrūpniecības kombināta Apatit valsts akciju izlaupīšanā par gandrīz 300 miljoniem ASV dolāru, kā arī ierosināta lieta par Jukos meitas uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Lai gan lēmums par valsts uzņēmumu privatizāciju ir katras valdības ziņā, kopumā šis process ekonomikā var radīt pozitīvu efektu, norāda Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks.

Tomēr komentēt valsts uzņēmumu privatizēšanu vai pārdošanu Latvijā viņš izvairījās.

Privatizācija daudziem iepriekš valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem ir palīdzējusi modernizēties un padarīt darbu efektīvāku, tomēr lēmums par to, vai privatizēt valsts uzņēmumus, ir jāpieņem Latvijas valdībai, viņš uzskata.

Privatizācija ļauj ieviest jaunas tehnoloģijas un tā ir daļa no Centrālās un Austumeiropas valstu atkopšanās stratēģijām. Tomēr katras valsts pieeja šim jautājumam ir atšķirīga, kas ir atkarīga no nozares un vispārējā ekonomiskā klimata. Tomēr šis jautājums ir katras valdības dienaskārtībā.

«Daudzi Privatizācijas aģentūras (PA) portfelī atlikušie valsts īpašumi ir problemātiski vai ar tik zemu pašreizējo tirgus vērtību, ka ienākumi no to pārdošanas nesedz uzturēšanas un privatizācijas sagatavošanas izdevumus. It sevišķi tas attiecas uz dzīvokļiem un dzīvojamām mājām, tomēr arī šie īpašumi saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem tiesību aktiem ir jāprivatizē,» stāsta PA valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

«Piemēram, izsolē Zilupes novadā piedāvājam iegādāties dzīvokli par 464 latiem un pircēju nav,» norāda I. Zalpētere.

Kopējie valsts a/s PA pērnā gada ieņēmumi no privatizācijas sasniedza 7,73 milj. Ls, kas ir par 24% vairāk nekā 2010. gadā. Lielāko ieņēmumu pieaugumu deva noslēgtie nekustamo īpašumu pārdošanas līgumi, no kuriem kopumā PA saņēma 3,43 miljonus Ls, un tas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Privatizācijas procesa un citu papildus funkciju nodrošināšanas izdevumi 2011. gadā kopumā samazinājušies par 717 339 latu.

Lielākās PA ieņēmumu pozīcijas 2011. gadā bija ieņēmumi no zemes privatizācijas, nekustamo īpašumu pārdošanas un nomas līgumiem. Zemes privatizācija PA ļāva saņemt kopumā 3,6 miljonus latu, nekustamo īpašumu privatizācija 3,43 miljonus latu, bet ieņēmumi no nomas līgumiem bija 0,6 miljoni latu.

Valsts un pašvaldību zeme privatizācijā turpmāk kļūs dārgāka, jo tās apmaksai tiks palielināts naudas, bet samazināts īpašuma kompensācijas sertifikātu daudzums.To paredz sagatavotais noteikumu projekts, kuru plānots izskatīt šodienas valdības sēdē. «Palielinot naudas daļu maksāšanas līdzekļos valsts un pašvaldību zemes gabalu privatizācijā, valsts saņems vairāk naudā, turklāt neapdraudot īpašuma kompensācijas sertifikātu izmantošanu,» skaidro Finanšu ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Melnace. Šā gada 21. jūlijā MK komiteja atbalstīja Finanšu ministrijas, nevis Ekonomikas ministrijas piedāvāto maksāšanas līdzekļu proporciju, kas paredz lielāku latu īpatsvaru, maksājot par privatizējamiem vai atsavināmiem valstij vai pašvaldībām piederošiem zemes gabaliem. Tādējādi privatizējot zemesgabalus Rīgā un Jūrmalā, 80 % no to nosacītās cenas vai kadastrālās vērtības būs jāmaksā latos, bet 20 % — īpašuma kompensācijas sertifikātos. Paredzēts, ka, atsavinot neapbūvētus zemesgabalus vai zemi, kas ietilpst atsavināma nekustamā īpašuma sastāvā, apmaksa būs jāveic tikai latos. Privatizējot vai atsavinot zemes gabalus lauku apvidos, 70 % no zemesgabala nosacītās cenas vai kadastrālās vērtības varēs maksāt īpašuma kompensācijas sertifikātos, taču par lauku zemesgabaliem Rīgas rajonā būs jāmaksā 50 % īpašuma kompensācijas sertifikātos un 50 % latos, bet par zemesgabaliem īpaši atbalstāmajos reģionos sertifikātos varēs maksāt pat 90 %. Līdz šim apmaksu pārsvarā gadījumu varēja veikt, maksājot 20 % latos un 80 % — īpašuma kompensācijas sertifikātos, taču turpmāk šī maksāšanas līdzekļu proporcija varēs tikt piemērota tikai to zemesgabalu privatizācijā, kuru privatizācijas pieteikumi iesniegti līdz 2003. gada 15. aprīlim. Šie noteikumi netiks piemēroti, ja lēmumu par pilsētu zemes privatizāciju tās pastāvīgajam lietotājam ir pieņēmusi attiecīgā zemes komisija, par lauku apvidus zemi – Valsts Zemes dienests vai valstij piekrītošo zemesgabalu pārdod valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka. Tiesa, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības departamenta direktora vietnieks Aivars Bernāns norādīja, šo noteikukumu izskatīšana šodienas valdības sēdē arī varētu nenotikt, jo nav publicēti attiecīgie grozījumi likumā, kurš dod šādas pilnvaras Ministru kabinetam.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus raksturojās ar kompensācijas sertifikātu cenas kritumu, kas savukārt spēja aktivizēt tirdzniecību šajā tirgus segmentā. Privatizācijas sertifikātu tirgū cenas jau kārtējo nedēļu saglabājās nemainīgas, pat neskatoties uz vājajiem tirdzniecības apjomiem. Nākamo nedēļu laikā kritiska ir kompensācijas sertifikātu cenas attīstība. Ja tā spēs pārvarēt 14.75-15.00 Ls robežu, pat ļoti iespējams, ka kompensācijas sertifikātu cenas varētu noslīdēt līdz 13.00-13.25 Ls robežai. Vai šāds scenārijs piepildīsies, vislabāk būs redzams nākamajā nedēļā pēc Līgo svētkiem. Ja tirgū šajā laika periodā nepalielināsies pieprasījums pēc sertifikātiem, cena varētu turpināt lēcienveidīgi samazināties.

Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 17,42 tūkst, kas ir turpat vai divas reizes mazāk nekā nedēļu pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena palika gandrīz nemainīga un svārstījās pie 5.80-5.86 Ls robežas salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas tirdzniecības apgabalu no 5.81-5.87. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cenas pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 6.24-6.37 Ls. Privatizācijas sertifikātu tirgus pašlaik ir ļoti stabils. Lai arī vērojamas straujas apgrozījuma svārstības, tirgus uzbūves dēļ cenas nemainās un visdrīzāk arī nemainīsies, kamēr neparādīsies kāds ievērojams privatizācijas objekts, kam būtu nepieciešams simtiem tūkstošu sertifikātu. Pamazām no tirgus regulāri tiek izņemti sertifikāti, taču to apjoms pret kopumā tirgū atlikušo sertifikātu daudzumu nav liels, kas neveicina cenu pieaugumu. Tāpat valsts lielo objektu privatizācija nav skaidra, kas nepiesaista tirgum lielus investorus. Šie visi faktori jau visu šo gadu liek sertifikātu cenām palikt nemainīgām.