Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns šodien vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt iespējamās finanšu ministra Einara Repšes (JL) nelikumības saistībā ar pret viņu ierosināto disciplinārlietu. Taču Finanšu ministrijai neizdodas sazināties ar Jaknānu lai apsvērtu rotācijas iespējas.

Dienai vēl neizdevās sazināties ar prokuratūru, lai pārliecinātos, vai Dz. Jakāna iesniegums jau saņemts. Dz. Jakāns uzskata, ka E. Repšes rīcībai, iepriekš rosinot viņa atbrīvošanu no amata, nav pamata un viņš būtu jāatjauno amatā. Disciplinārlietas komisijas atzinumā bija secināts, ka Dz. Jakāna darbībā nav disciplinārsodāmu pārkāpumu.

Janvāra sākumā Dz. Jakāns vērsās pie ministra, prasot izbeigt pret viņu ierosināto disciplinārlietu un atjaunot viņu VID ģenerāldirektora amatā. Attiecīgu iesniegumu viņš iesniedza pēc tam, kad bija iepazinies ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, kurā secināts, ka sodāmi pārkāpumi viņa rīcībā nav konstatēti. Koalīcijā panākto vienošanos par viņa pārcelšanu citā amatā valsts pārvaldē Dz.Jakāns nosauca par absurdu.

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns būs izvairījies no valdības lemšanas par viņa atbrīvošanu no amata. Finanšu ministrs Einars Repše pēc koalīcijas padomes sēdes atzina, ka, ņemot vērā koalīcijas vairākuma viedokli, viņš atsauks paša valdībā iesniegto lēmumprojektu par Dz. Jakāna atbrīvošanu un nedēļas laikā izlems, uz kuru citu amatu viņu varētu pārcelt.

E.Repše atzina, ka viņš joprojām uzskata: Dz. Jakāna izdarītie pārkāpumi ir sodāmi ar atbrīvošanu, taču, tā kā vairākums koalīcijas partneru uzskata, ka tik bargs sods nav piemērojams, ministrs ir gatavs piekāpties un rosinās Dz. Jakāna pārcelšanu citā amatā.

To, kādu amatu Dz. Jakāns varētu ieņemt, ministrs vēl nevarēja pateikt, taču viņš uzsvēra, ka pilnīgi noteikti Dz.Jakānam nepiedāvās amatu VID. Pēc E.Repšes teiktā, lēmums par Dz.Jakāna rotāciju viņam jāpieņem līdz nākamajai pirmdienai, kad paredzēta kārtējā koalīcijas padomes sēde.

Lai Dz. Jakānu pārceltu citā amatā, viņš nav jāatjauno VID ģenerāldirektora amatā. Par Dz.Jakāna rotāciju jālemj valdībai, un tā, visticamāk, to darīs nākamotrdien.

Ja Dzintars Jakāns tiks atbrīvots no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata, viņš varētu vērsties tiesā, jo uzskata, ka finanšu ministra Einara Repšes lēmums par atbrīvošanu, nav likumīgs.

Šādu viedokli Dz. Jakāns paudis intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, norādot, ka disciplinārpārkāpumi neesot tik nopietni, lai viņu būtu jāatbrīvo no amata.

«Es kā ierēdnis varu izpildīt tikai likumīgi dotos uzdevumus. Disciplinārlietas komisija secināja, ka finanšu ministra uzdevumi ir neizpildāmi. Uzdevumi nav bijuši ministra kompetencē. Tādējādi ministrs ir iejaucies VID kompetencē un pārkāpis pilnvaras,» intervijā savu viedokli pauda Dz. Jakāns.

Finanšu ministra atstādinātais VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns prasa izbeigt pret viņu ierosināto disciplinārlietu un atjaunot viņu VID ģenerāldirektora amatā.

Iesniegumu, kurā aicina finanšu ministru to izdarīt, Dz.Jakāns E.Repšem nosūtījis jau 8.janvārī pēc tam, kad bija iepazinies ar disciplinārpārkāpumu izmeklēšanas komisijas atzinumu, kurā secināts, ka sodāmu pārkāpumu viņa rīcībā neesot.

Pēc viņa vārdiem, šādai rīcībai nav tiesiska pamatojuma. Ministram vispirms ir jāpieliek punkts pret viņu ierosinātajai disciplinārlietai, jāpieņem lēmums par atjaunošanu amatā un tikai pēc tam varot lemt par to, vai viņš var tikt pārcelts uz kādu citu amatu. Dz.Jakāns uzsvēra, ka tādu sodu kā rotāciju likumi neparedz.

Dz.Jakāns atzina, ka nekādas sarunas ar E.Repši par viņa iespējamo pārclešanu nav notikušas un viņš līdz šim nav saņēmis nekādus citus amata piedāvājumus.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) izlēmis uz valdību virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, Tautas partija Dz. Jakāna atstādināšanu neatbalstīs.

Valdību E.Repše par to aicinās lemt otrdien. Lēmumu par Dz.Jakāna atbrīvošanu ministrs jau esot iesniedzis Ministru kabinetā. Savukārt Tautas partija iebildīs pret Dzintara Jakāna atbrīvošanu no VID ģenerāldirektora amata, līdz ar to valdība šo jautājumu nevarēs skatīt, bez tā atkārtotas apspriešanas koalīcijā, diena.lv informējis Tautas partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vents Armands Krauklis.

E.Repše otrdien atzina, ka Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata.

Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns pievērsies pārtikas biznesam, Pārgaujas novadā 400 hektāru platībā audzējot labību un izveidojot graudaugu fasēšanas, kā arī konservētu dārzeņu izplatīšanas uzņēmumu SIA Oma Food.

Kā atzina Dz. Jakāns, Oma Food izveidots pirms trim gadiem uz pārtikas preču vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA Markets bāzes. Oma Food darbības pamatprofils ir graudaugu iepirkšana, fasēšana un izplatīšana, kā arī konservētu dārzeņu ražošana un izplatīšana ar zīmolu Oma.

Populārākie zīmola produkti ir Klasiskie gurķi, Marinēti šampinjoni un Krievu sinepes. Savukārt graudaugu kategorijā vairumtirdzniecībā tiek piedāvāti dažādu veidu rīsi, grūbas, prosa, griķi, miežu putraimi, manna, kā arī šķeltie zirņi un pupiņas.

«Konservus ražo sadarbības parteri ārzemēs - tie ir nelieli ģimenes uzņēmumi, ar kuru receptūru un darba kvalitāti esmu ļoti apmierināts. Tomēr ar laiku plānojam paši pievērsties pārstrādei uz vietas Latvijā,» atzina Dz. Jakāns.

Finanšu ministrs Einars Repše, konstatējot, ka uz jau esošās disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atstādinātais ģenerāldirektors Dzintars Jakāns ir atradies darba vietā, pieņēmis lēmumu ierosināt vēl vienu disciplinārlietu.

«Valsts ieņēmumu dienesta atstādinātais ģenerāldirektors apzināti turpina nepildīt ministra lēmumus, tādējādi ignorējot valsts pārvaldē pastāvošo hierarhiju. Šāda ierēdņa patvaļa nodara kaitējumu visai valsts pārvaldei, kā arī grauj dienesta tēlu visu nodokļu maksātāju acīs,» uzsver E. Repše.

Pamatojoties uz to, ka VID ģenerāldirektors Dz. Jakāns uzdotajā laikā apzināti nav izpildījis finanšu ministra rīkojumus, šā gada 22. oktobrī, E. Repše pret viņu ierosināja disciplinārlietu par pienākumu nepildīšanu, kā arī uz tās izmeklēšanas laiku ir atstādinājis ierēdni no pienākumu pildīšanas.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) ceturtdien žurnālistiem atzina, ka viņam būs «noteikti priekšlikumi» par to, kādā citā amatā valsts pārvaldē varētu pārcelt atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šefu Dzintaru Jakānu.

To, kādi ir šie noteiktie priekšlikumi, E.Repše neatklāja, uzsverot, ka pirmdien koalīcijas padomē par to tiks diskutēts, ziņo diena.lv.

Pēc E.Repšes teiktā, Dz.Jakānam Finanšu ministrija jau varot piedāvāt kāda departamenta vadīšanu, tomēr, ņemot vērā, ka viņu īpaši balstījusi Tautas partija (TP), E.Repše neizslēdza, ka «TP vadītajās ministrijās Dz.Jakānam talantam varētu atrast atbilstošāku vietu». Kā piemēru politiķis minēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kurā esot brīva valsts sekretāra vietnieka vieta.

No E.Repšes teiktā varēja secināt, ka amatā Dz.Jakānu viņš atjaunot negrasās un ka, visticamāk, valdību viņš aicinās VID vadītāja amatā apstiprināt pašreizējo vietas izpildītāju Neliju Jezdakovu. Uz to, ka viņa sevi ir pierādījusi kā laba vadītāja, viņš norādīja jau iepriekš.

Dzintars Jakāns, kurš tikai nepilnas divas nedēļas veic Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora pienākumus, nolēmis iesniegt atlūgumu.

Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma vēsta, ka Dz. Jakāns paudis vēlmi pārtraukt darba attiecības un pašlaik tiek gatavoti attiecīgi dokumenti. Finanšu ministrija pagaidām nav varējusi sniegt informāciju par iemesliem, kurus Dz. Jakāns minējis kā atlūguma iemeslus.

Pirms rotācijas no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata Dz.Jakāns vairākas nedēļas bija atstādināts no amata. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) paziņoja, ka VID ģenerāldirektors apzināti atsakās pildīt viņa rīkojumus. Dz.Jakāns viņam izvirzītos pārmetumus noliedza.

Finanšu ministrija apstiprina, ka Muitas un nodokļu administrēšanas politikas departamenta vadītājs Dzintars Jakāns, kas amata pienākumus pilda nepilnas divas nedēļas, paudis vēlmi pamest darbu ministrijā.

FM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace plašus komentārus Db nesniedza, vien norādīja, ka «dokumenti tiek gatavoti». Aiziešanas iemesli varētu būt zināmi pēcpusdienā.

Db.lv, jau ziņoja, ka Dz. Jakāns ir nolēmis iesniegt atlūgumu. Pirms rotācijas no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata Dz.Jakāns vairākas nedēļas bija atstādināts no amata. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) paziņoja, ka VID ģenerāldirektors apzināti atsakās pildīt viņa rīkojumus. Dz.Jakāns viņam izvirzītos pārmetumus noliedza.

Finanšu ministrija (FM) ir pārtraukusi darba attiecības ar Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktoru un bijušo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu, DB apstiprināja FM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.

Viņa skaidroja, ka Dz.Jakāns ir pārtraucis darba attiecības ar FM šā gada 2.martā, kad viņam bijusi pēdējā darba diena, pamatojoties uz viņa uzteikumu.

Dz. Jakāns gan iepriekš noliedza, ka būtu izteicis vēlmi pārtraukt darba attiecības. Dz.Jakāns 2. martā saņēmis rīkojumu par atbrīvošanu no FM departamenta direktora amata, pamatojoties uz paša vēlēšanos. Arī tagad Dz. Jakāns ir neizpratnē, kāpēc FM "šo jautājumu atkal ir pacēlusi". Viņš uzskata, ka kopš pagājušās otrdienas ir atlaists no amata. Tomēr advokāti vēl neesot pabeiguši izvērtēt atlaišanas dokumentus, tāpēc tos sīkāk nekomentēs.

«Cēsīs uzņēmēji nemaz nav tik saskumuši, jo viņi jau ir izdomājuši, kā pareizi rīkoties šajā situācijā, kā apiet šā nodokļa maksāšanu,» zina teikt atstādinātais VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns.

Viņš uzskata, ka ieviešot šādu nodokli vajadzētu sākt ar valsts pārvaldi un tad vērtēt, vai šo nodokli iekasēt arī no privātā sektora, šodien intervijā laikrakstam Diena norāda Dz. Jakāns. Tikmēr finanšu ministrija norāda, ka nekad nav pat apsvērta iespēja, ka auto nodokli varētu piemērot tikai valsts iestāžu autoparku izmantotājiem.

Uz jautājumi - kāda ir paredzamā rīcība pret tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vienkārši nebūs spējīgi nomaksāt mājokļa nodokli, Dz. Jakāns norāda, ka šajā brīdī sāk darboties parādu piedziņas mehānismi, vienkāršākais no tiem ir nodot attiecīgo lietu parādu piedziņas kantoriem, lai tiktu apķīlāta dzīvojamā platība par kuru nav nomaksāts nodoklis.

Datu noplūde Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir ārkārtas situācija ne tikai VID, bet arī visas valsts ietvaros. Tā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja atstādinātais VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns.

Dz. Jakāns šaubās, ka datu ieguve veikta cēliem mērķiem, jo no tiem nevarot secināt par nodokļu nemaksāšanu. Tāpat atstādinātais VID ģenerāldirektors šaubās, ka pastāv tāda Ceturtās atmodas tautas armija.

Dz. Jakāns arī neizslēdza iespēju, ka cilvēki, kuru dati noplūduši, varētu vērsties tiesā.

Pēc viņa rīcībā esošās informācijas datu noplūde VID notikusi no novembra līdz februārim - laikā, kad Dz. Jakāns bija atstādināts no VID vadītāja amata.

Db.lv jau ziņoja, ka no VID informācijas sistēmas noplūduši dati. Noplūdusi ne vien informācija par valsts augstākajām amatpersonām, bet arī uzņēmējiem un privātpersonām. Runa ir par apmēram 120 gigabaitiem datu (7,4 miljoni ierakstu datu bāzē), kas ir vai nu nokopēti, vai arī kurus meklēšanas sistēma esot noindeksējusi. Esot pamats domāt, ka aizsardzības trūkuma pamatā bijusi banāla un plaši izplatīta programmēšanas kļūda.

«Tiem, kas vēl nav attapušies, varu pateikt priekšā, ka mūsu kaimiņvalstī Igaunijā nav tik strikti akcizēto preču ievešanas ierobežojumi, kā pašreiz ir noteikts Latvijā. Tas nozīmē, ka šobrīd ir nevis sarukusi šādu preču ievešanas iespēja, bet gan pamainījies to pārvadāšanas ceļš,» laikrakstam Dienas Bizness norādīja bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājs Dzintars Jakāns.

«Domāju, ka nebija vērts tracināt tautu,» komentējot ierobežojumu attiecībā uz to akcizēto preču apjomu, ko privātpersonas drīkst ievest Latvijā, uzsver Dz. Jakāns, piebilstot, ka «jēga no tā būs tikai tad, ja līdzīgu lēmumu pieņems arī Igaunija».

«Tiem, kam šis jautājums ir aktuāls tāpēc, lai šeit nodarbotos ar nelegālo tirdzniecību, nekādi lielie šķēršļi tā arī nav radīti - viņiem vienkārši ir jāmaina savs maršruts, un tādējādi šis rūpals var mierīgi turpināties. Līdz ar to valsts budžets nekādus papildu līdzekļus šadā veidā neiegūs un par kontrabandas preču samazināšanos runāt nav iespējams,» norādīja Dz. Jakāns.

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

ZZS valde ceturtdien vēl neizlēma, vai ZZS ministri valdībā atbalstīs finanšu ministra Eināra Repšes (JL) rosināto Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, ziņo Diena.

ZZS lēmumam ir izšķiroša nozīme, jo Tautas partija neatbalsta Dz.Jakāna atbrīvošanu. Balsu samērs valdībā liecina, ka bez ZZS ministru atbalsta, E.Repše nevar panākt paša iesniegtā lēmumprojekta pieņemšanu.

Ceturtdienas vakarā pēc valdes sēdes ZZS līderi Raimonds Vējonis un Augusts Brigmanis uzsvēra, ka lēmumu ZZS pieņems pirmdien, kad paredzēta koalīcijas padomes sēde. Abi norādīja, ka nekādā gadījumā nevēlas, lai šis jautājums tiktu politizēts. No abu teiktā varēja saprast, ka vēl papildus tiks analizēti juridiskie argumenti un E.Repšes izvirzītie pārkāpumi. «Šobrīd nevaram pateikt ne jā, ne nē par Jakāna atbrīvošanu,» teica R.Vējonis. Savukārt A.Brigmanis uzsvēra, ka nevēlas, lai «šāda tipa jautājums būtu iemesls valdības krišanai». Pēc A.Brigmaņa norādītā lēmums vēl nav pieņemts, jo nepieciešama papildus informācija. Šī esot tīri juridiska lieta, kas skar ļoti augstu ierēdni un lai izlemtu, vai ir juridisks pamats viņu atbrīvot, nepieciešama papildus informācija.

Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns sācis pildīt Muitas un nodokļu politikas administrēšanas departamenta vadītāja amatu.

To Db apstiprināja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa. Par Dz. Jakāna pārcelšanu jaunajā amatā Ministru kabinets vienojās 2. februārī. Toreiz izskanēja arī informācija, ka Dz. Jakāns savu amata maiņu varētu apstrīdēt tiesā.

Kā Db jau rakstīja, konflikts starp Dzintaru Jakānu un finanšu ministru Eināru Repši sākās pērnā gada rudenī, kad E. Repše paziņoja, ka VID ģenerāldirektors apzināti atsakās pildīt viņa rīkojumus. Dz. Jakāns viņam izvirzītos pārmetumus noliedza, taču konflikts tā vai tā beidzās ar Jakāna atstādināšanu un vairāku disciplinārlietu ierosināšanu, kuras E. Repše ir nolēmis personīgi izskatīt tuvākajā laikā arī tagad, kad Dz. Jakāna tiešas priekšnieks ir Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Lai arī finanšu ministrs Einars Repše solīja otrdien izlemt par atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora Dzintara Jakāna disciplinārlietas rezultātiem un viņa turpmāko darbu VID, valdības koalīcija šo jautājumu, visticamāk, izskatīs tikai nākamnedēļ.

To pirmdien pēc koalīcijas padomes žurnālistiem atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL), ziņo Delfi.lv. Premjers žurnālistiem norādīja, ka, visticamāk, jautājumu par Dz. Jakāna atrašanos amatā neizskatīs otrdien Ministru Kabineta sēdē.

Jau ziņots, ka Repše iepazinies ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumiem par Dz. Jakāna pārkāpumiem un plāno izlemt par piemērotāko sodu. Komisija vienbalsīgi nolēma, ka divās disciplinārlietas epizodēs ir konstatējams disciplinārpārkāpums. Dz. Jakāns ir gan apzināti novilcinājis, gan vispār nav izpildījis ministra dotos uzdevumus, jo laicīgi netika izsludināti atklātie konkursi uz diviem VID ģenerāldirektora vietnieku amatiem. Turklāt arī pēc atkārtotiem ministra atgādinājumiem šis uzdevums tā arī netika izpildīts, jo konkursus izsludināja jau VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Nelija Jezdakova.

Valdība šodien nolēma, ka finansējumam valsts galvenajiem autoceļiem no 2014. līdz 2020.gadam jāsasniedz 348,7 miljoni latu, savukārt valsts reģionālajiem autoceļiem šajā periodā paredzēti 535,8 miljoni latu.

Kā skaidro Satiksmes ministrijā, valsts galveno autoceļu rekonstrukcijai atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam jāpiešķir finansējums 181,5 miljonu latu apmērā, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 154 miljoni latu un valsts budžeta finansējums 27,5 miljoni latu.

Valsts galveno autoceļu seguma atjaunošanai un rekonstrukcijai 2014.-2020.gadam valsts budžeta finansējums atbilstoši finansēšanas modelim būs 167,2 miljoni latu.

Valsts reģionālo autoceļu rekonstrukcijai līdz 2020.gadam finansējumam jābūt 196 miljoni latu, tai skaitā ERAF finansējumam - 166,6 miljoni latu un valsts budžeta finansējumam - 29,4 miljoni latu.