Trīskāršojies cilvēku skaits, kas nerūpējās par mājokļa drošību, atstājot to ilgāku laiku 

Kopš 2014. gada ir trīskāršojies to cilvēku skaits, kuri atzīst – dodoties prom no mājām uz ilgāku laiku, par mājokļa drošību īpaši nerūpējas, jo paļaujas, ka viss būs kārtībā, liecina AS Swedbank veiktā aptauja.

Žanete Hāka, 22.9.2016

Ja pirms diviem gadiem šādu nostāju pauda 11% aptaujāto, tad šogad – jau 27%. Tajā pašā laikā, vaicāti par iespēju segt mājoklī radušos zaudējumus neparedzētu dzīves pavērsienu gadījumā, respondenti visbiežāk (29%) norādījuši, ka naudas šādiem izdevumiem viņiem nebūtu. Piektā daļa iedzīvotāju (19%) norāda, ka būtu gatavi segt neparedzētus zaudējumus mājoklī no savas kabatas, ja to summa nepārsniegtu 150 eiro. Tā kā atbilstoši Swedbank datiem vidējā apdrošināšanas atlīdzība par zaudējumiem, kas mājoklī radušies dažādu bojājumu dēļ, ir 650 eiro, tas norāda uz iedzīvotāju mājokļu un finansiālās drošības ievainojamību.

Raksts turpinās pēc reklāmas

«Raugoties uz aptaujas, kā arī mūsu biznesa datiem, redzam labas un arī ne tik labas ziņas. Labās ir tās, ka vērojama arvien lielāka paļaušanās uz apdrošināšanu neparedzētu dzīves pavērsienu gadījumā. Šogad jau 26% iedzīvotāju ar mājokļa drošību saistītos negadījumos uztic savam apdrošinātājam. Savukārt ne tik labas ziņas ir tās, ka liela daļa iedzīvotāju arvien paļaujas uz “laimīgo nejaušību” arī tajās dzīves jomās, kurās ir pieejams racionālāks un drošāks risinājums. Šāda pieeja ir pārāk bīstama, raugoties uz zemo gatavību segt radušos zaudējumus, ja viss būs labi scenārijs neizpildās,» komentē Renārs Rūsis, Swedbank valdes loceklis un Privātpersonu pārvaldes vadītājs.

Kā pozitīva tendence minama tā, ka 26% aptaujāto norāda - viens no veidiem, kā rūpējas par mājokļa drošību ilgstošas prombūtnes laikā, ir mājokļa apdrošināšana. Savukārt katrs desmitais (11%) min, ka papildus durvju un logu noslēgšanai (62%), mājokļa drošībai uzstāda signalizāciju, vai arī pabrīdina paziņu, kaimiņu ar lūgumu mājokli pieskatīt (45%). Gandrīz tikpat liels skaits aptaujāto paļaujas uz ģimenes mīluļa – suņa – rūpēm par mājokļa drošību (atbildi minējuši 8% aptaujāto).

Rūpējoties par mājokļa drošību bieži tiek izmantoti arī iespējamo ļaundaru maldināšanas paņēmieni, piemēram, atstājot ieslēgtu gaismu vai televizoru kādā no istabām, vai arī uz balkona vai pagalmā atstājot kādu mantu, lai censtos radīt iespaidu, ka kāds ir mājās. Saskaņā ar Swedbank datiem, visbiežāk atlīdzības tiek pieteiktas par tādiem mājokļa drošības apdraudējumiem kā cauruļvadu noplūde ( vidējā atlīdzība 720 eiro), iedzīvei nodarītie bojājumi (vidējā atlīdzība 250 eiro) un nokrišņu (lietus, sniega) radītie bojājumi (vidējā atlīdzība 640 eiro). Savukārt finansiāli lielākos zaudējumus visbiežāk rada tādas nelaimes kā zādzības ar ielaušanos (vidējā atlīdzība 750 eiro), uguns un zibens radītie bojājumi (vidējā atlīdzība 3 500 eiro). 

No šīs sadaļas

Saeima ceturtdien, 22.septembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā...

Latvija jau esošajā nodokļu un ekonomikas sistēmā var palielināt finansējumu veselības...

Sabiedriskā transporta padome uzdevusi Autotransporta direkcijai (ATD) vērsties Satiksmes ministrijā...

Nākamā gada valsts budžetu Saeimā paredzēts pieņemt 23.novembrī, šodien parlamenta Budžeta...

Grūtības piemeklējusī Spānijas banka Banco Popular otrdien paziņoja, ka plāno likvidēt līdz...

Šogad pirmajā pusgadā strauji samazinājies ārvalstu tiešo investīciju apmērs Latvijā,...

Līdzīgi kā citur pasaulē, arī Latvijā finanšu tehnoloģijas ir pievilcīga joma, kur...

Investējot 1,15 miljonus eiro, Latvijas uzņēmums Rubrig izveidojis bērnu rotaļu un sporta ...

Ēnu ekonomikas apkarošanai ir jākļūst par valsts prioritāti Nr. 1, valsts iestādēm...

Izvietojot Čehijā izsniegtus īstermiņa nenodrošinātus aizdevumus, Aventus grupa uzsākusi...