Finanses

Trīskāršojies cilvēku skaits, kas nerūpējās par mājokļa drošību, atstājot to ilgāku laiku

Žanete Hāka, 22.09.2016

Jaunākais izdevums

Kopš 2014. gada ir trīskāršojies to cilvēku skaits, kuri atzīst – dodoties prom no mājām uz ilgāku laiku, par mājokļa drošību īpaši nerūpējas, jo paļaujas, ka viss būs kārtībā, liecina AS Swedbank veiktā aptauja.

Ja pirms diviem gadiem šādu nostāju pauda 11% aptaujāto, tad šogad – jau 27%. Tajā pašā laikā, vaicāti par iespēju segt mājoklī radušos zaudējumus neparedzētu dzīves pavērsienu gadījumā, respondenti visbiežāk (29%) norādījuši, ka naudas šādiem izdevumiem viņiem nebūtu. Piektā daļa iedzīvotāju (19%) norāda, ka būtu gatavi segt neparedzētus zaudējumus mājoklī no savas kabatas, ja to summa nepārsniegtu 150 eiro. Tā kā atbilstoši Swedbank datiem vidējā apdrošināšanas atlīdzība par zaudējumiem, kas mājoklī radušies dažādu bojājumu dēļ, ir 650 eiro, tas norāda uz iedzīvotāju mājokļu un finansiālās drošības ievainojamību.

«Raugoties uz aptaujas, kā arī mūsu biznesa datiem, redzam labas un arī ne tik labas ziņas. Labās ir tās, ka vērojama arvien lielāka paļaušanās uz apdrošināšanu neparedzētu dzīves pavērsienu gadījumā. Šogad jau 26% iedzīvotāju ar mājokļa drošību saistītos negadījumos uztic savam apdrošinātājam. Savukārt ne tik labas ziņas ir tās, ka liela daļa iedzīvotāju arvien paļaujas uz “laimīgo nejaušību” arī tajās dzīves jomās, kurās ir pieejams racionālāks un drošāks risinājums. Šāda pieeja ir pārāk bīstama, raugoties uz zemo gatavību segt radušos zaudējumus, ja viss būs labi scenārijs neizpildās,» komentē Renārs Rūsis, Swedbank valdes loceklis un Privātpersonu pārvaldes vadītājs.

Kā pozitīva tendence minama tā, ka 26% aptaujāto norāda - viens no veidiem, kā rūpējas par mājokļa drošību ilgstošas prombūtnes laikā, ir mājokļa apdrošināšana. Savukārt katrs desmitais (11%) min, ka papildus durvju un logu noslēgšanai (62%), mājokļa drošībai uzstāda signalizāciju, vai arī pabrīdina paziņu, kaimiņu ar lūgumu mājokli pieskatīt (45%). Gandrīz tikpat liels skaits aptaujāto paļaujas uz ģimenes mīluļa – suņa – rūpēm par mājokļa drošību (atbildi minējuši 8% aptaujāto).

Rūpējoties par mājokļa drošību bieži tiek izmantoti arī iespējamo ļaundaru maldināšanas paņēmieni, piemēram, atstājot ieslēgtu gaismu vai televizoru kādā no istabām, vai arī uz balkona vai pagalmā atstājot kādu mantu, lai censtos radīt iespaidu, ka kāds ir mājās. Saskaņā ar Swedbank datiem, visbiežāk atlīdzības tiek pieteiktas par tādiem mājokļa drošības apdraudējumiem kā cauruļvadu noplūde ( vidējā atlīdzība 720 eiro), iedzīvei nodarītie bojājumi (vidējā atlīdzība 250 eiro) un nokrišņu (lietus, sniega) radītie bojājumi (vidējā atlīdzība 640 eiro). Savukārt finansiāli lielākos zaudējumus visbiežāk rada tādas nelaimes kā zādzības ar ielaušanos (vidējā atlīdzība 750 eiro), uguns un zibens radītie bojājumi (vidējā atlīdzība 3 500 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Iedzīvotāji vairāk iegādājas vienstāvu koka ēkas 50 km no Rīgas

Žanete Hāka, 16.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn par trešdaļu augusi cilvēku interese par savas privātmājas būvniecību, izsniegto aizdevumu apjomam privātmāju iegādei vai celtniecībai sasniedzot 60 miljonus eiro, liecina Swedbank dati.

Šī tendence turpinās arī šogad – pirmajā ceturksnī pieprasījums pēc finansējuma sava mājokļa būvniecībai audzis vēl par 35%, salīdzinot ar šo pašu periodu pirms gada un tas arvien turpina augt, apliecinot, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju šobrīd steidz īstenot sapni par savu privātmāju, arvien biežāk izvēloties to būvēt paši.

«Gan banku sektorā kopumā, gan Swedbank, iepriekšējā gadā no jauna izsniegto mājokļu kredītu dinamika, bija ar izteiktu izaugsmi. Pozitīvi ir tas, ka, saglabājoties šādam pieprasījumam, pavisam drīz varēsim redzēt arī kopējo mājokļa kredītportfeļa pieaugumu un tas ir labs indikators veselīgai ekonomikai. Pozitīvo dinamiku ir stimulējuši vairāki faktori, taču, galvenokārt tie ir: gan vajadzība pēc mājokļa, gan zemās procentu likmes, gan tas, ka bankas kļūst ar vien elastīgākas ar pirmās iemaksas apmēru. Piemēram, noformējot mājokļa kredītu ALTUM Valsts atbalsta programmas ietvaros, pirmās iemaksas apmērs ir sākot no 5%. Standarta gadījumos pirmās iemaksas apmērs pārsvarā ir 15%-20% apmērā no mājokļa vērtības. Latvijā, mājokļu piedāvājums Jaunajos projektos ir diezgan ierobežots, tāpēc arī lielākoties tiek pirkti dzīvokļi tipveida projektos Rīgā, tomēr pozitīvi ir arī tas, ka pieaug interese arī pēc savas privātmājas iegādes vai celtniecības. Piemēram Swedbank 2016.gadā privātmājas iegādei vai celtniecībai esam parakstījuši aizdevuma līgumus par aptuveni 60 miljoniem eiro,» norāda Ainars Balcers, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekts Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1, kas atrodas blakus Vērmanes dārzam, ir viens no šī brīža perspektīvākajiem mājokļu investīciju objektiem Rīgas nekustamo īpašumu tirgū. Investējot RENTURE apsaimniekotajos un uzturētajos dzīvokļu īpašumos projektā Park Residence, investoriem ir iespēja saņemt tūlītēju investīciju atdevi līdz pat 25% gadā no dzīvokļu realizācijas tādās īstermiņa īres platformās kā airbnb.com, booking.com, u.c.

Park Residence dzīvokļu īpašumi – izcila investīcija dzīvokļu īpašumos Rīgas centrā

Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1 ir mūsdienīgs projekts, kura kultūrvēsturiskais mantojums sastopas ar modernu un estētisku dzīvojamo platību. Nekustamā īpašuma unikālā atrašanās vieta Rīgas centrā - Vērmanes dārza, iepirkšanās centru un restorānu tuvumā - padara to par izcilu investīciju objektu dzīvokļu īpašumu gan kā naudas plūsmas objektu, gan aktīvu saglabāšanai, uzkrāšanai un tālākai realizācijai. Iegādei pieejamie vienistabas un divistabu dzīvokļi ar platību no 13m2 līdz 36m2, kuru apdarē un dizainā izmantoti pasaulē atzītu zīmolu materiāli un santehnika, ir īpaši piemēroti īstermiņa īres dzīvokļu iekārtošanai un realizācijai galvaspilsētas viesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Par cik palielināsies mājokļa kredīta maksājums, augot Euribor likmēm?

Žanete Hāka, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No to klientu viedokļa, kas sava mājokļa iegādei saņēmuši hipotekāro kredītu, šis ir brīdis, kad iespējams novērtēt reālu ieguvumu no eiro ieviešanas Latvijā, pašreizējo tirgus situāciju raksturo SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs. Viņš uzsver, ka vēl kādu brīdi kredītu maksātāji ir drošībā un vēl vismaz pāris gadus par maksājumu pieaugumu nav jāsatraucas.

Vairāk nekā 99% no SEB bankas hipotekāro kredītu portfeļa ir eiro, tādēļ absolūtajam vairākumam klientu šobrīd nav jābažījas par Eiropas Centrālās bankas (ECB) politiku, un eiro sadārdzināšanās neatstāj būtisku ietekmi uz mājsaimniecības budžetu – pie nosacījuma, ja arī savus ienākumus viņi saņem eiro valūtā. Iemesls bažām varētu būt tiem uzņēmumiem, kas eksportē savu produkciju un samaksu saņem ASV dolāros, Lielbritānijas mārciņās vai kādā citā valūtā, kas zaudē vērtību pret eiro, jo valūtu kursu izmaiņu rezultātā to ražotā produkcija kļūst dārgāka eksporta tirgos un daļēji zaudē konkurētspēju, skaidro M. Larionovs.

Visā Eiropā paātrinās ekonomiskā izaugsme, un viss liecina, ka ultrazemo procentu likmju laiks tuvojas izskaņai. Arī Eiropas Centrālā banka, visticamāk, pakāpeniski atsāks palielināt procentu likmes, atgriežot tās pozitīvā teritorijā. Tas nozīmē, ka Euribor (it īpaši īsajiem termiņiem: 3 un 6 mēnešiem) tuvāko gadu laikā atkal kļūs par faktoru, kas ietekmēs kredītņēmēju mēnešu maksājuma apjomu. Tādēļ, pat, ja bankas tuvākajā laikā nemainīs klientiem piedāvātas fiksētās likmes ilgtermiņa aizdevumiem, klientu mēneša maksājumu apjoms var pieaugt mainīgo (bāzes) likmju ietekmē. Savukārt, no otras puses, pakāpeniski pieaugot naudas resursu cenai tirgū, tuvākajos gados no bankām varēs sagaidīt arī lielākas procentu likmes termiņnoguldījumiem un depozītiem, un tas būs izdevīgi noguldītājiem, skaidro eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Premjerministrs atbild uz DB lasītāju jautājumiem:

Runājot par valsts enerģētikas politiku, saistībā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Kāda ir jūsu nostāja un vīzija?

Ir revolucionāri priekšlikumi par daudzām lietām- lauzt, likt, atcelt, bet galvenais ir saglabāt veselo saprātu. OIK licenču izdošanas sakarā es varētu teikt, ka pēc lielas balles nāk lielas paģiras. Es lasu, piemēram, kādas partijas līdera Jura Pūces izteikumus Twitter, ko valdība darot, kas notiekot, OIK ir lamuvārds. Pūces kungs, ap 600 OIK licenču ir izsniegtas ar jūsu parakstu! Tas spilgti ilustrē lielo OIK balli. Par to visu, protams, tagad var pašausmināties un skatīties, kur, kuram prāts bijis tādus vai citādus lēmumus pieņemot, kas atļāva būvēt arī ļoti neefektīvas stacijas. Tas ir absurds, kas tagad ir jāsavāc, taču tādi bija likumi, tādi bija Ministru kabineta noteikumi, uzņēmēji ieguldīja naudu, ņēma kredītus un atbilstoši esošajai likumdošanai veidoja savu biznesu. Tagad mēs par to maksājam. Taču sākotnējais manas valdības uzstādījums ir bijis, ka mēs ne par mata tiesu nevaram atļauties pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, jo Latvijas lielākie ražotāji, piemēram, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas Finieris ir tie, kuros es ieklausos visvairāk. Viņiem ir liels elektrības patēriņš un viņi maksā par to augstu cenu. Tāpēc tagad, sadalot tā saukto plūdu naudu, mēs varēsim par kādiem 13% pazemināt elektrības cenas visiem, vienlaikus ar lieliem strīdiem ieviešot drakoniskus noteikumus tiem, kas savas elektrības stacijas vēl nebija uzcēluši. Viņi šobrīd ir neapskaužamā kara situācijā, jo kontrole nepieļaus ne vismazāko neizpildi. Tajā pašā laikā OIK maksāšanas līgumi ir noslēgti līdz pat 2032. gadam. Es nezinu, kā ekonomikas ministrs ar lielo 24 cilvēku darba grupu tiks ar OIK jautājumu galā, bet valdība katru mēnesi monitorēs situāciju un līdz septembrim šai darba grupai ir jādod atbilde, kas notiks ar esošajām stacijām un kā mēs no šīs situācijas iziesim. Nākotnes zaļās enerģijas uzņēmējiem gan es pagaidām nevaru atbildēt, ko Latvija šajā jomā varēs. Esmu dzirdējis, ka šobrīd jau ir, piemēram, vēja tehnoloģijas, kas var strādāt bez subsīdijām. Vēl mazliet progress un tā lieta aizies, līdz ar to es negribu teikt, ka Latvija atsakās no atjaunojamās enerģijas, bet vienmēr ir jāpasaka arī, kurš par to maksās un kā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvaļinājuma sezonā noteikti jāparūpējas, lai drošībā būtu gan tuvinieki, jo īpaši – bērni, gan mājoklis, jo jebkuri nepatīkami notikumi var izjaukt ģimenes plānus, atgādina apdrošināšanas akciju sabiedrība "BTA Baltic Insurance Company".

"Daudzi atvaļinājuma laikā atstāj ierasto mājokli, lai dotos atpūsties pie dabas, uz vasarnīcu vai kādā ceļojumā. Jebkurā gadījumā ir ļoti svarīgi veikt visus iespējamos drošības pasākumus pret garnadžu tīkojumiem," uzsver "BTA" Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.

"Mājoklis noteikti jāapdrošina, tāpat arī jāseko Valsts policijas un drošības ekspertu ieteikumiem, tomēr tas ir vairāk vienreizējs pasākums. Savukārt bērnu un citu tuvinieku drošībai rūpīgi jāseko visā atvaļinājuma laikā, lai nesagaidītu nepatīkamus un sāpīgus pārsteigumus."

"Ģimenēm noteikti iesakām iegadāties Nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kas iespējamu traumu padarīs mazāk sāpīgu vismaz finansiālajā ziņā, tāpat arī jāparūpējas par piemērotāko apdrošināšanas veidu mājoklim," atzīst I. Danče.

Komentāri

Pievienot komentāru