Ceļotāji no tūrisma pakalpojumu sniedzējiem turpmāk varēs piedzīt atlīdzību par morālo kaitējumu.
Šāds ir viens no tūrisma biznesam, iespējams, netīkamākajiem piedāvājumiem ES direktīvas par tūrisma pakalpojumiem modernizēšanai, kuram par labu izteikusies arī Eiropas Komisija (EK). Komisijas piedāvātajā variantā ieteikts noteikt griestus šādām prasībām. Griesti regulētu to, ka pieprasītā summa ir adekvāta ceļojuma izmaksām un nodarītajam kaitējumam, piekrīt viesnīcas Europa Royale Riga ģenerāldirektors Jānis Jenzis. Viņš arī uzskata, ka direktīvas modernizācija ir nepieciešama. Kompānijas Impro direktors Vilnis Klinovičs: «Mēs bieži izmantojam tādu aviokompāniju pakalpojumus, kuras nemaz nestrādā Latvijā, līdz ar to problēmu gadījumā, kuras radušās ne mūsu vainas dēļ, vēršoties pret tām, jārēķinās ar tiesu darbiem ārpus Latvijas. Es uzskatu, ka atbildība tūrisma pakalpojumu sniedzējam būtu jāuzņemas tik tālu, cik tālu ir tā iespējas kaut ko mainīt.»
Direktīva novecojusi
EK ir atzinusi, ka pašreiz patērētāju tiesības aizsargājošā direktīva par kompleksajiem ceļojumiem ir novecojusi un nesedz aizvien lielāku ievērību guvušos pakalpojumus tūrisma sfērā. Tā uzskata arī Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas (ALTA) direktore Kitija Gitendorfa. Viņasprāt, līdz ar iecerēto modernizāciju, kas paredzēs papildu atbildību tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, tiks sakārtots Latvijas tūrisma tirgus. K. Gitendorfa jau iepriekš Db norādījusi, ka esošais nozares kontroles mehānisms valstī nespēj garantēt kompensāciju izmaksāšanu tūrisma pakalpojuma nesaņemšanas gadījumā. Pašreizējie noteikumi paredz, ka aģentūrai jāveic apdrošināšana vismaz 20 tūkst. Ls apmērā, taču apdrošinātāji cietušajiem klientiem kompensācijas izmaksājot vien tad, ja firma sevi pasludinājusi par maksātnespējīgu. Lai uzsāktu darbu pie direktīvas modernizēšanas, EK jūlija nogalē iniciēja sarunas ar sfērā iesaistītajām pusēm, kurām lūdza paust savus viedokļus par izmaiņu nepieciešamību un konkrētiem ierosinājumiem. Lielākā daļa aptaujāto atbalsta EK ierosinājumus un piedāvā direktīvā iekļaut plašākas garantijas patērētāja un pakalpojuma sniedzēja aizsardzībai. Ar saviem risinājumiem direktīvas modernizēšanai ieteikumus sniegusi arī ALTA.
Lielāka atbildība
Patērētājiem draudzīgāku, bet uzņēmējiem ar lielāku atbildības nastu draudošu viedokli paudusi Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC - Bureau Europēen des Unions de Consommateurs). Komisijai piedāvāts arī pagarināt termiņu, kurā pirms ceļojuma tūrisma pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs paaugstināt cenu. Ja direktīva šobrīd nosaka 20 dienu termiņu, tad BEUC piedāvā ieviest 30 dienu termiņu. Mainoties tendencēm tūrisma biznesā, BEUC par novecojušu uzskata arī direktīvas aptvērumu, kas aizsargā tikai tos klientus, kas apmaksājuši ne tikai pašu braucienu, bet arī vismaz naktsmājas - kompleksais ceļojums. «Kompleksie ceļojumi mūsdienās zaudē aktualitāti [..] Uzskatām, ka direktīvai vajadzētu nosegt arī par 24 stundām īsākus ceļojumus un tādus gadījumus, kad klients iegādājas tikai vienu pakalpojumu, piemēram, lidojumu vai naktsmājas,» tā BEUC. Biznesam ne sevišķi tīkama varētu būt arī BEUC prasība par to, ka tiesības pieprasīt kompensāciju par līguma neizpildīšanu klientam vajadzētu piešķirt arī tādos gadījumos, kad nav pieteicies ceļojumam nepieciešamais cilvēku skaits. Šobrīd direktīva šādu iespēju noraida.
Bizness uzmanīgs
Tūrismu regulējošo normatīvo aktu modernizēšanas nepieciešamībai piekrīt arī Eiropas tūrisma aģentu un tūrkompāniju asociācija (ECTAA) un Eiropas biznesa tūrisma aģentu ģilde (GEBTA). Abu apvienību kopīgajā vēstulē EK norāda, ka pastāvošo normatīvo aktu modernizēšanai ir divas alternatīvas, taču apvienības uzskata, ka nav nepieciešams modernizēt jau esošo direktīvu. Tā vietā vajadzētu radīt jaunu visaptverošu instrumentu, kas regulētu visu patēriņa preču vai pakalpojumu, tajā skaitā tūrisma pakalpojumu, tirdzniecību. Ja EK izvēlētos otru variantu - esošās direktīvas papildināšanu ar laikam atbilstošiem jauninājumiem, tūrisma profesionāļi aicina komisiju direktīvā iekļaut visus tūrisma pakalpojumu sniedzējus, ne tikai tūrisma aģentus un tūrkompānijas. Piemēram, lielveikalu vai preses izdevumu izlozēs iegūtos ceļojumus, uz kuriem direktīva šobrīd nav tieši attiecināma. ECTAA un GEBTA par nepieciešamu arī uzskata, ka, modernizējot direktīvu, vajadzētu noteikt elastīgāku regulējumu ceļojuma cenas noteikšanai un atspoguļošanai informatīvajos materiālos vai reklāmās. Viņuprāt, direktīvu nevajadzētu attiecināt arī uz cilvēkiem, kas devušies komandējumā.
Patērētāju aizsardzību tā īsti Latvijā vēl aizvien nav izpratuši
Latvija nav pilnībā ieviesusi vai nepareizi tulko Eiropas Savienības direktīvu par kompleksajiem ceļojumiem.
Aptuveni 300 tūrfirmas Royal Tour piešmauktajiem klientiem ir tiesības uz kompensāciju arī bez kompānijas pasludināšanas par maksātnespējīgu. Db jau rakstīja (10.10.2007.), ka tūrisma kompānija Royal Tour atcēlusi divus ceļojumus uz Kipru un vienu uz Krētu, pirms tam kopumā no saviem klientiem iekasējot ap 30 000 latu. Vismaz vienā gadījumā kompānija par ceļojuma atcelšanu savu klientu informējusi tikai vienu dienu iepriekš, taču nevienam no tās klientiem pagaidām nav izdevies saņemt atpakaļ naudu. Latvijas patērētāju tiesību aizsardzības un tūrisma sfēras speciālisti skaidro, ka neveiksmīgie tūrkompānijas klienti kompensāciju par nenotikušo ceļojumu var saņemt tikai Royal Tour maksātnespējas gadījumā. Latvijas likumi it kā nosakot, ka tūrisma kompānijas nodibināšanai nepieciešami vien 2000 latu pamatkapitālam un vismaz 20 000 latu vērta apdrošināšana, no kuras tad arī tiktu izmaksātas kompensācijas, ar noteikumu, ja kompānija tiek atzīta par maksātnespējīgu.
Nav noteicošā nozīme
«Tā nevar būt! Tas nozīmētu, ka jūsu valsts savu likumdošanu nav saskaņojusi ar direktīvu par kompleksajiem ceļojumiem, bet es zinu, ka tā ir to izdarījusi,» Db teica Eiropas Patērētāju organizācijas juriste Nurija Rodrigesa Muriljo (Nuria Rodriguez Murillo), kuras viedoklī patērētāju tiesību jautājumos ieklausās arī Eiropas Komisija. Viņa atzina, ka saskaņā ar attiecīgo direktīvu Royal Tour būtu tiesīga nemaksāt kompensācijas saviem klientiem, ja tie būtu iegādājušies tikai biļetes pārlidojumam. Db piekrāptie klienti atzīst, ka iegādājušies ne tikai aviobiļetes, bet kompānijai samaksājuši arī par naktsmītnēm.ES direktīva par kompleksajiem ceļojumiem nosaka, ka tā attiecināma uz gadījumiem, ja klients no tūrkompānijas iegādājies vismaz divus no uzskaitītajiem pakalpojumiem - transportu, izmitināšanu vai citiem tūrisma pakalpojumiem, kas nav palīgpakalpojumi attiecībā uz transportu vai izmitināšanu. Pie tam ceļojumam jābūt garākam par 24 stundām. Eiropas līmeņa speciāliste uzsvēra, ka valstij un Royal Tour šajā gadījumā saistošs bijis direktīvas 5. pants. Tas nosaka, ka dalībvalstij jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka «organizators ir atbildīgs pret patērētāju par saistību, kuras izriet no līguma, pienācīgu izpildi neatkarīgi no tā, vai šīs saistības ir jāpilda šim organizatoram vai citiem pakalpojumu sniedzējiem». Direktīva nosaka, ka kompānijai ir tiesības vērsties tiesā pret sadarbības partneriem, kas nav snieguši klienta apmaksāto pakalpojumu, taču klients šo problēmu dēļ ciest nedrīkst.
Līdzatbildīga arī valsts
Saskaņā ar direktīvu valstij jānodrošina, lai līguma neizpildes gadījumā organizētājs būtu atbildīgs par nesniegto pakalpojumu. No šīs atbildības tūrkompānija var tikt atbrīvota tikai tad, ja līguma neizpildē vainojams patērētājs, neizpildē vainojama trešā persona, kas nav saistīta ar nolīgto pakalpojumu noteikumiem un force majeure gadījumos. Maksātnespēja, uz kuru atsaucas gan tūrisma, gan patērētāju tiesību aizsardzības speciālisti, direktīvā pieminēta tikai vienu reizi - 7. pantā, kas nosaka, ka organizatoram, kas ir līgumslēdzēja puse, jāsniedz pietiekama drošības garantija attiecībā uz iemaksātās naudas atmaksāšanu un patērētāja repatriāciju maksātnespējas gadījumā. Šis pants tad arī nosaka vismaz 20 000 latu vērto tūrkompānijas apdrošināšanu, taču nav saistāms ar kompensāciju izmaksu klientiem, norāda Nurija Rodrigesa Muriljo.
