Finanses

Turpina mēģināt izkrāpt klientu banku datus

Žanete Hāka, 13.03.2014

Piemērs no Swedbank, kā tiek mēģināts krāpnieciski iegūt lietotāju datus. LKA rīcībā ir informācija par līdzīgām krāpnieciskām aktivitātēm arī ar citu banku identitātēm.

Avots: LKA

Jaunākais izdevums

Turpinās mēģinājumi izkrāpt banku klientu datus, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Bankas norāda, ka kredītiestāde nekad klientam pati nezvanīs un nerakstīs ar lūgumu pateikt, atsūtīt vai ievadīt pilnu paroli vai kodu, vēl jo vairāk neprasīs ievadīt visus kodu kartes vai vairākus kodu kalkulatora kodus.

Tāpat tiek izsūtīti e-pasti ar nepazīstamiem pielikumiem, taču tie tiek izmantoti datoru inficēšanai ar vīrusiem. Krāpnieki izmanto psiholoģiskus paņēmienus un var viltus vēstuļu saturā izmantot dažādas tēmas – sākot no interesantām mediju ziņām un beidzot ar draudiem par nodokļu parādiem. Tāpēc uzmanīgai attieksmei pret e-pastu atvēršanu, kas satur pielikumus, jābūt normālai rīcībai internetā.

Nekad nevienam nedrīkst dot savas paroles internetbankai un kodus no kartes vai kalkulatora. Arī ne mammai, ne bērniem, ne vīram, ne pa telefonu, ne pa e-pastu, skaidro LKA.

Regulāri nepieciešams atjaunot datora antivīrusa aizsardzību un jāatceras, ka datorvīrusi internetizētajā laikmetā ir ikdienas parādība un arī rūpēm par aizsardzību pret tiem jābūt ikdienas interneta drošības higiēnas pamata sastāvdaļai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krāpnieki, lauksaimniekiem piedāvājot iegādāties neesošu tehniku, izkrāpj vismaz 43 tūkstošus eiro

Žanete Hāka, 05.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā Valsts policijā vērsušās vairākas personas, kuras, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvušas par krāpšanas upuriem, informē policija.

Valsts policija uzsākusi izmeklēšanu, kuras laikā noskaidrots, ka lauksaimniecības jomā aktivizējušies krāpnieki, kuri, piedāvājot iegādāties neesošu lauksaimniecības tehniku, izkrāpuši avansa maksājumus vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā.

Patlaban Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldei ir informācija par vismaz 12 šāda veida krāpšanas gadījumiem, kuri paveikti laika posmā no pagājušā gada pavasara līdz pat šim brīdim, kopumā lauksaimniekiem radot zaudējumus teju 43 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat nav izslēgts, ka šāda veida krāpšanas var atkārtoties, tādēļ aicinām lauksaimniekus būt piesardzīgiem un pārliecināties par darījuma partnera piedāvāto preci un tās eksistenci pirms samaksas veikšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: kā rīkoties, ja kāds uz mana vārda paņēmis īstermiņa aizdevumu

AS 4finance Juridiskās daļas vadītājs Roberts Molotanovs, 01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju pieejamība un iespējas, kā arī Interneta vidē valdošā anonimitāte, ir sniegusi sabiedrībai ne vien zināmas priekšrocības, bet arī ir pavērusi jaunus apvāršņus ļaundariem. Gadījumi, kad krāpnieki nelegālā veidā iegūst personas datus un izmanto tos, lai izkrāptu finanšu līdzekļus, kļūst arvien aktuālāki.

Ir dažādi informācijas izkrāpšanas veidi, taču visbiežāk krāpnieki izmanto cilvēku lētticību un mudina viņus brīvprātīgi nodot savus personas datus vai bankas pieejas datus krāpnieku rīcībā. Bieži gadās, ka cilvēki sev nepazīstamām trešajām personām uztic savas internetbankas pieejas kodus, jo domā, ka tas nepieciešams iekārtošanai darbā, kāda pirkuma veikšanai vai tamlīdzīgiem mērķiem. Iegūstot kārotos datus, krāpnieki noformē kredītus ātrās kreditēšanas uzņēmumos un iemaksā identifikācijas maksu no upura bankas konta. Saņemot naudas līdzekļus, krāpnieki arī nekavējoties noņem tos no upura konta.

Kā pasargāt sevi no tāda veida krāpšanas, un ko darīt, ja uz tava vārda ir noformēts kredīts?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem. Potenciālajiem pircējiem tika piedāvāts iegādāties neeksistējošu lauksaimniecības tehniku, tādā veidā izkrāpjot avansa maksājumus vairāku tūkstošu eiro apmērā. Valsts policija atkārtoti atgādina lauksaimniekiem rūpīgi izvērtēt ievietotos sludinājumus portālos, kā arī neiegādāties preci, kura pirms tam nav redzēta dzīvē.

Laika posmā no 2018. gada janvāra līdz 20. maijam Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldē ir saņemta informācija par vismaz 12 šāda veida krāpšanas gadījumiem, kad lauksaimnieki iegādājas traktortehniku sludinājumu portālos, taču preci nesaņem. Šogad Kurzemē ir reģistrēti trīs šāda veida gadījumi, Vidzemē arī trīs, Latgalē – četri un Zemgalē divi krāpšanas gadījumi, tādējādi lauksaimniekiem nodarot kaitējumu vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā. Tā kā šāda veida krāpšanas notiek un, iespējams, var arī atkārtoties, Valsts policija aicina lauksaimniekus būt piesardzīgiem un, pirms tiek veikta samaksa, pārliecināties par piedāvātās preces eksistenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ar jaunu sparu uzliesmojusi ar Positivus festivāla biļetēm saistīta krāpniecība. Festivāla organizatori brīdina, ka liela krāpnieku aktivitāte ir arī sociālo tīklu kontos, kas ar viltotu biļešu tirdzniecību un izspēli mēģina pievilināt cilvēkus, kā arī izkrāpj norēķinu karšu datus.

Festivāla organizatori sociālajā vietnē Twitter ir konstatējuši viltus kontu ar vārdu @POSITIVUS2014, kurā tiek izplatīta nepatiesa informācija par iespēju iegūt festivāla ieejas biļetes, turklāt tiek izsūtītas e-pasta vēstules ar mērķi uzzināt bankas maksājumu karšu rekvizītus.

Par šiem gadījumiem ir iesniegts ziņojums Valsts policijā. Šāda krāpnieku shēma ir visai izplatīta - krāpnieki interneta vidē salīdzinoši bieži mēdz izteikt piedāvājumus, «kuri ir tik labi, ka grūti no tiem atteikties», skaidro Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē laika posmā no šā gada aprīļa līdz augustam ir saņemti vairāki iesniegumi no personām par to, ka, uzticot savus bankas datus nezināmām personām, kuras piedāvāja nopelnīt, no bankas konta ir izkrāptas lielas naudas summas. Pārskaitītās naudas summas ir ievērojamas – no 700 eiro līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. Lielākais naudas pārskatījums no kāda liepājnieka ir bijis 104 tūkstoši eiro.

Pārskaitījumus visos gadījumos iedzīvotāji veic labprātīgi ar mērķi nopelnīt.

Cietušajiem telefoniski vai caur programmu «Skype» tika izteikts piedāvājums nopelnīt, piesakoties un ieguldot naudu Forex tirgū. Krāpnieki it kā palīdz izveidot profilu Forex tirgus vietnēs, taču viņu mērķis ir pavisam citāds. Cilvēkiem tiek dotas norādes lejupielādēt kādu no attālinātās piekļuves aplikācijām. Sarunas laikā viņiem tiek dotas norādes – ielogoties savā bankas kontā. Kad tas tiek izdarīts, krāpnieki no viņu banku kontiem noskaita lielas naudas summas, kuras ar saviem internetbankas datiem apstiprina paši cietušie. Cietušie savos datoru ekrānos ne vienmēr redz īstās darbības, bet gan to, ko krāpnieki vēlas, lai viņi redzētu – atsevišķos gadījumos iepriekš izveidotu filmiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Ekonomisko Noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki (VP ENAP) atklājuši naudas atmazgāšanas shēmu, kurā krāpnieki izmantojuši kādu Latvijas kredītiestādi. Ļaundari centās legalizēt Francijā izkrāptus 642 735 eiro, šobrīd nauda ir arestēta, informē Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Šā gada janvārī VP ENAP darbinieki saņēma iesniegumu no kādas Francijas Republikā reģistrētas sabiedrības par krāpniecību lielos apmēros. Cietušās sabiedrības pārstāvis ziņoja, ka viņa uzņēmums cietis no krāpniekiem, kas uzdevušies par bankas pārstāvjiem.

Krāpnieki, sazinoties ar Francijas uzņēmumu, uzdevušies par darbiniekiem, kas apkalpo šī uzņēmuma bankas serverus. Sarunas laikā krāpnieki stāstīja, ka ir plānota pārslēgšanās uz jauniem serveriem, un lūdza nodrošināt attālinātu pieslēgšanos uzņēmuma datoriem, kā arī izsniegt visus pieejas kodus. Uzņēmuma darbinieki, nenojaušot par krāpšanas shēmu, izpildīja prasīto. Nākamajā dienā tika konstatēts, ka no sabiedrības bankas konta veikts 642 735 eiro pārskaitījums uz vienu no Latvijas kredītiestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Apdrošinātāju savienības dati liecina, ka pērn valstī reģistrēti 408 apdrošināšanas krāpniecības gadījumi, kas ir mazāk nekā divus iepriekšējos gadus, bet pērn kopumā krāpnieki no apdrošinātājiem centās izkrāpt deviņu gadu laikā lielāko summu - 2,6 miljonus eiro.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības vadītāja zaudējumu novēršanas jautājumos Illi Reimetsa sacīja, ka krāpnieki cenšas iegūt arvien lielākas apdrošināšanas kompensācijas, bet efektīva policijas un apdrošinātāju izmeklētāju sadarbība ir ļāvusi atklāt arvien vairāk krāpniecības gadījumu.

«Būtiski mazāk ir gadījumu ar inscenētu un izplānotu krāpniecību, kas agrāk bija visizplatītākais apdrošināšanas krāpniecības veids. Ja krāpniekus atklāj apdrošināšanas gadījuma inscenēšanā, nākotnē tamlīdzīgu mēģinājumu vairs nebūs. Piemēram, ekonomikas lejupslīdes laikā pieaug māju dedzināšanas skaits, kas ir viens no piemēriem plānotai apdrošināšanas krāpniecībai,» klāstīja Reimetsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iezvanīšanās krāpniecība turpinās pastāvēt, un laiku pa laikam Latviju pāršalks kārtējais iezvanu vilnis, gaidot ienākumus no cilvēku neuzmanības.

Savukārt to, kuri zvana no ārzemēm un vēlas pārdot preces vai pakalpojumus, kļuvis vairāk, jo Latvijas komersantus ierobežo Datu aizsardzības regula.Ik gadu Latvijā sūdzas par zvaniem no nepazīstamiem ārzemju numuriem un kāds neuzmanības dēļ ir atzvanījis. Izrādās, ka zvans uz šo numuru maksā pamatīgu summu, piemēram, 10, 20 vai pat 50 eiro. Šogad iezvanu sērijas un tam sekojošā cilvēku sūrošanās par krāpniekiem sociālajos tīklos notika vasaras mēnešos.

«Konkrēto krāpniecības veidu sauc par vangiri (wangiri). Tas radies Japānā. Burtiskā tulkojumā tas arī nozīmē – viens iezvans. Pēc šīs iezvanīšanās signālu pārtrauc. Krāpnieku apkarotāju vidū tā jau ir klasika. Vangiri kā krāpšanas modelis pastāv jau gandrīz desmit gadus,» DB paskaidroja mobilā operatora Tele2 Drošības nodaļas vadītājs Ģirts Kaimiņš. Iezvans tiek veikts no kāda ārvalstu numura. Spriežot pēc cilvēku ierakstiem sociālajā tīklā Facebook, šovasar Latvijā zvanīja no dienvidu puslodes, no numuriem, kas reģistrēti Jaunzēlandē un citās valstīs. Iezvanus veic dators visā Latvijas mobilo numuru diapazonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Desmitajai daļai patērētāju tiešsaistē ir nozagta nauda

Dienas Bizness, 10.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot tiešsaistes finansiālo apdraudējumu daudzveidībai un skaitam, 48 % patērētāju ir uzbrukuši krāpnieki, lai noziedzīgas iedzīvošanās nolūkā ar maldināšanu izvilinātu no viņiem konfidenciālu un finansiālu informāciju. 11 % patērētāju uzbrukuma tiešsaistē dēļ ir zaudējuši naudu, liecina Kaspersky Lab un B2B International pētījums.

Apsekotajā 12 mēnešu periodā gandrīz puse interneta lietotāju ir saskārusies ar finansiāliem apdraudējumiem. Apdraudējumi ietvēra aizdomīgu e-pasta vēstuļu saņemšanu, kuras it kā sūtījusi banka (22 %) vai mazumtirdzniecības vietne (15 %), un aizdomīgas mājaslapas, kas pieprasa finanšu datus (11 %).

Arī Latvijā interneta lietotāji kļūst par upuriem krāpnieciskām darbībām tīmeklī vai kibernoziedznieku mēģinājumiem iegūt piekļuvi viņu kontiem. Saskaņā ar Latvijas interneta lietotāju aptauju, 8 % respondentu ir saskārušies ar situāciju, kad it kā banka lūdza sniegt tai viņu bankas un lietotāja kontu pieejas un paroles. Turklāt 7% ir saņēmuši šādus lūgumus ar sociālo tīklu un internetveikalu starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Krāpšanos dārgmetālu tirdzniecībā izskauž gliemeža tempā

Aļona Zandere, Māris Ķirsons, 09.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā vilcināšanās ar reversā PVN ieviešanu dārgmetālu nozarē atsevišķiem uzņēmumiem izrādījusies liktenīga, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

No šī gada sākuma spēkā ir grozījumi par reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanu attiecībā uz neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm. DB jau iepriekš rakstījis, ka šādas kārtības ieviešana tika pamatota ar to, lai ierobežotu PVN izkrāpšanu dārgmetālu tirdzniecībā.

ZAB Sorainen PVN ekspertu Sabīnes Vuškānes un Daces Evertes vērtējums jaunajam regulējumam ir atzinīgs - PVN reversā maksāšanas kārtība ir būtiskākais veids, kā krāpšanu var radikāli apturēt. Tomēr par ātru reaģēšanu to Sorainen ekspertu skatījumā nekādi nevar nosaukt: 4-5 gadi, lai nolemtu beidzot cīnīties ar acīmredzamu problēmu, ir pārāk ilgs laiks un sabiedrībai ir izmaksājis nesamērīgi dārgi. «Turklāt uzskatīt, ka viss darbs nu ir padarīts, vēl nevar. Saskaņā ar bieži novēroto citu valstu pieredzi, krāpnieki pēc reversā PVN ieviešanas ierastajā nozarē mēdz vai nu mainīt darbības valsti, vai arī izvēlas citu nozari krāpšanas īstenošanai. Spriežot pēc tā, ka Latvija Eiropas Savienībā ieņem 8.vietu pēc neiekasētā PVN apjoma, jāsecina, ka citur Eiropas Savienībā cīņa pret PVN izkrāpšanu ir sekmīgāka un Latvijā krāpnieki joprojām jūtas droši. Tādēļ Finanšu ministrijai un VID jau tagad vajadzētu sākt mobilizēt savus spēkus nākamajām cīņām, novērot krāpnieku aktivitāti dažādās nozarēs, lai laicīgi novērstu nākamās krāpšanas sāgas atkārtošanos,» norāda S. Vuškāne un D. Everte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Izkrāpj graudus no zemnieku saimniecības 7200 eiro apmērā

Lelde Petrāne, 20.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī šā gada martā saņemts iesniegums, ka no zemnieku saimniecības izkrāpti kviešu graudi, nodarot materiālo zaudējumu 7220 eiro apmērā. Par krāpšanu lielā apmērā uzsākts kriminālprocess.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka personas, kuras veikušas krāpnieciskas darbības, interneta portālos sameklējušas sludinājumus par graudu pārdošanu un veikušas telefoniskus zvanus dažādu uzņēmumu vārdā uz zemnieku saimniecībām, kurām piedāvāja pārdot graudus un citu lauksaimniecības produkciju par augstām – pievilcīgām - cenām. Tad, kad krāpnieki bija preci saņēmuši, samaksa tika solīta maksimāli atliekot apmaksas dienu, lai cietušie pēc iespējas vēlāk varētu vērsties policijā, saprotot, ka ir apkrāpti.

Policijai ir aizdomas, ka krāpnieciskās darbības ir notikušas arī citās Latvijas pilsētās, jo krāpnieki savus sludinājumus ir izvietojuši arī citu novadu laikrakstos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Revolut klientu skaits sasniedz trīs miljonus

Anda Asere, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju kompānijai Revolut klientu skaits sasniedz trīs miljonus - tie veikuši vairāk nekā 230 miljonus darījumu, kuru kopējā vērtība sasniedz 30 miljardus dolāru; katru mēnesi tiek atvērti 250 tūkstoši jaunu konti.

«Lielākā daļa klientu ir no Lielbritānijas – teju 1,3 miljoni. Tiem seko Francija ar aptuveni 400 tūkstošiem, Polija ar 241 tūkstoti un Īrija ar 150 tūkstošiem. Lietotāju skaita pieaugums seko šādai loģikai – jo vairāk klientu, jo vairāk cilvēku, kas runā par uzņēmumu, tāpēc informācija izplatās ātrāk un izaugsme paātrinās. Katru dienu mums ir aptuveni 8000 jauni lietotāji,» norāda Ieva Elvīra Kazakevičjūte (Ieva Elvyra Kazakevičiūtė), «Revolut» sabiedrisko attiecību vadītāja Ziemeļeiropā.

Pēdējā laikā visā pasaulē sevišķi aktīvi darbojas krāpnieki, kuri piesavinās maksājuma karšu datus. Tāpēc kompānija veltījusi daudz resursu un uzmanības datu analīzes un inženierijas funkciju pilnveidošanai un speciālistu piesaistei. Uzņēmums to dara, lai būtu iespējams automatizēt, paātrināt un uzlabot risinājumus, kas izvērtē iespējamos naudas atmazgāšanas un karšu datu zādzību gadījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizkrauklē sievietei izkrāpj vairāk nekā 15 tūkstošus eiro

Lelde Petrāne, 06.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde informē, ka VP ZRP Aizkraukles iecirkņa Kriminālpolicijas darbinieki aizturējuši divus agrāk tiesātus vīriešus, kuri tiek turēti aizdomās par krāpšanas gadījumiem Aizkrauklē. Vīriešiem tiesa piemēroju drošības līdzekli apcietinājumu.

Policija jau iepriekš informēja, ka Aizkrauklē septembra mēnesī reģistrēti septiņi gadījumi, kad zvanīts gados vecākiem cilvēkiem uz parastiem mājas telefoniem un mēģināts izkrāpt naudu.

Vienā gadījumā sievietei tika izkrāpti 600 eiro un zelta gredzens 500 eiro vērtībā. Krāpnieki stāstījuši, ka viņu radinieki nokļuvuši nelaimē, lai nebūtu nepatikšanas, nepieciešama konkrēta naudas summa.

Krāpnieki tika aizturēti 30. septembrī, kad jau bija izkrāpuši vēl vienai gados vecākai sievietei 15 516 eiro. Veicot operatīvos pasākumus, policisti aizturēja abus vīriešus un naudu atguva. Policijas darbinieki abus vīriešus, kuri ir rīdzinieki, aizturēja un ievietoja īslaicīgā aizturēšanas vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (VP GKrPP KIP) amatpersonas pabeigušas izmeklēšanu krimināllietā par ātro kredītu ņemšanu, kas saistīta ar citu personu nelikumīgu datu izmantošanu. Kopumā policija ir konstatējusi 672 krāpšanas epizodes un par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu aizturējusi personu grupu sešu cilvēku sastāvā.

2016. gada vasarā Valsts policijas Rīgas reģiona iecirkņos ar iesniegumiem bija vērsušās vairākas personas, uz kuru vārda bija atvērts bankas konts, pēc kā pieteikts un saņemts ātrais kredīts. Saskatot gandrīz identiskas noziedzīgā nodarījuma pazīmes, uzsāktie kriminālprocesi tika apvienoti un nodoti izmeklēšanai VP GKrPP KIP 2. nodaļai.

Veicot izmeklēšanu, likumsargi noskaidroja, ka vairāku personu grupa uzrunāja cilvēkus un par finansiālu atlīdzību lūdza atvērt bankas kontus un noformēt bankas maksājuma karti. To izdarot, personas krāpniekiem uzticēja savus datus, tajā skaitā kodu kartes un internetbankas piekļuves paroles. Iegūstot nepieciešamo informāciju, krāpnieki ņēmuši vairākus ātros kredītus. Jāpiebilst, ka krāpnieki uzrunāja personas, kurām ir slikts finansiālais stāvoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) Kriminālizmeklēšanas pārvaldes darbinieki pabeiguši izmeklēšanu apjomīgā ātro kredītu izkrāpšanas lietā un lūdz uzsākt kriminālvajāšanu pret piecām personām. Lietas materiāli liecina, ka personas divu gadu laikā izkrāpušas 126 ātros kredītus, informē VP pārstāvis Toms Sadovskis.

Aptuveni divu gadu garumā Valsts policija saņēma iesniegumus no iedzīvotājiem visā Latvijā. Cietušie ziņoja, ka pie viņiem vērsušās nebanku kredītdevēju iestādes, pieprasot atmaksāt parādus, taču cietušie bija pārliecināti, ka šo iestāžu pakalpojumus nekad nav saņēmuši.

Izmeklējot šos gadījumos, atklājās, ka iepriekš pie cietušajiem vērsušās personas, kas it kā piedāvājušas darbu – piedāvātais darbs bijis vienkāršs (piemēram, malkas krāmēšana maisos), taču darba piedāvātāji teikuši, ka obligāti nepieciešams bankas konts, lai saņemtu samaksu. Maldinot darba meklētājus, krāpnieki pierunāja viņus atvērt kontus dažādās bankās un visus kontu datus, tostarp paroles un internetbankas piekļuves kodus, nodot krāpniekiem. Vēlāk krāpnieki šo personu datus izmantoja, lai cietušo vārdā paņemtu ātros kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas straujais pieaugums un cīņa ar ēnu ekonomiku veicinājusi rekordlielus pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus – pagājušā gadā iekasēti 2,5 miljardi eiro, kas ir par 269 miljoniem eiro jeb 12,3% lielāki neka iepriekšējā gadā, svētdien vēstīja LNT ziņas.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pērn nedaudz pārsnieguši arī plānotos apmērus, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Uzņēmējus pārstāvošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāve secina, ka PVN labie rādītāji ir ekonomikas pieauguma nopelns, ko veicinājis Eiropas Savienības fondu naudas pieplūdums būvniecībā. Bet biezāki maciņi ļāvuši cilvēkiem arī vairāk tērēt. Vienlaikus uzņēmēji saskata arī ēnu ekonomikas mazināšanas efektu. “Noteikti ir arī ietekme no pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai, kas notiek jau vairāku gadu garumā un mēs sākam just pozitīvos augļus,” tā LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa.

PVN nodokļu ieņēmumos savu artavu redz arī VID nodokļu kontroles amatpersonas. «Esam aplēsuši, ka nodokļu kontroles darba rezultātā pagājušā gadā esam novērsuši PVN zudumus aptuveni 150 miljonu eiro apmērā,» LNT ziņām atzina VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane. Pērn būtiski mazinājies arī tā dēvēto buferkompāniju skaits, kuras uzņēmēji izmantoja, lai VID acīs izskatītos «balti un pūkaini». Ja iepriekš bija aptuveni 35, tad šobrīd 3 -5 buferkompānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrības BTA Insurance Company SE (BTA) Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki brīdina par jaunu apdrošinātāju krāpšanas paņēmienu Lielbritānijā. Signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām, krāpnieki maldīgi rada priekšstatu, ka dod priekšroku autovadītājam, kurš vēlas izbraukt uz galvenā ceļa no mazākas nozīmes ceļa. Tuvojoties krustojumam, apzināti, ar mērķi saņemt apdrošināšanas atlīdzības, tiek izraisītas sadursmes.

BTA Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki informē, ka kopš 2012. gada beigām pieaug ceļu satiksmes negadījumi, kurus apzināti izraisījis viens no autovadītājiem, signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām un maldīgi radot priekšstatu par ceļa došanu autovadītājam, kurš izbrauc krustojumā no mazākas nozīmes ceļa, piemēram, no degvielas uzpildes stacijas vai lielveikala stāvvietas.

Brīdī, kad, redzot šādu gaismas signālu, autovadītājs no mazākas nozīmes ceļa uzsāk kustību, uz galvenā ceļa braucošais «laipnais» spēkrata vadītājs palielina ātrumu un mērķtiecīgi izbrauc priekšā no mazākas nozīmes ceļa izbraukušajam transportlīdzeklim. Šāds krāpšanas veids uz Lielbritānijas ceļiem kļūst arvien populārāks un jau nodēvēts par «flash for cash» jeb «zibsnīšana naudas iegūšanai». Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzības par autotransportam radītiem bojājumiem, par gūtajiem miesas bojājumiem un personisko mantu bojāšanu, autovadītāji – krāpnieki esot gatavi riskēt ne tikai ar savu veselību, bet pat dzīvību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Sabiedrībā zināmu cilvēku vārdā izsūta e-pastus ar mērķi izkrāpt naudu

Žanete Hāka, Vēsma Lēvalde, 06.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā turpina rosīties krāpnieki, kas izplata sliktas kvalitātes traukus, nažus un galda piederumus, uzdodot tos par Zepter produkciju. Blēži darbojas sabiedriskās vietās, jo īpaši tirdzniecības centru autostāvvietās, brīdina Zepter International Baltic oficiālie pārstāvji.

Krāpšanas shēma ir vienkārša. Parasti solīdi ģērbusies persona nejaušiem garāmgājējiem degvielas uzpildes stacijās un autostāvvietās tirdzniecības centru tuvumā piedāvā ar atlaidi iegādāties dažādu zīmolu izstrādājumus, nosaucot tos par Zepter produkciju. Turklāt viņš uzdodas par Zepter vadītāju no citas valsts, bieži vien Polijas, un pamato savu piedāvājumu ar to, ka viņam ir palikuši produkcijas paraugi no izstādes, kurus viņš nevar paņemt līdzi lidmašīnā.

Ir konstatēti gadījumi, kad kā Zepter produkcija šādā veidā tika pārdoti Zillinger, Zephyr, Zeppelin, Solingen un Hanssen trauki un piederumi. Rīkojoties atjautīgi, krāpnieki ir piemānījuši arī juridisko personu pārstāvjus un iekasējuši no viņiem drošības naudu par traukiem, kurus it kā plāno ziedot organizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Jūrmalā noticis gadījums, kur krāpnieku lamatās iekritusi kāda sieviete, samaksājot krāpniekiem 1000 eiro. Veicot izmeklēšanu, policistiem izdevās aizturēt divus vīriešus, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pirms nepilnām divām nedēļām kādai Jūrmalas iedzīvotājai uz mājas telefonu piezvanīja nepazīstams vīrietis, kurš stādījās priekšā kā policijas darbinieks. Vīrietis informēja, ka sievietes dēls ir izdarījis likumpārkāpumu, un, lai dēlam nebūtu nepatikšanas, viņai jāsamaksā 3000 eiro. Tā kā sievietei pieprasītās summas nebija, viņa samaksāja 1000 eiro. Vēlāk sieviete sazinājās ar dēlu un noskaidroja, ka tāds negadījums nav bijis un saprata, ka tikusi apkrāpta.

Cietusī pēc notikušā ar iesniegumu vērsās Jūrmalas policijas iecirknī. Veicot operatīvos meklēšanas pasākumus, policistiem izdevās noskaidrot iespējamās vainīgās personas. Pagājušajā nedēļā policijas darbinieki aizturēja 1991. un 1987. gadā dzimušus iepriekš par zādzībām un laupīšanām tiesātus vīriešus. Viens no aizturētajiem vīriešiem bija zvana veicējs, savukārt otrs – izpildītājs, kurš ieradās pēc naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Piedāvājot ieguldīt akcijās, izkrāpj lielas naudas summas

Zane Atlāce - Bistere, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī ir saņemta informācija no trim personām par to, ka viņiem, uzticot savus bankas datus nezināmām personām, kuras piedāvāja nopelnīt, no bankas konta ir izkrāptas lielas naudas summas.

Iesniedzēji paskaidroja, ka viņiem telefoniski tika izteikts piedāvājums nopelnīt, piesakoties biržās un ieguldot naudu dažādās akcijās. Viņiem tika dotas norādes lejupielādēt kādu aplikāciju. Kā vēlāk noskaidrots, šī aplikācija ļauj krāpniekiem attālināti piekļūt datoriem. Sarunas laikā viņiem tika dotas norādes – ielogoties savā banka kontā.

Kad tas tika izdarīts, krāpnieki no viņu banku kontiem noskaitīja lielas naudas summas – pēdējā gadījumā liepājniecei no bankas konta pazuda septiņi tūkstoši eiro. Jāpiebilst, ka cietušie savos datoru ekrānos neredz īstās darbības, bet gan to, ko krāpnieki vēlas, lai viņi redzētu. Tāpat cietušie šos pārskaitījumus paši apstiprināja «Smart ID» aplikācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

No Latvijas uzņēmuma izkrāpti 78 tūkstoši eiro

Lelde Petrāne, 12.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības vidē novēroti krāpniecības gadījumi, kad ļaundari, pārtverot uzņēmumu sūtītos e-pastus, kuri satur informāciju par rēķiniem un maksājumu rekvizītus, veic šajos rekvizītos izmaiņas, norādot krāpnieku bankas kontu. Tā rezultātā uzņēmuma sūtītā nauda nenonāk sadarbības partnera uzņēmuma kontā, bet gan krāpnieku bankas kontā. Par tāda veida krāpniecības upuri kļuvis arī kāds Latvijas uzņēmums, kurš zaudējis 78 tūkstošus eiro.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki jau aprīlī ziņoja, ka ir ieguvuši informāciju par krāpniekiem, kuri, izmantojot ārzemju uzņēmumu e-pasta sistēmu zemo drošības līmeni, uzņēmumiem izkrāpuši naudu.

Krāpnieki, uzlaužot dažādu uzņēmumu e-pastu serverus, iegūst informāciju par reāli notikušu darījumu rēķiniem. Pēc tam, kad krāpnieki pārtvēruši cietušo uzņēmumu sūtītos e-pastus ar pavadzīmēm un rēķiniem, viņi izmaina tajos maksājuma rekvizītus pret saviem bankas rekvizītiem. Tā rezultātā cietušie, nepārliecinoties par rekvizītu precizitāti, pārskaita konkrēto naudas summu uz krāpnieku bankas kontu, tādējādi radot zaudējumus savam uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krāpnieki norēķinās par pirkumiem ar eiro suvenīra un kopētām banknotēm

Lelde Petrāne, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 19. janvārī Rīgā, Āgenskalna tirgū, kāds vīrietis un sieviete samaksājuši par preci ar Krievijā izgatavotu 100 eiro suvenīra banknoti, uz kuras norādīts, ka tā nav maksāšanas līdzeklis, informē Valsts policija.

Pārdevēja banknoti pieņēma un izdeva krāpniekiem atlikumu. Līdzīgs gadījums konstatēts kādā tirdzniecības vietā Rīgā, kur vīrietis par pirkumu mēģināja norēķināties ar 100 eiro suvenīra banknoti, bet pārdevējs suvenīra banknoti atpazina un izsauca policiju. Aizturētais vīrietis nogādāts policijas iecirknī. Par abiem gadījumiem ir ierosināti kriminālprocesi.

Kā norāda Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas galvenais inspektors Raitis Kalnačs, šādi gadījumi ir sastopami visā Eiropā. Krāpšanās izmantotās suvenīru banknotes parasti ir izgatavotas Krievijā un brīdinājuma teksti uz tām ir krievu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudi izkrāpti, izmantojot «pastkastītes» firmu un nomātu auto

Lelde Petrāne, 29.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par vairākiem graudu izkrāpšanas gadījumiem šā gada pavasarī dažādos Latvijas reģionos. Aizdomās par 237 tonnu graudu izkrāpšanu no vairākām zemnieku saimniecībām un privātpersonām tika aizturēta organizēta noziedzīga grupa četru personu sastāvā. Lieta nodota prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Šī gada pavasarī Valsts policija saņēma informāciju no vairākām zemnieku saimniecībām, kuras ziņoja, ka, iespējams, cietušas no krāpšanas. Tika noskaidrots, ka vairākas personas, uzdodoties par kāda uzņēmuma pārstāvjiem, laika posmā no februāra līdz maijam piedāvājušas no zemniekiem iepirkt graudus, radot iespaidu, ka darījums zemniekiem būs ļoti izdevīgs. Pēc tam, kad pircēji saņēmuši graudus, par ko parakstījuši attiecīgu pavadzīmi, solot apmaksāt pirkumu, piemēram, piecu dienu laikā, pārdevējam ar šīm personām sakontaktēties vairs nav izdevies un naudu viņš tā arī nav saņēmis.

Veicot izmeklēšanu, Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes darbinieki noskaidroja, ka četri vīrieši, kuri uzdevās par pārdevējiem, savas darbības aizsegam izmantojuši šim nolūkam speciāli iegādātu «pastkastītes» firmu un nomātu auto. Iegūtos graudus tajā pašā vai nākamajā dienā iespējamie krāpnieki pārdeva citām personām. No šādas krāpniecības kopumā cietušas sešas juridiskās personas, galvenokārt zemnieku saimniecības, kā arī trīs fiziskās personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mēģina izkrāpt ES fondu līdzekļus 200 000 eiro apmērā

Dienas Bizness, 10.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki atklājuši kārtējo gadījumu, kad Latvijā mēģināts izkrāpt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus, šajā gadījumā – vairāk nekā 200 000 eiro. Par aizdomās turētajiem atzītas trīs personas.

Kriminālprocess par krāpšanu lielā apmērā tika uzsākts jau pērn vasarā, kad radās aizdomas par vairāku uzņēmumu amatpersonu pretlikumīgajām darbībām. Izmeklēšanas laikā ENAP darbinieki noskaidroja, ka krāpnieki savā shēmā izmantojuši Lauku atbalsta dienesta programmu Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu).

Minētās programmas mērķis bija veicināt uzņēmumu attīstību un veicināt jaunu darbavietu radīšanu lauku reģionos, bet krāpnieki to izmantoja, lai izkrāptu ievērojamas naudas summas. ENAP izmeklētāji ir noskaidrojuši un guvuši pierādījumus, ka kopā izkrāpti 139 441,44 eiro un mēģināts izkrāpt vēl 69 720,71 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru