Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

VSIA "Latvijas valsts ceļi" šobrīd cenu kāpuma dēļ plāno lauzt piecus būvdarbu līgumus, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš atzīmēja, ka cenu jautājums ir šā gada būvdarbu sezonas lielākais izaicinājums. "Visi būvnieki mūs ir informējuši par nepieciešamību pārskatīt iepriekš noslēgtos līgumus," sacīja Lazdovskis.

Kopējais noslēgto būvdarbu līgumu skaits ir būtisks - vairāk nekā 100. Tādējādi "Latvijas valsts ceļi" veica analīzi, lai novērtētu, kas ir objektīvs, tirgus datos pamatots cenu pieaugums, panākot vienošanos arī ar ceļu būvniekus pārstāvošo asociāciju par principiem, kādus piemērot, pārskatot būvdarbu līgumus.

Lazdovskis arī norādīja, ka "Latvijas valsts ceļi" paredz, ka kopumā būvdarbu izmaksas pieaugs par ne vairāk kā 15% katrā atsevišķā būvdarbu līgumā.

Latvijā 48,8% valsts vietējo autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, trešdien ikgadējā Latvijas ceļu nozares konferencē sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka valsts vietējo autoceļu tehniskais stāvoklis ir liela problēma, jo valsts vietējie autoceļi veido pusi no kopējā valsts ceļu tīkla, kā arī 72% vietējo autoceļu ir ar grants segumu.

"Situācija nav iepriecinoša, jo gandrīz puse no ceļiem ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Šie ceļi ir ar mazāku satiksmes intensitāti, bet šie ceļi ir jāuztur, lai par tiem varētu pārvietoties," sacīja Lazdovskis.

Viņš arī atzīmēja, ka situācija uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem ir labāka.

LVC apkopotie dati liecina, ka 2020.gadā 15,3% valsts galveno autoceļu bija sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, bet 33,4% reģionālo autoceļu bija sliktā stāvoklī, savukārt 2024.gadā - 7,9% valsts galveno autoceļu bija sliktā stāvoklī, bet 19,5% reģionālo autoceļu bija sliktā stāvoklī.

Siltās 2024.gada un 2025.gada ziemas dēļ VSIA "Latvijas valsts ceļi" ir izdevies ietaupīt dažus miljonus eiro, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka kopumā šajā ziemas sezonā tika izmantoti mazāk līdzekļu, piemēram, sniegta tīrīšanai un ceļu kaisīšanai, bet tikmēr grants ceļu posmos ziemas laikā bija šķīdoņi, tāpēc bija jāgreiderē ceļi.

"Kopumā siltākās ziemas dēļ LVC varēja veikt vairākus darbus, kurus parasti dara pavasara vai rudens sezonā, piemēram, grāvjmalu pļaušana. Tādējādi vasarā varēs veikt vairākus darbus, kuriem dažkārt nepietiek resursu, piemēram, grāvju tīrīšana, horizontālu marķējumu krāsošana un citi," piebilda Lazdovskis.

Komentējot, kāds ir aptuvenais ietaupījums, Lazdovskis norādīja, ka tie varētu būt pāris miljoni eiro, kurus varēs novirzīt citiem mērķiem. "Piemēram, pagājušajā ziemas sezonā bija ļoti sniegotas novembra beigas un decembris. Šādā sniegotā dienā ceļu uzturēšana izmaksā aptuveni pusmiljonu eiro," piebilda Lazdovskis.

Pabeigta laiduma siju uzbīdīšana Salacgrīvā topošajam jaunajam tiltam pār Salacu. Process ilga vairāk nekā četrus mēnešus un pilnībā laidums tika uzbīdīts 3.jūlijā. Kopumā bija 13 uzbīdīšanas etapi, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Līdz jūlija beigām laiduma sijas plānots apvienot ar tilta balstiem, pēc kā sāks montēt paliekošus veidņus brauktuves un ietvju konstrukcijām. Plānots, ka tilta brauktuve un ietves tiks iebetonētas līdz septembra beigām.

Jaunā tilta pār Salacu būvniecība uzsākās pirms gada. Būvdarbu gaitā esošais tilts ir nojaukts un tā vietā uzbūvēts jauns četru laidumu tēraudbetona siju tilts ar jauniem balstiem un tērauda sijām. Abos tilta galos zemtilta daļā paredzēts izveidot gājēju ietvi. Ainažu pusē zemtilta ietvi savienos ar esošo ietves konstrukciju, kura izbūvēta gar Salacas upi, Rīgas pusē ietve būs izveidota lokāli, tās galā izbūvēs arī jaunas kāpnes. Gājēju infrastruktūru izbūvēs arī uz tilta.

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija aicina Satiksmes ministriju un valdību pārskatīt lēmumu par autoceļu finansējuma samazināšanu (par 17,27 miljoniem eiro) un meklēt alternatīvus budžeta optimizācijas risinājumus, kas neapdraud infrastruktūras attīstību.

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija savā vēstulē norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā kravas transporta nozare ir saskārusies ar strauju nodokļu un nodevu pieaugumu. Lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauju izmaksas ir palielinājušās seškārt, akcīzes nodoklis degvielai pieaug ik gadu, un ceļu lietošanas nodeva (vinjete) rada papildu finansiālo spiedienu. Piemēram, kopš 2020. gada akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir audzis par aptuveni 15%, bet ieguvumi ceļu infrastruktūras uzlabošanā ir minimāli, īpaši attālākajos Latvijas reģionos. “Ar vārdiem esam lepna ziemeļvalsts, bet ar darbiem ejam pretējā virzienā,” uzsver Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija izpilddirektors Artūrs Bukonts. Viņš atgādina, ka saskaņā ar SIA "Latvijas Valsts ceļi" datiem, aptuveni 15% reģionālo autoceļu un gandrīz 50% vietējās nozīmes ceļu Latvijā ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Nedēļas nogalē no rītiem ceļi Latvijā var sākt apledot, atsaucoties uz meteorologu prognozēm, brīdina "Latvijas valsts ceļi" (LVC) un atzīmē, ka braukšanas apstākļus apgrūtinās arī lietus un iespējams pirmais sniegs, kā arī stiprais vējš.

LVC uzsver, ka rudeņos ceļa seguma stāvoklis un līdz ar to braukšanas apstākļi var mainīties ļoti strauji, tāpēc autovadītājiem pēc vasaras sezonas jāpielāgo savi braukšanas paradumi mainīgajiem apstākļiem, jāizvēlas braukšanas apstākļiem atbilstošs ātrums un jārēķinās, ka ceļš var prasīt ilgāku laiku.

"Iestājoties izteikti rudenīgiem laika apstākļiem, var būt pasliktināta redzamība miglas un nokrišņu dēļ. Nokrišņu laikā pieaug akvaplanēšanas risks, savukārt kritušās lapas un lietus var pasliktināt riepu saķeri ar ceļa segumu, apgrūtinot braukšanas apstākļus, klāsta LVC, "no rītiem un vakaros uz ceļiem var būt apledojums, jāņem vērā, ka temperatūras svārstību dēļ ceļi apledo strauji un nevienmērīgi. Var veidoties tā sauktais "melnais ledus", kas ir faktiski neredzams un ļoti bīstams. Visstraujāk ceļi apledo uz tiltiem un pārvadiem, kā arī pie ūdenstilpēm."

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā "Rīga" izmaksās 236,961 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka ir noslēgts līgums ar starptautiskā konkursa uzvarētāju personu apvienību "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries", par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūvi.

Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos līdz 2025.gada decembrim.

Aktīvi būvdarbi sāksies šogad maijā.

Pirmais darbu posms - "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas "Imanta" līdz starptautiskajai lidostai "Rīga", kā arī stacijas termināļa būvniecība - būs jāpaveic līdz 2023.gada martam/aprīlim.

Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru.

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" apgrozījums 2019.gadā sasniedzis 72,36 miljonu eiro, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats "Lursoft".

Tai skaitā, ieņēmumi no Deleģēšanas līguma izpildes par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu ir 61,14 miljoni eiro. 10% no uzņēmuma apgrozījuma veidojuši ieņēmumi no darbiem uz ceļiem, savukārt 5% - ieņēmumi no būvmateriālu realizācijas. Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" pērn sekmīgi turpināja pašražotā materiāla realizāciju Latvijā un Igaunijā, to pieaugumam, salīdzinot ar gadu iepriekš, sasniedzot 18,1%. Pārskata gadu VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" noslēdzis ar 2,51 milj.EUR peļņu.

Saskaņā ar apstiprināto VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" budžetu 2020.gadam, šogad uzņēmums plāno 79,79 miljonu eiro ieņēmumus. Uzņēmuma investīciju un modernizācijas programmas īstenošanai paredzēts izlietot 14,1 miljonus eiro. Būtiskākās investīcijas, 11,17 miljonu eiro apmērā, paredzētas tehnoloģisko iekārtu un mašīnu iegādei.

No piektdienas atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos sāks ieviest palielinātu atļauto braukšanas ātrumu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Braukšanas ātrums līdz 110 kilometriem stundā būs atļauts uz diviem valsts galvenajiem autoceļiem - Jūrmalas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posmā no Rīgas līdz Jūrmalai, kā arī Vidzemes šosejas (A2) posmā no satiksmes mezgla Vidzemes šosejas (A2), Tallinas šosejas (A1) un Rīgas apvedceļa (A4) krustojumā līdz "Sēnītei".

LVC norāda, ka Vidzemes šosejas attiecīgais posms ir aprīkots ar adaptīvās satiksmes vadības risinājumu un mainīgajām ceļazīmēm, tāpēc, pasliktinoties braukšanas apstākļiem, atļautais braukšanas ātrums tur var tikt samazināts. Ja maināmās informācijas ceļazīmes nedarbojas, autovadītājiem ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi un atļautais ātrums ir tāds pats kā visur ārpus apdzīvotām vietām - 90 kilometri stundā.

Autovadītāji otrdienas rītā aicināti rēķināties ar sniegu un plānot papildu laiku braucieniem, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

LVC norāda, ka, ņemot vērā intensīvo snigšanu šonakt, kas daudzviet turpinās, autovadītājiem ir jārēķinās ar to, ka uz valsts autoceļiem var būt sniega kārta. LVC aicina plānot papildu laiku braucieniem, rēķinoties ar ziemas laikapstākļiem.

Īpaši apgrūtināti braukšanas apstākļi var būt uz vietējās nozīmes autoceļiem ar zemu uzturēšanas klasi un grants segumu. Ceļus ar grants segumu ziemā uztur ar piebrauktu sniega kārtu, kura veidojas satiksmes rezultātā. Piebraukto sniegu rievo, bet bīstamos posmus - pagriezienus un uzkalnus - kaisa ar smilti.

Šodien uz plkst.6.30 uz valsts autoceļiem strādāja 141 ziemas tehnikas vienība, darbi turpināsies arī visu dienu. Uzturēšanas darbu uzdevums ir iespēju robežās uzlabot braukšanas apstākļus, ar tiem nav iespējams novērst ziemas laikapstākļus.

Ja man jautātu, kādas problēmas pēdējā gada laikā ir ļoti satraukušas visu Latvijas sabiedrību, noteikti kā vienu no galvenajām tēmām būtu jāmin Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projekta realizācijas gaita. Šis temats ilgstoši ir dominējis gan sabiedrības un politiķu, gan arī mediju dienaskārtībā.

Neapšaubāmi, šis ir ļoti apjomīgs un nozīmīgs infrastruktūras projekts, kas aptver visas trīs Baltijas valstis un ne tikai. Tomēr, ja salīdzinām to, kādas emocijas virmo ap Rail Baltica Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, šķiet, ka tieši Latvijā situācija ir visnokaitētākā un politizētākā.

Gaidas un realitāte

Varētu rasties jautājums, kāpēc tā? Iespējams, ka viens no iemesliem varētu būt saistīts ar cerībām, ko iedzīvotāji un politiķi katrā valstī saista ar šo projektu. Ļoti iespējams, ka gaidas no šī dzelzceļa projekta Latvijā ir daudz augstākas nekā kaimiņvalstīs. Tāpēc arī jebkura sabremzēšanās, jebkuras izmaiņas tiek uztvertas daudz sakāpinātākā gaisotnē. Piemēram, Lietuvā Rail Baltica projekts tiek uztverts daudz piezemētāk un dzelzceļš vienkārši tiek būvēts.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas noslēdzis līgumu ar Forma2 un Prointec apvienību par inženiertehnisko un būvuzraudzību Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā "Rīga" un tās saistītai infrastruktūrai.

Inženiertehnisko darbu uzraudzība būs jānodrošina stacijas ēkas, pievadceļu, estakādes un jaunas dzelzceļa līnijas izbūves un garantijas laikā.

"Parakstot līgumu ar projekta būvuzraugu, pilnā apjomā var sākties Latvijā otras nozīmīgākās Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izveide. Projekts ir sarežģīts, tāpēc īpaši nozīmīga ir būvdarbu kvalitātes uzraudzība atbilstoši visām drošības, ekspluatācijas un vides pieejamības prasībām. Būtiski, ka būvuzraugs seko, vai tiek pilnvērtīgi pildīti visi nozīmīgie darba organizācijas nosacījumi, būvniecības laikā saglabājot ērtu piekļuvi lidostai, minimāli ietekmējot satiksmi un respektējot līdzās esošo projektu norisi. Šogad marta sākumā jau parakstījām līgumu ar šī projekta būvnieku - personu apvienību B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries. Plānojam sākt aktīvus būvdarbus pēc mēneša - maijā, un tos ir plānots veikt secīgi, piecos posmos - līdz 2025.gada decembrim," uzsver Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis septembrī iecelts divu AS "A.C.B." grupas ceļu būves uzņēmumu valdēs, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kopš 3.septembra Gulbis ir SIA "8 CBR" valdes loceklis, bet kopš 1.septembra - SIA "Ceļi un tilti" valdes loceklis.

Ceļu un tiltu būves kompānija "8 CBR" pagājušajā gadā ir strādājusi ar 33,197 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 51% vairāk nekā 2019.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 2,1 reizi, sasniedzot 2,311 miljonus eiro. Kompānija "8 CBR" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 303 226 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (99,5%), Zoja Bulko (0,25%) un Igors Bulko (0,25%).

Savukārt "Ceļi un tilti" pagājušajā gadā strādāja ar 24,821 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 22,1% vairāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 1,2% un bija 1,402 miljoni eiro. Kompānija "Ceļi un tilti" reģistrēta 1991.gadā. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (93,53%) un vēl septiņas privātpersonas.

Pabeigta projektēšana "Rail Baltica" stacijai un saistītajai infrastruktūrai starptautiskajā lidostā "Rīga". Saņemts Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas apstiprinājums būvprojektam. Kopumā projekts saņēmis 32 institūciju saskaņojumus un atļauju sākt pirmā Baltijas ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centra būvniecību, informē Eiropas Dzelzceļa līnija.

Plānots, ka "Rail Baltica" līnija nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas. Apmēram reizi 30 minūtēs t.s. shutlle jeb atspoles vilciens savienos lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus 10 minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. "Rail Baltica" līniju paredzēts izmantot arī reģionālajai satiksmei Latvijā.

"Projektā redzami integrēta starptautiskā un vietējā kompetence: "Sintagma" (Itālija), "Prodex" (Slovākija) un "Vektors T" (Latvija). Jāatzīmē arī, ka "PROSIV" Latvijas koka arhitektūras tradīcijas respektējis, veidojot stacijas fasādi. Šī projekta izbūves rezultātā tiks izveidots moderns un daudzfunkcionāls komplekss, kas būs savienots ar lidostas pasažieru termināļa jauno paplašinājumu. Tiks radīta mobilitāte un ērtības pasažieriem: sliežu ceļi, visas sistēmas un būves pilnībā integrētas esošajā lidostas infrastruktūrā. Turklāt jaunās infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai," komentē Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

VSIA "Latvijas Valsts ceļi" līdz 2030.gadam plāno pārbūvēt visu Rīgas apvedceļu, intervijā teica LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka Kohēzijas fondā finansējums saglabāsies, bet mazākā apjomā nekā iepriekšējos periodos - aptuveni 350 miljoni eiro. "Šo naudu var ieguldīt tikai ceļu pārbūves projektos, tostarp tam, lai risinātu satiksmes drošības un "pudeles kakla" problemātiku," teica Lazdovskis.

LVC vadītājs stāstīja, ka, izmantojot Kohēzijas fonda finansējumu, iecerēts īstenot divus ļoti ambiciozus projektus - Rīgas apvedceļa daļas pārbūvi par četru joslu ātrgaitas ceļu posmā starp Piņķiem un Ķekavas apvedceļu un posmā starp Salaspili un Baltezeru.

Abiem šiem projektiem pašlaik tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Tālāk būs jārisina īpašumu atsavināšanas jautājums, bet būvdarbi šajos objektos varētu sākties 2025. un 2026.gadā.

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu.

Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

"Valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā," uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Sakarā ar meteorologu prognozi par gaisa temperatūras pazemināšanos un mainīgajiem laikapstākļiem šonedēļ, naktī uz 14.novembri visā Ķekavas apvedceļa (A7) posmā maksimālais atļautais braukšanas ātrums tiks noteikts 90 km/h, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Tas saglabāsies līdz brīdim, kad iestāsies pastāvīgi labvēlīgi laikapstākļi, bet ne vēlāk kā līdz 15.aprīlim.

Latvijas Valsts ceļi aicina autovadītājus izvēlēties laika apstākļiem un ceļa stāvoklim atbilstošu braukšanas ātrumu un stilu, kā arī atcerēties, ka ceļa stāvoklis mainīgos apstākļos var strauji mainīties. Īpaši piesardzīgiem jābūt uz tiltiem un pārvadiem, kā arī uz ceļiem, kas ved cauri mežam vai gar ūdenstilpēm, kur apledojums veidojas visbiežāk.

Latvijas Valsts ceļi atgādina, ka no 1.decembra autotransportam jābūt aprīkotam ar ziemas riepām!

Pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām, tāpēc Valsts kontrolei nav pārliecības par vismaz 98 pašvaldības tiltu drošību, informē Valsts kontrole.

Latvijā kopumā ir aptuveni 3000 tiltu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa ir pašvaldību īpašumā. Lielākā daļa tiltu ir celti pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados un pašvaldību pārziņā un aprūpē ir nonākuši līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Valsts kontrole veica revīziju 11 pašvaldībās, konstatējot, ka šo pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām. Rezultātā no šo pašvaldību īpašumā esošajiem 332 tiltiem par vismaz 98 tiltu drošību pārliecības nav.

Lai arī normatīvie akti precīzi nenosaka konkrētas pārvaldības darbības tiltu īpašniekiem, tomēr rīcības algoritmu krietns un rūpīgs saimnieks var rast Latvijas standartā LVS 190-11:2009 "Tilta inspekcija un pārbaude ar slodzi", kā arī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izstrādātajās "Tiltu pārvaldīšanas vadlīnijās" un "Tiltu inspekcijas rokasgrāmatā", skaidro revidenti.

Jaunuzbūvētajā Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas daļā norisinās sliežu ieklāšanas darbi, informē Eiropas Dzelzceļa līnija.

Šobrīd klāj 1520 mm platuma sliedes kā pagaidu risinājumu, lai brīdī, kad stacijas dienvidu pusi nodos ekspluatācijā, šeit varētu novirzīt esošo vilcienu satiksmi un pasažieru apkalpošanu un turpināt būvdarbus ziemeļu pusē.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūve organizēta kārtās, nodrošinot, ka visā stacijas būvniecības laikā pasažieru un kravas vilcienu kustība cauri Rīgai notiek netraucēti. Saskaņā ar plānu, pēc visu darbu pabeigšanas, jaunuzbūvētās stacijas dienvidu pusē atradīsies jaunie Rail Baltica Eiropas platuma 1435 mm sliežu ceļi, tiem blakus - esošā platuma sliežu ceļi.

Šajā darbu posmā sliedes ir izbūvētas 910 metru jeb teju kilometra garumā. Darbus pilnsabiedrība BERERIX veic, izmantojot VAS Latvijas Dzelzceļš 1520 mm sliežu licējceltni. Veikti apjomīgi priekšdarbi, tostarp iestrādāti 2400 kubikmetri granīta balasta, kura svars sasniedz 4000 tonnas. Lai pabeigtu stacijas dienvidu pusi, jāizbūvē kopumā ap sešiem kilometriem sliežu uz gandrīz 100 000 tonnu balasta.

Atklāts pēdējo divu gadu lielākais būvdarbu objekts uz valsts autoceļiem – Vidzemes šosejas posms no Garkalnes līdz "Sēnītei" (25,5.-39,4. km).

Būvdarbi tika sākti 2019. gada pavasarī un tos veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB" par līgumcenu 46,58 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta un ES Kohēzijas fonda. Segas pārbūvi projektēja SIA "Polyroad".

Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, un tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums. Atjaunoti deviņi ceļu pārvadi "Sēnītes" mezglā un pie Vangažiem, Straujupītes caurteka Vangažos un gājēju tunelis pie "Sēnītes", ceļa sega pārbūvēta arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmā un atjaunots segums uz tilta pār Gauju.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Būvniecības uzņēmums SIA "Union Asphalttechnik" vērsies Ekonomisko lietu tiesā (ELT) pret VSIA "Latvijas valsts ceļi", vēloties piedzīt 96 070 eiro par 2019.gadā veiktajiem būvdarbiem Lietuvas pierobežā uz autoceļa Bauska - Bērzi - Lietuvas robeža.

Uzņēmums uzskata, ka "Latvijas valsts ceļi" nav norēķinājušies par 2019.gada aprīlī, maijā un jūnijā veiktajiem darbiem objektā.

Tiesas sēde paredzēta 25.martā plkst.13.

Autoceļa Bauska-Bērzi-Lietuvas robeža posma atjaunošanas darbu laikā ir izbūvēta ceļa pamata nesošā kārta un asfalta apakškārta, noņemts apaugums, sakārtoti grāvji un caurtekas, nogāzes un sabiedriskā transporta pieturas. Kopējās projekta izmaksas ir 1,52 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, no tiem 85% ir "Interreg" līdzfinansējums.

Autoceļa Bauska-Bērzi-Lietuvas robeža posma no Bērziem līdz Lietuvas robežai atjaunošana notika Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta "Easycrossing" jeb "Vieglā šķērsošana" ietvaros.