Uzlabojumus grib, rīcība izpaliek 

«Ja vien toreiz es būtu zinājis, ka ir tāda iespēja...» Ar šādu, nožēlas pilnu atskatu uz vēsturiskiem notikumiem, kas, kā vēlāk izrādās, ir bijuši lielu iespēju brīži, mēs mēdzam iztēloties savu rīcību, ja vien attiecīgajā brīdī būtu bijuši informētāki, aktīvāki un arīdzan darīt gribošāki.

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs, 2018. gada 19. septembris plkst. 8:16

Reinis Bērziņš

Foto: Edijs Pālens/LETA

Patlaban šāds brīdis ir cilvēkiem, kuri dzīvo padomju laikā celtos daudzdzīvokļu namos, jo Eiropas Savienība (ES) šo māju siltināšanai Latvijā dāvina 156 miljonus eiro. Izklausās daudz, bet ar šo naudu pietiks labi ja 5% no aptuveni 20 tūkstošiem novecojušo namu, kuros dzīvojam mēs, mūsu vecāki un, iespējams, dzīvos arī mūsu bērni.

Teju 70% cilvēku Latvijā dzīvo daudzdzīvokļu ēkās, – daudzi no viņiem namos, kas būvēti pagājušajā gadsimtā, ir novecojuši, pat bīstami, jo to atjaunošanā līdzekļi līdz šim nav ieguldīti. Lielākā «aizķeršanās» daudzdzīvokļu namu siltināšanas programmās kopš to ieviešanas allaž ir bijusi un paliek iedzīvotāju skepse vai pasivitāte. Namos, kur kāds uzņemas iniciatīvu – klausās, skaidro, stāsta, pārliecina –, rēķins par siltumu vēlāk ir samazinājies pat uz pusi. Spilgts piemērs ir nams Rīgā, Bauskas ielā 63. 2015. gadā tika renovēts viens no šīs ēkas korpusiem, un pagājušā gada decembrī izmaksas par apkuri tajā bija divkārt zemākas nekā nesiltinātajā korpusā. Izmaksu starpība ļauj segt renovācijas izmaksas, bet nākotnē tas būs jūtams izmaksu samazinājums ik mēnesi. Nerunājot jau par nama vizuālo izskatu un dzīvokļu tirgus vērtību, kas siltinātos namos ir vidēji par 30% augstāka.

Eiropas Savienība daudzdzīvokļu māju siltināšanai Latvijā dāvina 156 miljonus eiro. Ar šo naudu pietiks 5% no aptuveni 20 tūkstošiem novecojušo namu.

Tomēr vairumā gadījumu cilvēki izvairās uzņemties iniciatīvu, jo tas vēlāk draud ar «rūkšanu» no kaimiņiem, kuri, iespējams, būs ar kaut ko neapmierināti. Mūsu pieredze gan rāda pretējo – nosiltinātie, sakoptie nami zemāku izmaksu un vizuāli pievilcīgā izskata dēļ priecē to iedzīvotājus un drīz vien mudina rīkoties kaimiņus, kuri arī grib dzīvot ne sliktāk. Paradoksāli, bet pat tad, ja lielākā daļa no nepieciešamajiem energoefektivitātes un renovācijas ieguldījumiem tiek uzdāvināta, cilvēki ir gatavi rīkoties vien tad, ja var aptaustīt jau nosiltinātas mājas sienu, apskatīt rēķinu par siltumu. Neuzticība un aizdomīgums šajā gadījumā nozīmē, ka nākotnē nāksies maksāt vairāk par siltumu, dzīvot namā ar cauru jumtu, kas pamazām iet bojā.

Lai pieņemtu lēmumu par mājokļa energoefektivitātes uzlabošanu, ir nepieciešams vismaz 67% nama iedzīvotāju balsojums, taču uz pilnsapulcēm par šo jautājumu parasti ierodas labi ja ceturtā daļa iedzīvotāju. Mūsu pieredze rāda, ka iedzīvotāji kopumā atbalsta nama sakopšanu, siltināšanu, kāpņu telpas remontu, jumta sakārtošanu un citus uzlabojumus, taču pat uz nelielu rīcību šajā virzienā nav gatavi. Un tas nav tikai jautājums par izmaksām (šajā gadījumā runa taču ir par dāvinājumu līdz pat 50% apmērā no izmaksām) vai par kūtrumu. Drīzāk tās ir aizdomas, bailes no nezināmā un greizi priekšstati, iespējams, balstīti negatīvā līdzšinējā pieredzē. Tāpēc, kā to spilgti rāda Valmieras pilsētas pieredze, kur vienai nosiltinātai mājai sekoja vairākas nākamās, – iedzīvotājiem ir nepieciešami pozitīvi pieredzes stāsti. Un tādu Latvijā būs aizvien vairāk. Šobrīd jau esam saņēmuši teju 400 pieteikumu par mājokļu renovāciju Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Valmierā, Rēzeknē un citās Latvijas pilsētās. Darbi notiek aptuveni 50 namos, un katrs no tiem faktiski ir reklāmas stends tam, ka iedzīvotājiem tomēr ir iespējams vienoties un kopā iet uz vienotu mērķi – savu dzīves apstākļu uzlabošanu, enerģijas izmaksu samazināšanu.

Ar ES dāvinājuma līdzekļiem pietiks aptuveni 1000 mājokļu atjaunošanai, un šobrīd ir atlikusi aptuveni puse no pieejamā finansējuma. Tāpēc aicinu cilvēkus būt atbildīgiem, uzņemties iniciatīvu, iepazīties ar jau renovētu namu pieredzes stāstiem un spert pirmos soļus sava nama sakopšanā. Tie ir – iedzīvotāju vienošanās par šī procesa uzsākšanu, energoaudits, kas parādīs, kas tieši būtu darāms energoefektivitātes jomā, un būvniecības ekspertu piesaiste, kas palīdzēs saplānot darbus.

Mūsu pieredze rāda, ka, tiklīdz šī nosacītā «psiholoģiskā barjera», kas liedz noticēt labām pārmaiņām, ir pārvarēta, cilvēki ar nepacietību gaida, kāds pēc renovācijas izskatīsies viņu nams, kā mainīsies kāpņu telpa un acīmredzami saruks rēķins par siltumu.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 07. septembris plkst. 7:58

«Nekāp upē, ja ir bail samērcēt kājas,» – šī paruna, kurā iekodēts...

2018. gada 05. septembris plkst. 15:10

Attīstības finanšu institūcija ALTUM sāk piedāvāt jaunu aizdevumu programmu «Mazie aizdevumi...

2018. gada 07. augusts plkst. 15:01

Eiropas Investīciju fonds un Latvijas valstij piederoša attīstības finanšu institūcija Altum Eiropas...

2018. gada 02. augusts plkst. 13:04

Sākot no šā gada augusta Attīstības finanšu institūcijas Altum klienti pieteikumus valsts atbalsta...

2018. gada 31. jūlijs plkst. 8:00

Cēsu galdnieks Inguss Kampenuss pirms pieciem gadiem izauga līdz savam uzņēmumam. Kampenuss...

Nepalaid garām

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem,...

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata...

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo...

No šīs sadaļas
2018. gada 18. septembris plkst. 8:54

AS Grindeks ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem,...

2018. gada 17. septembris plkst. 12:08

Raugoties uz notiekošo Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā,...

2018. gada 17. septembris plkst. 8:25

Godātā redakcija, atļaujiet man paust savu atbalstu visiem tiem gaišajiem spēkiem, kas...

2018. gada 14. septembris plkst. 17:30

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti...

2018. gada 14. septembris plkst. 15:30

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai...

2018. gada 14. septembris plkst. 11:42

Facebook vēlas sadarboties ar bankām, lai Facebook Messenger varētu kļūt par tādu...

2018. gada 13. septembris plkst. 15:22

Ja var ticēt reklāmas klipiem, tad gandrīz katru vakaru televīzijas vakaros var ieraudzīt Matīsu...

2018. gada 13. septembris plkst. 7:17

Pērn Forevers investējis aptuveni 80 000 eiro darbinieku apmācību programmās, no kuriem...

2018. gada 12. septembris plkst. 11:45

Jau trīs ar pusi mēnešus spēkā ir stājusies Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas visā...

2018. gada 11. septembris plkst. 9:11

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien...