Enerģētika

Uzņēmējs: Latvijai nav stratēģijas zaļās enerģijas transporta attīstīšanai

LETA, 20.07.2012

Jaunākais izdevums

Valstij patlaban nav izstrādāta stratēģija zaļās enerģijas transporta atbalstam, Rietumu Radio atzina uzņēmuma Blue Shock Taxi dibinātājs Artis Daugins.

Viņa dibinātais uzņēmums Liepājas viesiem jau tuvākajās nedēļās piedāvās iznomāt Latvijā līdz šim nebijušu pārvietošanās līdzekli - elektrovelosipēdu.

«Patlaban gan no valsts puses nekādi stratēģijas piedāvājumi nav saņemti, un droši vien arī tie netiks saņemti. To var saprast, jo elektrovelosipēds ir kaut kas pilnīgi jauns un jebkurš izvēlētais darbības virziens var būt veiksmīgs, bet tajā pašā laikā arī pilnīgi neveiksmīgs,» sacīja uzņēmējs.

Viņš stāstīja, ka pieredzi nākas smelties no pieredzes bagātākiem kolēģiem citur pasaulē, tāpat, ieviešot elektrovelosipēdus, jāņem vērā Latvijas teritorijas īpatnības.

«Nevar nokopēt kādu Rietumvalstu veiksmes stāstu. Visi mūsu pieņemtie lēmumi attiecībā pret projektiem ir plānoti kā vīzija, rēķinoties, ka pēc pāris gadiem būs nepieciešamas korekcijas,» akcentēja Daugins.

Šīs nedēļas garumā Liepājā notika elektromobilitātes pasākumi, prezentējot Liepāju kā zaļu pilsētu. Pasākumu laikā cilvēkiem bija iespēja aplūkot elektrovelosipēdu, kā arī izbaudīt braucienu ar to.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Enerģētikas nozarei beidzot pievērsta pelnītā uzmanība

Reinis Āboltiņš, <i>Lattelecom tet</i> enerģijas tirgus eksperts, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ labi. Baltijas Enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā uzstādītie mērķi lielā mērā ir izpildīti,» pauž SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers

Stabils un tehnoloģiskiem jaunievedumiem atvērts enerģijas tirgus ir pamats ekonomikas attīstībai. Enerģētiskā politika nosaka katra uzņēmuma izaugsmes diapazonu: inovāciju ieviešana un pakalpojumu saskaņošana ar klientu vēlmēm ietekmē uzņēmēju iespēju spektru konkrētā valstī, kā arī investīciju piesaistīšanu.

Dienas Bizness sarunā ar lielākā elektrības ražotāja Baltijā Eesti Energia meitas uzņēmuma SIA Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru apsprieda pašreizējo situāciju enerģijas tirgū, atvērtā tirgus priekšrocības un tā attīstības perspektīvas.

Enefit jau vairāk nekā desmit gadu garumā uzrāda stabilitāti, mērķtiecību un, pats galvenais, klientu uzticību. Kas sekmēja ienākšanu Latvijas enerģētikas tirgū un tik veiksmīgu klientu piesaistīšanu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Karnīte: Par zaļo enerģiju ir ļoti daudz nepatiesas informācijas

Līva Melbārzde, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoaudits ir ceļš uz peļņu, nevis formāla atskaite

Jānis Goldbergs, 30.09.2019

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

FOTO: Elīna Karaseva/RTU

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas energoefektivitātes prasības, un Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmējiem prasa veikt energoauditus.

Uzņēmēji iesniedz atskaites, bet dažkārt tās ir formālas un energoefektivitātes panākumi ir niecīgi.Kāpēc tā? Kādi cēloņi? Kas jādara? Par to Dienas Bizness iztaujāja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesori Andru Blumbergu.

Fragments no intervijas

Kāpēc energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumos nenotiek vai arī notiek formāli? Kur ir sākums – tā ir likumdošanas vaina?

Problēma ir daudzslāņaina. Pirmais slānis parādījās līdz ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka uzņēmumiem, kuru patēriņš ir virs 500 MWh gadā, ir vai nu jāveic energoaudits, vai jāievieš energopārvaldības sistēma. Abi šie pasākumi ir apļveida darbība, proti, novērtē, saproti, pilnveido un atkal novērtē. Sasniedzot viena gada mērķus, var nospraust nākamos un tā turpināt attīstīties, jo energopārvaldības sistēma to paredz. Ideja sākotnēji bija ļoti laba, bet problēma radās ieviešanā. Ir Ministru kabineta noteikumi, ir noteikts sods par to nepildīšanu, un galarezultātā process tiek uztverts formāli kā kārtējā atskaite Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai institūcijai. Noteikumi par energoefektivitāti uzņēmējiem nokrita kā sniegs uz galvas!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts vēja enerģijas ražotņu celšanai Latvijā pērn pieaudzis līdz 81,9% pretēji 77,2% gadu iepriekš, bet jaunu enerģijas ražotņu vidū kopumā visaugstāko atbalstu Latvijas iedzīvotāji pauž saules enerģijas attīstībai – to atbalstītu 84,8% iedzīvotāju, kas ir gandrīz tikpat, cik 2018. gadā (85,2%), liecina socioloģisko pētījumu centra SKDS aptauja.

Vēja enerģijas asociācijas uzdevumā veiktais SKDS pētījums kopumā parāda, ka Latvijā pieaug atbalsts pakāpeniskai pārejai uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu – 2019. gada nogalē šādu parēju atbalstīja 77,1% pretēji 74,3% gadu iepriekš.

"SKDS pētījums skaidri iezīmē, ka arvien lielāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu visvairāk atbalsta jauni cilvēki. Piemēram, vecumā līdz 24 gadiem to atbalsta 85% iedzīvotāju, bet vecuma grupā līdz 34 gadiem šādu atbalstu pauž pat vēl vairāk cilvēku – 87%. Interesanti, ka iedzīvotāju atbalstam nav būtisku atšķirību pilsētu vai reģionu griezumā – tas ir gandrīz līdzīgi augsts neatkarīgi no dzīvesvietas. Mūsuprāt, šie dati pārliecinoši parāda, ka Latvijā ir un būs pieprasījums pēc Latvijas elektroenerģijas nozares transformācijas arvien ilgtspējīgākas ražošanas virzienā," saka Andris Vanags, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoaudits var palīdzēt ietaupīt lielas naudas summas

Sandris Točs, speciāli DB, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas izmaksas lielajos uzņēmumos ir ievērojamas, pat mazākais procentuālais ietaupījums veido vērā ņemamas summas, kuras citreiz tiek palaistas vējā

SIA CMB ir viens no diviem akreditētajiem uzņēmumiem Latvijā rūpnieciskā energoaudita veikšanai. Akreditācija ir veikta, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi ir atzīti par spējīgiem veikt auditus lielos uzņēmumos ar lielu enerģijas patēriņu – gan ēkām, gan inženiersistēmām, gan transportam.

Saruna ar energoauditoriem Andri Vulānu un Andu Kursišu.

Ekonomikas ministrija ir publicējusi lielo uzņēmumu sarakstu, kam saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu būs saistošs energoaudits. Daļai uzņēmumu būs jāveic tikai ēku energoaudits, savukārt vairākiem lielajiem uzņēmumiem – rūpnieciskais energoaudits. Ar ko rūpnieciskais energoaudits atšķiras no ēku energoaudita?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvirzītais mērķis mazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu slogu patērētājiem skan skaļi un atbalstāmi, tomēr izvēlētais skatījums uz šo jautājumu ir visai šaurs, uzskata Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

«Pamatfokusā ir cīņa pret atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, ignorējot faktu, ka AER saņem tikai daļu no OIK maksājumiem, bet tieši vēja, saules un biomasas koģenerācijas spēkstacijas ir tās, kas nodrošinās lētākas elektroenerģijas pieejamību ilgtermiņā,» pauž K.Stepanovs. Vinš norāda, ka situācija, kad darbs pie AER atbalsta mehānismu pilnveidošanas tiek definēts kā cīņa ar zaļās enerģijas atbalstu, liek domāt, ka AER ir kas Latvijas tautsaimniecībai nevēlams.

«Tieši šogad notiek straujš elektroenerģijas cenu kāpums un to savā veidā nosaka fakts, ka visa reģiona energosistēmā pietrūkst lētas atjaunojamās enerģijas. Cenu augšupeju virza sausie laikapstākļi un to rezultātā samazinātā hidroelektroenerģijas ražošana gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs. Tāpēc tiek darbinātas fosilo energoresursu spēkstacijas, kuru ražošanas izmaksas vēl paaugstina CO2 kvotu cenu kāpums. Ja Latvijā būtu mērķtiecīgi attīstīta vēja enerģijas ražošana, elektroenerģijas cenas būtu zemākas un attiecīgi arī pieaugtu tautsaimniecības konkurētspēja,» atzīmē VEA valdes loceklis, norādot, ka Eiropas Komisijas noteiktais mērķis līdz 2020. gadam panākt to, ka 40% no Latvijā iegūtās elektroenerģijas tiek ražota, izmantojot AER, nebūt nav tikai kādas formāla prasība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

78% iedzīvotāju uzskata, ka vēja enerģijas izmantošana elektroenerģijas ražošanā ir videi draudzīga, vairāk nekā 70% piekrīt arī apgalvojumiem, ka tas ir ilgtspējīgs ražošanas veids, kas mazina klimata pārmaiņu draudus.

Tas noskaidrots pēc Vēja enerģijas asociācijas (VEA) pieprasījuma veiktajā SKDS aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par dažādiem atjaunojamās enerģijas veidiem, to piemērotību Latvijai, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem. Pētījums parāda, ka iedzīvotāji par dabai draudzīgākajiem enerģijas iegūšanas veidiem Latvijā uzskata saules un vēja enerģijas izmantošanu, kā arī ar šķeldu darbinātu koģenerācijas staciju darbību. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 74,3% Latvijas iedzīvotāju atbalsta pakāpenisku pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā. VEA pāstāvji atzīst, ka tik liels iedzīvotāju atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir bijis pārsteigums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

No 1.jūnija aizliegs pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem līdz 18 gadiem

Dienas Bizness, 13.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzot aizliegumu pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 13.janvārī, noslēdza darbu pie Enerģijas dzērienu aprites likumprojekta. Aizliegums būs spēkā no šī gada 1.jūnija, informē Saeimas Preses dienests.

«Visā pasaulē ir pieaudzis to bērnu un jauniešu skaits, kuri lieto enerģijas dzērienus. Šis likumprojekts ir drosmīgs solis rūpēs par bērnu un jauniešu veselību. Mūsu mērķis ir padarīt pēc iespējas veselīgāku mūsu bērnu uzturu. Enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot un iegādāties jauniešiem, kuri jaunāki par 18 gadiem,» likumprojekta būtību skaidro komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Grozījumi paredz, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēja enerģija pērn nodrošinājusi 1% no Latvijas enerģijas patēriņa

Lelde Petrāne, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais vēja enerģijas nozares asociācijas WindEurope Eiropas Savienības statistikas pētījums parāda, ka kopumā vēja enerģija pērn sasniegusi gandrīz piekto daļu jeb 18.8% no visas Eiropas Savienības enerģijas ražošanas jaudas un nodrošināja 14% no kopējā patēriņa.

Tikmēr Latvijā vēja enerģijas ražotā elektrība pagājušajā gadā nodrošināja vien 1% no kopējā pieprasījuma, kamēr Lietuvā šis rādītājs bija 10%, bet Igaunijā – 7%.

WindEurope pētījums atklāj, ka lielākais vēja enerģijas īpatsvars valsts enerģijas portfelī pagājušajā gadā bija Dānijā, kur 41% visa enerģijas pieprasījuma nodrošina vēja stacijas, kam seko Īrija (28%), Portugāle (24%), Vācija (21%) un Spānija (19%). Savukārt, Lielbritānijā pērn reģistrēts lielākais vēja enerģijas izmantošanas pieaugums – no 13.5% 2017. gadā līdz 18% pagājušajā gadā.

«Vēja enerģija pagājušajā gadā bija izteikti populārākais jaunais enerģijas ražošanas veids - 48% no pērn Eiropas Savienībā ieviestās jaunās enerģijas ražošanas jaudas bija tieši vēja enerģijas stacijas. Tas ir skaidrs apliecinājums, ka Eiropas Savienības valstis ir apzinājušās vēja enerģijas nozīmi un potenciālu videi draudzīgas un ekonomiski izdevīgas elektroenerģijas ražošanā,» saka Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Latvija fosilā kurināmā lobija rezultātā zaudējusi vairāk nekā 10 miljonus eiro

Jānis Irbe, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) vērš uzmanību, ka Ekonomikas ministrijas nolaidības rezultātā Latvija nav izmantojusi iespēju nopelnīt aptuveni 10 miljonus eiro, izmantojot tīrās enerģijas ražošanu.

Visā pasaulē arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta atbalstam pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt nelabvēlīgo klimata izmaiņu ietekmi uz vidi, un izvirzīto mērķu sasniegšanai tiek piešķirti ievērojami līdzekļi.

Eiropas Komisija (EK) pagājušajā nedēļā samita «Viena planēta» laikā šim mērķim novirzīja 9 miljardus eiro lielas investīcijas, kas būs pieejamas tīrās (zaļās) enerģijas projektiem, ekoloģisku tīru, ilgtspējīgu pilsētu attīstībai un ilgtspējīgas lauksaimniecības atbalstam.

Diemžēl pagaidām izskatās, ka Latvija, kas nevar un negrib nopelnīt 10 miljonus, arī nespēs un negribēs izmantot kaut nelielu daļiņu no investīcijām paredzētajiem 9 miljardiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investoru pieprasījums pēc Altum zaļajām obligācijām 6,5 reizes pārsniedz emitēto apjomu

Žanete Hāka, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», kurai starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's ir piešķīrusi kredītreitingu Baa1, ir emitējusi savas pirmās zaļās obligācijas, kļūstot par pirmo Centrālās un Austrumeiropas nacionālo valstu attīstības institūciju, kas izlaidusi zaļās obligācijas, informē Altum.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori par šo emisiju izrādīja būtisku interesi, un parakstītais apjoms 6,5 reizes pārsniedza emitēto apjomu.

Šā gada 10. oktobrī Altum emitēja zaļās obligācijas par kopējo summu 20 miljoni EUR ar dzēšanas termiņu 2024. gada 17. oktobrī, fiksēto gada procentu likmi (kuponu) – 1,3%, ienesīgumu – 1,367%. Obligāciju kopējais pieprasījums 6,5 reizes pārsniedza plānoto emisijas apjomu. Obligācijas iegādājās 24 investori: aktīvu pārvaldības fondi, apdrošināšanas sabiedrības un bankas Latvijā (43,5%), Lietuvā (31%), Igaunijā (19%), Zviedrijā un Vācijā (6,5%). Obigācijas tiks kotētas biržā Nasdaq Riga.

Ieņēmumi no obligāciju emisijas tiks izmantoti dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu finansēšanai energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā. Tas būtiski paplašinās Latvijā pieejamo finanšu atbalstu videi draudzīgu projektu ieviešanai un vides ilgtspējas uzlabošanai. Obligāciju finansējums būs pieejams projektiem šādās jomās: energoefektivitāte centralizētu apkures sistēmu, enerģijas atgūšanas, enerģijas patēriņa samazināšanas jomā, energoefektīvās ēkas, atjaunojamo energoresursu ieguve no vēja, saules un biomasas, «zaļās» ēkas un ilgtspējīgs transports, tostarp energoservisa kompānijām (ESKO), kas darbojas uzņēmumu apkalpošanas sektorā šajās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Līdz šim gala patērētājiem no atjaunojamās enerģijas labuma nav bijis

LETA, 11.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā patēriņā Baltijas valstu vidū ir visaugstākais tieši Latvijā, patērētājiem no tā nav nekāda labuma, secinājusi biznesa konsultāciju kompānija KPMG Baltics.

Uzņēmums to skaidro ar līdzšinējo politiku. KPMG Baltics vecākais menedžeris Edgars Voļskis biznesa portālam Nozare.lv skaidroja, ka kompānijas ieskatā līdzšinējais politiskais virziens nebija pareizs - liekot uzsvaru uz fosilajiem resursiem, valsts padarīta vairāk atkarīga no ārējām cenu tendencēm. Līdz ar to atjaunojamā enerģija ir maz attīstīta.

Komentējot bieži izteiktos iebildumus, ka atjaunojamā enerģija arī ir dārga, Voļskis atsaucās uz Vācijas piemēru. Viņš pirms kāda laika bijis šajā valstī un bijis «pozitīvi šokēts» par lielo vēja enerģijas parku skaitu, kas turpina pieaugt. «Ja atjaunojamā enerģija ir dārgāka, kādēļ tad Vācija to dara?» vaicāja kompānijas pārstāvis. Viņš pauda viedokli, ka jautājums ir par to, cik pamatoti ir noteikti tarifi, un pieļāva, ka būtu jāpiesaista neatkarīgi auditori, kas katru gadu tarifus izvērtētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SPRK: Rosinājums enerģijas tarifos ietvert izmaksas par energoefektivitātes pasākumiem radīs netaisnīgus apstākļus

Žanete Hāka, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas izstrādātais Energoefektivitātes likumprojekts paredz galalietotājiem īstenoto energoefektivitātes pasākumu izmaksas, kas radušās sadales sistēmas operatoram vai enerģijas mazumtirgotājam (kuram saistoša valsts energoefektivitātes pienākuma shēma), iekļaut enerģijas tarifos atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajai metodikai.

SPRK uzskata, ka šāds likumprojektā ietvertais nosacījums radīs nevienlīdzīgus un netaisnīgus apstākļus, kad par vienam galalietotājam veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem maksās visi galalietotāji, tai skaitā tie, kam šādi pasākumi nav un nebūs nepieciešami vai kuri jau ir veikuši šos pasākumus par saviem finanšu līdzekļiem, informē komisijas pārstāvji.

Regulatora ieskatā sadales sistēmas operators vai enerģijas mazumtirgotājs, kuram ir saistoša valsts energoefektivitātes pienākuma shēma, radušās izmaksas par energoefektivitātes pasākumiem pie galalietotāja pēc to īstenošanas var iekļaut konkrētā galalietotāja enerģijas maksā, nevis sadales vai pārvades sistēmas tarifā. Tādējādi tas būtu atsevišķs maksājums par energoefektivitātes pasākumiem konkrētam galalietotājam, kam šie energoefektivitātes pasākumi ir veikti. Līdzīgi kā tas ir noteiks Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs papildu sabiedrisko pakalpojumu tarifiem aprēķina maksu par rēķinu izsniegšanu tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies tiešos norēķinus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizliedzot pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, Saeima ceturtdien, 21.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma Enerģijas dzērienu aprites likumu. Aizliegums būs spēkā no šī gada 1.jūnija. Par aizlieguma ieviešanu balsoja 88 deputāti, pret bija 2, bet atturējās viens deputāts, informē Saeimas Preses dienests.

«Visā pasaulē ir pieaudzis to bērnu un jauniešu skaits, kuri lieto enerģijas dzērienus. Šis likums ir drosmīgs solis rūpēs par bērnu un jauniešu veselību. Mūsu mērķis ir padarīt pēc iespējas veselīgāku mūsu bērnu uzturu. Enerģijas dzērienus aizliedz pārdot un iegādāties jauniešiem, kuri jaunāki par 18 gadiem,» regulējuma būtību iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Regulējums paredz, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) plāni nākotnē atteikties no obligātās iepirkuma kompo­nentes (OIK) vienlaikus aktualizē arī jau­tājumu par zaļās enerģijas konkurētspēju un gatavību darboties tirgus apstākļos.

Lai gan ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norādījis, ka, likvidējot OIK, tiks meklēts mehānisms, kādā veidā turpināt attīstīt zaļās enerģijas un atjaunojamo energo­resursu (AER) ražošanu, īstas skaidrības par to, kā tas notiks, nav. Nozares pārstāvji un eksperti atzīst, ka at­teikšanās no OIK gan nebūtu lielākais drauds AER, jo vējš, saule un hidroelektrostacijas (HES) pēc investīci­ju atmaksāšanās perioda noteikti spēj darboties brīvajā tirgū arī bez papildu finansiālā atbalsta, tomēr, lai tas notiktu, Latvijā nepieciešams mazināt šobrīd pastāvo­šos administratīvos šķēršļus.

Lai gan jau šobrīd AER īpatsvars enerģijas gala patēri­ņā Latvijā ir salīdzinoši augsts, nevajadzētu aizmirst, ka liela daļa Latvijas zaļās enerģijas vēl aizvien tiek ražota HES. Tajā pašā laikā saules un vēja enerģijas attīstība rit gausi, jo uzstādītās jaudas ziņā krietni atpaliekam ne tikai no lielajām Eiropas valstīm, bet arī no kaimi­ņiem lietuviešiem un igauņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas datu plūsmai mūsdienīgā uzņēmumā vajadzētu būt tikpat pārskatāmai kā finanšu grāmatvedībai, pārliecināts ir energoauditors Kristaps Kašs

Tas, cik lielu pievienoto vērtību var nest energoaudits un energopārvadības sistēma, lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma iedziļināšanās energoefektivitātes jautājumos un ieinteresētības tos risināt, norāda uzņēmuma Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs. Ja auditu uztver kā formālu atskaiti valsts iestādēm, kuru likums obligāti liek veikt lielajiem uzņēmumiem un tiem, kam gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundu, nereti tiek meklēts lētākais piedāvājums tikai “papīru sakārtošanai” un saņemts attiecīgs rezultāts.

"Šādi uzņēmumi paši arī visvairāk cieš, jo lētākā energoaudita ietvaros var netikt iekļauti nozīmīgi mērījumi, līdz ar to situācija tiek apskatīta virspusīgi. Rezultātā iegūst auditu, kas tikai apliecina uzņēmuma skepsi par šo pasākumu, un tas ieiet nebeidzamā ciklā. Ja grib visu novērtēt kvalitatīvi, auditam ir attiecīgas izmaksas," pauž K. Kašs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļās enerģijas dārdzība liek galvu lauzīt gan uzņēmējiem Latvijā, gan uzņēmējiem Vācijā.

Arvien aktuālāki daudzos pasaules reģionos kļūst ar zaļās enerģijas izmaksām saistītie jautājumi. Latvijā veselu vētru sacēlis Liepājas metalurgs, kas nolēmis uz laiku pārtraukt maksāt a/s Latvenergo obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas darbojas kā atbalsta mehānisms elektrības ražotājiem. Turklāt tiek ziņots, ka no šā gada 1. aprīļa obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugs par 54%, jo divkārt pieaudzis iepirktās elektroenerģijas apjoms no ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus (AER), un par 32% pieaugusi gāzes cena lielajām koģenerācijas stacijām, informē a/s Latvenergo. Līdz ar to OIK no šā gada 1. aprīļa elektrības patērētāju rēķinos pieaugs no līdzšinējiem 1,23 sant./kWh līdz 1,89 sant./kWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprit 25 gadi, kopš Latvijā uzstādīti pirmie vēja ģeneratori, tāpēc Pasaules Vēja dienā, 15. jūnijā Latvijas Vēja enerģijas asociācija aicina sabiedrību pozitīvi novērtēt vēja enerģijas potenciālu.

Asociācija aicina valsts līmenī domāt par tā attīstīšanu, novēršot birokrātiskus šķēršļus un meklējot risinājumus "zaļās enerģijas" straujākai apgūšanai.

"Pirmie vēja ģeneratori Latvijā tika uzstādīti 1995. gadā. Šajā laikā pasaulē vēja enerģijas apguve ir strauji attīstījusies. Arī mūsu valstī esam maziem soļiem gājuši uz priekšu, taču redzams, ka joprojām neesam spējuši pārkāpt aizspriedumu slieksnim. No vienas puses gandrīz 80% Latvijas sabiedrības atbalsta vēja enerģijas izmantošanu, no otras - pašvaldību iedzīvotāju un vadītāju vidū iesakņojušies mītiski stereotipi liek vilcināties ar racionālu lēmumu pieņemšanu, neraugoties uz ekspertu un atbildīgo instanču saņemtajiem pozitīvajiem atzinumiem un atļaujām vēja elektrostaciju būvniecībai," saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Nevis rūpes par zaļo enerģiju, bet gan vienkārši elektrības nodoklis

Dienas Bizness, 01.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par lielajām summām, kas, maksājot par elektroenerģiju, tiek samaksātas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) veidā, parasti tiek spriests – vajag tik lielu atbalstu zaļās enerģijas attīstībai Latvijā vai tomēr nevajag.

Protams, nav pareizi, ka visai valsts tautsaimniecībai ir jāgarantē bizness tiem uzņēmējiem, kuri savulaik ir pamanījušies uzsliet kādu vēja ģeneratoru vai uzbūvēt HES uz kādas no Latvijas upēm. Taču paradoksālākais šajā gadījumā ir fakts, ka lielākais ieguvējs no OIK Latvijā ir nevis kāds no zaļās enerģijas attīstītājiem, bet gan pati Latvijas valsts. Proti, no visas OIK veidā samaksātas naudas 1,8% ir saņēmusi kompānija Getliņi EKO, 4,9% – valstij un pašvaldībai piederošais Rīgas siltums, bet 46,1% – valsts a/s Latvenergo. Savukārt tie, kuri savulaik metušies uz jau minētajiem mazajiem HES un vēja ģeneratoriem, pa visiem kopā dabū 47,2%. Varētu, protams, pieņemt, ka vairāk nekā 95 miljonus latu Latvenergo saņem, piemēram, par intensīvu zaļās enerģijas attīstību valstī, taču arī tas neatbilst realitātei – šī nauda tiek novirzīta ar fosilo kurināmo – gāzis – darbinātajām TEC koģenerācijas stacijām. Rezultātā Latvenergo katru gadu var lepoties ar peļņas rādītājiem, kas mērāmi vairākos desmitos miljonos latu, no kuriem ļoti liela daļa nonāk pie kompānijas īpašnieka, tātad – valsts budžetā. Naudas plūsma un patiesie ieguvēji principā ir skaidri. Tas, par ko nekādi nav skaidrības, – kādēļ šo papildu maksājumu, kas jau ilgstoši tiek patērētājiem pieplusots pie elektroenerģijas maksas, sauc par atbalstu zaļās enerģijas attīstītājiem? Daudz pareizāk to būtu saukt vienkārši par elektrības nodokli! Savulaik Latvijai bija valdības pārstāvis, kurš izteica domu par elektrības nodokļa ieviešanu, taču ar šo savu paziņojumu tikai izraisīja vispārēju sašutumu sabiedrībā. Acīmredzot vēlākās valdības ir bijušas attapīgākas un sapratušas, ka to pašu var izdarīt, attiecīgi maksājumu nodēvējot par atbalstu zaļās enerģijas ražotājiem jeb OIK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī deputāti pauduši gandrīz vienbalsīgu atbalstu aizliegumam tirgot enerģijas dzērienus jauniešiem, nozares pārstāvji norāda, ka aizliegums nav īstā metode.

Ar ideju par aizliegumu tirgot enerģijas dzērienus personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, klajā nācis opozīcijas deputāts Vladimirs Reskājs (Saskaņas centrs). Paredzēts, ka enerģijas dzērienu sarakstu apstiprinātu valdība. Nozares pārstāvji uzsver: galvenais ir tas, cik daudz enerģijas dzēriena tiek izdzerts, ko iespējams atrisināt ar skaidrojošām, izglītījošām metodēm.

Enerģijas dzērienu patēriņa ierobezošanai jauniešu vidū svarīgāk, iespējams, būtu veikt skaidrojošo darbu, nevis uzreiz noteikt aizliegumu, DB norāda SIA GPT, kas radījis enerģijas dzērienu Ar mani atkal runā kaijas, līdzīpašnieks Mārtiņš Sestulis. «Jāskaidro, ka enerģijas dzērienu lietošana pārmērīgā apmērā ir kaitīga, līdzīga kā alkohola pārmērīga lietošana,» viņš saka. Izdzerot vienu 0,25 litru (l) bundžinu, nekas slikts nenotiks, taču cits jautājums ir izdzert 0,5 l vai 1l pudeli ūdens vietā. «Enerģijas dzēriens ir enerģijas dzēriens, tā nav limonāde,» uzsver M. Sestulis. Enerģijas dzērienu lietošanā svarīgākais ir mēra sajūta, un šis nosacījums nemainoties arī pēc 18 gadu vecuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Igaunijas energokompānija Enefit Green iegādājas uzņēmumu Nelja Energia

Monta Glumane, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Eesti Energia» atjaunojamās enerģijas uzņēmums «Enefit Green» iegādāsies uzņēmuma «Nelja Energia» kapitāldaļas 100% apmērā. Kopējā šī darījuma summa sasniegs 289 miljonus eiro. Papildus tam «Enefit Green» pārņems «Nelja Energia» aizņēmumus, kas pašlaik veido 204 miljonus eiro. Pēc «Nelja Energia» iegādes, «Enefit Green» turpinās investīcijas atjaunojamās enerģijas ražošanas paplašināšanā Baltijas jūras reģiona valstīs, liecina medijiem sniegtā informācija.

««Eesti Energia» stratēģiskais mērķis ir līdz 2022.gadam palielināt no atjaunojamajiem un alternatīvajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru līdz 40% no grupas kopējā ražošanas portfeļa. Līdzās jaunu ražošanas vienību būvniecībai, vēl viens risinājums šī mērķa sasniegšanai ir atbilstošu uzņēmumu iegāde. Kad gada sākumā parādījās informācija, ka Vardar grupa vēlas pārdot «Nelja Energia» mēs bijām ieinteresēti šajā iespējā, jo tas palīdzētu īstenot mūsu stratēģiju,» skaidro «Eesti Energia» valdes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter).

Viņš papildina, ka, pateicoties Igaunijas valdības mandātam piedāvāt uzņēmuma «Enefit Green» mazākuma akcijas Tallinas biržā, visām ieinteresētajām pusēm būs iespēja iesaistīties uzņēmuma nākotnes izaugsmē. Plašāku informāciju par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu «Eesti Energia» sniegs tiklīdz tiks noslēgti atbilstošie sagatavošanās darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz no 2014.gada 1.janvāra ieviest subsidētās enerģijas nodokli.

Tāpat valdība atbalstīja EM izstrādāto Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu.

EM piedāvā papildināt likumu Par nodokļiem un nodevām ar subsidētās enerģijas nodokli, par tā administrēšanas iestādi izvirzot Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Subsidētās enerģijas nodokļa ieturēšanu obligātā iepirkuma maksājumu un garantētās maksas par uzstādīto jaudu izmaksu ražotājiem un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veiks Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds.

Subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanā tiek piedāvātas trīs diferencētas likmes - 15% dabasgāzes stacijām, 10% atjaunojamo energoresursu stacijām un 5% stacijām, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas un kuru subsidētās enerģijas nodokļa likmei ir tieša ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu lietotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zaļo tehnoloģiju klasteris smeļas pieredzi Eiropā

Vēsma Lēvalde, 10.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļās enerģijas un vides tehnoloģiju klastera dalībnieki dosies uz starptautisko konferenci Fully Charged 2012 Īrijā. Konfernece veltīta elektromobiļu attīstības jautājumiem.

Paredzētas arī tikšanās ar līdzīgu klasteru pārstāvjiem un to uzņēmumiem Brēmenē, Vācijā, informē Kurzemes Biznesa inkubators (KBI).

Plānots, ka e-mobilitātes konferencē tiks pārstāvēti pieci Latvijas klastera zaļās mobilitātes virziena pārstāvji, tostarp Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmums BlueShock Taxi. Savukārt uz Vāciju Latvijas zaļie uzņēmumi dosies deviņu cilvēku sastāvā.

Kopā Vācijā ir ieplānotas desmit dažādas vizītes uz vācu uzņēmumiem, kā arī tikšanās ar Vācijas Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, kuri prezentēs Brēmenes stratēģiju klasteru attīstīšanai jūrniecības, vēja enerģijas un kosmosa nozarē.

Pieredzē dalīsies uzņēmumi e8energy GmbH, WFB Bremen GmbH, ADLER Solar Services GmbH, Climate Center North u.c. Vizītes aptvers visus zaļā klastera darbības virzienus – e-mobilitāti, atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru