Finanses

Uzņēmumiem kredītus būs vieglāk saņemt, mājsaimniecībām vēl nē

Žanete Hāka, 21.03.2013

Jaunākais izdevums

Turpinot attīstīties tautsaimniecībai un pakāpeniski uzlabojoties nefinanšu sabiedrību finansiālajai situācijai, kredītiestāžu aizdevumi varētu kļūt pieejamāki plašākam uzņēmumu lokam, uzskata Latvijas Banka.

Savukārt, saglabājoties augstai mājsaimniecību ievainojamībai, mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu līmenis, visticamāk, joprojām būs zems.

Kredītiestādes šā gada pirmajā pusgadā sagaida būtisku, galvenokārt gan uzņēmumu, aizdevumu pieprasījuma pieaugumu, liecina centrālās bankas veiktā kredītiestāžu aptauja.

Kredītiestādes norāda, ka pērnā gada 2. pusgadā nefinanšu sabiedrību kredītu pieprasījums pieauga, tradicionāli pastāvot nepieciešamībai veikt ieguldījumus pamatlīdzekļos un finansēt krājumus un apgrozāmos līdzekļus, turklāt kā jauns faktors jāatzīmē mazākas uzņēmumu iekšējo līdzekļu izmantošanas iespējas.

Lai gan mājsaimniecību kredītu pieprasījums palika nemainīgs, dažas kredītiestādes atzīmēja, ka nedaudz pieaudzis kredītu mājokļa iegādei pieprasījums. To galvenokārt veicināja augstāka kredītņēmēju pārliecība par sava finansiālā stāvokļa uzlabošanos un optimistiskāks mājokļa tirgus perspektīvas redzējums.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, pērn no jauna izsniegti kredīti 1,9 miljardu latu apmērā, no kuriem 654,8 miljoni latu – Latvijas uzņēmumiem, bet 184,4 miljoni latu – mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītu reģistrā ziņas par 1,052 miljoniem personu un 3,497 miljoniem saistību

BNS, 14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemes iegādei lauksaimniekiem piešķirti aizdevumi teju 30 miljonu eiro vērtībā

Dienas Bizness, 02.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Lauku attīstības fonds līdz 2015. gada 31. martam ir pieņēmis lēmumu par 582 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 29,4 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrija (ZM).

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 14 981 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 2065 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi.

Aizdevumu sadalījums pa reģioniem: Zemgale – 170; Kurzeme – 164; Vidzeme – 115; Latgale – 80; Rīgas reģions – 53 aizdevumi.

Ministrijā inform;e, ka apstiprināto aizdevumu summa ir no 2846 eiro līdz 330 000 eiro (par 142 287 eiro un vairāk ir apstiprināti kopā 29 aizdevumi). No 582 apstiprinātajiem aizdevumiem 407 aizdevumiem piešķirtā summa ir līdz 55 000 eiro, pieprasītākā aizdevuma summa ir līdz 50 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrie kredīti ļauj justies neatkarīgiem un pastāvīgiem – par to pārliecināti vairums ātro kredītu ņēmēju. Viņi pārliecinājušies, ka tā ir vienīgā iespēja steidzamos gadījumos tikt pie naudas, tādējādi, prātīgi pārvaldot savas iespējas aizņemties, tiekot celta arī aizņēmēju un viņu ģimeņu labklājība. Aizņemties pāris reizes gadā nav nekas īpašs, par ko būtu jākaunas, ja vien ātro kredītu izsniedzēju pakalpojumu izmantošana nekļūst par nekontrolējamu ieradumu.

Ātros kredītus labprāt izmanto kā gados jauni, tā arī cienījamākos gados esoši Latvijas iedzīvotāji. Par veiksmīgu problēmas risinātāju ātros kredītus pat atzīst prātīgie, dzīves gudrie un vienmēr uz jaunām lietām vai iespējām aizdomīgie pensionāri. Kāda kundze ļoti cienījamos gados pat atzinusi, ka ātrie kredīti viņai vairs neesot nekas svešs. Tiklīdz iemācījusies apieties ar datoru un interneta sniegtajām iespējām, izmēģinājusi arī ātro kredītu sniegtās priekšrocības. Viņa pārliecinājusies, ka ātrie kredīti ir mūsdienīga aizņemšanās iespēja, kas pieejama ikvienam saprātīgam cilvēkam, kurš domā ar galvu un pārdomā savus tēriņus. Kundze dalījusies pieredzē, ka ātros kredītus viņa vienmēr ņem ne jau tādēļ, ka radusies kāda pēkšņa iegriba, bet gan tādēļ, ka radusies steidzama vajadzība vai kāds neatliekams maksājums. Gados vecākiem cilvēkiem, jo īpaši ir neērti jautāt pēc aizdevuma kaimiņiem vai tuviniekiem. Nekur citur pensionāriem aizdevumus tikpat kā neizsniedz. Tāpēc arī ātrie kredīti ir vienīgā iespēja kā nepieciešamības gadījumā tikt pie naudas tiem cilvēkiem, kam ir mazas pensijas vai minimālās algas. Bieži gadās dažādi izdevīgi piedāvājumi, kas pamanīti krietni ātrāk, nekā bija ieplānots, piemēram, malkas iegāde apkures sezonai. Šādā un līdzīgos gadījumos ātrie kredīti ļaus pat ieekonomēt un kopējiem ilgtermiņa izdevumiem. Taču jāatceras – lai arī ātrie kredīti sniedz neskaitāmas priekšrocības, tas ir atbildīgs aizņēmums, kas noteikti arī jāatdod.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

4finance: Ātrais kredīts nevar būt šķērslis hipotekārā kredīta izsniegšanai

Dienas Bizness, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas komercbankas atteikušās izsniegt hipotekāro kredītu iepriekš ņemtu ātro kredītu dēļ, portālam rus.db.lv žēlojusies kāda lasītāja.

Šāda banku rīcība viņu nepatīkami pārsteigusi: «Es pat nevarēju iedomāties, ka ātro kredītu dēļ man varētu atteikt hipotekāro kredītu. Jo vairāk tāpēc, ka visus kredītus esmu laicīgi atmaksājusi, turklāt tie tika ņemti uz īsu termiņu. Kāpēc gan bankām ir tāda attieksme, ja reiz ātro kredītu bizness Latvijā ir legāls,» neizpratnē ir lasītāja.

Kā portālam paskaidroja Swedbank un SEB bankā, tad ātro aizdevumu ņēmēji patiešām riskē nesaņemt hipotekāro kredītu, īpaši, ja šie aizdevumi ņemti regulāri. Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Latvijā Ainars Balcers skaidro, ka bankā ir bijuši gadījumi, kad hipotekārais kredīts atteikts tāpēc, ka kredītvēsturē figurē ātrie kredīti. Tiesa, ja pagātnē ir tikai viens ātrais aizdevums, tas, iespējams, neko neietekmēs – runa ir par regulāru ātro kredītu aizņemšanos. «Svarīgi ir ne tikai tas, cik bieži tiek ņemti ātrie kredīti, bet arī kādiem mērķiem. Ja redzam, ka šie aizdevumi ņemti bieži, iespējams, pat katru mēnesi, tad rodas jautājums – vai ienākumi un izdevumi vispār ir sabalansēti? Un ja tie ir ātrie kredīti, kas palīdz tos sabalansēt, tad kā aizņēmējs plāno apmaksāt hipotekāro kredītu,» vaicājoši norāda A.Balceris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji patērētājiem izsnieguši kredītus 147,136 miljonu latu apmērā un no kopējā apjoma lielāko daļu veido ātrie kredīti, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati.

Kopējā ātro kredītu summa ir 68,04 miljoni latu jeb 46% no kopējā nebanku kreditētāju apjoma. Ievērojamu tirgus daļu veido arī līzings un ar transportlīdzekli nodrošinātie kredīti, to apjoms sasniedzis 34,24 miljonus latu jeb 23% no kopējā apjoma. 18% no kopējās izsniegto kredītu summas veido patēriņa kredīti, 10% kredīti pret kustamas lietas ķīlu un vismazāko daļu veido hipotekārie kredīti –3%.

PTAC dati rāda, ka pirmā pusgada laikā pakāpeniski samazinājies mēnesī izsniegto ātro kredītu apjoms.

Šā gada janvārī tika izsniegti ātrie kredīti par kopējo summu 12,86 miljoni latu, savukārt jūnijā izsniegto ātro kredītu summa bija 9,82 milj. latu – mēneša apjoms samazinājies par 24%. PTAC šādu tendenci ātro kredītu jomā skaidro ar nozares problēmu aktualizēšanu publiskajā telpā un pakalpojumu sniedzēju mārketinga aktivitāšu samazināšanu. Tomēr, ja salīdzina 1.pusgadā izsniegto ātro kredītu apjomu ar visa 2012.gada rādītājiem, ātro kredītu apjoms šā gada pirmajā pusē ir palielinājies, veidojot 59,38% no visa 2012.gadā izsniegto kredītu apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB banka kopumā izsniegusi valsts galvotos studiju kredītu 73,6 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 30.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka septiņu gadu laikā izsniegusi 28,6 tūkstošus aizdevumus studentiem ar valsts galvojumu 73,6 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Neskatoties uz to, ka tradicionāli lielākā aktivitāte bankā novērojama augusta otrajā pusē un septembra sākumā, jau šobrīd jaunieši izrāda pastiprinātu interesi par valsts galvotajiem studiju kredītiem. Jautājumi, kuri topošiem studentiem ir aktuāli, ir ļoti dažādi: kredīta priekšrocības, izdevīgie atmaksas un atvieglojumu piešķiršanas nosacījumi, pieteikšanās process kredītam.

SEB bankas prezidents Ainārs Ozols skaidro, ka studiju laikā students par studiju kredītu nemaksā neko. Pamatsummas un procentu atmaksa sākas ar 12. mēnesi pēc studiju pabeigšanas, kas ļauj studentam koncentrēties uz izglītības iegūšanu un finansiālo saistību kartošanu sākt tikai pēc studiju beigšanas, kad jaunais speciālists jau atradis darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas atkopšanās varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 16.12.2015

Eirozonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP 2013. un 2014. gadā un 2015. gada 1. pusgadā, %

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Intervija: Savstarpējo aizdevumu platforma - kā centrāltirgus

Žanete Hāka, 19.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārceļot darbību uz Lielbritāniju, savstarpējo aizdevumu platforma Mintos vēlas būt finanšu tehnoloģiju kompāniju Mekā, taču vairākas uzņēmuma darbības funkcijas paliks Latvijā, intervijā stāsta Mintos Marketplace vadītājs Mārtiņš Šulte. No Lielbritānijas pieredzes viņš Latvijā rosina pārņemt valsts praksi ar šo platformu starpniecību ekonomikā iepludināt papildus finansējumu.

Mintos par darbības uzsākšanu paziņoja šā gada sākumā un sākotnēji nācās saskarties ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra iebildumiem. Kā kompānijai veicies kopš darbības sākuma?

Jāatgādina, ka Mintos ir savstarpējo aizdevumu platforma, kas saved investorus, kuriem ir brīvi naudas līdzekļi ar cilvēkiem, kuriem nepieciešams aizņēmums. Vienkāršākam salīdzinājumam – mēs esam kā centrāltirgus – tajā darbojas dažādi kredītu izsniedzēji, kuriem katram pieder savs paviljons, un kredītņēmējs dodas uz konkrēto paviljonu. Mintos ir tikai vieta, kur šīs divas puses satiekas.

Ar platformas starpniecību līdz šim investēti 6 miljoni eiro, kas nozīmē, ka investori šādā apmērā ar mūsu starpniecību ir aizdevuši līdzekļus aizņēmējiem. Kopumā platformā investējuši 2700 investori no 30 dažādām valstīm, no kurām lielākā daļa ir no Eiropas, taču patlaban sarunas notiek arī ar attālākiem investoriem, piemēram, no Japānas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mintos pievienojies Lietuvas nebanku kredītdevējs

Žanete Hāka, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizdevumu platformai Mintos ir pievienojies nebanku kredītdevējs Kredito garantas, kas Lietuvas lielākajās pilsētās izsniedz aizdevumus pret nekustamā īpašuma ķīlu, informē Mintos.

Līdz ar to šobrīd caur Mintos platformu tiek finansēti aizdevumi, kurus izsnieguši jau pieci nebanku kredītdevēji no Lietuvas.

«Esam patiesi gandarīti par uzsākto sadarbību ar Kredito garantas, jo tas ļaus vēl vairāk stiprināt platformā izvietoto kredītu piedāvājumu no Lietuvas. Ja līdz šim investoriem finansēšanai bija pieejami ar automašīnas ķīlu nodrošināti un biznesam izsniegti aizdevumi no Lietuvas, tad tagad būs pieejami arī hipotekārie kredīti, » uzsver savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Finansēšanai Mintos platformā būs pieejami Kredito garantas zema riska aizdevumi. To summas galvenokārt būs no 1500 eiro līdz 40 000 eiro ar atmaksas termiņu no 6 mēnešiem līdz 10 gadiem. Vidējā neto gada atdeve šiem kredītiem būs aptuveni 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedokļi: PTAC motivācija maksātspējas vērtēšanai: vai pietiek ar dvēseles sajūtām?

Žanete Hāka, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) rosina samazināt slieksni klientu maksātspējas vērtēšanai, aizņemoties jau, sākot no 100 eiro, salīdzinot ar līdzšinējiem 427 eiro. Portāls db.lv uzklausa gan PTAC, gan nebanku tirgus pārstāvju viedokļus par esošo tirgus situāciju un potenciālajām izmaiņām.

PTAC vadītājas Baibas Vītoliņas viedoklis: Ātrie kredīti vairs netiek izsniegti tik bezatbildīgi kā agrāk un uzlabojas klientu maksātspējas vērtēšana.

Tomēr PTAC uzskata, ka nepieciešams pazemināt aizņēmuma slieksni, no kura tiek vērtēta klienta maksātspēja – no līdzšinējiem 427 eiro līdz 100 eiro. B. Vītoliņa uzsver, ka PTAC uzdevums ir sargāt tos patērētājus, kuri paši sevi nesargā. «Kreditētājiem ar likumu noteikts, ka maksātspēja ir jāvērtē. Mūsu skatījumā tā vērtēšana nedrīkst paļauties tikai uz patērētāja paša sniegtajiem datiem, jo ja viņam kredīts ir nepieciešamas, viņš var uzrādīt nepatiesus datus. Bet, piemēram, banku praksē nepatiesu datu norādīšana ir kriminālā atbildība. Mēs uzskatam, ka maksātspēja būtu jāvērtē pat no 1 eiro, bet pagaidām piemērojam 100 eiro slieksni.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas bankas kreditējušas Latvijas uzņēmumu attīstības projektus par 312 miljoniem eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Proporcionāli lielākais kreditēšanas apjoma pieaugums, salīdzinājumā ar 2015. gada pirmajiem trim mēnešiem, bijis lauksaimniecībā (+130%), kur jaunos aizdevumos izsniegti 30 miljoni eiro. Apstrādes rūpniecības uzņēmumiem izsniegti kredīti 22,3 miljonu eiro apmērā, elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozarei – 41,5 miljonu eiro apmērā, tirdzniecības uzņēmumiem – 22,9 miljonu eiro apmērā, transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumiem – 18,4 miljonu eiro apmērā, izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumiem – 23,3 miljonu eiro apmērā.

«Latvijas bankas pilnīgi noteikti no ļoti piesardzīgas kreditēšanas fāzes ir atgriezušās pie mērenas izaugsmes kreditēšanas. Protams, mēs nevaram atgriezties trekno gadu pārmērībās, tomēr kopumā efektīvi biznesa attīstības plāni šobrīd Latvijā var atrast atsaucīgu partneri bankas personā. Jāatceras gan, ka katrai biznesa izaugsmes fāzei ir piemērots cita veida finansējums, ne tikai banku aizdevumi, bet arī valsts atbalsta instrumenti (garantijas, mezanīna aizdevumi), riska kapitāls, biznesa eņģeļi,» stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts attīstības finanšu institūcija darbosies kā tirgus ekonomikas nepilnību novērsēja, mazā biznesa un specifisku valsts programmu attīstītāja, bet ne kā konkurente komercbankām

To intervijā DB stāsta valsts a/s Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko. Viņš norāda, ka pavasarī pilnībā noslēdzies jaunā, specifiskā uzņēmuma izveides process, kurā tika apvienota SIA Latvijas Garantiju aģentūra, valsts a/s Lauku attīstības fonds un valsts a/s Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum, ir pieņemts un stājies spēkā (1. martā) Attīstības finanšu institūcijas likums. Septiņu gadu laikā kopumā tās devums tirgus nepilnību novēršanai būs 607 milj. eiro.

Kāda ir pašreizējā situācija ar Altum?

Latvijā ir īstenots tāds pats process, kāds savulaik ir noticis vecajās ES dalībvalstīs, kur vairākas attīstību veicinošas finanšu iestādes tika koncentrētas vienā. Tagad viss ir vienviet – kredītgarantijas (lauksaimniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, daudzdzīvokļu māju siltināšanai, jaunajām ģimenēm), eksporta kredītu garantijas, kredīti (biznesa uzsācējiem, mikrouzņēmumiem, MVU), izaugsmes riska kapitāls, mezanīna aizdevumi (kad pašu kapitāls nepietiekams). Iespējamo atbalstu var saņemt biznesa uzsācēji, mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, lauksaimnieki – lielākoties tie ir tie, kuriem nav kredītpieredzes un kurus (vai kādas specifiskas aktivitātes) īsti objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ nevēlas kreditēt komercabankas. Altum ir tirgus nepilnību novērsējs finanšu pieejamībā dzīvotspējīgiem projektiem. Altum koncentrējies tieši uz finanšu instrumentiem, kas ļauj akumulēt un vairākkārtīgi izmantot uzņēmējdarbības atbalstam paredzētos finanšu resursus. Veidojas sava veida pieaugošas «sniega bumbas» efekts, kur katrs atbalstam izmantotais eiro ļauj piesaistīt privātos līdzekļus, periodiski kopā arvien pieaugošā apjomā. Atbalstam tiek izmantota gan iepriekšējā ES plānošanas perioda, gan arī jaunā 2014.–2020. gada perioda nauda. Ņemot vērā atbalstam izmantoto līdzekļu mērķtiecīguma izvērtējumu ES un nacionālā līmenī, finanšu instrumentu daļa struktūrfondos ir pieaugoša, taču arvien no kopējā «katla» nav tā lielākā. Jaunajā ES plānošanas periodā orientējamies uz struktūrfondu līdzekļiem uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā 126 milj. eiro apmērā. Tā kā daļu šīs naudas plānots izmantot riska, paaugstināto izdevumu segumam, piesaistot papildu naudu, šajā periodā šīs «sniega bumbas» pamats – Altum jaunajās programmās piedāvātie finanšu instrumenti – kopā būs 607 milj. eiro. Protams, šī nauda nav dāvanas, tie ir atmaksājami līdzekļi, tāpēc svarīga ir tās saņēmēju uzraudzīšana līdz pilnīgai līdzekļu atmaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) trešdien, 30. augustā, ir nosūtījusi informācijas pieprasījumu gan Finanšu ministrijai (FM), gan Ekonomikas ministrijai (EM), lūdzot skaidrot abu ministriju apsvērumus tam, kāpēc slepenībā tiek virzīti priekšlikumi pasākumiem nebanku kreditēšanas aizdevumu pieauguma ierobežošanai, turklāt par to nesniedzot nekādu informāciju nozares uzņēmumiem, informē LAFPA.

«Šā gada martā tika apstiprināts Finanšu sektora attīstības plāns. Viens no tā mērķiem ir attīstīt starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību. Ņemot vērā, ka tieši nebanku sektors ir iezīmējis Latvijas vārdu ārvalstu tirgos, piedāvājot arvien jaunus un inovatīvus finanšu pakalpojumus, šobrīd nav skaidrs, kāpēc valdība virza šādus priekšlikumus,» skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Vienlaikus nozares uzņēmumi pauž neizpratni par veidu, kā valdība virza izmaiņas – steigā, nesniedzot nekādu informāciju par virzīto priekšlikumu saturu nozares uzņēmumiem. Tāpat nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem nav skaidrs, kāpēc valdība vēlas īstenot politiku, kas rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus dažādiem finanšu tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Šogad piešķirti gandrīz 1550 studiju un studējošā kredīti ar valsts galvojumu

Žanete Hāka, 27.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā šogad studēt gribētājiem izsniegti 1548 aizdevumi ar valsts galvojumu vairāk nekā 8,3 miljonus eiro vērtībā, informē AS SEB banka.

Kopumā 2017. gadā SEB banka studentiem piešķīra 1548 aizdevumus par 8,3 miljoniem eiro, no kuriem 84% bija studiju kredīti, kas paredzēti studiju maksas segšanai, bet 16% – studējošā kredīti ikdienas tēriņiem. Kredīta vidējā summa ir 5500 eiro, bet aizņēmēja vidējais vecums ir 24 gadi.

Visbiežāk kredītiem ar valsts galvojumu piesakās studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka pieprasījums pēc studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir stabils, taču pieteikšanās, izvērtēšanas un izsniegšanas procesu vajadzētu pilnveidot un modernizēt, norāda augstskolu pārstāvji. Ik gadu izsolē par tiesībām tos izsniegt piedalās tikai viena banka, un citiem kreditētājiem nav intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Nebanku aizdevēji šogad kredītos varētu izsniegt 570-590 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šogad turpināsies 2017.gadā novērotā tendence - palielināsies no jauna izsniegtie patēriņa aizdevumi ar atmaksas grafiku un garāku aizdevuma termiņu.

No jauna izsniegtie nebanku aizdevumi 2018. gadā varētu sasniegt 570 – 590 miljonus eiro, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas prognozes par 2018. gadu.

Savukārt kopējais nebanku aizdevumu kredītportfelis gada beigās varētu būt robežās no 625 līdz 635 miljoniem eiro, no kuriem vairāk nekā 55% veidos nebanku aizdevēju, tai skaitā nebanku aizdevēju - banku meitas sabiedrību, sniegtie līzinga pakalpojumi.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija prognozē, ka patēriņu aizdevumu segmentā 2018. gadā palielināsies konkurence starp bankām un nebanku aizdevējiem. No vienas puses tas mazinās no jauna nebanku izsniegto patēriņa kredītu apjomus, savukārt ekonomiskās situācijas uzlabošanās un algu pieaugums izlīdzinās izsniegto kredītu apjomus. Asociācija prognozē, ka nebanku patēriņu kredītu pieaugums varētu būt 2-3% robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iegrožojot ātros kredītus, nebanku aizdevēji varētu pārcelties uz ārvalstīm

Žanete Hāka, 12.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ierobežot nokavējuma procentus līdz 18% apmērā gadā veicinās bezatbildīgu atzņemšanos, uzskata Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) vadītāja Baiba Fromane.

Priekšlikums paredz, ka nokavējuma procenti gada laikā var pieaugt līdz 18% jeb ne vairāk kā 0,05% dienā. Tas nozīmē, ja klients aizņemas 50 latus uz 30 dienām, tad māksimālās soda sankcijas dienā varēs būt 2,7 santīmi. Ja tiks atbalstīts šis priekšlikums, asociācija prognozē, ka palielināsies to kredītņēmēju skaits, kas vieglprātīgi izturas pet savām saistībām.

Turklāt pastāv varbūtība, ka citi parādi tiks pārnesti uz īstermiņa kredītiem, jo citām nozarēm šāda ierobežojuma nav, uzskata B. Fromane. Piemēram, šāda situācija var veidoties ar komunālajiem parādiem. Asociācija uzskata, ka ar šo priekšlikumu tiks veicināta bezatbildīga aizņemšanās, jo nokavējuma procenti ir vienīgais instruments, lai motivētu patērētāju savlaicīgi nokārtot saistības. Nozares uzņēmumi uzskata, ka piedāvātais nokavējuma procentu pieauguma temps ir nesamērīgi zems, jo nebanku kreditēšana ir saistīta ar augsta riska darījumiem, kā arī finansējuma piesaiste ir būtiski dārgāka nekā komercbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Detalizēts skaidrojums par Hipotēku bankas pārdošanas procesu

Finanšu ministrija, 05.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā spekulatīvos un nepatiesos apgalvojumus, baumas un apmelojumus, kas izskan dažādos interneta portālos par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) pārveidi par attīstības institūciju, Finanšu ministrija (FM) sniedz skaidrojumu attiecībā uz to, kādā veidā tika organizēts bankas komercdaļas pārdošanas process.

2009. gada 3. decembrī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 820 tika akceptēta koncepcija Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka pārveidi par attīstības banku. Koncepcija noteica Hipotēku bankas pārveidi par attīstības institūciju, tās darbību koncentrējot uz virzieniem, kas ir nozīmīgi tautsaimniecībai, un pakāpeniski samazinot komercbankas darījumus, pilnībā no tiem atsakoties ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī.

Atgādinām, ka Hipotēku bankas pārveide bija nozīmīgs solis ceļā uz vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidi un valsts atbalsta programmu finanšu instrumentu jomā ieviešanas sistēmas pilnveidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku bizness Latvijā pēdējo gadu laikā ir nostabilizējies – ir uzbūvēta infrastruktūra, bankās strādā augsti kvalificēts personāls, ir piesaistīts plašs klientu loks, vērtējot aizvadīto gadu, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Tagad jāstrādā, lai šos klientus noturētu un pielāgotos jaunajām izmaiņām, ko pieprasa mūsdienīgs finanšu pakalpojumu patērētājs un ko diktē arī mainīgā ārējā vide, tostarp ģeopolitiskā situācija.

Latvijas banku sektora darbības rezultāti ir cieši saistīti ar situāciju Latvijas ekonomikā – ekonomikai attīstoties, arī banku darbības rādītāji arvien uzlabojas. Augstā līmenī šogad saglabājās arī banku kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītāji – attiecīgi 21.6% un 67% septembra beigās.

2015. gadā turpināja palielināties banku kopējais aktīvu apmērs (no 30,8 miljardiem eiro 2014. gada beigās uz 31,9 miljardiem eiro pašlaik) - auga gan nerezidentu, gan rezidentu noguldījumu apmērs (kopā sasniedzot 23,2 miljardus eiro), palielinājās emitēto vērtspapīru apmēri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem straujākais kāpums pēdējo 30 mēnešu laikā

Db.lv, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnais novembris iezīmējās ar pēdējo trīsdesmit mēnešu laikā straujāko nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma kāpumu, tomēr galvenokārt auga īstermiņa kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt pēdējo piecu mēnešu laikā lielākais un par 28% lielāks nekā iepriekšējā gada novembrī bija nefinanšu uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apjoms. Lai gan turpinājās mājsaimniecībām izsniegto mājokļa kredītu kāpums, mājsaimniecību kopējais kredītportfelis nedaudz saruka. Vienlaikus turpinājās ierastais mājsaimniecību noguldījumu kāpums, bet uzņēmumu līdzekļu atlikuma pieaugumu bankās noteica nebanku finanšu iestāžu uzkrājumu palielināšanās, kamēr nefinanšu uzņēmumu noguldījumi nedaudz saruka.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis novembrī pieauga par 1.5% un iekšzemes kredīti kopumā – par 0.6% (gada pārmaiņu temps attiecīgi -4.9% un -4.4%; izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi +1.1% un +1.2%). To galvenokārt noteica būtisks uzņēmējiem izsniegto īstermiņa kredītu kāpums, kamēr mājokļa kredīti mājsaimniecībām auga vien nedaudz, bet patēriņa kredīti mazliet saruka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbankas kredīti sadalīti piecos kredītporfeļos

Žanete Hāka, 18.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka kredīti sadalīti piecos kredītportfeļos, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji.

Kredīti sadalīti, pamatojoties uz kopīgām kredītu iezīmēm, piemēram, korporatīvie, privātpersonu kredīti un citi.

Patlaban KPMG Baltics turpina jūnijā aizsākto kredītportfeļu pārdošanas procesu, veicot dažādus pasākumus potenciālo investoru piesaistei. Plānots, ka kredītportfeli varētu izsolīt nākamā gada pavasarī.

Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā mēnesī Krājbankas administrators atguvis aktīvus 10,5 miljonu latu vērtībā, liecina publikācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

7,6 miljoni latu veido atgūtie kredīti, bet pagājušajā mēnesī no nekustamo īpašumu pārdošanas atgūto ieņēmumu apjoms bijis 218 tūkstoši latu. Savukārt no meitasuzņēmumu pārdošanas iegūti 2,7 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru