Reklāmraksti

Vai atalgojumu nosaka profesionāļa dzimums?

, 23.09.2014

Jaunākais izdevums

Turpinot tēmu par dzimumu kā biznesa vidi ietekmējošu faktoru, skaidrojām, vai dzimums ietekmē algas lielumu. Tā kā atalgojums ir konfidenciāls jautājums, par to runā reti un bieži vien gadu garumā netiek pamanīta vai apzināti tiek ignorēta bīstama tendence – dziemžēl sieviešu darbam tiek piešķirta zemāka vērtība, nekā vīriešu darbam. Rezultātā sievietes saņem mazāku atalgojumu nekā vīrietis.

Tas ir biznesa vides skelets skapī jeb birojā, par ko izvairāmies runāt, bet statistika nepārprotami liecina - šobrīd Latvijā sieviešu alga ir par vidēji 17% zemāka nekā vīriešiem. No vienas puses tas saistīts ar faktu, ka sievietes vairāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un ieņem zemākus amatus, bet no otras puses – vēl joprojām atalgojuma līmeni ietekmē arī stereotipi par vīrieti kā galveno pelnītāju, ģimenes galvu, kuram pienākas lielāks atalgojums un līdz ar to par līdzvērtīgas nozīmes darbu vīrietis saņem lielāku algu nekā kolēģe - sieviete.

Rezultātā sieviete labprātīgi divus mēnešus gadā faktiski strādā bez atalgojuma, ja salīdzinām viņas ienākumus ar vīrieša algu. Vienkāršojot situāciju, varētu teikt, ka daļa vainas jāuzņemas pašām sievietēm, jo viņas izvēlējušās zemāk apmaksātas profesijas, turas pie darbavietas, kur netiek novērtētas un necīnās par tiesībām saņemt adekvātu atalgojumu par padarīto. Tomēr būtiski apzināties, ka ieguvēju šajā situācijā nav, bet zaudētāji ir visas iesaistītās puses – gan pati darbiniece un viņas ģimene, gan darba devējs, uzņēmums un tā peļņas rādītāji, gan arī ekonomika kopumā.

Atalgojuma nevienlīdzība – vēsturiska problēma biznesa vidē

Latvija nav vienīgā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kur pastāv būtiska atšķirība starp vīriešu un sieviešu atalgojuma līmeni biznesa vidē. Pēc Eurostat 2014. gada februāra datiem (1) , ES vidēji atšķirība starp sieviešu un vīriešu algu ir 16,7%. Tā ir problēma, ar ko cīnās politikas plānotāji un ko aktualizē ES Vienotā tirgus, kā arī globālā un lokālā biznesa līmenī.

Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore un biedrības „Līdere” valdes locekle uzsver, ka nelīdzvērtīgs atalgojums ir vēsturiska tendence: „Dzimumu līdztiesības jautājumi un tieši atšķirība sieviešu un vīriešu atalgojumā, nodarbinātībā un nozares izvēlē veidojusies vēsturiski. Dzimumu līdztiesības problemātika un jautājumi redzami arī latviešu literatūrā, sociālo zinību uzdevumos, kur tiek skarti tradīciju vai kultūras vēstures attīstības jautājumi.

Mūsdienu Latvijā sievietes darba tirgū sastāda tiešu konkurenci vīriešiem, par ko liecina statistikas dati. Ja palūkojamies kaut vai uz sieviešu īpatsvaru uzņēmējdarbībā, tas, pēc „Lursoft” 2014. gada pētījuma datiem (2) , sastāda ap 33% no visu uzņēmēju skaita. Arī amatpersonu vidū vadošos amatos ir vairāk nekā 30% sieviešu. Proporcija nav 50:50, tomēr tā ir augstāka nekā ļoti daudzās citās pasaules valstīs.

Tiesa gan, neskatoties uz šķietamo līdztiesību daudzās citās jomās, Latvijā sieviešu vidējā bruto alga salīdzinājumā ar vīriešu atalgojumu pēdējos 6 gados bijusi par 15-19% zemāka (3) . Kā vienu no iemesliem šādai situācijai varu minēt darba tirgus segregāciju, kuras pamatā ir tradicionālā izglītības un tai sekojošas karjeras izvēle. Tas savukārt ietekmē to, ka lai gan kopumā Latvijā, tāpat kā ES sieviešu nodarbinātības līmenis ir audzis un to izglītības līmenis ir augstāks nekā vīriešu, joprojām vīriešu atalgojuma līmenis ir augstāks. Tas ir jautājums, kas būtu jārisina.”

Problēmas identificēšana ir puse no uzvaras

Nav vienotas formulas vai panacejas, kā samazināt vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirības plaisu dažādās tautsaimniecības nozarēs. Var teikt, ka problēmas apzināšana ir puse no uzvaras un šajā aspektā primāra nozīme ir pašu sieviešu proaktīvai rīcībai, pirmkārt, izvēloties savu profesionālo karjeru pēc aicinājuma un cīnoties pret klaju diskrimināciju un tiesību pārkāpumiem karjeras gaitā.

„Nenoliedzami ietekme profesijas izvēlē ir arī stereotipiem, tomēr, manuprāt, nupat Latvijā paliekam brīvāki, piemēram, - cik šobrīd daudz taksometru šoferīšu - sieviešu. Arī pati esmu piedzīvojusi diskrimināciju – par vienādu darbu man tika maksāts mazāk, nekā tāda paša amata un atbildības līmeņa kolēģim - vīrietim. Varu tikai pieminēt, ka mans priekšnieks tajā laikā bija vīrietis, un, manuprāt, tieši priekšnieki - vīrieši ir tie, kas attiecībā uz atalgojumu diskriminē sievietes. Esmu sajutusi, ka mans viedoklis netiek tik augstu novērtēts, cik vīrietim. Šo pieredzi es neesmu aizmirsusi un šobrīd, vadot portālu, varu iejusties kolēģu ādā un palīdzēt pārvarēt līdzīgas situācijas. Sievietēm ir jāapzinās sava vērtība un par šādu pieredzi nav jāklusē," norāda Inga Smildziņa – Akmentiņa, portāla Mammamuntetiem.lv vadītāja.

Kolektīvs ir profesionāļu komanda, nevis džentlmeņu klubs

Otrkārt, uzņēmējiem ir jāapzinās, ka līdzvērtības principu ievērošana nav sieviešu un vīriešu vienādošana vai piesliešanās feminisma kustībai, bet gan uzņēmuma ilgtspējas garants. Tā ir iespēja veidot profesionāļu komandu, izmantojot sieviešu un vīriešu daudzpusīgās zināšanas, talantus un arī pieejas uzņēmuma vadīšanai. Ir pierādīts, ka uzņēmumi, kuru darbībā tiek ievēroti līdzvērtības principi, iemanto teicamu reputāciju un ir pieprasītas darbavietas nozares profesionāļu vidū.

Jānis Palkavnieks, Draugiem.lv grupas runasvīrs uzsver: „Nekādā gadījumā ne dzimums, ne vecums, ne diploma nosaukums nevar būt noteicošais atalgojumā. Prasmes un tikai un vienīgi prasmes ir galvenais kritērijs. Arī attiecībā uz izglītību, diplomam ir jābūt, bet tas viens pats neko neizsaka, bez prasmēm. Dzimums ir līdzīgi kā vecums - vecums nav nekāds nopelns, un jaunība nav nekāds trūkums. Draugiem.lv grupas komandā sieviešu/vīriešu īpatsvars ir līdzīgs, ja neskaita programmētājus, tur mums ir tikai viena meitene - Juta. Mēs labprāt gribētu vēl, bet diemžēl sieviešu īpatsvars šajā profesijā ir minimāls, tāpēc arī tāda situācija. Komandas veidošanās nepievēršam uzmanību dzimumam, vecumam, bet tikai un vienīgi prasmēm. Draugiem.lv grupas projektu vadībā un uzņēmuma vadībā pārsvarā ir sievietes - Draugiem.lv direktore, Draugiem.lv grupas finanšu direktore ir sieviete, Personāla vadītāja ir sieviete un PerkamKopa.lv vadītāja ir sieviete. Līdz ar to nevar teikt, ka IT sieviešu ir maz.”

Dzimumu līdztiesības eksperti un pētījumi apliecina, ka zaudētāji ir tie uzņēmumi, kuri komandu veido pēc dzimuma, ne profesionāļa spējām. Sievietes bieži vien izvēlas mainīt darbavietu, nevis cīnīties par savām tiesībām. Piemēram, Austrālijas valdības Dzimumu līdztiesības aģentūras 2013. gadā veikts apkopojums apliecina, ka līdzvērtības principu ievērošana palīdz ievērojami samazināt izdevumus, kas rodas darbinieku mainības un jaunu profesionāļu piesaistes, apmācības rezultātā.

Darbinieks kā vērtība un līdzvērtīga atalgojuma nodrošināšana saliedē komandu, uzlabojot ne tikai uzņēmuma sniegumu, bet arī iekšējo mikroklimatu. Arttu Airiainen, SIA „Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs: „Atbilstoši Skandināvu vērtībām, mūsu uzņēmums vienmēr ir pievērsis lielu uzmanību samērīgumam un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai starp darbiniekiem, nodrošinot līdzvērtīgas karjeras iespējas un atalgojumu vīriešiem un sievietēm. Vienlīdzīga un godprātīga attieksme pret darbiniekiem veicina apmierinātību, rada pozitīvu atmosfēru un iedvesmo mērķu sasniegšanai, kas vainagojas ar labiem biznesa rezultātiem.”

Informatīvā kampaņa "Līdzvērtīgas iespējas"

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) īsteno kampaņu "Līdzvērtīgas iespējas" ar mērķi sekmēt sabalansētu sieviešu un vīriešu pārstāvniecību ekonomisko lēmumu pieņemšanā Latvijā un mazināt sabiedrībā esošos mītus par dzimumu lomām un to ietekmi uz atalgojuma līmeni, karjeras izaugsmes iespējām un studentu nākotnes profesijas izvēli.

Ikviens interesents aicināts sekot līdzi "Līdzvērtīgas iespējas" aktivitātēm: http://www.draugiem.lv/lidzvertigasiespejas un http://www.twitter.com/lidzvertiba.

Atsauces uz rakstā izmantotajiem materiāliem:

1. http://epp.eurostat.ec.europa.eu/statistics_explained/index.php/Gender_pay_gap_statistics

2. http://www.lursoft.lv/press/2014/03/10/No-visam-sievietem-amatpersonam-33.52proc-ir-vecuma-no-50-70-gadiem

3. http://epp.eurostat.ec.europa.eu/statistics_explained/index.php/Gender_pay_gap_statistics

4. https://www.wgea.gov.au/sites/default/files/2013-04-29%20BRANDED%20FINAL%20businesscase%20for%20web.pdf

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Uzzini, kuru augstskolu absolventi prasa sev vairāku tūkstošu eiro mēnešalgu

Lelde Petrāne, 22.09.2015

Foto avots: Scanpix

Jaunākais izdevums

Salīdzinot atalgojumu, ko, reģistrējoties speciālistu darba portālā cvmarket, kā vēlamu norādījuši dažādu izglītības iestāžu beidzēji, prasīgākie biznesa studiju virzienā ir Rīgas Biznesa skolas maģistri, savukārt prasīgākie aroda meistari ir no Liepājas Jūrniecības koledžas.

Rīgas Tehniskās universitātes Biznesa skolas maģistri kā sev vēlamo atalgojumu norāda vidēji 5250 eiro mēnesī, bet Liepājas jūrniecības koledžas absolventi, kas ieguvušu pirmā līmeņa augstāko izglītību, prasa vidēji - 2640 eiro mēnesī.

No CV datu analīzes secināms, ka vispārliecinošāk darba tirgū jūtas ekonomikas, finanšu un tehnisko jomu augstskolu absolventi. Rīgas Ekonomikas augstskolas izglītību ieguvušie kā vēlamo norādījuši vidēji 4500 eiro atalgojumu, bet ar Banku augstskolas izglītību - 1440 eiro. Rīgas Tehniskās universitātes absolventi kā vēlamo atalgojumu norāda vidēji 1314 eiro.

Vēlamā atalgojuma nosacītā reitingā stabilu vietu ieņem arī reģionālās augstskolas - Vidzemes augstskola un Ventspils augstskola, kuru absolventi jūtas pietiekami pašpārliecināti par savu iegūto izglītību un prasa attiecīgi 1304 un 1250 eiro lielu mēneša atalgojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielajiem uzņēmumiem būs jāgatavo ziņojums par korupcijas riskiem un jāpublisko dati arī par vadības vecumu un dzimumu

LETA, 09.12.2015

Jaunākais izdevums

Ieviešot Eiropas Savienības direktīvu, pēc pāris gadiem lielajiem uzņēmumiem līdztekus ikgadējiem finanšu pārskatiem būs jāsniedz arī nefinanšu pārskats, kurā būs akcentēti uzņēmumā veiktie pasākumi kukuļošanas un korupcijas novēršanai.

Par to šodien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīkotajā diskusijā informēja Finanšu ministrijas Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas pārstāve Agnese Paulsone.

Viņa norādīja, ka nefinanšu paziņojums būs kā daļa no vadības ziņojuma vai atsevišķa gada pārskata sastāvdaļa. Tajā būs jāsniedz informācija par vairākām jomām, tostarp sociāliem jautājumiem, cilvēktiesību ievērošanu, kā arī par pretkorupcijas un kukuļošanas jautājumiem, aprakstot, kā uzņēmums šos riskus pārvalda.

Nefinanšu pārskats būs jāgatavo biržā kotētajām sabiedrībām, kredītiestādēm, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru darbinieku vidējais skaits ir lielāks par 500.

Komentāri

Pievienot komentāru
Infografika

INFOGRAFIKA: Kā rīkoties, ja maksātnespējīgs darba devējs neizmaksā algu?

Lelde Petrāne, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Lai gan likums paredz, ka darbinieku atalgojums un ar to saistītie nodokļi ir svarīgākais jeb pirmās kārtas maksājums, saskaroties ar maksātnespēju, uzņēmumi mēdz taupīt uz darbinieku rēķina un algas neizmaksā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs skaidro, kas jāņem vērā darbiniekam, lai tiesvedības ceļā atgūtu neizmaksāto atalgojumu.

«Neizmaksātā atalgojuma atgūšanas process ir visnotaļ sarežģīts. Vispirms darbiniekam jāiesniedz prasība tiesā. Ja darba devējs labvēlīgo spriedumu nepilda, jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kas no darba devēja atgūst neizmaksāto algu. Situācijā, kad uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu, darbiniekam ar kreditora pieteikumu un tiesas spriedumu jādodas pie maksātnespējas administratora, kas parūpēsies, lai darbinieku garantiju fonds izmaksā atalgojumu likumā noteiktajā apmērā,» skaidro eksperts.

Kā norāda Kaspars Rācenājs, neizmaksātās algas atgūšanas process ir sarežģītāks, ja uzņēmums nav pieteicis maksātnespēju. Tad, nespējot atgūt neizmaksāto atalgojumu ar zvērināta tiesu izpildītāja palīdzību, darbiniekam pašam jāpiesaka darba devēja maksātnespēja un jāsamaksā valsts nodeva, kā arī depozīts 1095 eiro apmērā. Viņš arī piebilst, ka no šīs iemaksas tiesa darbinieku var atbrīvot tikai tad, ja darbinieks pierāda, ka šo summu samaksāt nevar.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Finanšu ministre piedāvā VID vadītāja atalgojumu noteikt 8100 eiro mēnesī

LETA, 16.08.2016

Dana Reizniece - Ozola

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) koalīcijas partneriem piedāvājusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora mēneša bruto atalgojumu noteikt 8100 eiro apmērā.

Reizniece-Ozola aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka VID vadītāja atalgojumam ir jābūt līdzvērtīgam lielas valsts kapitālsabiedrības vadītāja atalgojumam. «Kopējie griesti varētu būt 8100 eiro, no kuriem bruto pamatalga būtu nedaudz virs 5000 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma,» skaidroja ministre.

Šajā jautājumā koalīcija lēmumu neesot pieņēmusi, tomēr, pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, tika saklausīts koalīcijas partneru atbalsts.

«Koalīcijā bija saklausāms konceptuāls atbalsts, jo, ja tiek rīkots jauns konkurss uz VID vadītāja amatu, ir nepieciešami jauni spēles noteikumi. Zemā atsaucība iepriekšējā VID vadītāja amata konkursā bija saistīta tieši ar VID vadītāja atalgojumu, jo privātajā sektorā strādājošie eksperti saņem stipri lielāku atalgojumu,» atzina Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pētījums: Uzņēmumu vadītāju atalgojums Rīgā ir otrs zemākais Baltijas valstīs

LETA, 18.10.2016

Jaunākais izdevums

Uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji Rīgā atalgojumā saņem vidēji 1610 eiro, kas ir otrs zemākais līmenis starp Baltijas valstīm, liecina Slovākijas darba piedāvājumu portāla Profesia izstrādātā atalgojumu pētījuma Paylab dati.

Pētījums veikts deviņās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu galvaspilsētās pēdējo 12 mēnešu laikā, izanalizējot augstākā līmeņa vadītāju saņemto atalgojumu, kas ietver arī prēmijas.

No šīm valstīm vislielāko atalgojumu saņem augstākā līmeņa vadītāji Prāgā, vidējā bruto algā nopelnot 3980 eiro, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk par vidējo ienākumu līmeni Prāgā kopumā.

Paylab norāda, ka Čehija uzrāda vislielāko atšķirību starp augstākā līmeņa vadītāju vidējo algu un vidējo atalgojumu aplūkotās valsts galvaspilsētā.

Otrajā vietā pēc uzņēmumu vadītāju atalgojuma ierindojas Bratislava, kurā šīs algas vidēji veido 3702 eiro, kas ir par 2,6 reizēm vairāk nekā vidējā alga galvaspilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Aptauja: Latvijā vairāk nekā 60% strādājošo nav apmierināti ar atalgojumu

Lelde Petrāne, 24.10.2016

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Latvijā ir salīdzinoši visaugstākais darbinieku skaits, kas uzskata, ka saņem adekvātu atalgojumu pret ieguldīto darbu – 39% Latvijā, vairāk nekā 34% Igaunijā un mazliet virs 19% Lietuvā, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online veikta aptauja.

Salīdzinot ar līdzīgu aptauju, kas tika veikta pirms 3 gadiem, 2013. gada rudenī, Latvijā par 13% , bet Igaunijā par 14% pieaudzis ar atalgojumu apmierināto skaits, taču Lietuvā tas samazinājies par 2 %.

Lai arī trīs gadu laikā novērojama pozitīva tendence darbinieku apmierinātībā ar atalgojumu, joprojām ir ļoti liels skaits strādājošo, kas uzskata, ka saņemtais atalgojums pret ieguldīto darbu ir neadekvāti zems. Latvijā vairāk nekā 60% strādājošo uzskata, ka viņu darbs netiek pienācīgi novērtēts, Igaunijā vairāk nekā 65%, bet Lietuvā to atzinuši vairāk nekā 80% darba ņēmēju. Katrā Baltijas valstī mazāk par 1% ir tādu strādājošo, kas atzina, ka viņu darbs tiek pārvērtēts un saņemtais atalgojums tomēr ir pārāk augsts pret viņu ieguldīto darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

No 24 Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata kandidātiem tālāk varētu tikt 7

LETA, 23.05.2017

Foto: Lita Krone/LETA

Jaunākais izdevums

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam pieteikušies 24 pretendenti, taču liela daļa konkursa pirmo kārtu nepārvarēs, pastāstīja ostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

Viņš atzinīgi vērtēja pretendentu skaitu konkursā. Vakar, 22.maijā, bija pieteikumu iesniegšanas termiņš konkursā un atlases komisija arī pulcējas uz sēdi, lai sāktu pretendentus vērtēt. Izvērtējot kandidātu iesniegtos dokumentus un atbilstību izglītības, iepriekšējas pieredzes un parējām kvalifikācijas prasībām, secināts, ka liela daļa kandidātu atbirs jau pirmajā kārtā.

Pēc viņa teiktā, par atsevišķiem kandidātiem vēl jāpārliecinās par atbilstību kvalifikācijas prasībām, taču indikatīvi konkursa otrajai kārtai varētu tikt virzīti aptuveni septiņi pretendenti.

Krastiņš apliecināja, ka starp 24 pretendentiem konkursā bija arī kandidāti no ārvalstīm, taču neatklāja, vai kāds ārzemnieks provizoriski varētu tikt konkursa otrajā kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam izvirza LDz padomes priekšsēdētāju Zeltiņu

LETA, 14.06.2017

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija par labāko kandidātu atzinusi AS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu.

Komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš aģentūrai LETA nedēļas sākumā pastāstīja, ka no sākotnējiem 24 kandidātiem potenciālo Rīgas brīvostas pārvaldnieku liste tika sašaurināta līdz trim cilvēkiem.

Savukārt šodien Krastiņš informēja, ka pēc intervijām konkursa komisija vienprātīgi izraudzījusies vienu kandidātu, kurš atbilstoši izstrādātajam nolikumam guvis pārliecinoši lielāku punktu skaitu nekā pārējie pretendenti. Par izraudzīto kandidātu paziņots Rīgas brīvostas valdei.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis aģentūrai LETA apstiprināja, ka osta šo informāciju saņēmusi un piedāvātais kandidāts ir Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Foto: www.freeimages.com

Jaunākais izdevums

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru