Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu
Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».
Vēstulē paustas bažas: «Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.»
LKA uzsver, «ja klienta padziļinātas izpētes pazīme tiek konstatēta, tā paliek klientam uz visu sadarbības laiku ar banku». Šādā veidā LKA iebilst pret Finanšu ministrijas plānos acīmredzot pieļauto padziļinātas izpētes un augsta riska principu vienādošanu.
Finanšu ministrijas priekšlikums par transakciju aplikšanu ar nodevu plaši skartu biznesu. «Jebkura juridiska persona, arī LV rezidents, tiek pakļauta padziļinātai izpētei, ja tās mēneša konta apgrozījums pārsniedz 300 tūkstošus eiro, trīs mēnešu apgrozījums – 700 tūkstošus, bet 12 mēnešu apgrozījums – trīs miljonus eiro. Vai šāds uzņēmums būtu uzskatāms par «lielu uzņēmumu»? Pat ja klients saņem kredītu virs minētajām summām, tad tas nokļūst klientu, kas pakļauti padziļinātai izpētei, sarakstā,» tā Finanšu ministrijai skaidro Komercbanku asociācija.
Laikraksts gan pie LKA, gan Finanšu ministres un FKTK vērsās ar konkrētiem jautājumiem. Finanšu ministre sniedza garu, bet nekonkrētu atbildi, vienlaikus ne ar vārdu nenoliedzot, ka šāda nodeva varētu tikt ieviesta.
Lūk, konkrētie jautājumi. Vai ir šāds Finanšu ministrijas likumprojekts, kas paredz augsta riska transakcijas nodevas ieviešanu? Vai var iepazīties ar tā tekstu, anotāciju? Kad varētu notikt šāda likumprojekta virzība? Uz kādām personām tiks attiecināta augsta riska transakcijas nodeva? Uz kādām transakcijām tiks attiecināta augsta riska nodeva? Vai uz visām, ko veic persona? Vai persona, kurai jāveic padziļināta izpēte, tiek vienādota ar augsta riska personu? Vai fiziskai personai, kura kaut reizi veikusi darījumu par 15 tūkstošiem eiro, likumprojekts paredz piemērot augsta riska transakcijas nodevu? Ja juridiskas personas konta apgrozījums pārsniedz 300 tūkstošus mēnesī, 700 tūkstošus trijos mēnešos un trīs miljonus gadā – vai šādai personai automātiski tiek pielāgota augsta riska transakcijas nodeva?
Finanšu ministre atbildē atsaucās vien uz vispārzināmiem faktiem, ka darbības notiek atbilstoši Finanšu sektora attīstības padomes 2018. gada 21. marta sēdē apstiprinātajam plānam «Par papildu pasākumiem finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa paaugstināšanai», kas ir pieejams Finanšu ministrijas mājas lapā. Bažas radīja pieļāvums, ka «ja, atbilstoši FKTK vērtējumam būs nepieciešams veikt papildu pasākumus finanšu sektora subjektu darbību ierobežošanai ar visaugstākā riska klientiem, Finanšu ministrija izvērtēs FKTK sniegtos priekšlikumus šādiem papildu pasākumiem».
Tātad ministre pieļauj, ka šāda augsta riska transakciju nodeva varētu tikt ieviesta, ja tāds būšot FKTK priekšlikums.
Zīmīgi, ka FKTK laikrakstam noliedz, ka gatavotu tādu priekšlikumu, rakstot, ka «minēto nodevu jautājumu FKTK padome nav apspriedusi. Ja būs tādi priekšlikumi, tad izvērtēsim.».
Komercbanku asociācija arī ne apstiprināja, ne noliedza, ka laikraksta rīcībā nonākušais dokuments ir LKA vēstule. Tomēr uzsvēra: «Latvijas Komercbanku asociācija nav ierosinājusi un neatbalsta augsta riska transakciju nodevu, ko publiski esam pauduši arī savā 9. marta paziņojumā. Mūsu ieskatā, šādas nodevas noteikšana vēl vairāk var kaitēt Latvijas starptautiskajai reputācijai. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šāds sistēmas risku mazināšanas instruments nav starptautiski pieņemts. Strādājot pie risinājumiem, lūdzām vērtēt iespējamību, ka būs personas, kuras noteikto nodevu mēģinās apiet. Jābūt arī uzmanīgiem ar fiksētu rādītāju (riska koeficientu) vai jurisdikciju norādīšanu likumā/noteikumos, ko iespējams viegli apiet.»
Secinājumi nav iepriecinoši. Skaidrs, ka Finanšu ministrijā šādas augsta riska transakciju nodevas ieviešanas plāni ir. Dīvaini, ka šādas nodevas ieviešanas plāni netiek noliegti, lai gan laikraksts atkārtoti lūdza atbildīgo amatpersonu informāciju noliegt, ja šāda nodeva plānota netiek. Visticamāk, ministre melo, ka šāds priekšlikums varētu nākt no FKTK, jo FKTK neko tādu neapspriež. Savukārt no LKA vēstules skaidri izriet, ka tie ir Finanšu ministrijā veidoti plāni. Atcerēsimies, ka Dana Reizniece-Ozola kā politiķe kādreiz jau meloja, ka mikrouzņēmuma nodoklis aiztikts netiks. Tiklīdz kļuva par ministri, solīto aizmirsa. Tāpēc jautājums – būs vai nebūs jauna iedzīvotājus un uzņēmumus mokoša un nepamatota nodeva – paliek nepatīkami atklāts.
