Jaunākais izdevums

Plānotā tūrisma nodeva Rīgā varētu ne vien uzlabot pilsētas tūrisma infrastruktūras sakārtošanas finanses, bet arī sekmēt izmitināšanas pakalpojumu segmenta sakārtošanu

Tā uzskata Dienas Biznesa aptaujātie nozares pārstāvji un eksperti.

DB jau vēstīja, ka tūrisma nodevu Rīgā plānots ieviest no 2021. gada. Uzņēmēji uzsver lietderīgu un caurspīdīgu tās izmantošanu, kā arī cer, ka tā tiks iekasēta arī no alternatīvo naktsmītņu īpašniekiem.

Tūrisma nodevas ieviešana ir veids, kā gūt papildu finansējumu pilsētas tūrisma mārketingam un tūrisma infrastruktūras pilnveidošanai. Arī Rīgas gadījumā nozare kopā ar Rīgas domi un Rīgas Tūrisma un attīstības biroju (RTAB) plāno izstrādāt konkrētu aktivitāšu plānu, kam tiks novirzīti par nodevu iekasētie līdzekļi. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste atzīst, ka no šī viedokļa nozare kopumā pozitīvi vērtē ieceri ieviest tūrisma nodevu. «Vienlaikus esam vienojušies, ka kopīgi strādājam, lai sakārtotu apartamentu segmentu. Tomēr gadījumā, ja domes rīcība būs vērsta tikai uz to, lai noslēgtu sadarbības līgumu ar Airbnb un iekasētu nodevu, pastāv iespēja, ka rosināsim atcelt nodevas ieviešanu. Diskusijās par nodevas apmēru un piemērošanas nosacījumiem mēs īpaši domājām, lai nodevas ietekme nebūtu negatīva; tika ņemts vērā gan tas, ka grupu rezervācijas tiek veiktas gadu – divus uz priekšu, gan tas, ka atsevišķām tūristu grupām nodeva nebūtu jāpiemēro. Tas, ko nevar šobrīd paredzēt, ir, piemēram, ekonomiskā krīze kādā no mūsu vadošajiem (ienākošajiem) tirgiem vai Eiropā un pasaulē kopumā,» komentē S. Graikste.

Šis faktors arī bija iemesls, kāpēc nozare noraidīja ieceri ieviest nodevu jau agrāk. S. Graikste norāda, ka Rīgā plānotā nodeva būs viens eiro, kas ir izplatītākais nodevas apmērs (arī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā). Taču ir vairāki citi principi, tai skaitā nodevas apmēru noteikt atkarībā no mītnes klasifikācijas kategorijas. «Mēs esam pārrunājuši arī administrēšanas procesu, tai skaitā ieteikuši izmantot Viļņas paraugu, kas ļauj vienkārši iesniegt datus. Mūsu gadījumā tas varētu būt caur pašvaldības interneta portālu. Ja būs iespēja datus iesniegt, izmantojot viesnīcas sistēmas, tas nebūs tik sarežģīti. Mūs vairāk uztrauc RD Ieņēmumu pārvaldes un pašvaldības policijas vēlme doties uz viesnīcām, lai salīdzinātu nodotos datus ar reāli reģistrētajiem viesiem. Ja tas notiks tikpat dedzīgi, kā tika runāts noteikumu izstrādes gaitā, tas radīs lielāku slogu kā pati datu iesniegšana un norēķināšanās,» pauž S. Graikste.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) ieskatā, svarīgākais ir sekot tam, lai tiktu īstenoti priekšdarbi līdz nodevas ieviešanai 2021. gadā, par kuriem visas iesaistītās puses, tai skaitā Rīgas dome, ALTA un LVRA ir vienojušās, parakstot kopīgo memorandu. «Uzskatām, ka būtiskākais uzdevums ir nodrošināt nodevas lietderīgu un caurspīdīgu izmantošanu, kas tik tiešām būtu vērsta uz Rīgas pilsētas tūrisma infrastruktūras sakārtošanu, atsevišķām Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanas kampaņām un veiksmīgu darījumu tūrisma attīstību Rīgas pilsētā,» komentē ALTA valdes loceklis Ēriks Lingebērziņš. Viņš norāda, ka Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka nodevas samaksu iekasē naktsmītne.

Visu rakstu lasiet 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums nebūs pareizākais

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Taču ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku. Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm šobrīd Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas tūrisma nozarei visvairāk var palīdzēt robežu atvēršana

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Neradīsim paniku tur, kur tai nav pamata

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Veicinās čarteru lidojumu attīstību starp Latviju un Ķīnu

Zane Atlāce - Bistere, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna Latvijai ir prioritārs tālais tūrisma tirgus, tāpēc Latvija sevi pozicionē kā jaunu, drošu un interesantu tūrisma galamērķi Ķīnas tūristiem.

Tādi secinājumi izskanēja Rīgā notiekošajā piektajā Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma forumā.

Forums ir viens no svarīgākajiem Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) 17+1 sadarbības formāta pasākumiem un tā norisei Latvijā ir būtiska nozīme Latvijas un Ķīnas ekonomisko attiecību stiprināšanā un tūrisma veicināšanā.

Forumā valstis vienojās stiprināt Ķīnas un 17 Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbību tūrisma jomā, īpašu uzmanību pievēršot digitālo iespēju izmantošanai, sekmēt savstarpējo savienojamību un mobilitāti, kur galvenais priekšnoteikums ir tiešo avioreisu attīstība ar Ķīnu, sekmēt savstarpējās investīcijas tūrisma nozarē un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā, kā arī sekmēt nacionālo valdību, valsts pārvaldes iestāžu, tūrisma organizāciju un aģentūru sadarbību, lai izveidotu pēc iespējas efektīvākus un digitālākus mārketinga kanālus tūristu piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gids Armands Muižnieks, kurš tūrisma nozarē darbojies trīsdesmit gadus, savus viesus ved ne vien ekskursijās pa pilsētu, bet arī uz mežu.

«Kādreiz attieksme bija tāda - sagaidām visus, ejam pa maršrutu no punkta A uz punktu B. Taču dzīve mainās un attieksme mainās,» pauž Armands Muižnieks, kurš ir profesionāls gids. Tagad A.Muižnieks saviem viesiem piedāvā dzīvesstila ekskursijas - individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm ar mērķi ne tikai informēt, bet arī bagātināt ceļojuma pieredzi.

«Līdz tam es arī nonācu palēnām. Man ir jābūt ātri gatavam īstenot viesu vēlmes, piemēram, doties uz koncertu. Īsākā Vecrīgas ekskursija man ir bijusi 15 minūtes ilga - kāds cits pieredzējis gids varētu teikt, ka tas nav iespējams, bet es tomēr centos viesiem iespaidu par pilsētu radīt. Man nav maršruta un varam iet jebkurā virzienā - visur būs kāds stāsts. Pārsvarā tās ir arī individuālas ekskursijas. Esmu sapratis, ka, ja es varu iedot kaut ko vairāk, tad vieglāk un labāk ir strādāt ar nelielāk grupiņām un individuāliem ceļotājiem,» tā ikdienu ieskicē gids.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Notiek domnīca Rīga kā Baltijas darījumu tūrisma dzinējspēks

Jānis Goldbergs, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) domnīca «Rīga kā Baltijas darījumu tūrisma dzinējspēks» notiek šodien, 27. septembrī viesnīcā Pullman. No plkst. 9.00 līdz 12.00 to var skatīties tiešraidē vietnē www.meetriga.com.

Domnīcā pirmo reizi Latvijā vienkopus pulcējas politikas veidotāji, nozares pārstāvji un ārvalstu eksperti, lai diskutētu par iespējām vēl vairāk attīstīt Rīgu kā reģiona darījumu tūrisma centru, konkurējot ar Tallinu un Viļņu. Tas ir nozīmīgi ne tikai Rīgas, bet valsts tautsaimniecības un izaugsmes kontekstā, jo darījumu tūrisms ir spēcīgs ekonomikas attīstības dzinējspēks, uzskata domnīcas organizētāji.

Domnīcas pirmajā paneļdiskusijā piedalās ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs un Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis, kā arī domnīcas iniciators – RTAB valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds. Otrajā paneļdiskusijā piedalīsies nozares pārstāvji – asociācijas, operatori un tūrisma aģentūras. Kā paneļdiskusiju viesi piedalīsies atzīti un pieredzējuši ārvalstu eksperti – Sallija Grīnhila (Sally Greenhill) no Lielbritānijas un Henriks fon Arnolds (Henrik von Arnold) no Zviedrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera uzņēmēji lūdz atbalstu

Lelde Petrāne, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris aicina atbildīgās valsts institūcijas veikt ātrus un efektīvus valsts mēroga pasākumus, reaģējot uz Covid-19 izplatības Eiropā ekonomiskajām sekām.

Šobrīd apmeklētājiem vismaz uz mēnesi ir slēgti vairāki tūrisma objekti, visi Gaujas Nacionālā parka pašvaldību tūrisma informācijas centri, atcelti visi plānotie pārgājieni un sabiedriski pasākumi, koncerti, u.c., kurus organizē biedrības dalībnieki. Uzņēmumiem rezervāciju kritums martā un aprīlī ir 95%, bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju, daudziem šis skaitlis sasniegs visus 100%. Gaujas Nacionālā parka klastera dalībnieku skaitā 50% ir mazie, mikro un ģimenes uzņēmumi, kas ir šo uzņēmēju un ģimeņu vienīgais ienākumu avots.

Lielākā daļa tūrisma klasterī strādājošo tūrisma uzņēmēju sezonā (maijs – septembris) nopelna arī iztiku nesezonai, kad dabas tūrisma aktivitāte mazinās. Šogad nesezona bijusi jau īpaši skarba, jo nebija iespējams piedāvāt ziemas aktivitātes (slēpošana, slidošana, utml.). Ņemot vērā situāciju, apdraudēta ir ne tikai tūrisma aktīvā sezona, bet arī pēc tās gaidāmā nesezona, kurai sapelnīt, visticamāk, nebūs iespējams. Tādējādi tie uzņēmumi, kas apgādā neskaitāmas ģimenes šajā reģionā, piedāvājot darbu tūrisma nozarē, var nespēt nodrošināt nedz darbību, nedz iztiku lielai daļai reģiona iedzīvotāju, kas strādā tūrisma jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties tiešsaistes semināriem par valsts atbalstu subsidētajām darba algām eksportējošajiem un tūrismā nozares uzņēmumiem.

Par atbalstu eksportējošajiem uzņēmumiem tiešsaistes seminārs plānots 27. jūlijā pulksten 11:00, bet tūrisma nozares uzņēmumiem 28. jūlijā pulksten 14:00.

"Semināros LIAA un Ekonomikas ministrijas speciālisti iepazīstinās ar būtiskākajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un pieteikuma anketas saturu. Ņemot vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz atbalstu var pretendēt aptuveni 350 eksportējošie un 7 tūkstoši tūrisma nozares uzņēmumu, sagaidām lielu iesniegumu skaitu. Tādēļ aicinām uzņēmējus detalizēti iepazīties ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību, lai pieteikšanās un atbalsta izmaksāšanas process notiktu pietiekami raiti. LIAA mājas lapā apkoposim visu nepieciešamo informāciju, kā arī biežāk uzdoto jautājumu sarakstu, lai uzņēmējiem atvieglotu atbalsta saņemšanas procesu," norāda LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam piešķir papildu 22,45 miljonus eiro

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu piešķirt papildu finansējumu 22 453 625 eiro apmērā jaunām un jau esošām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) īstenotajām aktivitātēm eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam.

EM skaidroja, ka Covid-19 izraisītā krīze visbūtiskāk ietekmēja tūrisma nozares darbību. Lai efektīvi risinātu krīzes situāciju tūrisma nozarē, tūrisma komersantiem būs pieejams atbalsts granta jeb dāvinājuma veidā 20 000 eiro apmērā viena kalendārā gada laikā ar 80% atbalsta intensitāti.

Atbalstu tūrisma komersants varēs izmantot dalībai starptautiskās digitālās tūrisma un darījumu tūrisma platformās, publicitātei ārvalstu tūrisma un darījumu tūrisma medijos, produktu un pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, starptautisko konferenču, kongresu un semināru atbalsta programmai Latvijā, kā arī darījumu tūrisma vēstnešu programmā. Tāpat tūrisma komersants atbalstu varēs izmantot dalībai starptautiskajās tūrisma un darījumu tūrisma izstādēs un citās mērķa aktivitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM rosina ēdināšanas un tūristu mītņu sektoriem noteikt PVN likmi 5% apmērā

LETA, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) aicinās Finanšu ministriju un valdību vērtēt vairākus atbalsta pasākumus tūrisma nozares komersantiem, tostarp ieviest samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā ēdināšanas un tūristu mītņu sektoriem, pēc ceturtdien notikušās ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) tikšanās ar tūrisma nozares pārstāvjiem informēja EM.

Starp iespējamajiem atbalsta pasākumiem paredzēts vērtēt un ieviest līdzsvarotu vaučeru sistēmu tūrisma operatoru un aģentūru komplekso tūrisma pakalpojumu situācijas risināšanai. Plānots arī ieviest atbalsta pasākumus vietējā tūrisma attīstībai, lai tuvojošās sezonas ietvaros īpašu atbalstu saņemtu vietējā tūrisma uzņēmumi un stimulētu vietējo pieprasījumu, tostarp īstenojot informatīvu kampaņu vietējā tūrisma attīstībai. Starp risinājumiem krīzes mazināšanā nozarē minēta arī ārvalstu tūristu piesaiste pēc Covid-19 krīzes, sniedzot atbalstu īpaši darījumu tūrisma attīstībai.

Plānots arī atbalsts tiem komersantiem, kas godprātīgi veica komerciālos repatriācijas reisus, atgriežot izceļojošos tūristus pirms ārkārtas apstākļu iestāšanās. Papildu plānots izstrādāt īpašas veselības drošības vadlīnijas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un ceļotājiem. "Covid-19 vīrusa izraisītā krīze nozarē šobrīd radījusi gandrīz 100% apgrozījuma kritumu visos tūrisma sektoros, radot zaudējumus gan tūrisma aģentiem un operatoriem, gan izmitināšanas un ēdināšanas sektoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu krīzes sekas un nodrošinātu atbalstu tūrisma nozarei, Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) ir izveidojis Krīzes vadības padomi un uzsācis darbu pie tūrisma nozares atjaunošanas plāna. Vienlaikus RTAB ir atcēlis visus plānotos mārketinga pasākumus, lai ietaupīto naudu novirzītu nozares atbalsta pasākumu īstenošanai pēc krīzes.

"Saprotot situācijas nopietnību, esam uzsākuši darbu pie jaunā RTAB budžeta, rīcības un finanšu plāna, lai pēc krīzes beigām maksimāli ātri Rīgā atgrieztu tūristus. Mums jāapzinās, ka nākotnē konkurence par pasākumiem un tūristiem būs milzīga. Citas valstis un pašvaldības būs izstrādājušas atbalsta mehānismus nozares uzņēmējiem, lai iespējami ātri atjaunotu iepriekšējo darījumu un atpūtas tūrisma plūsmu. Rīgai ir vitāli nepieciešams sava efektīva stratēģija, un RTAB tādu izstrādās," uzsver RTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

RTAB, sev deleģēto funkciju ietvaros, ir apņēmies izstrādāt jaunu nozares atjaunošanas rīcības plānu un budžetu, lai sniegtu maksimālu atbalstu tūrisma nozarē strādājošajiem komersantiem. Tiks pārskatīti visi plānotie pasākumi un mārketinga aktivitātes, uzklausītas nozares akūtās vajadzības, lai iespēju robežās minimizētu tās zaudējumus un maksimizētu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu tūristu piesaistei investēs 780 tūkstošus eiro

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) ir izstrādājis "Covid-19 izraisītās krīzes tūrisma un viesmīlības nozarē seku mazināšanas rīcības plānu", kas vērsts uz atpūtas un darījumu tūristu atgriešanu Rīgā.

Šovasar tiks īstenotas vairākas tūristu piesaistes kampaņas Baltijā, kā arī Skandināvijā un citos mērķtirgos tiklīdz tas būs iespējams. Tūrisma veicināšanas pasākumos plānots investēt 780 tūkstošus eiro.

"Plānojot tūrisma atjaunošanas mārketinga aktivitātes, mēs analizējām aktuālo situāciju Eiropā, īstenojām nozares uzņēmumu aptauju, kā arī vairākos vebināros konsultējāmies ar pašmāju un starptautiskajiem ekspertiem. Galvenais secinājums – tūrisma nozarei pašlaik ir sevi jāizgudro no jauna, jo tā vairs nekad nebūs tāda kā iepriekš. Tāpēc izstrādātajā tūrisma atjaunošanas plānā Rīgai esam ņēmuši vērā jaunākās tūrisma tendences," skaidro RTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Uzsāk pieteikumu pieņemšanu tūrisma uzņēmumu subsidēto darba algu programmā

Db.lv, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk iesniegumu pieņemšanu par valsts atbalsta sniegšanu tūrisma nozares uzņēmumu darbinieku algu līdzfinansēšanai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtība".

Paredzēts, ka tūrisma nozares uzņēmumi, kuri atbildīs noteiktajiem kritērijiem, varēs saņemt atbalstu 30 procentu apmērā no 2019. gadā veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Maksimālais atbalsts vienam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai varēs sasniegt 800 tūkstošus eiro.

Atbalsta izmaksu administrēs LIAA, un iesniegumus par atbalsta saņemšanu varēs iesniegt no 29. jūlija līdz 30. septembrim.

Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 19,2 miljoni eiro.

Pieteikties atbalstam var, elektroniski aizpildot iesnieguma veidlapu, kura pieejama LIAA mājas lapā. Iesniegumu iespējams iesniegt kā elektroniski parakstītu dokumentu, iesūtot pa e-pastu [email protected], vai izmantot šo pakalpojumu ar valsts un pašvaldību vienotā portāla Latvija.lv starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot tūrisma nodevu, Rīgas pašvaldība budžeta maciņā plāno papildus ieripināt trīs miljonus eiro gadā.

Tos tālāk ir paredzēts novirzīt Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai. Tomēr pastāv bažas, ka šo nodevu varētu būt salīdzinoši grūti administrēt.

Sagatavots projekts

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Rīgā gan ir pieaudzis par 1,1% un sasniedzis 794,8 tūkst. nakšu. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Vācijas (56,2 tūkst.), Krievijas (42,5 tūkst.), Somijas (27,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (27,4 tūkst.), Igaunijas (26,2 tūkst.) un Lietuvas (25,8 tūkst.). Pirmajā pusgadā Rīgas tūristu mītnēs uzņemti kopumā 765,9 tūkst. viesu, no tiem 661,4 tūkst. no ārvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vīrusa cirtiens tūrismam

Zane Atlāce - Bistere, 24.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Ilustrācija: Aleksejs Smirnovs

Krīzes vēsmas tūrisma nozarē ik pa laikam ienesa kā konkurētspējas, tā darbaspēka problēmas, taču katastrofālu triecienu tai sagādāja pavisam kas cits – Covid-19. Reanimācijā šī joma nonākusi visā pasaulē un izredzes izdzīvot ir kā stiprākajiem, tā apsviedīgākajiem, tiem, kas spēs pārorientēties un pielāgoties.

Koronavīrusa apkarošanai un ierobežošanai tiek prognozēti vēl vairāki mēneši, bet tam, lai tūrisma nozare spētu atkopties un atgriezties iepriekšējā režīmā, būs vajadzīgs vismaz gads, ja ne vairāk, prognozē eskperti. Tūrisma nozare visā pasaulē pašlaik ir uz lielas, baltas lapas, lai radītu, iespējams, jaunus spēles noteikumus un virzienus. Kaut vai jārēķinās, ka jaunās iespējas kā attālinātā strādāšana, videokonferences un komandējumi onlainā izmainīs pasauli arī pēc krīzes.

Cīnās par izdzīvošanu

Vīrusa izplatības rezultātā apturētās ceļošanas dēļ aviokompānijas krīzi izjūt vēl nebijušā apmērā. Pašreizējā situācija aviācijas nozarē krietni pārspēj problēmas, ko savulaik izraisīja 11.septembra terorakti ASV, SARS epidēmija vai 2008.gada finanšu krīze, secina Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācijas (IATA).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nepilna gada darbības Polijas tūrisma operators «Itaka» sīvās konkurences un zemā pieprasījuma dēļ septembrī pārtrauks darbu Latvijā, pastāstīja «Itaka Latvija» izpilddirektors un «Itaka» valdes loceklis Dominiks Milovskis.

Viņš skaidroja, ka «Itaka» Latvijas tirgu plāno atstāt līdz ar klientu pēdējo atgriešanos no ceļojumiem vasaras sezonā, kas būs šā gada 20.septembrī.

Milovskis stāstīja, ka patlaban «Itaka Latvija» kā jauns tūrisma operators tirgū saskaras ar augstu cenu spiedienu. «Šāda situācija būtu turpinājusies arī nākamajās sezonās. Latvijā izaicinājums ir tas, ka piedāvājuma cenām jābūt zemākām par izmaksām,» viņš skaidroja.

Viņš atzīmēja, ka «Itaka» ir svarīgi strādāt balansētā konkurencē, kas nodrošina rentablu un ilgtermiņa darbību tūrisma nozarē. Nākamajās sezonās «Itaka» nesaskata šādu iespēju, līdz ar to tūrisma operatora vadība pieņēmusi lēmumu koncentrēties uz Lietuvas tirgu. «Taču mēs turpināsim vērot Latvijas tūrisma tirgus tendences un meklēsim iespējas atsākt darbību,» piebilda «Itaka» valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas viesmīlības nozare 2019.gadā Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Latvijas Restorānu biedrības (LRB) analīze liecina, ka nozares uzņēmumi nodokļos valstij nomaksājuši 20% no apgrozījuma, kas ir pusotru reizi vairāk nekā citu nozaru uzņēmumi.

"Aktuālie skaitļi vēlreiz apliecina, ka nozare pirms Covid-19 pandēmijas turēja savu solījumu par pašsakārtošanos un iziešanu no pelēkās zonas, pēdējos trijos gados būtiski palielinot valstij nomaksāto nodokļu apjomu. Vēl vairāk - aktuālie VID dati pilnībā atspēko mītu par nodokļu nemaksāšanu, tieši pretēji - tie parāda, ka viesmīlības uzņēmumi nodokļos samaksā proporcionāli vairāk nekā citu nozaru uzņēmumi," norāda LRB finanšu konsultants Andrejs Grigoļunovičs.

LRB informē, ka saskaņā ar VID datiem, citu nozaru uzņēmumi nodokļos valstij pērn samaksāja vidēji 14% no apgrozījuma, pieņemot, ka visus nodokļus maksā uzņēmumi (reāli nelielu daļu maksā arī privātpersonas u.tml.). Attiecīgi tas ir par trešdaļu mazāk nekā vidēji maksā viesmīlības uzņēmumi (20% no apgrozījuma). Tāpat daudz mērenāk ir auguši valsts kopējie nodokļu ieņēmumi - 2019.gadā tie ir tikai 5,4%, kas ir trīsreiz mazāks pieaugums nekā viesmīlības nozarē, norāda LRB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka ik nedēļu mainās galamērķi, pēc kuriem nav jāievēro 14 dienu pašizolācija, jūlijā pieprasījums pēc ceļojumiem ir mērāms 10-15% apmērā no šajā mēnesī ierastā apgrozījuma, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas izpilddirektore Inga Kavaca.

Viņa atzīmēja, ka apgrozījuma kritums tūrisma operatoriem un aģentiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, kopumā bijis par 85%. Augustā ceļojumu skaits gaidāms jūlija apjomā. Kavaca stāstīja, ka cilvēki nebaidās ceļot - viņi drīzāk vairāk pēta un seko līdzi, kuras valstis iekļautas tā dēvētajā "sarkanajā sarakstā" jeb pēc kurām jāievēro 14 dienu pašizolācija Covid-19 vīrusa ierobežošanai. Ir arī daļa ceļotāju, kuri ceļojumus pārceļ uz nākamo gadu.

"Cilvēkiem patīk konkrētība," sacīja Kavaca, piebilstot, ka, piemēram, datumu ceļojumu organizēšanai uz Turciju "var tikai minēt". Jautāta, kādas prognozes ceļojumu skaitu rudens sezonā, asociācijas izpilddirektore norādīja, ka tūrisma kompānijas rēķinās ar ļaunāko - darbība ceļojumu organizēšanai tiks apturēta vēlreiz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ietekmē tūrisma nozarē vērojams kritums jau par 90%, atsaucoties uz nozares pārstāvju ziņoto, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

"Pirms divām nedēļām runa bija par 30% kritumu, šodien nozare runā par 90% kritumu," sacīja ministrs, norādot, ka vīrusa izplatības ietekmē tiek atcelti braucieni un citas rezervācijas.

Kā atgādināja ministrs, tūrisms veido 4% no iekšzemes kopprodukta. Tādēļ Ekonomikas ministrija kopā ar Finanšu ministriju strādā pie atbalsta risinājumiem, ko piedāvāt izskatīt valdībā. Piemēram, iecerēts noteikt nepieciešamo regulējumu, lai tūrisma nozares uzņēmēji varētu vērsties VID un lūgt tā dēvētās nodokļu nomaksas brīvdienas.

Kā ziņots, VID ar tūrisma nozari saistītajiem uzņēmumiem atgādina par iespēju saņemt atbalsta pasākumus.

Ņemot vērā jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību un tās ietekmi uz ekonomiku pasaulē, tai skaitā arī ietekmējot Latvijas uzņēmēju iespējas veikt tūlītēju nodokļu maksājumu samaksu pilnā apmērā, VID ir izvērtējis iespējas atbalstīt likuma ietvaros atsevišķas nozares, kas izjūt ar vīrusa izplatību saistīto ekonomisko ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 tūrismu Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsētā Birštonā skāra tāpat, kā visu medicīnas tūrisma nozari, biznesa portālam Db.lv atzīst Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja Rūta Kapačinskaitė.

Kūrortu mazpilsētu neapmeklēja medicīnas tūristi, jo SPA pakalpojumi bija aizliegti. Tobrīd vienīgi medicīniskais SPA "Versmė" sniedza rehabilitācijas pakalpojumus Lietuvas pilsoņiem.

R.Kapačinskaitė norāda, ka zaudējumu apmēru varēs redzēt rudenī. Šobrīd visi Birštonas medicīnas SPA, viesnīcas, SPA viesnīcas, villas, restorāni utt. ir atsākuši sniegt savus pakalpojumus.

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro 

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas...

"Soli pa solim, ar smaidošām sejām mēs atveseļojamies. Vissvarīgākais, ievērojot ārstu ieteikumus, ir psiholoģiski atgūties pēc karantīnas. Tālab mēs redzam, ka pirmie tūristi, kuri ieradās Birštonas kūrortā, – tie, kuri mūs regulāri apmeklēja pirms ārkārtas stāvokļa, – jūtas droši atrasties gan ārā, gan iekštelpās, jo ir diezgan viegli saglabāt drošu attālumu tādēļ, ka mūs ieskauj parki un meži; visi medicīniskie SPA, SPA viesnīcas, viesnīcas, villas, restorāni telpas dezinficē pat biežāk, nekā tas tiek prasīts. Lai vispirms palīdzētu cilvēkiem atgūties no karantīnas un nervu spriedzes, ir izveidotas īpašas SPA programmas," komentē Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja.

Pēc karantīnas – lietuvieši veido lielāko tūristu skaitu. Kad Baltijas valstis viena otrai atvēra robežas, izveidojot koronvīrusa "ceļojumu burbuli", latvieši veidoja lielāko ārvalstu ceļotāju skaitu. Pamazām arī igauņi un vācieši ierodas Birštonas kūrortā.

"Kad tika izsludināta karantīna, mēs prognozējām, ka vispirms atveseļosies vietējais tūrisms un tikai vēlāk mēs redzēsim tūristus no ārvalstīm," pauž Rūta Kapačinskaitė.

FOTO: Vytautas Mineral SPA paplašinās un pēta arī Latviju 

«Mums bija piedāvājums no kādas kompānijas Ventspilī, kas gribēja atvērt piecu zvaigžņu...

Viņa norāda, ka pēc robežu atvēršanas ar visām ārvalstīm plāns ir sasniegt tādu pašu tūristu daudzumu kā 2016. – 2017. gadā – optimistiskais plāns paredz, ka tas varētu būt 2022. gadā, bet tikai gadījumā, ja nebūs otrās karantīnas.

"Mana prognoze ir – ja mēs noslēgsim gadu ar -30% tūristu – tas būs liels panākums," atklāj R.Kapačinskaitė.

Viņa teic, ka jau tagad var redzēt izmaiņas tūristu uzvedībā – jaunā tendence ir lēns tūrisms. "Tas mums der, jo esam kūrorts, kas nodrošina dabas resursus. Turklāt mēs sniedzam ļoti daudz iespēju, lai krietnu daļu laika varētu pavadīt ārpus telpām," komentē Rūta Kapačinskaitė.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ceļojums uz Austriju Covid-19 laikā - ar sejas masku smaržu

Ilze Žaime, "Dienas Bizness" žurnāliste, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemju ceļojums pēc šogad piedzīvotās globālās pandēmijas šķita maz ticama iespēja, kas tomēr piepildījās īstajā brīdī. Esmu atgriezusies un vesela, piedzīvojuma izjūtas noķēru, taču atmiņā spēcīgi guļ sajūta, kad visu dienu esi pavadījis ar masku uz sejas.

Vasaru biju gatavojusies pavadīt, apceļojot Latviju, tieši tā, kā to aicināja darīt vietējie uzņēmēji un politiķi. Tomēr, savstarpējām robežām lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu vidū atveroties, šie plāni mainījās, un 1.jūlijā es devos nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. Ceļojuma mērķis bija ģimenes atkalredzēšanās.

Prieks par ceļojumu sākās līdz ar avio biļešu iegādi. Diemžēl smieklīga pārpratuma dēļ rezervējām lidojumu nepareizajos datumos. Pēc zvana "airBaltic" tika saņemta tūlītēja, laipna atbilde, ka ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam lidojuma datums tika mainīts dažu minūšu laikā. Arī biļešu cenas vasaras vidū labākas būt nevarēja - 108 eiro turp un atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) dibinātāju sapulcē par RTAB valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Jenzis, kurš līdz šim ieņēma biroja valdes locekļa amatu, informē Rīgas domē.

Rīgas pašvaldības pusi sapulcē pārstāvēja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Viņš norādīja, ka ir svarīgi, lai RTAB strādātu augsti profesionāli speciālisti. "Jānis Jenzis tūrisma un ar to saistītajās nozarēs strādā jau ilgus gadus un ir pietiekami pierādījis sevi. Uzskatu, ka viņa vadībā RTAB varēs ne tikai atgūties no pērnā gada notikumiem, bet arī ar jaunu jaudu tupināt darbu pie tūristu piesaistes Rīgai," pamato O.Burovs.

"RTAB ir atguvies no pagājušā gada notikumiem un šogad birojam ir nepieciešams restarts. Tūrisma nozarei ir būtiska loma galvaspilsētas ekonomikā. Lai veiksmīgi veidotu Rīgas tēlu ārpus Latvijas robežām, un palielinātu tūristu skaitu, mēs plānojam plaši atvērt savas durvis tūrisma nozares profesionāļiem," uzsver J.Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru