Līdz ar būtisku eksporta apjomu samazināšanos uz Krieviju, uzņēmums Darba spars izstrādā jaunus produktus un meklē citu noieta tirgu

Par uzņēmuma Darba spars pirmsākumiem tiek uzskatīts 1891. gads, kad Slokas ielā darbu sāka fabrikanta Mertensa metālizstrādājumu darbnīca. 1944. gadā nodēvēta par Darba sparu, rūpnīca diktēja emaljēto virtuves trauku modi bijušajā Padomju Savienībā. SIA Darba spars direktors un viens no četriem uzņēmuma līdzīpašniekiem Valērijs Vasiļevskis uzņēmumu vada kopš 2002. gada. Pēc Rīgas Tehniskās universitātes beigšanas 1991. gadā viņš sāka strādāt rūpnīcā par meistaru.

Pēdējos gados SIA Darba spars ir veicis mērķtiecīgas investīcijas uzņēmuma attīstībā. Katru gadu no peļņas jaunās tehnoloģijās ieguldīti 150–200 tūkstoši eiro, stāsta V. Vasiļevskis. Iegādāta gan jauna gravēšanas mašīna, gan lāzers, gan citas nepieciešamas ražošanas iekārtas. No ES fondiem saņemts atbalsts darbinieku apmācībām un dalībai ārvalstu izstādēs.

Slēgtās BMX ziemas treniņbāzes izveidi Ventspilī plānots pabeigt līdz Latvijas simtgadei, aģentūra LETA šodien uzzināja būvdarbu līguma parakstīšanas pasākumā.

Ar SIA «Venttermo» noslēgtais līgums paredz, ka būvdarbi objektā jāpabeidz līdz 2018.gada 17.novembrim.

Pašlaik sporta skolas «Spars» BMX audzēkņi ziemas sezonā trenējas dažādās sporta zālēs un bāzēs, kas nav īsti piemērotas BMX sportistu kvalitatīvai sagatavošanai augstā līmenī, skaidroja Ventspils Izglītības pārvaldē. Uzbūvējot slēgto BMX ziemas treniņbāzi līdzās jau esošajam ārtelpu skeitparkam, ko būvniecības laikā plānots nedaudz pārvietot, audzēkņiem būs plašākas treniņu iespējas.

Būvdarbu pirmajā kārtā tiks atjaunota Ventspils 2.vidusskolas sporta zāle un tās palīgtelpas, savukārt otrajā kārtā izbūvēs slēgto BMX ziemas treniņbāzi pie 2.vidusskolas, Kuldīgas ielā 65.

Pie Ukrainas robežām izvietoto Krievijas karavīru skaits vairākas reizes pārsniedz Ukrainas militārpersonu skaitu, otrdien paziņoja Ukrainas pagaidu aizsardzības ministrs Igors Teņjuhs.

Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, netālu no Ukrainas austrumu robežas un Krimā militārās mācībās piedalās 220 000 Krievijas karavīru, 1800 tanku, vairāk nekā 400 helikopteru, 150 lidmašīnu, 60 kuģu.

«Šis skaits vairākas reizes pārsniedz Ukrainas bruņoto spēku karavīru skaitu. Karā uzvar mobilizācija, resursi, stratēģija, taktika un kaujas spars. Šodien Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir tikai divi pēdējie faktori - taktika un kaujas spars,» norādīja ministra pienākumu izpildītājs.

Viņš atklāja, ka Ukrainas sauszemes spēkos šobrīd ir 41 000 cilvēku. Pēc Teņjuha teiktā, lai varētu izkļūt no pašreizējās sarežģītās situācijas, nepieciešami nopietni resursi, lai sagatavotu armiju iespējamai rīcībai.

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Kultūras ministrija (KM) aprēķinājusi, ka jaunās LNB ēkas jeb Gaismas pils uzturēšana gadā nodokļu maksātājiem izmaksās aptuveni trīs miljonus eiro, kas ir būtiski vairāk, nekā mēs pašlaik maksājam par pašreizējo LNB sešu ēku ekspluatāciju (420 000 eiro gadā). Visu LNB šobrīd izmantoto telpu kopējā platība ir apmēram 17 000 kvadrātmetru, jaunās ēkas platība ir 2,5 reizes lielāka - 45 250 kvadrātmetru. Rodas pamatots jautājums: ja jaunuzceltās ēkas platība ir tikai divarpus reižu lielāka, kādēļ ekspluatācijas izmaksas ir septiņas reizes dārgākas, šodien raksta laikraksts Diena.

KM pārstāvis Uldis Zariņš laikrakstam skaidrojis, ka veco ēku un jaunās LNB ekspluatācijas izmaksas tiešā veidā salīdzināt nebūtu korekti, jo ir gana daudz būtisku atšķirību. Turklāt LNB jaunajā ēkā piedāvās daudz plašāku un atraktīvāku pakalpojumu klāstu - tai skaitā izstādes, koncertus, konferences, seminārus un apmācības. Apmeklētājiem būs pieejami arī diennakts pakalpojumi, līdz ar to būtiski palielināsies LNB klientu skaits. Visi jaunās LNB ēkas ekspluatācijas izdevumi gan ir provizoriski, balstīti uz būvinženieru aprēķiniem, līdz ar to realitātē var būt korekcijas, uzsver Diena.

Viena no pozīcijām, kur izmaksas jaunajā LNB ir būtiski augstākas, ir izdevumi par elektroenerģiju. Pašreizējo sešu LNB ēku elektrības rēķins ir 86 000 eiro, jaunajā ēkā tas sasniegs 770 000 eiro. Galvenais iemesls izdevumu kāpumam - jaunās ēkas infrastruktūra un inženiertehniskais aprīkojums ievērojami atšķiras no vecajām ēkām. Tā, piemēram, šobrīd LNB izmantotajā ēkā kopā ir trīs lifti, bet jaunajā LNB ēkā to būs 11, kā arī elevators. Jaunā ēka būs aprīkota ar ventilācijas un klimata iekārtām, kādu pašreizējās ēkās nav. Arī IT un audiovizuālais aprīkojums jaunajā ēkā būs ievērojami daudzskaitlīgāks nekā šobrīd. Ietekmi uz resursu patēriņu atstāj pat tādi faktori kā ievērojami lielāks labierīcību skaits jaunajā ēkā, kā arī ēdināšanas iestāžu darbošanās, kas arī patērēs kā ūdeni, tā elektrību, skaidro laikraksts.

Pieaugot darbinieku skaitam, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture atvēris jaunu biroju ar 500 darba vietām Rīgā, Jaunajā Teikā, biroju ēkā Teodors.

Šobrīd uzņēmumā Latvijā kopumā strādā vairāk nekā 1550 darbinieki.

Accenture ir trīs lieli biroji Rīgā, katrā ap 500 darba vietām. Divi uzņēmuma biroji atrodas VEF apkaimē, bet trešais Gunāra Astras ielā. Viens uzņēmuma birojs ir ārpus Rīgas – Ventspilī.

Lai IT speciālists varētu pildīt darba pienākumus, jānodrošina trīs lietas

«Katram birojam ir savs raksturs, bet visos ir vienota identitāte. Viens birojs ir modernā korporatīvā stilā ieturēts, otrs – avangardisks un jauneklīgāks, bet trešais – moderns ar mājīgu gaistoni darba videi. IT nozare ir dinamiska, līdz ar to mūsdienīgai darba videi ir ļoti liela loma, kas balstās racionālos lēmumos,» skaidro Inga Zvaigzne, Accenture darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Latvijā.

Eirozonas izaugsme šogad ir iespaidīga. Tās ekonomiskais spēks, kā arī politisko risku samazināšanās balsta arī eiro nostiprināšanos.

Jaunākajā Ziemeļvalstu ekonomiku apskatā SEB bankas analītiķi uzsver, ka zemie inflācijas rādītāji joprojām nesasniedz centrālo banku noteiktos mērķus, taču tās soli pa solim turpinās atkāpties no līdz šim īstenotās ārkārtīgi stimulējošās monetārās politikas.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: «Neskatoties uz to, ka 2017. gada SEB prognozes ir bijušas optimistiskas, mūsu IKP prognozēm esam veikuši nelielu augšupvērstu korekciju. Prognozes balstās patlaban dominējošajos faktoros. No vienas puses, spēcīgie darba tirgi un jaudu noslodzes pieaugums nodrošina papildu stimulus, kas veicina privāto patēriņu un kapitāla izdevumus. No otras puses, ņemot vērā zemo bezdarbu līmeni, kas daudzās valstīs ir desmitgadēs zemākajā līmenī, arvien vairāk uzmanības jāvelta jautājumiem, kas saistīti ar vājo vietu – inflācijas dinamiku un izaugsmes ilgtspējību. Ģeopolitiskie riski rada arvien vairāk bažu. Pēdējā pusgada laikā galvenā uzmanība tika pievērsta pieaugošajai spriedzei Korejas pussalā un Tuvajos Austrumos. Tajā pašā laikā redzam, ka mājsaimniecības un uzņēmumi ir pietiekami imūni pret politisko nenoteiktību.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild pasažieru pārvadātāja Lux Express valdes locekle Signija Kalniņa. Lux Express nodrošina reisus starp Baltijas valstīm, uz Krieviju un vairākām Eiropas valstīm, tas pieteicis sevi arī divos iekšzemes tirgos – Igaunijā un Polijā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nav tā, ka tieši šo nozari esmu mērķtiecīgi izvēlējusies – drīzāk nonācu šeit nejauši, un tā ir sanācis, ka nepārtrauktu, jaunu izaicinājumu rezultātā vēl joprojām esmu šeit. Lux Express ir inovatīvs uzņēmums, kas nemitīgi attīstās un mainās, un rutīna šeit ir sveša – tas mani aizrauj un uzrunā visvairāk.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AAS CBL Life un AS CBL Atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne. «Manis pārstāvētie uzņēmumi nodarbojas ar sabiedrības izglītošanu ilgtermiņa uzkrājumu jomā. Mēs zinām, ka katram mērķim ir sava cena un mēs piedāvājam klientiem instrumentus, lai viņi varētu paši sakrāt vajadzīgos līdzekļus un piepildīt savus sapņus, kā arī nodrošināt savu labklājību vecumdienās,» viņa skaidro.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad studēju universitātē, atļāvos tikai sapņot par darbu bankā, bet nedaudz vēlāk, ģimenes iedrošināta, izlēmu izmēģināt savus spēkus, lai saprastu, vai darbs finanšu jomā, ar klientiem ir tiešām tik aizraujošs kā biju iedomājusies. Ir pagājuši vairāk nekā 15 gadi un vēl joprojām esmu sajūsmā par savu izvēli – dinamiskā ikdiena, vienmēr jauni, izaicinoši projekti un situācijas, apziņa, ka ar mūsu pakalpojumu padarām labāku daudzu Latvijas iedzīvotāju ikdienu – tās ir lietas, kas mani motivē un sagādā neticamu gandarījumu.

Rīgas cirka jaunajā programmā Lauvu karaliste, kas Rīgā būs skatāma līdz 16.decembrim, ar priekšnesumiem piedalīsies lauvas, degunlāči, papagaiļi un akrobāti.

Kā žurnālistiem atklāja Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska, jaunajā programmā notiks vairākas pirmizrādes, piemēram, pirmo reizi publikai tiks demonstrēts akrobātu grupas Ruban jaunais priekšnesums, kā arī pēc ilgstošiem sagatavošanās darbiem pašmāju akrobāts-ekvilibrists Sergejs Polupans demonstrēs jaunu priekšnesumu.

Akrobātu grupa Ruban Anatolija Rubana vadībā Rīgā mitinās kopš septembra, un šajā laikā viņi Rīgā iestudējuši jaunu izrādi. Jaunā akrobātu izrāde ieturēta krievu nacionalitātes stilā, izspēlējot notikumus nakts mistērijas garā. Jaunajā priekšnesumā akrobāti pārsteidzošus lidojumus gaisā izpilda ar šūpoles un drēbju sienas palīdzību.

Kad Latvijas prezidenta padomnieces ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos pienākumus uzņēmās cienījamā Elīna Egle, viņa pirmajā intervijā paziņoja, ka «aktuālākās problēmas ir valsts budžets, nodokļi un birokrātijas sloga mazināšana uzņēmējdarbībā». Par valsts budžetu un nodokļu politiku nevēlos runāt, jo neesmu tik kompetents šajos jautājumos, taču par birokrātijas slogu man ir konkrēts viedoklis.

Jau agrāk laikrakstā Dienas Bizness tiku rakstījis par absurdo situāciju, ka, piedaloties Valsts Ieņēmuma dienesta organizētajā konkursā, mums tika pieprasīta izziņa par vidējo darba samaksu mūsu uzņēmumā, kuru izsniedz tas pats Valsts Ieņēmumu dienests. Nu nerunājot jau par izziņu par nodokļu parādu neesamību... Tātad ieejam VID birojā, izstāvam rindu, saņemam izziņu, tad ejam uz citu kabinetu, iesniedzam izziņu citam VID darbiniekam. Laikam jau 21. Gadsimtā ir iespējas to risināt vienkāršāk...

Nākamais piemērs – uzņēmumu grāmatvedība. Uzaicinu sadarbības partneri pusdienās vai vakariņās. Nu uzņēmējdarbībā tā gadās, ka ir lietas, kuras labāk risinās neformālā, patīkamā un mazāk oficiālā gaisotnē. Parasti izmaksas ir virs 20 LVL un tas nozīmē, ka man kabatā jābūt uzņēmuma rekvizītiem, oficiantam tie jāiesit čekā (viesi no ārzemēm vienmēr uz šo skatās ar atvērtām mutēm), bet ar to viss nebeidzās. Čeks jāiesniedz grāmatvedībā, tad jāraksta norakstīšanas akts – komisija trīs cilvēku sastāvā lemj, ka tiešām šādas vakariņas bija nepieciešamas, tad nepieciešams rīkojums, ka es kā uzņēmuma vadītājs norīkoju sevi (vai kādu savu darbinieku) iet vakariņās ar konkrētās firmas pārstāvi, lai runātu par sadarbību vai ko tādu. Un tad vēl ir svarīgi nepiemirst aktā norādīt, ka es, kā par vakariņām maksājošās firmas pārstāvis savu daļu no vakariņu rēķina maksāju pats, jo ja tas nebūs tā uzrakstīts, tad VID darbiniekiem var rasties augsne aizdomām, ka tas ir mans iegūtais papildus labums un tas apliekas ar nodokli (vai tiešām kāds tic, ka tā reāli notiek?). Tātad uz katru čeku dokumentu kaudze un parakstu jūra. Jautājums – vai man var kāds paskaidrot, kāpēc tas nepieciešams? Kādus riskus minimizē rekvizīti čekā? Kāpēc vajadzīgs akts? Un kāpēc nepieciešams rīkojums? Vai tiešām kāds domā, ka naudas tērēšana vakariņām ir kāda darbinieka slepena iniciatīva un, ka viņš mēģina noslēpt to no kompānijas vadības? Kāpēc nevarētu aprobežoties ar vienu tabulu, kurā apkopoti visi čeki un apakšā vadītājs vienā vietā parakstās? Varbūt vajag iet vēl tālāk? Piemēram, Ukrainā joprojām ir spēkā vecā labā PSRS laiku kārtība, ka dodoties komandējumā, uz speciālas komandējuma formas ir jāsaņem paraksts un zīmogs no organizācijas, kuru persona, kura nosūtīta komandējumā, apmeklē.

Šogad Latvijas ceļotāju pieprasījums pēc atpūtas braucieniem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā ir nedaudz lielāks nekā pērn, kas, visticamāk, skaidrojams ar daudzajām brīvdienām. Tūristi Ziemassvētkos joprojām iecienījuši doties uz Lapzemi, Vāciju un citām tuvākām valstīm, savukārt Jaunajā gadā nemainīgi populāras ir Taizeme, Maroka un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), liecina aģentūras LETA tūroperatoru aptauja.

Pieprasījums pēc tūroperatora Latvia Tours Ziemassvētku un Jaunā gada braucieniem šogad ir ļoti augsts, tas lielā mērā saistīts ar faktu, ka šogad brīvdienas būs garas, aģentūrai LETA pastāstīja Latvia Tours direktore Ieva Keiša. Savukārt, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums ir audzis aptuveni par pieciem līdz desmit procentiem.

Ziemassvētkos ceļotāji vislabprātāk dodas uz Čehiju, Vāciju, Austriju un citām valstīm, Jaunajā gadā dominē arī Ēģipte, Kanāriju salas, AAE, Taizeme, Maroka.

Pēdējā laikā ir parādījusies tendence savlaicīgi saplānot brīvdienas, kas agrāk tūroperatora klientu vidū bijusi diezgan reti sastopama parādība. Arī Latvijas ceļotāji beidzot ir sapratuši, ka uz tādiem periodiem, kad ir paaugstināts pieprasījums, nemēdz būt speciālie piedāvājumi, tāpēc brīvdienu ceļojums būtu jāizvēlas un jārezervē laicīgi. Tomēr joprojām ir arī tādi klienti, kas jautā pēc speciālajiem piedāvājumiem tieši uz šo periodu, kā arī tādi, kas nesen attapušies, ka brīvdienas būs garas, un vēl steidz ko piemērotu piemeklēt, norāda Keiša.

Klātesot Latvijā plaši pazīstamiem šefpavāriem Laurim Aleksejevam (36.līnija), Mārim Jansonam (Kest), Mārtiņam Sirmajam (Ramen Riga), Andrim Rūmītim (Hercogs Garden) un Kristīnei Vīksnai (Tower Cafe) svinīgi atklāts viņu pašu kopīgi radītais līdzņemšanas restorāns – Chef’s BOX – restorāns tiem, kas ceļā.

Pirmo reizi Latvijā vairāki pavāri apvienojušies, lai izveidotu vietu, kur autobraucējiem un apkārtnes iedzīvotājiem ērti – pa ceļam uz darbu vai mājām – iegādāties kvalitatīvas, teju restorāna līmeņa maltītes līdzi ņemšanai vai baudīšanai uz vietas. Chef’s BOX ēdienkartē pieejami šo šefpavāru radīti un viņu restorānos plaši iecienīti ēdieni. Neste degvielas uzpildes stacijā Mārupē, Upesgrīvas ielā, atklātais restorāns ir pirmais Latvijā, taču pavāri neslēpj, ka mērķis ir izveidot Chef’s BOX restorānu ķēdi ar vairākām vietām visā Latvijā.

"Ja Covid pandēmijai vispār bija kāds pozitīvs efekts uz restorānu jomu, tad tā ir iedvesma un spars, kas virknei pavāru pavēris jaunas iespējas – jaunus restorānus reģionos, nebijušus piegādes konceptus un citus risinājumus. Man ir prieks, ka mums kopā ar citiem kolēģiem šajā laikā ir izdevies izstrādāt un palaist pirmo vairāku pavāru sadarbības projektu. Chef’s BOX turpmāk klientiem būs gardu maltīšu vieta, bet mums – pavāriem – koprades telpa, kur izmēģināt jaunas receptes, nebijušus risinājums un pat aicināt mūsu pulkā vēl citus pavārus!" tā komentē viens no Chef’s BOX idejas autoriem, uzņēmējs, restorāna 36.līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Ļembasts, kas grauj Latvijas augstākās izglītības sistēmas prestižuVēsturiski novembris Latvijai ir bijis cīņu un pašidentitātes apliecināšanas mēnesis. Kā zināms, 1918. gada 18. novembrī tika izveidota Latvijas valsts, bet gadu vēlāk - 11. novembrī - uzvarēta būtiskākā cīņa, lai jaunizveidotā Eiropas valsts tiešām varētu pastāvēt. Ir pagājuši 94 gadi, bet šis mēnesis joprojām liek sevi atgādināt kā dažādu kauju laiks. Šogad teju frontes līnija ir atklāta Latvijas augstākās izglītības sfērā.

Proti, norisinās neapsīkstoši ķīviņi par to, kuram ir bijusi lielāka taisnība, izvērtējot augstskolu piedāvātās programmas - Roberta Ķīļa vadītajai Izglītības un zinātnes ministrijai vai Augstākās izglītības padomei. Principā viss diskusiju spars ir vērsts uz to, lai noskaidrotu, kurš ir vai nav muļķis vai pat blēdis konkrētajā situācijā. Šie strīdi ir atstājuši otrajā plānā jautājumu par to, kā uzlabot augstākās izglītības sistēmu Latvijā, panākot, lai tai piešķirtais finansējums tiktu izlietots efektīvi, lai augstkolas beigušie būtu konkurētspējīgi darba tirgū, lai diplomi ar Latvijas mācību iestāžu ģerboņiem kotētos ne tikai vietējā, bet arī ārvalstu tirgos. Vēl jo vairāk - var teikt, ka pašreizējie notikumi grauj Latvijas augstākās izglītības prestižu - galvenokārt tāpēc, ka nav nekādas skaidrības par to, kāds ir līdz šim veikto darbību mērķis. Bieži ir uzsvērts, ka mūsu izglītības sistēma ir viena no tām jomām, kurās ir nepieciešamas būtiskas reformas, un pozitīvs ir fakts, ka beidzot ir politiskā griba tās sākt. Tomēr, uzsākot jebkuru reformu, ir jābūt konkrētai skaidrībai par izvirzīto mērķi un laiku, kad tam jātiek sasniegtam. Un tieši šīs skaidrības pašreiz nav! Tā vietā ir izspārdīts lapseņu pūznis, kura iemītnieces uzsākušas nežēlīgu kauju, un pats spārdītājs ir iekļuvis tam visam pa vidu.

Līdzās lielajām apavu veikalu ķēdēm Rīgā, kas lielākoties mājvietu radušas tirdzniecības centros, vieta zem saules ir arī maziem nišas spēlētājiem.

Tiem jākonkurē ne vien ar lielajiem milžiem, kuriem ir izveidotas ķēde, bet arī pieaugošo interneta veikalu popularitāti. DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka bizness nav vienkāršs un to ir iespējams uzturēt vien tad, ja īpašniekam ir lielas darba spējas, ambīcijas un dzinulis, turklāt nereti apavu bodītes darbību nākas pastutēt, finansiāli pabalstīt no ieņēmumiem, kas tiek gūti citā biznesā. «Kamēr mazo apavu un modes preču veikala īpašniekam ir dzīvs cīņas spars, tikmēr šādi uzņēmumi var būt dzīvotspējīgi. Tomēr ekonomiski pamatots šis bizness nav. Daži mazie veikali, kas fokusējas uz nišas apaviem, pārstāvot konkrētus zīmolus noteiktā cenu kategorijā, eksistē jau vairākus gadus, tomēr daudz jauniesācēju nav,» tirgus situāciju raksturo apavu veikala Bonbons Shoes (SIA Madam Bonbon) direktore, valdes priekšsēdētāja Jana Lindberga. Viņasprāt, Rīgā dārgāku apavu veikalu piedāvājums ir pietiekams un šis tirgus segments ir piepildīts. Šajā nišā darbojas, piemēram, Bergs, Baltā kumode, Malvīne, Baba, Lilimill.

Pašlaik blakus Ventspils 2.vidussolai tiek būvēta jauna slēgtā BMX ziemas treniņbāze. Plānots, ka objektu pabeigs un varēs atklāt līdz šā gada beigām.

Slēgtā BMX ziemas treniņbāze primāri tiek veidota Ventspils Sporta skolas Spars BMX audzēkņu vajadzībām. Treniņbāzē atradīsies 40 metrus gara trase ar 4 braukšanas celiņiem, kurā jaunie braucēji varēs trenēties sacensībām. Ziemas laikā izglītojamie trenējās Ventspils 2.vidusskolas sporta zālē un Olimpiskā centra «Ventspils» manēžā, savukārt reizi nedēļā BMX sportisti devās uz Rīgu, lai trenētos ar velosipēdiem. Uzbūvējot slēgto BMX ziemas treniņbāzi, nodarbības ziemas laikā būtiski tiks atvieglotas.

Lai nodrošinātu audzēkņu treniņus, bāzē būs pieejami pārvietojami trases moduļi, starta estakāde, kā arī velosipēdu novietošanas statīvi, velosipēdu trenažieri un darba galds velosipēdu remontam.

Šī gada samērā siltajā oktobrī nav viegli pārdot ar rokām austas šalles, taču arī šajā laikā iespējams cilvēkus ieinteresēt padomāt par sevi un svētku dāvanām

T/p Alfa un laikraksta Dienas Bizness projektā Biznesa eskalators šomēnes piedalās Daina Brūdere, kura kā pašnodarbinātā auž un pārdod tuneļšalles. Viņa sāka aust 12 gadu vecumā. «Tagad man ir 23, izmācījos arī Rīgas amatniecības vidusskolā un sapratu, kaut kas jāsāk darīt – strādāt kādam citam negribas,» viņa stāsta. Savu zīmolu viņa attīsta aptuveni divus gadus. Lai gan viņa nepazīst daudz citu jaunu audēju, Dainai šķiet, ka, kopš notiek Kalnciema kvartāla tirdziņi, to organizatoriem ir izdevies rokdarbus padarīt aktuālus, un tagad ir moderni doties uz Kalnciema ielas tirdziņu un iegādāties kādu vietējā dizainera darbu.

Ikvienam uzņēmuma darbiniekam ir jātic sev un tam, ko viņš dara, savukārt vadītājam – jāspēj savu komandu motivēt, lai kopīgi sasniegtu arvien augstākus mērķus, teic AS Putnu fabrika Ķekava izpilddirektore Aiva Banga.

Mūsdienu biznesa vidē ir ļoti svarīgi nemitīgi attīstīties, spēt paredzēt nākotnes tendences un būt soli priekšā citiem, uzskata A. Banga, piebilstot, ka ļoti nozīmīga ir arī darbinieku vēlme kopīgi augt un attīstīties.

Novērtēju, ka mūsu uzņēmuma komandai ir augsta pašmotivācija, darba spars, enerģija un vēlme pārspēt pašiem sevi, jo tieši tas palīdz sasniegt arvien labākus rezultātus, atzīmē Putnu fabrikas Ķekava izpilddirektore.

Atgriežas pie putniem

“Savu pirmo algu es nopelnīju, strādājot putnkopības uzņēmumā, kurā tika audzētas vistas olu dēšanai,” stāsta A. Banga. “Tur strādāja arī mani vecāki, tāpēc varētu teikt, ka šobrīd dzīve savā veidā ir apmetusi loku un esmu atgriezusies šajā interesantajā jomā. Bērnībā tas bija laiks, kuru pavadīju kopā ar maziem cālīšiem, vistām un gaiļiem, savukārt tagad – aizraujošs un izaicinošs darbs lielā, augošā uzņēmumā. Jau pamatskolā mani interesēja viss, kas saistīts ar darba tiesību jomu, tāpēc diezgan agri bija skaidrs, ka savu profesionālo karjeru vēlos saistīt tieši ar šo nozari. Pēc vidusskolas beigšanas iestājos Kultūras un tehnoloģiju augstskolā, mācību procesā skolu mainīju un pabeidzu jau Sociālo tehnoloģiju augstskolu, kur ieguvu bakalaura grādu tiesību zinātnēs. Kā praktikante sāku strādāt Valsts darba inspekcijā. Darbs šajā iestādē man ļoti patika, tāpēc nolēmu, ka šī varētu būt lieliska vieta, kur arī pēc studijām turpināt veidot savu karjeru, kā arī iegūt zināšanas un pieredzi darba tiesību jautājumos. Pēc trīs gadiem inspektora amatā devos bērna kopšanas atvaļinājumā, kura laikā iestājos Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā un ieguvu maģistra grādu personāla vadībā. Man ikdienā nepieciešams būt nepārtrauktā kustībā un attīstīties, tāpēc šķita, ka šis ir lielisks laiks, lai izglītotos un pašattīstītos. Izvēloties studiju virzienu, es biju pārliecināta, ka šī izglītība man noderēs gan Valsts darba inspekcijā, gan situācijā, ja pieņemšu lēmumu mainīt darba vietu. Manuprāt, izglītībai ir būtiska nozīme jebkurā profesijā, jo mācīties un nepārtraukti attīstīties vienmēr ir ļoti svarīgi. Mācības augstskolā veicina arī plašāku skatījumu uz lietām un procesiem. Tur iegūtās zināšanas man ne tikai iemācīja biznesa darbības principus, bet attīstīja arī komunikācijas un cilvēkvadības prasmes, kas savā ziņā nodrošina pamatu veiksmīgai izaugsmei jebkurā jomā,” uzskata A. Banga.

Šonedēļ atklāta Talsu jaunā slimnīca, kuras būvniecībā kopumā ieguldīti 7,33 miljoni eiro, informē Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas pārstāvji.

2010. gada 30. aprīlī tika reģistrēta Ventspils un Talsu slimnīcu apvienība – kapitālsabiedrība Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca. Apvienība saņēma ES ERAF finansējumu – vienu miljonu latu (1,422 miljonus eiro). Nekavējoties tika uzsākts darbs pie jaunas slimnīcas ēkas būvniecības ieceres Talsos.

2011.gada 26.septembrī parakstīts līgums par ES struktūrfondu līdzfinansējuma piešķiršanu Talsu jaunās slimnīcas ēkas būvniecībai. Kopumā no ES fondiem piesaistīti 6,17 miljoni eiro. Projekta kopējās izmaksas – 7,33 miljoni eiro. Projektēšanai un būvdarbiem 84,21% finansējumu nodrošina ES ERAF, 5,79% valsts budžets un 10% SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, tai skaitā Talsu novada un Rojas novada pašvaldības ieguldījums pamatkapitālā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Augsta inflācija, bailes par tuvojošos apkures sezonu ar astronomiskām komunālo pakalpojumu izmaksām un neziņa par nākotni noteikti neveicina iedzīvotāju vēlmi tērēt uzkrājumus jauna mājokļa iegādei. Un tomēr es teiktu, ka tiem, kuriem jauna mājokļa iegāde ir aktuāla, šo lēmumu nevajadzētu atlikt.

Pirmkārt, mājokļa izmaksas neveido tikai dzīvokļa pirkuma cena, bet arī ar tā uzturēšanu saistītie izdevumi. Otrkārt, neviens nezina, kā attīstīsies situācija otrreizējā mājokļu tirgū – vai dzīvokļi tipveida projektos kļūs lētāki, vai to cena būtiski nemainīsies, un kā tas ietekmēs pieprasījumu. Tāpat par jauno mājokļu pieejamību būtu jādomā valstiskā mērogā, veicinot atbilstošu normatīvo aktu izstrādi.

Kādi pašlaik ir būvniecības nozares lielākie izaicinājumi? Kad sākās Covid-19 pandēmija, daudzi bija neziņā, jo Latviju un visu pasauli bija skāris pavisam jauns, līdz šim nepieredzēts drauds, kas īsā laikā būtiski ietekmēja gandrīz ikvienu nozari, vissmagāk skarot ražošanas, tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas sfēras. Uzņēmumiem un iestādēm bija jāspēj ātri pielāgoties un meklēt iespējas, kā pārstrukturēt savu darbību. Un jāsaka, ka lielai daļai tas arī veiksmīgi izdevās. Manuprāt, savu artavu tam bija devusi arī 2008. un 2009. gada krīze, kas mūs bija labi sagatavojusi un iemācījusi rīkoties tālredzīgi un gudri. Protams, kopējā ekonomikas izaugsme bija palēlinājusies, taču kopumā tikām cauri, tēlaini runājot, ar izbīli un skrambām.

Topošās koalīcijas partneri - Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī nacionālā apvienība Visu Latvijai! -Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - šodien beidzot vienojās par atbildības jomu sadali jaunajā valdībā.

Līdz ar to Vienotību jaunajā valdībā varētu pārstāvēt Ministru prezidente Laimdota Straujuma, finanšu ministrs Jānis Reirs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, satiksmes ministrs Anrijs Matīss, savukārt izglītības un zinātnes ministra amata kandidātu partija oficiāli vēl nav nosaukusi. Partija šim amatam uzrunājusi Iespējamās misijas vadītāju Mārīti Seili, bet par viņas kandidatūru Vienotība rīt, 29.oktobrī, vēl lems valdes un frakcijas sēdē.

ZZS jaunajā valdībā varētu pārstāvēt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, labklājības ministrs Uldis Augulis, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, kā arī Guntis Belēvičs veselības ministra amatā.

Investējot vairāk nekā vienu miljonu eiro, kinoteātrī Kino Citadele kinomīļiem radīts īsts brīnums - Baltijā modernākā kinozāle Scape, šodien jaunās zāles atklāšanā sacīja Forum Cinemas direktors Normunds Labrencis.

Kinozāle Scape atradīsies kinoteātra Kino Citadele ceturtajā stāvā, līdzšinējās 1.auditorijas vietā, un tā piedāvās pirmo lāzerprojektoru Latvijā un Ziemeļeiropā jaudīgāko daudzdimensiju skaņas sistēmu, kā arī Ziemeļeiropā platāko kino ekrānu, kura garums ir 24 metri.

Labrencis akcentēja, ka vēl nesen, pirms septiņām nedēļām, daudzi šajā auditorijā sekoja līdzi Oskara apbalvošanas ceremonijai, bet tagad auditorija ir pārvērtusies līdz nepazīšanai, un tas paveikts 50 dienu laikā.

Scape zālē uzstādīts Latvijā pirmais Barco 4K lāzerprojektors, kas neļaus palaist garām smalkākās filmu nianses. Jaunā tehnoloģija priecē ar attēla kvalitāti, ļaujot novērtēt dabīgas krāsas, kontrastu proporcijas gan gaišajiem, gan tumšajiem kadriem. Zīmīgi, ka Barco 4K lāzeru projektori pasaulē uzstādīti mazāk nekā 100 kinozālēs.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.