Eksperti

Vai norēķini ar virtuāliem aktīviem aizstās tradicionālos?

Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperts Deniss Fiļipovs, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā pieaugusi interese par virtuālajām valūtām jeb kriptovalūtām, no kurām plašākai publikai pazīstamākā ir Bitcoin.

Par Bitcoin nu jau runā ne tikai kiberpanki, t.s. darknet (ar likumu nebūt ne tik draudzīgās attiecībās esoši sabiedrības pārstāvji) un blokķēžu, kriptogrāfijas un vienkārši tehnoloģiju entuziasti, bet arī investori, tirgotāji, plašsaziņas līdzekļi, ekonomisti, biznesa analītiķi un pat tādi cilvēki, kuri ar finanšu pasauli nav tiešā saskarsmē.

Situācija nedaudz atgādina 20. gs. 90. gados pieredzētās finanšu piramīdas, kad veidojās ažiotāža par iespējām viegli nopelnīt, un daudzi (pat izglītoti un parasti piesardzīgi un saprātīgi) cilvēki aktīvi tajās iesaistījās. Jā, kāds arī tad kaut ko nopelnīja, tomēr lielākā daļa cilvēku zaudēja savu naudu. Tomēr idejas autoru sākotnējais mērķis nebūt nebija pārvērst Bitcoin par spekulatīvu virtuālu aktīvu, kas tā esošajiem vai potenciālajiem īpašniekiem rada lielas gaidas par virtuālās bagātības nepārtrauktu pieaugumu. Ir pagājuši gandrīz 10 gadi kopš Bitcoin radīšanas, bet tas tā arī nav sasniedzis savu sākotnējo mērķi – kļūt par alternatīvu un plaši izmantojamu maksāšanas līdzekli, kas nav atkarīgs no valdību, centrālo banku un komercbanku lēmumiem.

Līdz šim Bitcoin ne pasaulē, ne Latvijā nav ieguvis popularitāti kā ērts, ātrs un lēts maksāšanas līdzeklis. To izmanto margināli, piemēram, kā iespēju samaksāt dažos Rīgas hosteļos un bāros. 2014. gadā Latvijas nacionālā aviokompānija AS «Air Baltic Corporation» kļuva par pasaulē pirmo lidsabiedrību, kas pieņem Bitcoin, pasažieriem norēķinoties par aviobiļetēm. Uzņēmums neslēpj, ka ar Bitcoin saistītos riskus neuzņemas, jo pirkuma brīdī Bitcoin tiek konvertēti eiro, ko uzņēmums arī saņem kā maksu par biļetēm. Komisijas maksu par Bitcoin darījumu maksā pats pircējs. Pircējs tikai pirkuma brīdī uzzina, cik daudz Bitcoin jāmaksā. Viens no būtiskākajiem iemesliem (bet nebūt ne vienīgais), kas kavē Bitcoinnostiprināšanos kā alternatīvam maksāšanas līdzeklim, ir vērtības straujās svārstības.

Kādi būtu motīvi cilvēkam iegādāties Bitcoin, lai norēķinātos ar to par precēm un pakalpojumiem, neizmantojot skaidro vai bezskaidro naudu? Teorētiski ar Bitcoin var samaksāt samērā ātri un anonīmi jebkurā laikā, ja darījuma partneris to pieņem un puses vienojas par cenu.

Tomēr realitātē Bitcoin transakcijas apstrādes un līdz ar to arī maksājuma izpildes ātrums ir no 30 minūtēm līdz 4 stundām, atsevišķos gadījumos pat pārsniedzot 10 stundas. Jo lielāku komisijas maksu gatavs samaksāt nosūtītājs, jo ātrāk transakcija tiks apstrādāta.

Vai 5 vai pat vairāku desmitu ASV dolāru komisijas maksa par vienas Bitcoin transakcijas autorizēšanu tīklā nav par daudz maksājumu veikšanai?! 2009. gadā, kad sākās Bitcoin izmantošana, tas likās pieņemami, taču pašlaik, tehnoloģijām strauji attīstoties, šis ir relatīvi lēns un dārgs norēķinu veids. Bitcoin entuziasti meklē dažādas iespējas, kā padarīt to efektīvāku izmantošanai norēķiniem, tomēr tikai laiks rādīs, vai un cik sekmīgi tas izdosies, jo jau pieejami daudz efektīvāki alternatīvi risinājumi.

Attīstoties tehnoloģijām un mainoties patērētāju paradumiem, mainās arī tradicionālie starpbanku maksājumi. Tie kļūst vēl ātrāki, efektīvāki un (kas ir būtiski) drošāki nekā virtuālās alternatīvas. 2017. gadā turpinājās ļoti nozīmīgs starpbanku maksājumu pilnveides process. Divu gadu laikā Latvijas Banka īstenoja svarīgu un inovatīvu projektu, kas ļāva Latvijai pirmajai eiro zonā 2017. gada augustā ieviest zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu.

Tādējādi komercbankas un citas maksājumu iestādes var piedāvāt saviem klientiem zibmaksājumus – pārskaitīt naudu no konta vienā bankā uz kontu citā bankā 1–3 sekunžu laikā jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Zibmaksājumus jau izmanto AS «Citadele banka», AS «SEB banka» un Latvijas Banka (klientu maksājumi starp šīm bankām, kā arī ar daudzām nozīmīgām banku grupām eiro zonā notiek dažu sekunžu laikā jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā), savukārt citas komercbankas un maksājumu iestādes turpina pielāgot savas sistēmas zibmaksājumu ieviešanai. Klienti pilnībā spēs izjust un izmantot zibmaksājumu priekšrocības brīdī, kad nepieciešamos priekšdarbus būs pabeigušas arī citas lielākās Latvijas komercbankas, t.sk. klientu skaita ziņā lielākā finanšu institūcija – «Swedbank» AS.

Kopš 2017. gada novembra beigām notiek strauja zibmaksājumu servisa ieviešana visā Eiropā, un jau pašlaik maksājums no bankas Latvijā uz banku Vācijā, Spānijā vai Nīderlandē var notikt dažās sekundēs jebkurā diennakts laikā un pat brīvdienās. Patlaban, pārdomātas un savlaicīgas rīcības rezultātā veikto zibmaksājumu skaita ziņā Latvija ir 1. vietā eiro zonā, apstrādājot daudzus tūkstošus zibmaksājumu katru dienu, t.sk. nozīmīgu skaitu arī ārpus tradicionālā banku darba laika, kad iepriekš starpbanku maksājumi nebija iespējami.

Vidējā banku piemērotā komisijas maksa par zibenīgu pārvedumu eiro uz citu banku ir 0.36 eiro, t.i., tikpat kā par parastu starpbanku maksājumu eiro. Daudzi komercbanku klienti izvēlējušies fiksētu mēneša maksu par bankas pamatpakalpojumu paketi, kas iekļauj neierobežotu maksājumu skaitu, un šādā gadījumā par zibmaksājumu nav jāmaksā nekas.

Runājot par starpvalūtu maksājumiem, šīs jomas giganti, piemēram, SWIFT, aktīvi strādā pie savu pakalpojumu uzlabošanas. Jau pašlaik nodrošināts, ka starpvalūtu transakcijas ir daudz ātrākas (tiek izpildītas 20–30 minūšu laikā) nekā pirms gada un ir viegli izsekojamas, neraugoties uz vairākiem starpniekiem transakcijas ķēdē. Savukārt, piemēram, starptautisko norēķinu karšu organizāciju VISA un MasterCard apstrādes vienības apstrādā vairāk par 1000 darījumu sekundē ar jaudas potenciālu vairāk nekā 50 000 darījumu sekundē. Savukārt Bitcoin tīkla caurlaides spēja ir nesalīdzināmi mazāka – 1 sekundes laikā pašlaik tiek apstiprināti tikai daži darījumi, un tas neatbilst modernu maksājumu sistēmu prasībām.

Var diezgan droši prognozēt, ka Bitcoin vēl ilgi netiks plaši izmantots kā norēķinu līdzeklis, bet gan turpinās būt spekulatīvs ieguldījums jeb aktīvs.

Tradicionālajai naudai ir vairākas priekšrocības – drošība, ātri pārskaitījumi, ērta lietošana un ievērojami mazākas vērtības svārstības, kas ļauj plānot sava budžeta izdevumus ilgtermiņā. Par vislielāko Bitcointrūkumu uzskatāmas tā vērtības straujās svārstības, savukārt visbiežāk minētā priekšrocība – maksājumu anonimitāte – lielākajai iedzīvotāju daļai nebūs svarīgākais, noteicošais faktors maksāšanas instrumenta izvēlē. Patērētājs atkarībā no savām interesēm un iespējām izvēlēsies ērtāko, ātrāko un lētāko veidu – skaidro naudu, zibmaksājumu internetbankā vai mobilajā aplikācijā vai maksājumu ar karti.

Nedaudz par Bitcoin ažiotāžu. Nu jau retais eksperts Bitcoin cenas attīstību nesalīdzina ar 17. gs. piedzīvoto Holandes tulpju burbuļa pārsprāgšanu. Lielajā informācijas plūsmā svarīgi neapjukt un izprast pāris būtisku lietu, kas jāņem vērā ikvienam, kurš jau darbojas ar Bitcoin vai vēl tikai domā par Bitcoiniegādi.

Bitcoin ir spekulatīvs aktīvs, izdomāta virtuāla valūta, nevis reāla nauda. 2017. gadu Bitcoin uzsāka ar cenu zem 1000 ASV dolāriem par 1 Bitcoin. Decembra vidū tika sasniegta visu laiku augstākā vērtība, pietuvojoties 20 000 ASV dolāru par 1 Bitcoin, bet pēc tam dažu dienu laikā tā strauji saruka vairāk nekā par 30%, radot Bitcoin turētāju virtuālo aktīvu kopējo samazinājumu vairāk nekā 100 mljrd. ASV dolāru apjomā. Bitcoin vērtības sarukums joprojām turpinās – janvāra beigās, pusotra mēneša laikā, tā vērtība bija samazinājusies jau zem 10 000 ASV dolāru atzīmes.

Aktīva Bitcoin popularizēšana izdevīga visai Bitcoin «ekosistēmai» – t.s. Bitcoin fermu īpašniekiem, Bitcoin«rakšanas» datoru ražotājiem, Bitcoin maiņas biržām un Bitcoin virtuālo maciņu turētājiem, spekulantiem un pat noteiktiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem virtuālās valūtas kļuva par vienu no galvenajām tēmām, vēl vairāk uzkurinot ažiotāžu.

Lai nopelnītu ar Bitcoin, nepieciešams, lai šā spekulatīvā aktīva cena augtu. Ja ažiotāža noplaks, Bitcoin pieprasījums samazināsies un cenas kritums var būt dramatisks. Tātad spekulantiem ir svarīgi nepārtraukti piesaistīt jaunus ieguldītājus, lai uzturētu stabilu Bitcoin pirkšanas pieprasījumu (līdzīgi kā tas tika novērots saistībā ar finanšu piramīdām).

Pērkot jeb mainot Bitcoin, patērētājs, īpaši tāds, kuram nav profesionālas aktīvu tirdzniecības pieredzes, var saskarties ar vairākiem riskiem:

  • risks zaudēt naudu Bitcoin maiņas procesā, jo maiņas biržu darbība netiek regulēta;
  • Bitcoin vērtība strauji mainās un var pat zust, jo tā nav piesaistīta kādas valsts oficiālajai valūtai;
  • patērētājus, kuri izmanto Bitcoin, lai norēķinātos par precēm un pakalpojumiem, neaizsargā Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās tiesības atgūt līdzekļus, kas norakstīti neautorizētu darījumu rezultātā;
  • no «digitāla maka» nozagtus Bitcoin nav iespējams atgūt.

Noslēgumā – mans mērķis nav baidīt cilvēkus, vien brīdināt par iespējamiem riskiem darbībās ar Bitcoin. Rīkojieties saprātīgi un divreiz apdomājiet, vai tiešām vēlaties ieguldīt savu naudu tik riskantā virtuālajā aktīvā. Savukārt kā maksāšanas līdzeklis Bitcoin jau sen ir pagātne, jo mūsdienu instrumenti, īpaši zibmaksājumi, nodrošina daudz ātrāku, ērtāku un drošāku servisu ar mazākām izmaksām.

Faktiski moderno starpbanku pakalpojumu un maksājumu sistēmu nepārtraukta attīstība, t.sk. zibmaksājumu ieviešana, nozīmē, ka izzudīs nepieciešamība pēc virtuālās valūtas plašas izmantošanas ikdienas maksājumu veikšanā un virtuālās valūtas nekonkurēs ar «reālo» naudu un tradicionālajiem starpbanku maksājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šodienas lēmumi - nākotnes pensijas

Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Nola, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Gandrīz 12 miljoni par pikseļainu multeņģīmi

Jānis Šķupelis, 11.06.2021

Nupat par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika nopārdots digitālais darbs Covid Alien. Tas astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju.

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Blokķēde: Enerģētikas nozares pārmaiņu pamatā

PwC enerģētikas eksperte (Global Energy MBA) Inese Dose, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blokķēdes izmantošanas iespējas ir radījušas pamatīgu ažiotāžu daudzās industrijās. Šī tehnoloģija ļauj nodrošināt darījumus starp divām pusēm, izmantojot algoritmus bez trešo pušu apstiprinājuma. Tas palielina darījumu nodrošināšanas ātrumu un samazina izmaksas tirdzniecībā un uzņēmējdarbībā.

Tā ir patiesa revolūcija, jo jaunas un, iespējams, labākas sadarbības formas aizstās pašreizējos starpniekus. Blokķēde pārvērtīs enerģētikas nozari, atbalstot pāreju no centralizēta modeļa (no augšas uz leju) ar ražotāju un patērētāju, uz izkliedētu modeli ar jauniem tirgus dalībniekiem: ražotāj-patērētājiem.

Paradigmas maiņa: no patērētājiem uz ražotāj-patērētājiem Pašreizējais «no augšas uz leju» (top-down) modelis ir balstīts vienkāršā paradigmā: ražotāji ražo elektroenerģiju un pārdod to patērētājiem, kuri to lieto. Taču līdz ar būtisku saules paneļu un bateriju cenu kritumu patērētāji sāks paši ražot elektroenerģiju, tādējādi kļūstot par ražotāj-patērētājiem. Pašreiz to galvenokārt virza nepieciešamība pēc ražošanas savām vajadzībām, toties šo pārmaiņu rezultātā mēs redzēsim elektroenerģijas tirdzniecības sākumu ražotāj-patērētāju starpā (peer-to-peer). Tādējādi pašreizējo modeli «no augšas uz leju» aizstās izkliedētais modelis. Jaunā sistēma rosinās jauna informācijas tīkla parādīšanos paralēli fiziskajam elektrības tīklam (tā saucamie «Digitālie Dvīņi»). Šis informācijas tīkls radīs milzīgu datu apjomu, kuru būs nepieciešams apstrādāt. Šīs pārmaiņas modelī ir patiesa revolūcija, un, kā jebkura revolūcija, tā radīs gan jaunas problēmas un jautājumus, gan arī jaunas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«PNB bankas», kuras darbība ir apturēta, aktīvi veido 3% no visiem Latvijas banku aktīviem un tās ietekme uz tautsaimniecību ir nebūtiska, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka šā gada sākumā «PNB banka» bija sestā lielākā banka Latvijā pēc aktīvu apmēra, tās tirgus daļai veidojot 3%. Tāpat ministrijā piebilda, ka Latvijā četras lielākās bankas veido turpat 90% no visiem banku aktīviem, tādējādi «PNB banka» ir relatīvi maza Latvijas banku sistēmā, un tās tiešā ietekme uz tautsaimniecību ir nebūtiska.

Ministrijā atzīmēja, ka «PNB banka» 2017.gadā mainīja darbības modeli un koncentrējās uz Latvijas klientu segmentu. 2018.gadā bankas kredītportfelis samazinājās par 34,4 miljoniem eiro, bet nodarbināto skaits saruka no 630 2017.gadā līdz 523 šogad pirmajā pusgadā. Pēc reformas, banka uzrādīja nelielu peļņu 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori tirgus atjaunošanās iespējas 2021. gadā lielākoties vērtē optimistiski. Gada otrā pusē rosība ieguldījumu tirgū pieaugs par 50%, un, ņemot vērā vakcīnas izveidi un valdības tiekšanos veicināt ekonomisko izaugsmi, investori līdzekļus ieguldīs galvenokārt nekustamajos īpašumos.

Tā secināts nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers International" ("Colliers") jaunākajā "Global Capital Markets 2021 Investor Outlook" pētījumā.

Colliers eksperti uzskata, ka iespējas būs gan tiem, kuri vēlēsies veikt ieguldījumus piesardzīgi, gan tiem, kuri vēlas izmantot situāciju, lai iegūtu divkāršu peļņu. "Balstoties uz Colliers veikto pētījumu un analīzi, jāsecina, ka stratēģiskie plāni nekustamā īpašuma nozarē nemainīsies. Tā kā visā pasaulē tiek piesaistīts milzīgs kapitāla apjoms un ir pieaugusi vajadzība pēc nekustamajiem aktīviem, starptautiskie investori aktīvi vēlas izmantot globālo kapitāla trūkumu un gada laikā atrast veidus, kā gūt no tā labumu,” sacīja Angela Koļesņikova Colliers Baltics Investīciju departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Fakts, ka e-veikalā pieejami norēķini ar karti, parāda tirgotāja uzticamību

Viktors Saulītis, "Luminor" e-komercijas un karšu risinājumu vadītājs, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercija ir viena no tendencēm, kas pandēmijas dēļ attīstījās straujāk nekā tas būtu noticis normālos apstākļos.

Daudzi uzņēmumi ir pārorientējuši pārdošanu uz interneta vidi, un pircēji ir apguvuši digitālās iepirkšanās prasmes, taču – jo plašāk e-komercija tiek izmantota, jo drošākiem jābūt maksājumu veidiem internetā. Šobrīd populārākie un drošākie ir maksājumi ar karti vai pārskaitījumu, izmantojot BankLink vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu.

Pirkumi ar karti

Šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingi regulējumi, īpaši tad, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību. Lai ieviestu karšu norēķinus, sākotnēji uzņēmumam ir jāatrod pakalpojumu sniedzējs, piemēram, banka, kura šim klientam uzticēsies, jāizpilda prasības attiecībā uz mājaslapas saturu un dizainu – preču, pakalpojumu aprakstiem, tirgotāja politikām, un tikai tad karšu pieņemšana var tikt uzsākta. Latvijā strādājošās bankas ir diezgan prasīgas šo noteikumu ievērošanā, tādējādi pircēji lielākoties var justies droši, iepērkoties pie tirgotājiem, kuru karšu pieņemšanu nodrošina tirgū esošās bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtas, Bitcoin faktors un to nākotne

Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" ekonomists, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtu un Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi un tās sākušas nostiprināties kā aktīvu klase, kuru pieņem arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu.

Pirmām kārtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, Bitcoin, varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Bet Bitcoin var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam.

2020. gadā, palielinoties riska apetītei un finanšu tirgiem atgūstoties, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši Bitcoin. No zem 5000 USD 2020. gada martā Bitcoin cena šī gada aprīlī jau pārsniedza 63000 USD, bet šobrīd jau noslīdējusi līdz nedaudz zem 50000 USD. Papildus spēcīgajai riska apetītei Bitcoin ir guvusi labumu no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību gan arī, ka atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lexus" luksusa sedans "ES 300h" sper soli uz priekšu nākotnē, nomainot tradicionālos durvju spoguļus ar augstas izšķirtspējas digitālajām kamerām, kas rāda reāllaika attēlus monitoros, kas atrodas automobiļa iekšpusē. Jaunā tehnoloģija būs pieejama Latvijā šā gada rudens otrajā pusē.

Sākotnēji šī jaunā tehnoloģija ieviesta Japānā 2018. gadā kā pasaulē pirmā, kas paredzēta sērijveida ražošanas automobilim.

Jaunā sistēma aizstāj tradicionālos durvju spoguļus ar kompaktām ārējām augstas izšķirtspējas kamerām, kas savienotas ar automobilī esošiem monitoriem. Tie sniedz uzlabotu skatu aiz automobiļa un netālu no automobiļa visos braukšanas apstākļos, mazinot vai pat likvidējot autovadītāja aklos punktus un automātiski pielāgojoties izvērsta skata rādīšanai, kad automobilis veic pagriezienu vai veic apgriešanās manevru.

Šīs tehnoloģijas debija Eiropā notiks martā, 2020. gada Ženēvas autoizstādē.

"Lexus Baltic" vadītājs Raigo Kaseorgs stāsta, ka "Lexus" turpina īstenot savu apņemšanos, proti, padarīt saviem klientiem pieejamas modernizētas tehnoloģijas, tādējādi sasniedzot augstāku drošības un ērtības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijas zinātnieki var palīdzēt vietējai zivrūpniecībai

Mārtiņš Šabovics, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidēji Latvijā uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm tiek veikti 5,3 klikšķi, kas ir par 0,4 klikšķiem mazāk kā pirms gada. Lai gan tradicionālos reklāmas banerus Latvijā joprojām izmanto biežāk, interaktīvo kampaņu CTR ir krietni ievērojamāks, liecina interneta pētījumu uzņēmuma Gemius jaunākais gemiusAdMonitor pētījums.

Kā vēsta Gemius AdMonitor pārskats par 2018. gada pirmo pusi, Latvijas CTR (click-through rate) rādītājs jeb reklāmas klikšķu skaitu uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm ir 0,53% un tas nozīmē, ka vidēji uz katriem parādītajiem 1000 reklāmas baneriem tiek izdarīti 5,3 klikšķi. Savukārt visbiežāk klikšķus uz reklāmām veic Ukrainā (1,15% jeb aptuveni 1,2 klikšķi uz 1000 baneriem), Polijā (0,92% jeb aptuveni 9,2 klikšķi) un Turcijā (0,88% jeb aptuveni 8,8 klikšķi).

Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem pārskatiem, klikšķu skaits Latvijā samazinās, jo 2016. gada pirmajā pusē Latvijas CTR rādītājs bija 0,78%, taču jau gadu vēlāk jeb 2017. gada pirmajā pusē CTR skaits bija krities uz 0,69%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropas latviešu uzņēmējus aicina uz otro virtuālo tikšanos

Db.lv, 16.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ notiks otrā Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālā tikšanās, kurā atkal aicināts piedalīties ikviens Latvijas izcelsmes uzņēmējs un vienkārši uzņēmīgs, radošs cilvēks vai savas jomas profesionālis.

Pasākuma mērķis ir uzņēmēju sadarbības tīkla veidošana visas Eiropas mērogā. Pirmā saslēgšanās janvārī radīja tik lielu interesi, ka virtuālās platformas kapacitāte izrādījās par mazu, lai aptvertu visus interesentus. Tika nolemts šādas tikšanās organizēt regulāri, apmēram reizi divos mēnešos.

Eiropas latviešu uzņēmējus aicina tikties pirmajā virtuālajā saietā 

Šonedēļ notiks pirmā Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālā tikšanās. Tajā aicināts piedalīties...

Otrais virtuālais saiets notiks 18. martā. Tīklošanos rīko "Ekonomiskā Sadarbība un Investīcijas Latvijai" (#esiLV), kas veidota kā ārvalstīs darbojošos Latvijas izcelsmes uzņēmēju un nozares profesionāļu un organizāciju kopiena pieredzes apmaiņai un biznesa partnerību veidošanai. Līdzīgi kā iepriekšējā reizē, dalībniekiem būs iespēja īsumā prezentēt sevi, savu piedāvāto produktu vai pakalpojumu un pastāstīt, kādu sadarbību šobrīd meklē.

Katrai virtuālās tikšanās reizei ieplānota arī kāda noderīga informācija saistībā ar uzņēmējdarbību, šoreiz virstēma – digitālais mārketings, galvenā lektore būs Katrīne Zane Geidmane, klientu piesaistes kampaņu un satura veidotāja, “LinkedIn” un zīmola stāstniecības konsultante ar plašu starptautisku pieredzi.

“Digitālajam mārketingam un tā iespējām nav robežu,” uzsver Katrīne Zane Geidmane. Viņa piebilst, ka daudzi nemaz nezina un neizmanto visas visas funkcijas un iespējas, kā arī nereti neiedomājas par neierastākiem digitālā mārketinga kanāliem: “Jāņem vērā, ka mūsdienās viss mainās neprātīgi strauji, arī sociālo tīklu auditorijas. Ir arvien vairāk cilvēku, kas izvēlas vispār vairs nebūt sociālajos tīklos, bet šī auditorija sasniedzama citādā ceļā. Pamatā vienmēr ir stratēģijas jautājums – kādai auditorijai gribam pavēstīt par savu produktu vai pakalpojumu, ko varam piedāvāt, ko vēlamies iegūt.”

Ar pieredzi un profesionāliem ieteikumiem dalīsies arī citas Latvijā un ārvalstīs dzīvojošas savas jomas profesionāles. Par digitālā mārketinga nozīmību sava uzņēmuma attīstībā stāstīs Dace Gaile, “All Thing Decor Ltd.” īpašniece Lielbritānijā – pirms četriem gadiem viņa sāka savu biznesu hobija līmenī, ieguldot vien pusotru mārciņu, bet nu tas ir globāls uzņēmums, labi zināms un atzīts Lielbritānijā.

Ar savu pieredzi dalīsies arī Latvijas uzņēmuma “Stila lampas” īpašniece Dagnija Meldere, kura savulaik pašmācības ceļā apguvusi iespējas, ko sniedz sociālie tīkli. Profesionāļa skatījumu sniegs starptautiska līmeņa mārketinga un zīmolvedības speciāliste Zane Vērdiņa, savukārt tekstu autore un komunikācijas speciāliste Zane Pudule dalīsies ar praktiskiem ieteikumiem un neparastākiem knifiem sociālo tīklu satura veidošanā.

Organizatori atzīst – kaut klātesamības sajūtu, tiekoties reāli, nekas nevar aizstāt, tomēr arī virtuāliem saietiem ir savi plusi – tajos var piedalīties ikviens jebkurā pasaules malā bez liekiem laika un naudas tēriņiem. Un, lai arī uzsvars tiek likts uz Eiropas latviešu uzņēmēju tīkla izveidošanu, daudzi no viņiem sadarbojas vai vēlas sadarboties arī ar Latvijas pārstāvjiem, tāpēc tīklošanās pasākumā aicināti piedalīties arī Latvijas uzņēmēji.

Pasākums notiks 18. martā plkst. 20.00 pēc Latvijas laika, dalība tajā ir bez maksas, pieteikties iespējams šeit. Video varēs noskatīties arī Eiropas latviešu apvienības (ELA) un #esiLV kanālos platformā “Youtube”, kā arī noklausīties #esiLV podkāstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Volkswagen Touareg ir spilgts mūsdienu produkts ar elegantu stāju, labām manierēm un virtuāliem risinājumiem, kas tik iespaidīgos apmēros pagaidām vēl nav redzēti nevienā citā premium SUV modelī

Kopš 2002. gada VW Touareg ir uz palikšanu ielauzies t.s. lielo premium SUV modeļu klubiņā, kur apgrozās tādas personības kā BMW X5, Audi Q7 vai Porsche Cayenne. Trešās paaudzes Touareg ir kļuvis vēl īpašāks auto, jo tam «zem ādas» paslēpts viss labākais un modernākais, kas šobrīd ir Volkswagen koncerna rīcībā, attiecīgi pārspējot tās iespējas, kas ir pat radniecīgajos Audi Q7 vai salīdzinoši nesen prezentētajā Porsche Cayenne modelī.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Vieglāks, lielāks, ērtāks un nesalīdzināmi digitālāks. Pirms divdesmit gadiem daudzās mājsaimniecībās Latvijā nebija tik daudz un tik lielu TV ekrānu, kādi tie ir jaunajā Touareg modelī. Par košo ekrānu izšķirtspēju un lielisko grafiku pat nerunāsim. Pēc iesēšanās salonā sākotnējais mulsums, ieraugot digitālo «raķešu palaišanas» vadības centru, drīz vien izzūd, jo saskarne ir ļoti intuitīva un lietošanas algoritms saprotams, tāpēc drīz vien visu var viegli manipulēt un sakārtot pēc paša vēlēšanās. Nestāstīsim, ko visu var uzinstalēt, pielāgot, personificēt, kādi tik elektroniskie palīgi nav Touareg rīcībā, tomēr nevar nepieminēt, ka beidzot arī Touareg jaunie krēsli ir kļuvuši īpaši draudzīgi pilota un blakussēdētāja mugurām, par ko ir saņēmuši vācu muguras dakteru īpašo AGR sertifikātu. Tajos sēdēšana patiešām ir patīkama. Pieliekot klāt daudzpusīgos regulējumus un pat masāžas funkcijas, ikviens pilots sajutīsies šeit īpaši gaidīts un apmīļots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ notiks pirmā Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālā tikšanās. Tajā aicināts piedalīties ikviens Latvijas izcelsmes uzņēmējs un ideju pilns cilvēks, lai gūtu atbalstu un iepazītu potenciālos sadarbības partnerus.

Pasākuma mērķis ir apzināt uzņēmīgus, darošus un radošus cilvēkus, lai sniegtu savstarpēju atbalstu, veicinātu apmaiņu ar kontaktiem, idejām un pieredzi, labās prakses piemēriem. Pirmā tikšanās paredzēta kā iepazīšanās pasākums un uzņēmējiem interesējošo tēmu apzināšana, jo turpmāk šādas tikšanās visas Eiropas mērogā domāts rīkot regulāri.

Organizatori atzīst – kaut klātesības sajūtu, tiekoties reāli, nekas nevar aizstāt, tomēr arī virtuāliem saietiem ir savi plusi – tajos var piedalīties ikviens jebkurā pasaules malā bez liekiem laika un naudas tēriņiem. Katrā saslēgšanās reizē plānota arī pievienotā vērtība – ikvienam dalībniekam noderīga informācija. Pirmajā tikšanās reizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvis iepazīstinās ar biznesa pirmsinkubācijas (PINK) un inkubācijas (INK) programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Mercedes-Benz līdz 2039.gadam plāno atteikties no iekšdedzes dzinējiem

LETA, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autoražotājs «Mercedes-Benz» pirmdien paziņoja, ka līdz 2039.gadam vēlas pārtraukt pārdot tradicionālos automobiļus ar iekšdedzes dzinējiem.

Uzņēmums norāda, ka līdz tam laikam tas plāno, ka tā visi pasaulē pārdotie jaunie automobiļi neradīs oglekļa izmešus.

«Mūsu mērķis ir 20 gadu laikā radīt jaunu vieglo automobiļu floti bez oglekļa izmešiem,» vēsta pašreizējais «Mercedes-Benz» izpētes nodaļas vadītājs Ola Kalleniuss, kurš nākamnedēļ «Daimler» priekšsēdētāja amatā aizstās Dīteru Ceči.

Kompānijas preses pārstāvis skaidroja, ka visi «Mercedes-Benz» modeļi 20 gadu laikā kļūs elektriski vai hibrīdi, taču pastāv arī citas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankas līdz nākamā gada beigām kredītlīgumos īstermiņa bāzes procentu likmes LIBOR aizstās ar citām bāzes likmēm, informē Finanšu nozares asociācijā (FNA).

"Līdz 2021. gada beigām Latvijas banku līgumos, kuros kā bāzes procentu likme ir izmantots īstermiņa procentu likmju indekss LIBOR (Londonas starpbanku tirgus likme), veiks izmaiņas un aizstās to ar alternatīviem indeksiem (etalonlikmēm), piemēram EURIBOR," norāda FNA.

Kredītlīgumā banka aizdod un klients aizņemas naudu. Par aizņēmuma izmantošanu tiek noteikta procentu likme, jo arī banka šo naudu par noteiktu maksu aizņemas no noguldītājiem, finanšu tirgos vai arī starpbanku aizdevumu veidā. Tādēļ kredītlīgumos tiek norādīta bāzes likme, kas atspoguļo bankai aizdotās naudas cenu, un bankas pievienotā procentu likme, kas atspoguļo gan bankas risku, gan izdevumus. Bāzes procentu likmes vēsturiski ir piesaistītas etalonlikmēm, kuru nosaukumā tiek lietota vārdkopa IBOR (Interbank Offered Rate), skaidro asociācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Evlab" ar 150 zīmola "Nextbike" velosipēdiem galvaspilsētā ir atklājis velosipēdu koplietošanas sezonu.

"Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs norāda, ka nomas velosipēdi ir pieejami lietotājiem visas vasaras un rudens sezonas garumā. Gadījumā, ja ziema būšot tikpat silta kā pērn, velosipēdi lietotājiem būs pieejami arī ziemas mēnešos.

Jau ziņots, ka SIA "Evlab" kļuva par vienu no trim 2019. gada Rīgas domes grantu programmas "Atspēriens" uzvarētājiem. Projekta ietvaros uzņēmums saņēma 25 000 eiro jaunu velosipēdu iegādei.

Trīs uzņēmumi Atspērienā tiek pie 75 000 eiro viedpilsētu risinājumiem 

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab»,...

"Plānu realizācija noteikti ir izdevusies. 150 velosipēdiem ir uzstādītas modernas rāmja slēdzenes, kas spēj precīzi parādīt savu atrašanās vietu gan klientiem pieejamības nolūkos, gan administrācijai drošības nolūkos. Ar grantu programmas "Atspēriens" palīdzību ir iegādāti arī 40 jauni velosipēdi. To piegāde Rīgā sagaidāma drīzumā - vēlākais augustā," stāsta "Nextbike" vadītājs.

"Nextbike" pilsētas ielās darbu uzsāka jūnijā, lai gan sākotnēji to bija plānots jau aprīlī. M. Blumbergs šo apstākli skaidro gan ar dažu sarežģītu birokrātisku procesu izpildes laiku, gan tehniskām pārmaiņām, bijusi jūtama arī pandēmijas ietekme.

Klientu ērtībai un velosipēdu pieejamības veicināšanai, sadarbībā ar inženieriem un pilsētplānotājiem "Grupa 93", tika izstrādāta "brīvā zona" jeb "flexzone", kur klientiem tagad ir iespēja pabeigt nomu ārpus "oficiālas" stacijas, par to piemaksājot papildu 1 eiro, norāda M.Blumbergs, kura sākotnējais mērķis jau pērn bija attīstīt koplietošanas velosipēdu infrastruktūru Rīgā.

Sixt velonomu Latvijā aizstās Nextbike 

Velosipēdu koplietošanas zīmola «Sixt» vietā Latvijā darbu sāks «Nextbike Latvia», kas nupat...

"Brīvās zonas" ieviešana ļauj pakalpojumam kļūt daudz pieejamākam – katram klientam tiek dota iespēja aizbraukt līdz savam galamērķim un tur atstāt velosipēdu, kas tālāk ir pieejams nākamajam lietotājam daudz tuvāk kā fiksētā stacijā.

Esošo staciju izvietojums esot balstīts uz klientiem jau ierasto izvietojumu no citiem gadiem. Ir nākušas klāt arī jaunas stacijas, kur novērots potenciāls pēc pieprasījuma. "Aktīvajiem velo nomas lietotājiem būs iespēja ietekmēt brīvo zonu robežas un staciju izvietojumu," piebilst vadītājs.

Tāpat arī nekustamo īpašumu attīstītājiem, apsaimniekotājiem un jebkuram uzņēmumam, kas vēlas uzlabot vidi sev apkārt un iedzīvotāju vai darbinieku veselību, ir iespēja ar līdzmaksājuma palīdzību nodrošināt velo koplietošanas staciju gandrīz jebkurā sev vēlamā vietā.

"Nextbike" pirmā sadarbība stacijas izveidē ar citu uzņēmumu īstenota kompleksā "Business Garden" Rīgā, Pārdaugavā. Velo koplietošanas stenda pieejamība objektā tiks nodrošināta tuvākajā laikā. Šāda un citu mobilitātes pakalpojumu piedāvāšana biroju kompleksā palīdzējusi arī papildus punktu iegūšanai starptautiskā ilgtspējīgas būvniecības sertifikāta LEED augstākās - platīna kategorijas saņemšanai.

"Gan no pilsētplānošanas viedokļa, gan no pašvaldības pārvaldības viedokļa, gan arī no katra atsevišķa iedzīvotāja personīgā viedokļa, velosipēds un velosipēda pieejamība ir kā tāda "brīnumnūjiņa" - instruments dažādu situāciju efektīvai uzlabošanai," teic "Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs.

"Nextbike Latvija" pagaidām ir vienīgais šāda pakalpojuma sniedzējs valstī. "Lai arī pēdējos divos gados ir strauji paplašinājusies koplietošanas servisu daudzveidība (elektroskūteri, mopēdi un citi), tomēr no ilgtspējības, efektivitātes, vides aizsardzības, veselības un vēl daudziem citiem aspektiem – velosipēds ir galvas tiesu pārāks," teic M. Blumbergs

Arī tūristi ir ļoti nozīmīgs koplietošanas velosipēdu klientu segments. "Pandēmija, protams, ietekmē kopējo tūrismu plūsmu un paredzam, ka ceļošanas ierobežojumu dēļ ārzemju tūristi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, mazāk izmantos velo nomas pakalpojumus Rīgā, taču paredzam arī to, ka velo koplietošana kļūs daudz populārāka vietējo iedzīvotāju vidū, jo ir novērojama tendence, ka iedzīvotāji meklē alternatīvas sabiedriskajam transportam," uzskata vadītājs. Viņš piebilst, ka sadarbība ar pašvaldībām ir tā, kas veicinās tieši vietējo lietotāju skaita pieaugumu.

Lai pārvietotu velosipēdus starp stacijām, kā arī lai pārbaudītu to tehnisko stāvokli, uzņēmuma tehniskais dienests veic regulāras apgaitas. Līdz ar to katrs velosipēds ne retāk kā reizi 3 dienās tiek pārbaudīts, apkopts, notīrīts un dezinficēts, norāda vadītājs. Tāpat viņš aicina lietotājus arī pašiem rūpēties par savu drošību un veselību, regulāri mazgājot rokas un ievērojot arī citas pandēmijas laikā noteiktās personīgās higiēnas prasības.

"Nextbike" ir viens no koplietošanas velosipēdu sistēmas izstrādātājiem, kas darbojas globālā tīklā vairāk nekā 200 pilsētās, vairāk nekā 26 valstīs visā pasaulē. Visā pasaulē ir 7 miljoni reģistrētu "Nextbike" lietotāju.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Atspēriens piešķirs 25 000 eiro grantus radošiem un inovatīviem uzņēmumiem 

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens"....

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Slēgs Narvas spēkstacijas energoblokus

Armanda Vilcāne, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada laikā Eesti Energia iecerējusi slēgt vecākos Narvas spēkstacijas energoblokus ar kopējo jaudu 600 megavatu apjomā

Eesti Energia meitas uzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers skaidro, ka daļēji šīs enerģijas ražošanas vienības aizstās jaunais Auveres spēkstacijas energobloks, kas darbu sāka šā gada septembrī.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lēmums par šo energobloku slēgšanu tika pieņemts jau pirms vairākiem gadiem, jo tajos izmantotās tehnoloģijas ir novecojušas un sniedz zemāku efektivitāti nekā jaunākas spēkstacijas, norāda J. Bethers. «Vecajiem energoblokiem ir noteikts stundu limits, kas nosaka, cik ilgi tie var darboties. Attiecīgi konkrētie energobloki tiks slēgti pēc šo darbības stundu iztērēšanas. Pašlaik enerģijas ražošanā notiek paaudžu maiņa, kā rezultātā savu laiku nokalpojušās tehnoloģijas aizvieto jauni un daudz efektīvāki risinājumi, ko sevī ietver Auveres spēkstacija,» atzīmē Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš stāsta, ka Auveres spēkstacijas būvniecība ilga astoņus gadus un šī ir unikāla spēkstacija ar augstu efektivitāti, kas spēs nodrošināt enerģiju nākamajām divām attīstības paaudzēm Igaunijā. «Būtisks uzlabojums ir arī Auveres spēkstacijas mazais izmešu līmenis, kas ir daudzkārt zemāks nekā vecajos energoblokos. Tāpat jāuzsver, ka Auveres spēkstacija spēj gadā saražot 2,2 teravatstundas elektroenerģijas, kas sedz 25% no Igaunijas kopējā enerģijas patēriņa. Šāda mēroga jaunuzcelta spēkstacija Ziemeļvalstu un Baltijas tirgū pēdējo reizi tika atvērta pirms desmit gadiem Malmo, Zviedrijā. Šī stacija kā kurināmo izmanto dabasgāzi, darbojoties ar 450 megavatu jaudu,» uzsver J. Bethers, piebilstot, ka Auveres spēkstacijā izmantotās tehnoloģijas ļaus līdz pat pusei no nepieciešamā kurināmā aizstāt ar biomasu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.aprīlī atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalā jāmaksā nodeva divu eiro apmērā. Šogad caurlaižu automātos pie iebraukšanas Jūrmalā Priedainē un Vaivaros ar skaidru naudu norēķināties vairs nevarēs – tajos būs iespējams maksāt tikai ar karti vai bezkontakta maksājumu līdzekļiem.

Skaidras naudas norēķini, iebraucot pilsētā, atcelti, lai veicinātu ātrāku caurlaižu iegādi. Skaidras naudas norēķini bieži rada kavēšanos caurlaižu punktos – monētas mēdz iesprūst, kā arī reizēm automātos tiek iemesti nepiemēroti priekšmeti, kā rezultātā automāti uz laiku pārstāj funkcionēt.

Ar skaidru naudu par caurlaidi joprojām varēs samaksāt caurlaižu automātos pilsētā: pie lielveikala “Rimi” Lielupē, pie Dzintaru koncertzāles, Majoru stāvlaukumā un pie Dubultu stacijas.

Pašvaldība aicina braucējus caurlaides iegādāties elektroniski pilsētas portālā vai ar “Mobilly” starpniecību.

Par caurlaidi var samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tajā datumā, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā, līdz plkst.23:59, vai pirms tam. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā var iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā, kuram caurlaide iegādāta. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, precīzi jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Caurlaide derīga tikai konkrētam transportlīdzeklim, kura reģistrācijas numurs ir norādīts, pērkot caurlaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Baņķieris: Skaidra nauda pasaulē varētu izzust vienas līdz divu paaudžu laikā

LETA, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidra nauda pasaulē varētu izzust vienas līdz divu paaudžu laikā, prognozē «OP Corporate Bank» Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

«Pasaulei kopumā tas, visdrīzāk, ir vienas līdz divu paaudžu jautājums. Lai gan mums skaidra nauda liekas kā kaut kas pats par sevi saprotams, jaunajai paaudzei, kas pieradusi socializēties, izmantojot internetu, tiešsaistes norēķini, visdrīzāk, šķitīs daudz dabiskāki par darbošanos ar monētām un banknotēm,» teica Prikšāns.

Vienlaikus «OP Corporate Bank» eksperti atzīmēja, ka, piemēram, Zviedrijā šobrīd 15% maksājumu tiek veikti skaidrā naudā. Līdz ar to jau nākamo 10-15 gadu laikā Skandināvijā ir iespējama pāreja uz tikai bezskaidras naudas izmantošanu.

Tāpat bankas eksperti norādīja, ka pasaulē aizvien pieaug virtuālās naudas «Bitcoin» popularitāte, un paplašinās tās izmantošanas iespējas, lai norēķinātos par precēm un pakalpojumiem. Taču būtisks izaicinājums ir straujās kriptovalūtas vērtības svārstības. Šis naudas piedāvājums veidojas ļoti atšķirīgi no naudas piedāvājuma pasaules tradicionālajā banku sistēmā, kur ASV, Eiropas un citu centrālo banku monetārajai politikai ir būtiska nozīme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, transportlīdzekļu darījumiem nebūs sākotnēji piedāvāto samazināto skaidras naudas griestu

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, skatot priekšlikumus grozījumiem nodokļu un nodevu likumā. Vienlaikus tika nolemts, ka nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2019. gada 1. maijam – un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, šie nosacījumi būs spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim, bet ar 2020. gada 1. janvāri arī šiem nebeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.

Auto darījumi bez izņēmuma

Saeimas atbildīgās komisijas deputāti arī atbalstīja atteikšanos no sākotnēji iecerētās idejas par transportlīdzekļu darījumiem noteikt skaidras naudas griestus 1500 eiro apmērā. DB jau vēstīja, ka

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Komentāri

Pievienot komentāru