Likumi

Valsts pretim nāks tikai viena dalībnieka SIA


Māris Ķirsons, 21.05.2015

Jaunākais izdevums

Viena dalībnieka kapitālsabiedrības atbrīvos no obligātas došanās uz Uzņēmumu reģistru; LTRK priekšlikumus šādu pretimnākšanu izrādīt visām kapitālsabiedrībām neskata

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmums, izskatot grozījumus Komerclikumā. LTRK atbildīgajai komisijai bija iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Komerclikumā, paredzot šādus aspektus: 1) pamatkapitāls var būt arī ar centiem, 2) Uzņēmumu reģistrs automātiski Komercreģistra sistēmā veic izmaiņas pēc likumā noteiktā valūtas kursa, 3) uzņēmuma īpašnieks groza pamatkapitālu no latiem uz eiro tikai tad, kad dodas uz Uzņēmumu reģistru grozīt statūtus citā sakarā. Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka aicināja šo piedāvājumu atstāt bez izskatīšanas, jo komisijā tas saņemts tikai 18. maijā, bet runa bijusi par to daudz ātrāku iesniegšanu arī Tieslietu ministrijai un Saeimas Juridiskajam birojam. Tā kā no LTRK neviens uz Saeimas komisijas sēdi ieradies nebija un izteikto priekšlikumu iestrādāšanu Komerclikuma grozījumos neaizstāvēja, tad arī diskusijas par tiem īsti nebija.

Visiem nevar

Saeimas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš aicināja Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra pārstāvjus izteikt savu viedokli par LTRK piedāvājumu. Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļas vadītāja Baiba Lielkalne atzina, ka vairāku dalībnieku kapitālsabiedrībām automātiska latu denominācija uz eiro rada risku par proporcionalitātes saglabāšanu starp dalībniekiem, tāpēc šāds risinājums nav atbalstāms. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vēstulē parlamentāriešiem gan atgādināja, ka pāreju no latiem uz eiro iespējams nodrošināt daudz vienkāršāk un «nesāpīgāk». «Ir izveidojusies situācija, ka nepārdomātu likuma izmaiņu rezultātā vairāk nekā 100 tūkstošiem kapitālsabiedrību ir jātērē savs laiks un nauda bezjēdzīgām birokrātiskām darbībām tā vietā, lai rūpētos par sava biznesa attīstību,» uzsvēra J. Endziņš. Viņš atgādināja, ka kopējie zaudējumi biznesam no agrāk pieņemtā lēmuma ir mērāmi miljonos, jo jātērē laiks, kā arī jāmaksā gan juristiem, gan notāriem.

Visu rakstu Valsts pretim nāks tikai viena dalībnieka SIA lasiet 21. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Dalībnieku «šķiršanās» ar tiesas lēmumu

Māris Ķirsons, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA dalībnieku «šķiršanās» sāk iezīmēties jauna, bet likumīga, līdz galam neatklāta Komerclikumā paredzēta iespēja.

Tas ir dalībnieka lojalitātes pārkāpums, nodarot būtisku kaitējumu sabiedrības reputācijai. Pastāv gan risks, ka šo procesu kādu brīdi «pavadīs» ziņas par reiderismu.

Lai arī Komerclikumā jau kopš tā pieņemšanas brīža ir norma par SIA dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, pamatojoties uz tās prasību, tomēr salīdzinoši maz ir dzirdēts par šāda veida prasībām, kuras tiesa būtu apmierinājusi. Skaidrojums šādai situācijai varētu būt tas, ka dalībnieka izslēgšanas prasības ierobežo Satversmē paredzētās tiesības uz īpašumu un pastāvēja uzskats, ka jābūt nodarītam būtiskam kaitējumam, kas ir izsakāms naudas izteiksmē. Lai arī konkrēto kopējo šādu lietu skaits nav zināms, tomēr ZAB Primus partneris Mārtiņš Mežinskis atzīst, ka viņš piedalījies vairākās šādās tiesvedībās, kurās tiek lūgta dalībnieka izslēgšana no sabiedrības. «Situācija ir mainījusies pēc tam, kad Augstākā tiesa plašāk skaidrojusi Komerclikuma 195. panta saturu. Līdz šim pastāvēja uzskats, ka kaitējumam ir jābūt izsakāmam naudas izteiksmē, bet pēdējos man zināmajos Augstākās tiesas spriedumos tiesa ir skaidrojusi, ka tas var izpausties arī kā būtisks kaitējums sabiedrības reputācijai,» secina M. Mežinskis. Viņaprāt, perspektīvā šādu tiesvedību varētu kļūt vairāk. Pēc SIA Lursoft datiem šā gada septembra sākumā juridiski «dzīvas» ir vairāk nekā 153 tūkst. SIA, bet tādu skaits, kur kādam no dalībniekiem – fiziskām personām – pieder mazāk par 50% kapitāldaļu, ir 16,43 tūkst. (10,7% no visa SIA kopējā skaita).

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

111 000 vietā obligāti jānāk tikai 27 000

Māris Ķirsons, 09.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko trīs mēnešu laikā Uzņēmumu reģistrā obligāti būs jāierodas 27 462 SIA un jāiesniedz izmaiņas dalībnieku reģistra ierakstā atbilstoši antireiderisma prasībām , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāda situācija veidosies tad, ja Saeima akceptēs valdības sagatavotos grozījumus Komerclikumā. Pēc Uzņēmumu reģistra ziņām dalībnieka reģistra nodalījumu līdz šim vēl nav iesniegušas 111 664 SIA, bet, izdarot attiecīgos grozījumus, 90 dienu laikā pa galvu pa kaklu uz reģistru nebūtu obligāti jādodas 84 202 viena īpašnieka SIA jeb 75% no visām SIA, kurām šis pienākums jāveic līdz šā gada 30. jūnijam. Savukārt divu vai vairāk dalībnieku SIA uz Uzņēmumu reģistru šajā laikā būs jādodas. Kopumā šādu SIA skaits ir 27 462 jeb teju 25% no kopējo SIA skaita, kuras nav iesniegušas dalībnieka reģistra nodalījumu atbilstoši 2013. gada 1. jūlijā spēkā stājušamies grozījumiem Komerclikumā. Saistībā ar pāreju uz eiro visām kapitālsabiedrībām, kuru pamatkapitāls izteikts latos, līdz 2016. gada 30. jūnijam UR jāiesniedz ar pāreju uz eiro saistītie dokumenti. Izmaiņas Komerclikumā paredz, ka UR veiks automātisku denomināciju viena dalībnieka SIA, kas nebūs iesniegušas ar eiro ieviešanu saistītos dokumentus UR līdz likumā noteiktajam gala termiņam – 2016. gada 30. jūnijam. Kopumā šāda procedūra jāveic 93 489 SIA, bet, Saeimai pieņemot grozījumus, tas vairs obligāti nebūtu jādara 74 529 viena dalībnieka SIA, kurās nav riska, ka denominācijas rezultātā kādam no īpašniekiem pieaugtu ietekme uzņēmumā. DB jau raksrījis, ka viena dalībnieka SIA aktuālo dalībnieku reģistru varēs iesniegt UR jebkurā laikā (tomēr šāds pienākums iestājas, ja tiek veiktas citas būtiskas izmaiņas, kas skar daļu pāreju vai izmaiņas pamatkapitālā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Viena dalībnieka SIA uz reģistru ar varu nedzīs

Māris Ķirsons, 31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena īpašnieka SIA nevajadzēs veikt pamatkapitāla denomināciju no latiem uz eiro, kā arī nevajadzēs izdarīt izmaiņas dalībnieku reģistra ierakstā atbilstoši antireiderisma prasībām, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Komerclikumā, kurus valdība varētu izskatīt jau šodienas sēdē. Uzņēmēji šo ideju vērtē atzinīgi un cer, ka Saeima tos nenoraks. «Alleluja! Beidzot pretimnākšana uzņēmējiem. Labāk vēlāk, kā nemaz,» tā jaunumu vērtē SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Viņš jau esot ar šo problēmu saskāries. «Tas ir murgs, ka visiem viena īpašnieka SIA jāskrien uz reģistru un kaut kas jāmaina dalībnieku reģistrā vai pamatkapitāls jādenominē,» norāda J. Griķis. Viņaprāt, šādu risinājumu varēja pieņemt arī ātrāk, nekā dažus mēnešus, pirms kārtējā termiņa beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Komerclikuma prasības izpildījuši 38% uzņēmumu

Dienas Bizness, 02.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz Komerclikumā noteiktajam termiņam – 2015.gada 30.jūnijam – pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu iesniegušas 13 038 jeb 38% divu vai vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam, informē Uzņēmumu reģistrā (UR).

Saskaņā ar Komerclikuma aktuālo redakciju līdz 2015.gada 30.jūnijam pirmais dalībnieku reģistra nodalījums UR bija jāiesniedz visām divu un vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam.

«Reformas mērķis, sabiedrībām iesniegt dalībnieku reģistra nodalījumu, ir cīnīties ar reiderisma gadījumiem, lai veidotu drošu un uzticamu uzņēmējdarbības vidi, nevis „iztīrīt” reģistrus. Nereti sabiedrībā izskanējis viedoklis, ka Komerclikuma grozījumi, atceļot reformu viena īpašnieka SIA, turpinās attīstīt neaktīvo uzņēmumu pastāvēšanu, šajā sakarā jāatgādina, ka ir citi mehānismi, kas ļauj cīnīties ar neaktīvajiem uzņēmējiem un izbeigt to pastāvēšanu,» atgādina UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Premjerministrs atbild uz DB lasītāju jautājumiem:

Runājot par valsts enerģētikas politiku, saistībā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Kāda ir jūsu nostāja un vīzija?

Ir revolucionāri priekšlikumi par daudzām lietām- lauzt, likt, atcelt, bet galvenais ir saglabāt veselo saprātu. OIK licenču izdošanas sakarā es varētu teikt, ka pēc lielas balles nāk lielas paģiras. Es lasu, piemēram, kādas partijas līdera Jura Pūces izteikumus Twitter, ko valdība darot, kas notiekot, OIK ir lamuvārds. Pūces kungs, ap 600 OIK licenču ir izsniegtas ar jūsu parakstu! Tas spilgti ilustrē lielo OIK balli. Par to visu, protams, tagad var pašausmināties un skatīties, kur, kuram prāts bijis tādus vai citādus lēmumus pieņemot, kas atļāva būvēt arī ļoti neefektīvas stacijas. Tas ir absurds, kas tagad ir jāsavāc, taču tādi bija likumi, tādi bija Ministru kabineta noteikumi, uzņēmēji ieguldīja naudu, ņēma kredītus un atbilstoši esošajai likumdošanai veidoja savu biznesu. Tagad mēs par to maksājam. Taču sākotnējais manas valdības uzstādījums ir bijis, ka mēs ne par mata tiesu nevaram atļauties pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, jo Latvijas lielākie ražotāji, piemēram, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas Finieris ir tie, kuros es ieklausos visvairāk. Viņiem ir liels elektrības patēriņš un viņi maksā par to augstu cenu. Tāpēc tagad, sadalot tā saukto plūdu naudu, mēs varēsim par kādiem 13% pazemināt elektrības cenas visiem, vienlaikus ar lieliem strīdiem ieviešot drakoniskus noteikumus tiem, kas savas elektrības stacijas vēl nebija uzcēluši. Viņi šobrīd ir neapskaužamā kara situācijā, jo kontrole nepieļaus ne vismazāko neizpildi. Tajā pašā laikā OIK maksāšanas līgumi ir noslēgti līdz pat 2032. gadam. Es nezinu, kā ekonomikas ministrs ar lielo 24 cilvēku darba grupu tiks ar OIK jautājumu galā, bet valdība katru mēnesi monitorēs situāciju un līdz septembrim šai darba grupai ir jādod atbilde, kas notiks ar esošajām stacijām un kā mēs no šīs situācijas iziesim. Nākotnes zaļās enerģijas uzņēmējiem gan es pagaidām nevaru atbildēt, ko Latvija šajā jomā varēs. Esmu dzirdējis, ka šobrīd jau ir, piemēram, vēja tehnoloģijas, kas var strādāt bez subsīdijām. Vēl mazliet progress un tā lieta aizies, līdz ar to es negribu teikt, ka Latvija atsakās no atjaunojamās enerģijas, bet vienmēr ir jāpasaka arī, kurš par to maksās un kā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 13.jūnijā, otrajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

Saskaņā ar komisijā atbalstītajiem priekšlikumiem fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas sasniegšanas.

Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežoti vairākkārt, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, komisijas sēdē atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saeimas komisija galīgā lasījumā atbalsta 2.līmeņa pensijas uzkrājuma mantošanu

LETA, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien izskatīšanai galīgajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.

Komisijā atbalstītais likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.

Likums paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, grozījumu izskatīšanas gaitā iepriekš atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia» un SIA «Tirdzniecības nams Kurši» piemērot 5,8 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Pirms šī lēmuma ar SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī SIA «Krūza» tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 milj. apmērā. Uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā SIA «Knauf» izplatītiem ģipša (t.sk. ģipškartona), kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un SIA «Norgips» izplatītam ģipškartonam.

Lietas izpētes laikā KP vērtēja SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia», SIA «Tirdzniecības nams Kurši» un SIA «Krūza» aizliegtu vienošanos esamību. Atbilstoši lēmumā konstatētam vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā, SIA «Knauf» un SIA «Norgips» nosakot mazumtirdzniecības cenas un to līmeni katram no mazumtirgotājiem, gan arī horizontālas karteļa vienošanās formā – mazumtirgotājiem panākot savstarpēju sapratni un uzturot saskaņotu cenu līmeni SIA «Knauf» un SIA «Norgips» precēm mazumtirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai mazākuma dalībnieki var paļauties uz Komerclikuma dalībnieku sapulces savlaicīgu sasaukšanu un norisi regulējošām normām?

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene; Raivis Znotiņš, jurists, Tark Grunte Sutkiene, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) «nanoūdens» lietā Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, trešdien mediju pārstāvjus informēja KP.

KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti «Rīgas satiksmei» kā pasūtītājam, bet «Savai arhitektūrai» kā iepirkuma pretendentam.

Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki - SIA «RS Baltic», SIA «Alchimica-Latvia», SIA «UKT Serviss», SIA «Vialeks» un SIA «HRM» - ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.

«Rīgas satiksme» nepiekrīt Konkurences padomes lēmumā konstatētajam pārkāpumam un to pārsūdzēs, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis. «Rīgas satiksme» uzskata, ka Konkurences padome nepareizi un pretēji Eiropas Savienības tiesu praksei ir interpretējusi tiesību normas, pārkāpumu saskatot faktā, ka viens no «Rīgas satiksmes» šobrīd jau bijušajiem darbiniekiem prettiesiski, savtīgos nolūkos, apzināti slēptā veidā sniedza atbalstu cenu aptauju dalībniekiem. Šāda «Rīgas satiksmes» darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcība šobrīd tiek vērtēta kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Konkurences padome nevērtēja «Rīgas satiksmes» kā tirgus dalībnieka spēju novērst konkrēto noziegumu, kas vienlaikus varētu būt radījis sekas konkurencei, kaut arī šāds izvērtējums ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu tirgus dalībnieka vainu. Līdz ar to «Rīgas satiksmes» ieskatā Konkurences padome ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kas balstīts kļūdainā konkurences tiesību normu interpretācijā, skaidro V.Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Visi par vienu vai katrs par sevi?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers šodien plānojis tikties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai pārrunātu izveidojušos tirdzniecības karu un pārspriestu varbūtējos risinājumus. ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins G20 tikšanās laikā Buenosairesā izteicies, ka gaida no Eiropas Savienības (ES) konkrētu piedāvājumu konflikta risināšanā, tikmēr no Eiropas vadītājiem izskanējis, ka ar pistoli pie krūtīm neesot iespējams vienoties.

Lai nu kā lietas turpmāk virzīsies, skaidrs ir tas, ka alojās tie, kas domāja, ka Baltā nama tviterfans pret Eiropu izdarīs kādus izņēmumus. Kā Donalds Tramps jau iepriekš pierādījis, viņš ir ne tikai gatavs «uzmest» Parīzes klimata vienošanos un Irānas kodolvienošanos, bet arī brīvi izpausties NATO samitā vai tiekoties ar citu pasaules lielvaru vadītājiem. Arguments, ka no tirdzniecības kara neviens nav ieguvējs, arī ne ASV, kur uzņēmumiem šo politspēlīšu dēļ tāpat pieaug izdevumi, šajā konkrētajā gadījumā var arī nestrādāt, ja vien Tramps jutīsies pārliecināts, ka ar šo soli izpilda savu Rust Belt reģiona vēlētāju gaidas. Politiskās ieguvējas no ASV un ES tirdzniecības kara varētu būt vienīgi Ķīna un Krievija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Komerclikuma prasības izpildījuši vien 30% uzņēmumu

Dienas Bizness, 08.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komerclikuma prasības izpildījuši ap 30% uzņēmumu. Šāda uzņēmēju aktivitāte prasību izpildē vērtējama kā nepietiekama, tāpēc, lai informētu uzņēmējus par aktuālajām prasībām un palīdzētu dokumentu sagatavošanā, Uzņēmumu reģistrs (UR) atklāj informatīvo kampaņu Uzņēmēj, sakārto papīrus!, informē UR pārstāve Evija Ivdra.

Lai gan grozījumi Komerclikumā atvieglos prasību izpildi aptuveni 80% uzņēmumu, ir jādomā par atbalstu tiem, kuriem šie grozījumi nav saistoši - norāda UR pārstāvji. Tieši tāpēc tiek uzsākta informatīvā kampaņa, kuras mērķis ir ne tikai informēt uzņēmējus par aktuālajām prasībām, bet arī veidot izpratni par to nepieciešamību un sniegt atbalstu dokumentācijas sagatavošanā. Kampaņas ietvaros plānotas dažādas aktivitātēs gan virtuālajā vidē, gan klātienē - kampaņas informatīvajā vietnē www.sakartopapirus.lv tiks apkopota visa informācija vienuviet, tiks sagatavots plašs informatīvo materiālu klāsts atbalsta sniegšanai - video pamācības, bukleti u.c., nodrošinātas konsultāciju dienas un semināri deviņās Uzņēmumu reģistra reģionālajās nodaļās - Rīgā, Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Saldū, Valmierā un Ventspilī u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KP konstatē neatļautu darbību saskaņošanu starp biroja tehnikas apkopes un piegādes veicējiem

Db.lv, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) konstatējusi pretlikumīgu, vairākkārtēju darbību saskaņošanu starp biroja tehnikas apkopes un piegādes veicējiem SIA «TOMEGA» un SIA «BTK.LV», informē KP.

Par apzinātu konkurences kropļošanu publisko iepirkumu procedūrās KP piemēroja SIA «TOMEGA» naudas sodu 33 268 eiro. Sakarā ar otra pārkāpuma dalībnieka likvidāciju uzņēmumam naudas sods netika piemērots.

KP uzsāka izmeklēšanu, jo iestādes rīcībā bija informācija par iespējamām saskaņotām darbībām starp vairākiem tirgus dalībniekiem, kas piedalās iepirkumu procedūrās par biroja tehnikas piegādi, apkopi, remontu un izejmateriālu piegādi. Lietas izpētes laikā KP guva apliecinājumu tam, ka konkurentu aizliegtā vienošanās jeb kartelis ir īstenots vairākos iepirkumos, tajā skaitā Kultūras ministrijas un SIA «Talsu namsaimnieks» cenu aptaujās un SIA «Rīgas satiksme» iepirkumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pamatkapitāla pāreju uz eiro viena īpašnieka SIA paredzēts veikt automātiski

Dienas Bizness, 06.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazinot slogu uzņēmējiem, plānots, ka Uzņēmumu reģistrs (UR) varēs lemt par automātisku pamatkapitāla pāreju uz eiro viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA). Šādu lēmumu trešdien, 6.maijā, atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, pirmajā lasījumā skatot grozījumus Komerclikumā, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima pirms diviem gadiem pieņēma izmaiņas šajā regulējumā, kas paredzēja cīņu pret reiderismu jeb uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu, kā arī noteica pienākumu uzņēmumiem līdz 2016.gada 30.jūnijam iesniegt UR ar pāreju uz eiro saistītos dokumentus.

Deputāti šodien atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz viena dalībnieka SIA automātisku pamatkapitāla pāreju no latiem uz eiro, ja uzņēmums līdz nākamā gada 30.jūnijam neiesniedz izmaiņām nepieciešamos dokumentus. Šādā gadījumā UR pārrēķinās uzņēmuma ierakstīto pamatkapitālu eiro.

UR pārstāvji informējuši, līdz šim tikai 16 procenti no visām šāda veida SIA ir iesniegušas pieteikumu pamatkapitāla pārejai uz eiro. Tieši viena dalībnieka SIA veido 80 procentus no visām SIA. Ja izmaiņas nepieņemtu, tad vairāk nekā 93 tūkstošiem uzņēmumu būtu jāsteidzas uz UR veikt grozījumus, taču pēc grozījumu pieņemšanas tas vairs obligāti nebūs jādara vairāk nekā 74 tūkstošiem SIA, kurās nav riska, ka pārejas rezultātā kādam no īpašniekiem pieaugtu ietekme uzņēmumā, norādījuši UR pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzzini, kuri uzņēmumi tikuši konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 otrajā kārtā!

Lelde Petrāne, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Arogance kā reformas priekšnosacījums

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 25.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (Briselē) Latvijas fiskālo līkloču un tostarp nodokļu reformas izvērtējumā paudusi līdzīgas bažas, kas nav noslēpums arī Rīgā. Proti, pēc EK izplatītā dokumenta, valsts budžets pakļauts nopietnam riskam – budžeta deficīta palielinājumam. EK tonis ir brīdinošs – ja nepratīsimies samazināt budžeta deficītu, tad nākamā gada valsts budžetu EK varot nesaskaņot.

Būtiskākais komisijas arguments, kāpēc reforma sit pa budžeta deficītu, pašsaprotami ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums trīs procentu vērtībā. Tāpat neapliekamā minimuma palielināšana un citi reformas pasākumi, EK ieskatā, mūsu valsts budžetam godu nedara. EK mūsu politiķu un sociālo partneru izloloto reformu nozākājuši, apsaucot to par dārgu, prociklisku, regresīvu. Kamēr EK apsmej mūsu valsts vadītāju pārliecību, ka labākais kompensējošais pasākums būs ekonomiskā izaugsme, pašmāju valstsvīri ir sevišķi pieķērušies šai tēzei. Tikmēr EK uzsver, ka, neliekot pretim nodokļu reformas pasākumu īstenošanai pietiekamus kompensējošos mehānismus, pieņēmumi par ekonomikas un fiskālo prognozi var izrādīties atrauti no realitātes. Zināmā mērā EK pat pauž bažas, ka Latvijas ekonomiku, kas izrāda zināmu aktivitātes līmeni, reforma varētu piededzināt. Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumi pieprasa, lai Latvijas strukturālais deficīts 2018. gadā nepārsniegtu 1,7% no iekšzemes kopprodukta, taču līdz ar reformas īstenošanu bez kompensējošo mehānismu spilvena strukturālais deficīts nākamgad var uzrāpties līdz 2,4% no IKP (šogad – 1,1%). Tādējādi Finanšu ministrijai atkal tiek bāzti acīs kompensējošie mehānismi, par kuriem troksni taisa arī pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par veikalu tīkla «top!» pārstāvošā uzņēmuma SIA «Iepirkumu grupa» vienu no dalībniekiem kļuvis Rēzeknē reģistrētais mazumtirgotājs SIA «Lekon», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Saskaņā ar 17.decembrī komercreģistrā ierakstītajām izmaiņām, SIA «Lekon» kļuvis par 3,2649% SIA «Iepirkumu grupa» pamatkapitāla daļu īpašnieku.

SIA «Lekon» daļas ieguvis īpašumā no cita SIA «Iepirkumu grupa» dalībnieka - AS «LPB», kuras līdzdalība SIA «Iepirkumu grupa» pamatkapitālā samazinājusies no 18,92278% uz 15,65788%.

Pārējie SIA «Iepirkumu grupa» dalībnieki un to līdzdalība uzņēmumā palikusi līdzšinējā. SIA «Iepirkumu grupa» lielākas dalībnieks ar 27,90% kapitāldaļu ir SIA «Firma Madara 89», 13,90% kapitāldaļu īpašnieks ir SIA «Gabriēla», SIA «Diāna» pieder 11,84% daļu, savukārt uzņēmumiem SIA «Madara 93», SIA «Dekšņi», SIA «Krista-A», SIA «Lars Limited» un SIA «Marksmens» katram pieder zem 10% SIA «Iepirkumu grupa» pamatkapitāla daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksporta un inovācijas balvai 2015 otrajā kārtā izvirzīti 32 uzņēmumi

Dienas Bizness, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2015 četrās kategorijās iesniegti 105 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Konkursa otrajai kārtai izvirzīti 32 uzņēmumi, informē LIAA.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: AS ABLV Bank, SIA Atea Global Services, SIA Bio-Venta, Graanul Invest, SIA Kreiss, SIA Livonia print, SIA Nordic Homes, IK Rešetilovs un Co, AS SAF Tehnika.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA D Dupleks, SIA El Prod, SIA Glamoralle, SIA Infogram, SIA Preco, SIA Premium chocolate, SIA Rotons, SIA Velo sock, SIA Vizulo.

Konkursa kategorijā Importa aizstājējprodukts 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA Centre composite (aviācijas inženierpakalpojumi), SIA D Dupleks (gludstobra ložu munīcija), SIA Dizaina papīrlietas (Purpurs grāmatu sērija Etno), SIA GIGI Bloks (GIGI Bloks lielizmēra rotaļkluči), SIA Hebe (bērnu apģērbi), SIA LAT eko food (mammas gardais biezpiens Rūdolfs), SIA Linum color (Paint Eco beices), SIA MILZU! (graudaugu pārslas MILZU!), SIA Vizulo (āra un iekštelpu gaismekļu produktu līnijas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdības pretimnākšana SIA

Māris Ķirsons, 01.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena dalībnieka SIA atbrīvos no obligātas došanās uz Uzņēmumu reģistru, iegūs gan uzņēmēji, gan arī valsts, jo nebūs jātērē nauda un laiks, Saeimai jāpieņem grozījumi Komerclikumā

To paredz valdības sēdes lēmums. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka ar Komerclikuma grozījumiem vairāk nekā 80% komersantu tiks atvieglota dzīve. «Tas ir ieguvums gan biznesam, gan arī valsts pārvaldei, jo ne vieniem, ne otriem nav jātērē resursi (miljoniem eiro) – vieniem, lai sagatavotu dokumentus, otriem, lai tos pārbaudītu un iereģistrētu,» tā LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš arī pauž nožēlu par to, ka šādu risinājumu viena dalībnieka SIA jau neatrada agrāk, kad tika izdarīti attiecīgi labojumi Komerclikumā.

Plašāk lasiet rakstā Valdības pretimnākšana SIA trešdienas, 1. aprīļa, laikrakstā Dienas Bizness (5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

11 mežizstrādes uzņēmumi par vienošanos iepirkumā saņem 70 tūkstošu eiro sodu

Žanete Hāka, 31.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) nolēmusi sodīt 11 uzņēmumus, kas ar vienu vai vairākiem konkurentiem bija saskaņojuši savus piedāvājumus AS Latvijas valsts meži kokmateriālu sagatavošanas iepirkumam.

Uzņēmumiem kopumā piemērots naudas sods 70 tūkstošu eiro eiro apmērā.

Izmeklēšanas ietvaros KP konstatēja, ka 2014.gadā AS Latvijas valsts meži izsludinātajā iepirkumā par kokmateriālu sagatavošanu un pievešanu līdz ceļam bojātu koku cirtēs piedalījās arī 11 uzņēmumi, kas savus piedāvājumus bija saskaņojuši ar vienu vai vairākiem konkurentiem, tādējādi veidojot četras kartelizētu piedāvājumu grupas. Ar informāciju par savu dalību iepirkumā bija apmainījušies šādi uzņēmumi: SIA Amils ar SIA Oga G; SIA RT Kadiķi ar SIA AN Priede; SIA Eko burkāns ar SIA Davos, SIA Riveros un SIA Consultation Office; SIA Roluks ar SIA LK Forest un IK LUUX.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ledus ir izkustējies? Konkurences pārkāpuma nodarīto zaudējumu atlīdzināšana

Autore - Māra Stabulniece, zvērināta advokāta palīgs, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene, 20.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Komentāri

Pievienot komentāru