Šogad beidzas vairāku valsts uzņēmumu vadītāju pilnvaru termiņš; ierēdņi vēl domā, kā turpmāk amatos tiks ieceltas uzņēmumu valdes un padomes, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Augustā pilnvaru termiņš beidzas Valsts nekustamo īpašumu valdes loceklim Jānim Valmanim, novembrī - Latvijas Proves biroja valdes priekšsēdētājam Pēterim Brangulim un Latvenergo valdes priekšsēdētājam Ārim Žīguram, un valdes locekļiem, DB informē ministrijās, kuru pārvaldībā ir šie uzņēmumi. Latvenergo valdē strādā arī Zane Kotāne, Uldis Bariss, Māris Kuņickis un Arnis Kurgs. Šobrīd jau tiek strādāts pie nolikumiem konkursam uz vakanto Latvijas Pasta valdes locekļa un diviem Latvijas Gaisa satiksmes valdes locekļa amatiem, atklāj Satiksmes ministrijā. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālisti vērtē pretendentu iesniegumus uz Vides investīcijas fonda divām vakantajām valdes locekļu vietām. Citu VARAM kapitālsabiedrību valdes locekļu amatu konkursi pašlaik netiek plānoti.
Kopš pērnā rudens kārtību, kādā jāveic kandidātu atlase valdes un padomes locekļu amatiem valsts kapitālsabiedrībās nosaka speciāla Ministru kabineta instrukcija, kas tika pieņemta, lai Latvija tuvotos korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošinot atklātu, godīgu un profesionālu valdes un padomes locekļu atlasi un profesionālu un kompetentu kapitālsabiedrību pārvaldes institūciju darbību. Kā zināms, Latvijā jau gadiem teju par sērgu uzskatāma «šoferu dēlu» pieņemšana amatā – neatkarīgi no pie varas esošām partijām situācija no gada uz gadu nav būtiski uzlabojusies.
Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta direktors Aleksis Jarockis DB apliecina – lemjot par valdes locekļiem, tā turēsies pie Ministru kabineta instrukcijas. Vienlaikus viņš atgādina, ka valdībai līdz 1. jūlijam ir jāizdod noteikumi par kārtību, kādā tiek nominēti kandidāti valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, un valdes locekļus valsts kapitālsabiedrībās, kurās ir izveidota padome. Tas izriet no Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, kas stājās spēkā 1. janvārī. Jāatgādina, ka šis likums cita starpā paredz no 2016. gada uzņēmumos, kura apgrozījums pārsniedz 21 milj. eiro, bet bilances kopsumma – 4 milj. eiro, atjaunot padomes. Šim lēmumam ir gan kritiķi, gan atbalstītāji. Kā DB jau vairākkārt ziņojis, vieni uzskata, ka padomes ir tikai starpnieks starp valsti un uzņēmuma vadītājiem, kamēr otri tajā saskata valdes darbības uzraudzību.
Plašāk lasiet rakstā Valsts uzņēmumu vadītāji sēž uz koferiem piektdienas, 20. februāra, laikrakstā Dienas Bizness (6.-7. lpp.)!
