Kas vieno Facebook, LinkedIn, EA, Apple un PayPal, u.c.? Daudzi jau zina vai nojauš – pirmkārt, šie uzņēmumi strādā e-komercijas nozarē, taču galvenais – tie nodokļu plānošanas nolūkā izmanto uzņēmumus Īrijā, pirmie divi pat tur ir izveidojuši savus grupas galvenos uzņēmumus.

Kāda respektējama Īrijas nodokļu konsultāciju uzņēmuma rakstā¹ minētas 10 būtiskākās priekšrocības šai pasaulē populārajai holding-kompāniju jurisdikcijai. Turpmāk, ņemot vērā attiecīgajā rakstā izceltās 10 Īrijas nodokļu priekšrocības, izsakoties sporta terminoloģijā, piedāvāju uzspēlēt futbolu – kurš holdinga režīms labāks – Latvijas vai Īrijas?

1. peļņa no akciju pārdošanas nav apliekama – 1:0

Kā princips tas ir ieviests abās valstīs, tomēr Īrijā tas ir ierobežots ar vairākiem priekšnosacījumiem. Piemēram, to var izmantot tikai Eiropas Savienības (ES) un Īrijas nodokļu konvenciju rezidenti, 5% kapitāla daļas vai akcijas jātur vismaz 12 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu periodā, meitas uzņēmumam, kura akcijas tiek atsavinātas, jānodarbojas ar tirdzniecību. Latvijā šādu ierobežojumu nav. Tas arī nozīmē, ka atšķirībā no Īrijas kompānijām, Latvijas kompānijas var tirgoties Londonas biržā, un to šādi gūtā peļņa neapliksies ar UIN, turklāt tas attieksies arī uz krietnu daļu no vērtspapīriem, ne vien akcijām vai kapitāla daļām. Šai jautājumā Īrijas aizsardzība ir samērā blāva blakus Latvijas uzbrukumam.

Parasti, runājot par Īriju, prātā nāk viskijs, lieliska mūzika vai darba un labākas dzīves meklētāji no Latvijas. Arī Dubultais Īru ar Nīderlandes sviestmaizi vairāk izklausās pēc kaut kā no ēdienkartes, kaut arī tās ir nodokļu pasaulē sen pazīstamas frāzes. Jā, Īrija nu jau daudzus gadus gozējas nodokļu pasaules uzmanības lokā. Kādēļ? Salīdzinoši zemā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 12,5% likme te nav galvenais iemesls. Arī manis iepriekš aprakstītais holdingu režīms (1) nav par iemeslu – tas ar dažādām modifikācijām pastāv vairumā ES valstu. Tomēr Īrija ir populāra, it sevišķi ASV biznesa aprindās, citas UIN īpatnības dēļ. To žurnāls The Economist savā š. g. 18. oktobra rakstā sauc par Īrijas lielāko caurumu, t.s. Double Irish (2). Kā strādā šis Dubultais Īru? Kas lācītim vēderā? Kā Latvijas uzņēmumiem tas būtu izmantojams?

Pieņemsim, Latvijā darbojas uzņēmums Krievijas Balzāms (KB). No savas peļņas tas samaksā valsts budžetā Latvijas 15% UIN, kas arī, protams, var nebūt daudz. Lai samazinātu ar UIN apliekamo ienākumu, slēpt ieņēmumus ir pretlikumīgi un tādēļ – bīstami. Tādēļ būtu jāskatās uz legālām izdevumu palielināšanas iespējām (parasti ar zaudējumiem, procentiem, autoratlīdzību u.c.). Tādēļ KB var izveidot meitas uzņēmumu Īrijā (KB IRL, sk zīmējumu zemāk) un šajā meitas uzņēmumā var izveidot patentus, tehnoloģijas, firmas, sistēmas, zinātību u.c. intelektuālo īpašumu, par ko KB maksātu uz KB IRL autoratlīdzību. KB ar Latvijas UIN apliekamā peļņa būtiski samazinātos par šiem autoratlīdzību maksājumiem uz KB IRL. Šādām izmaksām Latvijā nepiemēro arī ieturējuma nodokli.

Īrijā 2016.gada aprīlī dzīvoja 19 933 Latvijas valstspiederīgie, liecina pēdējie Īrijas Centrālā statistikas biroja tautas skaitīšanas dati par Īrijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.

Kā vēsta portāls «baltic-ireland.ie», Latvijas valstspiederīgo kopiena kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011.gadā samazinājusies par 3% jeb 660 cilvēkiem. 2011.gadā Īrijā dzīvoja 20 593 Latvijas valstspiederīgie.

5771 jeb 29% no tiem kā dzīvesvietu norādījuši Dublinu, bet, atšķirībā no brazīliešiem, spāņiem, itāļiem, francūžiem un vāciešiem, viņu dzīvesvietas pārsvarā bija nomalēs, nevis pilsētas centrālajā daļā. Ārpus Dublinas un tās piepilsētām daudz latviešu dzīvo Dundalkā, Navanā, Tulovā, Portloisā un Monaganā.

35% no Latvijas piederīgajiem dzīvoja Īrijas pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 000. 43% Īrijā dzīvojošo latviešu bija vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem. Šai grupai atbilst tikai 22% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Vidējais Latvijas valstspiederīgo vecums 2016.gada aprīlī bija 31,7 gadi, savukārt visu valsts iedzīvotāju vidējais vecums ir 37,3 gadi, vēsta portāls.

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

Interese iegādāties dzīvokli, biroju vai ēkas Vecrīgā joprojām ir saglabājusies, tā secināts nekustamā īpašuma kompānijas Latvia Sotheby’s International Realty veiktajā pētījumā Vecrīgā premium segmentā*.

Pēdējo trīs gadu laikā šajā pilsētas daļā ir pārdoti 24 namīpašumi par gandrīz 30 miljoniem eiro. Tomēr, lai Vecrīga kļūtu patiesi pievilcīga, tā jāveido ne tikai tūristiem, bet jārada arī infrastruktūra kā patstāvīgai dzīvesvietai vietējiem iedzīvotājiem.

Pēdējos gados piedāvājumā biežāk parādās īpašumi ar lielāku platību, kas skaidrojams ar izmaiņām valsts sektora telpu izmantošanā, kas pārceļ savu darbību ārpus Vecrīgas. Šobrīd Vecrīgā pārdošanā ir vidēji 22 dažādi namīpašumi, turklāt lielākā daļa jeb 16 piedāvājumi ir kompānijas Latvia Sotheby’s International Realty pārziņā.

No amata atkāpies Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Fils Hogans, kas bija izpelnījies pārmetumus par Īrijā Covid-19 krīzes dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, trešdienas vakarā pavēstīja viņa biroja vadītājs Pīters Pauers.

Hogans saņēmis nopēlumu, jo pagājušajā nedēļā savā dzimtenē Īrijā apmeklēja saviesīgu pasākumu, ar to pārkāpjot ierobežojumus, kas Covid-19 krīzes dēļ noteikti Īrijā.

Spiediens uz Hoganu trešdien pastiprinājās, kad Īrijas premjerministrs Mihals Mārtins paziņoja, ka Pauers sniedzis "mainīgus naratīvus" par Hogana pārvietošanos.

Valdošajā koalīcijā esošās Zaļās partijas līderis Eimons Raiens pavēstīja nacionālajai raidsabiedrībai RTE, ka valdība vairs neuzticas komisāram Hoganam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena bija lūgusi Hoganam paskaidrojumu par viņa rīcību Īrijā un bija izskatījusi viņa atbildi kopš otrdienas.

Tirdzniecības komisāra amats ir viens no svarīgākajiem EK, un viņš ir atbildīgs par tirdzniecības vienošanos apspriešanu 27 ES dalībvalstu vārdā ar partneriem visā pasaulē. Hoganam bija arī svarīga loma sarunās ar Lielbritāniju par tās pēcbreksita tirdzniecības attiecībām ar ES.

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Savstarpējo aizdevumu platforma TWINO publicējusi pirmo Alternatīvo Aizdevumu indeksu (AAI), kas sniedz vispusīgu pārskatu par alternatīvās finanšu nozares attīstības potenciālu Eiropā.

Pētījums, kas tapis sadarbībā ar starptautisko biznesa konsultāciju kompāniju KPMG Baltics, salīdzina kreditēšanas vidi Eiropā laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam.

AAI izmantoti dati, kas iegūti no Eiropas Centrālās bankas (ECB), ārpus eiro zonas esošo valstu Centrālajām bankām un Eurostat. Indekss ir augstāks tajās valstīs, kurās pastāv pieprasījums pēc kredītiem, bet to pieejamība ir relatīvi zema un/vai pastāv nekonkurētspējīgi vai stingri kredītu izsniegšanas kritēriji.

Atbilstoši pētījumam, Eiropas valstis ar visaugstāko AAI jeb augstāko potenciālu attīstīt alternatīvo aizdevumu nozari, ir Ungārija, Slovēnija, Latvija, Polija, Rumānija, Grieķija un Īrija. Tikmēr Igaunija ierindojas tikai 12. vietā, kamēr Lietuva 15. vietā.

Lai gan Vecrīgā ir vairāk bāru un potenciālo klientu, ne visi spēj sadzīvot ar kaimiņiem un maksāt augstāku nomas maksu nekā citviet

Doma par savu biznesu bārmeņiem Laurim Streņģem un Ronaldam Undzēnam bijusi jau sen, kad abi vēl strādāja pie citiem darba devējiem. Savu biznesu Lauris un Ronalds sāka pirms septiņiem gadiem, apkalpojot izbraukuma banketus, un joprojām ar to nodarbojas. Biznesa attīstība notika pakāpeniski – vispirms viņi nodibināja uzņēmumu, pēc dažiem mēnešiem uzklāja pirmo banketu, vairākus gadus turpināja strādāt algotu darbu. Pēc kāda laika sākuši apsvērt domu, ka vajadzētu savu vietu, kur bāzēties. Tapa pirmais bārs – Ezītis miglā Vecrīgā. Puiši turpinājusi strādāt citviet, taču rudenī līdz ar sezonas beigām uz pilnu slodzi pievērsās savam biznesam. «Dīvainā kārtā Ezītī uzplaukums bija tieši rudenī. Bijušie kolēģi nāca ciemos un bizness lēnām iegrozījās,» atminas Ronalds. Sekojuši bāru projekti gan Rīgā, gan citviet, daži izrādījušies veiksmīgi, dažus nolemts neturpināt. Nesen viņi Vecrīgā atvēruši jaunu bāru – YOLO. Tā ir abreviatūra izteicienam You only live once – tu dzīvo tikai vienreiz.

Starptautisku friziermākslas festivālu godalgotu vietu ieguvējs, divu friziersalonu un franšīzes «Hot Scissors» līdzīpašnieks Kristaps Slakters tagad atgriezies Latvijā. Dzīve viņam atkal ir apmetusi kūleni, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

«Mēs patiesi bijām uz viļņa, un tad saslima mana sieva Alise. Kamēr saprata, kas par vainu, laiks gāja. Sākumā šķita, ka nepieciešamo operāciju var veikt tikai Japānā par 70 tūkstošiem eiro. Taču izrādījās, ka spēj palīdzēt arī Latvijas neiroķirurgs Ingus Gārša. Operācija šķiet veiksmīga. Mūsu pieredze liecina, ka Latvijā tomēr ir ļoti labi speciālisti,» atklāj Kristaps.

«Īrija ir forša. Mums Latvijā ir krass dalījums – bagātie un nabagie. Tur ir ļoti, ļoti liels vidusslānis, kas var regulāri atļauties apmeklēt kultūras pasākumus, pasēdēt krodziņos, atnākt uz frizētavu. Daži klienti reizi nedēļā ieradās izmazgāt matus,» stāsta frizieris.

Auto aizsardzības sistēmu izgudrotājs un ražotājs SIA Autonams šogad izmēģinās jaunu eksporta sadarbības modeli Vācijā un Īrijā, lai veicinātu eksporta apjomu pieaugumu kopējā uzņēmuma apgrozījumā, stāsta Autonama valdes loceklis Edvīns Panders.

Panders norādīja, ka saistībā ar eksportu uzņēmums vienmēr ir meklējis ārvalstīs partnerus, bet tagad Autonams nolēmis mainīt eksporta stratēģiju, veidojot modeli, kurā uzņēmumam būtu lielāka ietekme.

«Līdz šim partneri paši izlēma, cik aktīvi strādāt ar mūsu produktu, taču krīze pierādīja, ka brīdī, kad partneriem ir grūtības, viņi fokusējas uz savām problēmām, īpaši nedomājot par mums. Tāpēc tagad Vācijā un Īrijā mēģinām veidot modeli, kas paredz, ka Autonams konkrētajā tirgū darbojas kopā ar partneri, tādējādi nodrošinot mums lielāku ietekmi - būsim tuvāk gala klientam, spēsim ātrāk reaģēt uz izmaiņām utt.,» skaidroja Panders.

Vītolu ģimenē aug četri bērni, un dzīvi Latvijā viņi atsākuši Kazdangas muižas bijušajā klēts kompleksā Eglaines, kur labu laiciņu valdīja posts un sabrukums, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Stāstu par ģimenes aizbraukšanu no Latvijas uzsāk Kristīne Vītola: «No Kuldīgas pārcēlāmies uz Ventspili, bet tas bija tikai sākums ceļojumam 2006. gadā uz Īriju. Ekonomiskā krīze lika pārvērtēt daudz ko, tostarp varēšanu sagādāt ģimenei iztiku.» «Tā bija vilšanās par daudz ko. Bijām jauni un gribējām lietas un dzīvot dzīvi. Aizbraucot mums bija divi bērni. Šķiršanās no dzimtenes nebija viegla. Paši uz savu galvu noteikti nebūtu braukuši, bet mans brālis jau bija Īrijā un aicināja mūs arī,» atminas Raitis Vītols.

Aizbraucot bijis noīrēts dzīvoklis uz nedēļu, kuras laikā bija jāatrod darbs. Raitis to arī atradis, neprotot ne vārda angļu valodā.

Starp Latviju un Īriju iedzīvotāju sūtījumus piegādājošiem uzņēmējiem ir izdevīgāk reģistrēties Īrijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažādu kravu un sīkpaku piegādātāji, kas apkalpo svešumā esošos tautiešus, labprātāk izvēlas reģistrēties kā pašnodarbinātas personas vai reģistrē savus uzņēmumus Īrijā, nevis Latvijā, liecina DB aptaujāto komersantu teiktais. Tam par iemeslu tiek minēta gan vienkāršāka procedūra, gan uzņēmējdarbībai pievilcīgi nodokļu likumi un birokrātiskās procedūras, gan iespēja nopelnīt cilvēka cienīgu pensiju.

Sūtīts tiekot viss – sadzīves tehnika, pārtika, drēbes, mēbeles, celtniecības materiāli, dzīvnieki utt. Pirms aptuveni 10 gadiem piegādes cenas bijušas 4–5 eiro/kg, bet šobrīd cena ir ap 2 eiro/kg un zemāka, stāsta pārvadātāji. Pasta kompānijas, piemēram, Latvijas Pasts un DPD Latvija tautiešu sūtījumus apkalpojošos komersantus par konkurentiem neuzskata.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

ASV sociālās komunikācijas gigants Facebook piektdien paziņoja, ka reklāmas ienākumus no lielākajiem britu klientiem turpmāk reģistrēs Lielbritānijā, nevis Īrijā, kur atrodas uzņēmuma Eiropas galvenā biroja mītne.

Tādējādi Facebook Lielbritānijā veiks lielākus nodokļu maksājumus.

«Pirmdien mēs sāksim informēt lielos Lielbritānijas klientus, ka no aprīļa sākuma viņi saņems rēķinus no Facebook UK un nevis no Facebook Ireland,» norāda uzņēmums.

«Tas nozīmēs, ka tirdzniecības apjoms Lielbritānijā, ko tieši guvusi mūsu Lielbritānijas komanda, tiks reģistrēts Lielbritānijā, nevis Īrijā. Tad Facebook UK reģistrēs ienākumus no šī pārdošanas apjoma,» vēsta kompānija.

Šāds paziņojums izskan laikā, kad lielā daļā Eiropas aizvien pieaug sabiedrības sašutums par lielo ASV tehnoloģijas uzņēmumu, tostarp Amazon, Facebook un Google panāktajām nodokļu norunām.

Īrijas ekonomika aug visstraujāk ES, piesaistot arī Latvijas uzņēmumu uzmanību , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sākt darbu Īrijā Latvijas uzņēmumiem nav sarežģīti, jo tirgum ir līdzīgas iezīmes mūsu valstij, un daļa iedzīvotāju jau pazīst mūsu uzņēmumu preces. Daudzi Īrijas uzņēmumi dod priekšroku sadarbībai ar eirozonas valstu uzņēmumiem. Tiesa gan, jārēķinās ar šī tirgus mazo izmēru.

Situācija uzlabojas

Šajā gadā iepriekš finanšu krīzes smagi skartās Īrijas ekonomikas stāvoklis ir uzlabojies un iekšzemes kopprodukta izaugsme turas pie 5%, kas ir straujākais kāpums starp Eiropas Savienības valstīm. Kā liecina valsts Centrālās bankas sniegtā informācija, pēdējos gados izaugsme ir sabalansēta un aug gan eksports, gan vietējais patēriņš. Bezdarba līmenis valstī samazinās, tādējādi pieaug iedzīvotāju ienākumi. Arī turpmāk šogad un nākamgad tiek prognozēts gan eksporta apjomu pieaugums, gan vietējā pieprasījuma kāpums, kas veicinās arī strauju ekonomikas izaugsmi, ierindojot Īriju pirmajā vietā starp ES valstīm IKP pieauguma ziņā.

Īri bažījas, vai topošā ES datu aizsardzības regula nebūs papildu slogs mazajiem uzņēmumiem un vai tiesāšanās par pārkāpumiem neievilksies bezgalīgās pārsūdzībās

Šādu vēsti ES prezidentūrai uz Rīgu ir atvedis Īrijas Eiropas lietu un datu aizsardzības valsts ministrs Dara Mērfijs.

Jums ir interesants portfelis, kas acīmredzot atspoguļo Īrijas interesi un bažas Eiropas sakarā – datu drošību. Vai tas tā ir no sākta gala?

Tas nav tā no sākta gala. Agrāk Eiropas lietas bija Ārlietu ministrijas ziņā, bet tagad Īrija ir rīkojusies līdzīgi daudzām citām ES valstīm, kas saprot, cik nozīmīga ES līmenī ir tieši premjeru sadarbība ES padomes līmenī. Tāpēc piemērotāk šo kompetenci ir uzticēt premjera birojam, jo saikne ar citām valstīm ir absolūti tieša.

Datu aizsardzība ir jauna kompetence Eiropas lietu ministra amatam, ko nolēma tam pievienot, ņemot vērā pieaugošo datu jautājumu svarīgumu un to straujo attīstību un digitālo ekonomiku vispār.

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Krīzes laikā nepareiza rīcība, līderiem pārkāpjot pašu uzstādītos noteikumus, izgaismojas īpaši spilgti. Taču tas notiek arī ikdienišķākos apstākļos. Kāpēc tas ir bīstami, jo īpaši – pandēmijas laikā?

Lai mazinātu Covid-19 izplatību, izslēgtu risku vēl plašākai vīrusa izplatībai, pasaules valstu līderi aicina ikvienu upurēties – atteikties no radu un draugu apciemošanas svētku laikā, atteikties no ceļošanas, iepirkšanās, sarokošanās un apskaušanās. Ja ir kāds, kuru ikviens sagaida ievērojam šos noteikumus, tad tas ir cilvēks, kurš aicina to darīt citus. Politiķi un valdības pārstāvji vairāk nekā jebkurš cits apzinās situācijas nopietnību, pastiprina ierobežojumus, ar saviem lēmumiem ierobežojot visas sabiedrības dzīvi, tāpēc no viņiem vēl jo vairāk tiek sagaidīts, ka viņi nepārkāps pašu uzliktās robežas. Tad kāpēc tik daudzi šo atbildību neattaisno un neievēro to, ko paši sludina?

Īrijas Sociālās aizsardzības departamenta apkopotie dati liecina, ka 2014. gadā Latvijas pilsoņiem (iedzīvotājiem) Īrijā ir piešķirti 1312 jauni PPS numuri. Salīdzinājumam, 2013. gadā latviešiem tika piešķirti 1568 jauni PPS numuri, 2012. gadā 1759, 2011. gadā – 2195, bet 2010. gadā – 3134, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Jauni PPS numuri pagājušajā gadā tika piešķirti 9126 poļiem, 2316 lietuviešiem un 237 igauņiem.

No ārvalstu pilsoņiem visvairāk jauni PPS numuri tika izsniegti britiem (11263), poļiem (9126), rumāņiem (9076), brazīliešiem (7778) un spāņiem (5195).

Kopumā 2014. gadā Īrijā ir izsniegti 172463 jauni PPS numuri, t.sk. īriem – 76091.

Īrijas Sociālās aizsardzības departamenta aprēķini liecina, ka laika posmā no 2000. gada jūnija līdz 2014. gada decembrim Latvijas pilsoņiem (iedzīvotājiem) ir piešķirti 52670 PPS numuri. Rekords tika uzstādīts 2005. gadā, kad jaunus PPS numurus saņēma 9328 Latvijas valstspiederīgie.

ASV apģērbu tirdzniecības milzis "Gap Inc." ceturtdien paziņoja, ka slēgs visus savus veikalus Lielbritānijā un Īrijā, taču turpinās darbību šajās valstīs, piedāvājot preces internetā.

Uzņēmumam Lielbritānijā un Īrijā šobrīd ir 81 veikals, un tos pakāpeniski paredzēts slēgt līdz septembrim.

Tāpat "Gap" norāda, ka uzņēmumam ir potenciāls pircējs tā veikaliem Francijā un Itālijā.

Šāds lēmums pieņemts laikā, kad koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ smagi cietusi fizisko veikalu darbība, taču tirdzniecības apjoms internetā palielinājies.

"Gap" darbību Lielbritānijā sāka 1987.gadā, bet Īrijā 2006.gadā.

Īrijas migrantu tiesību centrs (MRCI) paudis satraukumu par au pair sistēmu, norādot, ka vidusšķira valstī ir izveidojusi mūsdienu verdzības formu, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Auklēm netiek maksāta pat minimālā alga, tādējādi ģimenes ietaupa uz aizvien pieaugošajām izmaksām par bērnu aprūpi, apgalvo MRCI.

Īrijā pieaug to ģimeņu skaits, it īpaši Dublinas dienviddaļā, kas bērnudārzu vietā izvēlas ārvalstu studentes, uzticot rūpēties par bērniem savās mājās.

Meitenes no Brazīlijas, Austrumeiropas, Francijas, Spānijas un Itālijas strādā līdz 60 stundām nedēļā, saņemot apmēram 2 eiro par stundu. Daudzos gadījumos viņu pienākumos ietilpst visi mājas darbi, tostarp gludināšana, tīrīšana, ēst gatavošana un uzkopšana, kā arī palīdzība bērniem skolas mājas darbu veikšanā. Dažos gadījumos ģimenēs dzīvojošas aukles ir ziņojušas, ka viņām nākas gulēt kopā ar vienu no bērniem.

Dažādu apstākļu dēļ Īrija ir atguvusies , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriecināja ziņas no Britu salām. Īrija – valsts, kas finanšu krīzes laikā teju bankrotēja, šobrīd ir visātrāk augošā ekonomika eirozonā.

Pēc veiksmīgi aizvadītā otrā ceturkšņa šīs valsts gada IKP pieauguma prognoze tika ievērojami palielināta – no 4 līdz 6 procentiem.

Galvenokārt tas noticis zemo naftas cenu un vājā eiro dēļ, kas ievērojami palīdzējis pieaugt eksportam. Tas otrajā ceturksnī palielinājies par 13,6%. Šī izaugsme savukārt ir palielinājusi arī investoru interesi par Īriju. Investīcijas šīs valsts uzņēmumos otrajā ceturksnī pieaugušas par 19,2 procentiem.

Visu rakstu Īrija pārsteidz lasiet 15. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Par starptautiskās viesnīcu ķēdes Radisson jauno ģenerālmenedžeri kļuvis Džerards Kellijs (Gerard Kelly), kurš turpmāk būs atbildīgs arī par vairākiem Radisson Hotel Group īpašumiem Rīgā.

Pēc vairāk nekā 10 viesnīcas menedžera amatā aizvadītiem gadiem Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā un Krievijā tagad viņa pārziņā būs arī Latvijā esošo viesnīcu Radisson Blu Daugava Hotel, Radisson Hotel Old Town Riga, Park Inn by Radisson Riga Valdemara un Park Inn by Radisson Residence Riga Barona vadība un biznesa attīstība, ko Kellijs ikdienā pārraudzīs no uzņēmuma centrālā biroja Rīgā.

Džerardam Kellijam ir vairāk nekā 13 gadus ilga pieredze viesmīlības nozarē, un viņš savas profesionālās darbības laikā ir pieredzējis neskaitāmu Eiropas viesnīcu atklāšanas un renovācijas. 2006. gadā viņš pievienojās Radisson komandai kā bāra vadītājs Park Inn Dundalk viesnīcā Īrija, trīs mēnešus vēlāk tika paaugstināts par operāciju menedžeri un pēc tam vien sešus mēnešus vēlāk tika iecelts par ģenerālmenedžeri.

Viena no ikgadējām TechChill tradīcijām ir Fifty Founders battle sacensības, un arī šogad konferences pirmajā dienā uz skatuves kāps 50 jaunuzņēmumu dibinātāji, lai prezentētu savas idejas žūrijas, investoru, mediju un auditorijas priekšā. Kopumā tika saņemti 194 dalībnieku pieteikumi no 35 valstīm.

Lai nodrošinātu pieredzējušus žūrijas pārstāvjus sacensību laikā, kā arī pievērstu uzmanību spēcīgākajām nozarēm, šogad TechChill organizatori nolēma 50 sacensību dalībniekus iedalīt piecās vertikālēs - finanšu tehnoloģijas, zinātnes tehnoloģijas, programmatūra kā pakalpojums (SaaS), aparatūras un lietu internets, kā arī sociālie jaunuzņēmumi (impact).

21.februārī, konferences pirmās dienas laikā, visas 50 komandas prezentēs savas idejas uz skatuves, katrai no tām tiks dotas trīs minūtes laika. Pieci žūrijas izvirzīti finālisti, katrs pārstāvot vienu no piecām vertikālēm, otrajā dienā uz lielās skatuves cīnīsies par galveno balvu - 10 000 eiro. Jaunuzņēmumu dibinātājiem tiek dota iespēja prezentēt savas idejas ne tikai oficiālajai žūrijai, bet arī starptautiskiem investoriem, biznesa eņģeļiem, akseleratoru pārstāvjiem un medijiem. Tieši tāpēc dalība Fifty Founders battle sacensībās ir lieliska iespēja ne tikai sacensties par galveno balvu, bet arī iegūt papildus redzamību, jaunus kontaktus un biznesa partnerus.