Būvniecības nozares uzņēmumi šī gada krīzē nonāca jau "sliktā formā", tādēļ 2022.gada nogalē noskaņojums nozarē ir ļoti pesimistisks, intervijā sacīja būvfirmas SIA "Velve" mātesuzņēmuma "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga.

"Piedzīvojumi būvniecības nozarē sākās tieši ar Konkurences padomes lēmumu par karteli. Tam sekoja Covid-19 pandēmija. Tādēļ ir jāuzsver, ka tagadējā situācijā, kas ir kara Ukrainā izraisītās sekas un energokrīze, būvniecības uzņēmumi jau nonāca, ja tā var teikt, sliktā formā," sacīja Griga.

Viņa skaidroja, ka pārrāvumi piegāžu ķēdēs un materiālu trūkums būvniecībā radīja sadārdzinājumus jau Covid-19 laikā. Runa pamatā bija par metāla izstrādājumiem, kokmateriāliem, betonu, elektroinstalācijas materiāliem, un šo sadārdzinājumu būvnieki lielā mērā iznesa uz saviem pleciem un radās zaudējumi.

Tādēļ šajā gadā nozare nonāca jau bez lielām rezervēm, teica Griga. Visi cerējuši, ka šogad beidzot varēs atkopties no pandēmijas radītajām sekām, bet notika pilnīgi pretēji. Sākās karš, un tā ietekmē būvniecības izmaksas ir cēlušās vidēji par 20-30%. Turklāt tas ir vidējais rādītājs, jo atsevišķās pozīcijās pieaugums ir līdz pat 200%, uzsvēra Griga. Tas visiem rada grūtības ar sākto līgumu izpildi, tādēļ 2022.gada nogalē noskaņojums ir ļoti pesimistisks.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) vienojusies ar būvfirmu SIA "Velve" par konkrētiem principiem un metodiku, kā aprēķināt sadārdzinājuma kompensēšanu, lai varētu turpināt slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, piektdien preses konferencē sacīja PSKUS vadītājs Rinalds Muciņš.

Piektdien panākta vienošanās par principiem, pēc kādiem tiks kompensēts būvniecības sadārdzinājums, taču par konkrētu sadārdzinājumu summu vienošanās vēl nav un diskusijas turpināsies līdz 1.februārim.

Velve brīdina par iespēju neuzbūvēt Stradiņa slimnīcas jauno ēku 

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunās ēkas būvnieks SIA "Velve" slimnīcai...

Muciņš skaidroja, ka vienošanās ir par metodoloģiju, slimnīca ir gatava iekļaut aprēķina metodikā darba samaksu, kā arī mašīnu un mehānismu izmaksas.

"Velves" valdes locekle Vineta Verika sacīja, ka uzņēmuma mērķis bija saprast, vai ir iespējams atrast risinājumu un turpināt būvniecību.

Iepriekš pielietotā metodika tik lielos objektos nestrādā, teica Verika. Uzņēmums ir iesniedzis jaunu tāmi, pie kuras strādās eksperti un Verika pauda cerību, ka izdosies nonākt pie kopsaucēja.

Vienlaikus Verika uzsvēra, ka laika palicis maz, lai panāktu vienošanos un objektu pabeigtu laikā. Ja mēneša laikā vienošanās tiks panākta, tad jauno korpusu varēšot pabeigt līdz 2023.gada beigām. Ja vienošanās netiks panākta, tad tiks domāts, kā rīkoties tālāk.

Verika stāstīja, ka aktuālais sadārdzinājums ir 22 miljoni eiro, lielāko izmaksu pozīciju veido būvizstrādājumi, bet kopš pavasara būtiski augusi arī darbaspēka samaksa.

Muciņš skaidroja, ka paralēli sarunām ar "Velvi" tiks meklēts papildus finansējums, jo skaidrs, ka tas būšot vajadzīgs. Objekts patlaban ir pusē, to apturēt un palaist no jauna esot sliktākais variants, tāpēc puses meklēs kompromisu dažādās tāmes pozīcijās.

Būvfirma "Velve" šodien iepazīstināja Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvjus ar PSKUS jaunās ēkas būvdarbu aprēķinātā sadārdzinājuma pamatojumu un metodiku.

Jau ziņots, ka PSKUS sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Janita Veinberga iepriekš informēja, ka jaunās ēkas būvnieks "Velve" slimnīcai pieprasījis mainīt noslēgto vienošanos par būvniecības izmaksu indeksāciju un būvdarbu izpildes termiņu, līdz ar to jaunās ēkas būvniecība faktiski ir apdraudēta.

Veinberga norādīja, ka VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vadība ir ieinteresēta būvdarbu turpināšanā un risina jautājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt ārstniecības pakalpojumu mūsdienu medicīnas prasībām atbilstošās telpās iespējami drīzāk.

Šā gada augustā ar "Velvi" esot panākta vienošanās par būvniecības procesa sadārdzinājuma segšanu un būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada maijam Krievijas agresīvā kara Ukrainā radīto seku dēļ, informēja Veinberga.

Slimnīca sagaidīja no būvdarbu veicēja aktīvu rīcību, iesniedzot pamatojošo dokumentāciju sadārdzinājuma segšanai un būtiski kāpinot būvdarbu tempu. Taču solītā aktīvā rīcība no būvdarbu veicēja neesot sekojusi - sadārdzinājumu pamatojošie dokumenti iesniegti nepilnā apjomā, būvdarbu temps būtiski krities. Tā vietā būvdarbu veicējs iesniedza pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasīja būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada beigām, informēja Veinberga.

Kopš vienošanās noslēgšanas augustā, slimnīcai ar "Velvi" notikušas aktīvas sarunas par sadārdzinājuma pamatojošās dokumentācijas iesniegšanu un rīcību būvdarbu tempa palielināšanai. Tomēr sarunās "Velve" esot sniegusi mainīgu informāciju gan par dokumentācijas iesniegšanas datumiem, gan sadārdzinājuma kopējo apjomu un būvdarbu izpildes termiņiem.

Slimnīca uzskata, ka, lai nodrošinātu slimnīcas jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu iespējami drīzāk, būtiski ar "Velvi" rast vienotu, atklātu un konstruktīvu pieeju turpmākā būvdarbu izpildē - sadārdzinājumu segt tikai pamatotās pozīcijās, neizmantojot Krievijas sākto karu Ukrainā nepamatotu izmaksu segšanai uz pacientu un sabiedrības rēķina.

Savukārt "Velves" mātes uzņēmuma "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga intervijā sacīja, ka šajā iepirkumā piedāvājums gatavots 2019.gadā pēc tā laika cenām un būvniecības izmaksām, tāpēc patlaban sadārdzinājums sasniedzis 25% jeb 22,6 miljonus eiro.

Griga sacīja, ka par "Velves" nozīmīgāko projektu - PSKUS jauno korpusu - joprojām nav panākta vienošanās par sadārdzinājumu. Viņa skaidroja, ka visu nevar paveikt tikai pēc Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajām vadlīnijām par sadārdzinājuma kompensēšanu, jo šis objekts ir liels, un vienā brīdī sarunās fokuss no sadārdzinājuma summas esot pārvirzījies uz pašu procesu, kā veikt tā izvērtēšanu.

"Visus šos mēnešus mēs meklējām ceļu, kā to paveikt. Rezultātā mēs nonācām pie sadārdzinājuma par 22,6 miljoniem eiro, un ir skaidrs, ka mums ir vajadzīgs pārrēķins par visu tāmi, nevis par tās sastāvdaļām, jo katru reizi sniegt dokumentus un pamatojumus par atsevišķām pozīcijām nav iespējams," sacīja Griga.

Viņa uzsvēra, ka tik lielam objektam tas nav iespējams, citādi "Velve" šos dokumentus turpinās sniegt vēl ilgi pēc tam, kad šis objekts būs jau pabeigts. Tādēļ pašlaik "Velvei" esot skaidrs, ka bez operatīvas rīcības no valsts institūciju puses pilnīga objekta pabeigšana nebūs iespējama.

Griga uzsvēra, ka EM vadlīnijās nav pateikts, ko iesākt būvniekam, kamēr nav panākta vienošanās. "Nekur nav teikts, ka drīkst apstādināt būvdarbus, vienoties par izmaksu indeksāciju un tad tos atsākt. Tagad ir tā, ka kara radīto sadārdzinājumu uz saviem pleciem cenšas iznest būvnieki, bet būvuzņēmumu resursi arī nav bezgalīgi, mums ir jāvērtē arī savi finanšu riski. Šīs problēmas risināšanā proaktīvi ir jāiesaistās abām pusēm. Arī pasūtītājam ir jādomā par ceļu problēmu risināšanā, nevis jāieņem pasīva pozīcija," teica Griga.

Viņa piebilda, ka, ja nebūs skaidrības, tad līguma izpilde ir apdraudēta, jo uzņēmums nevar riskēt un turpināt būvēt pie nezināmiem nosacījumiem. Vienlaikus Griga sacīja, ka pie lēmuma vajadzētu nonākt līdz janvāra beigām, citādi varētu būt ietekmēti objekta pabeigšanas termiņi. Tādēļ uzņēmuma pārstāve pauda cerību, ka vienošanos izdosies panākt.

Kā vēstīts, pamatojoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja saņemto atzinumu, Iepirkuma komisija 2020.gada 21.jūlijā pieņēma galīgo lēmumu par konkursa procedūras ar sarunām "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana" rezultātiem un par saimnieciski izdevīgāko atzina "Velves" iesniegto piedāvājumu par kopējo summu 88 364 300 eiro.

Būvniecības uzņēmums "Velve" pagājušajā gadā strādāja ar 68,774 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,5% mazāk nekā 2020.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 5,3 reizes un bija 373 300 eiro.

Kompānija "Velve" reģistrēta 1992.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,423 miljoni eiro, un tā vienīgais īpašnieks ir kompānija "MN Holding". Uzņēmuma patiesā labuma guvēja ir Jekaterina Ņikuļina.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunās ēkas būvnieks SIA "Velve" slimnīcai pieprasījis mainīt noslēgto vienošanos par būvniecības izmaksu indeksāciju un būvdarbu izpildes termiņu, līdz ar to jaunās ēkas būvniecība faktiski ir apdraudēta, informē slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.

Viņa norādīja, ka VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vadība ir ieinteresēta būvdarbu turpināšanā un risina jautājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt ārstniecības pakalpojumu mūsdienu medicīnas prasībām atbilstošās telpās iespējami drīzāk.

Šā gada augustā ar "Velvi" tika panākta vienošanās par būvniecības procesa sadārdzinājuma segšanu un būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada maijam Krievijas agresīvā kara Ukrainā radīto seku dēļ.

Atzīmēti spāru svētki Stradiņa slimnīcas jaunajai ēkai 

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A2 korpusa ēkai uzlikts spāru...

Slimnīca sagaidīja no būvdarbu veicēja aktīvu rīcību, iesniedzot pamatojošo dokumentāciju sadārdzinājuma segšanai un būtiski kāpinot būvdarbu tempu. Taču solītā aktīvā rīcība no būvdarbu veicēja neesot sekojusi - sadārdzinājumu pamatojošie dokumenti iesniegti nepilnā apjomā, būvdarbu temps būtiski krities. Tā vietā būvdarbu veicējs iesniedza pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasīja būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada beigām, informē Veinberga.

Kopš vienošanās noslēgšanas augustā, slimnīcai ar "Velvi" notikušas aktīvas sarunas par sadārdzinājuma pamatojošās dokumentācijas iesniegšanu un rīcību būvdarbu tempa palielināšanai. Tomēr sarunās "Velve" esot sniegusi mainīgu informāciju gan par dokumentācijas iesniegšanas datumiem, gan sadārdzinājuma kopējo apjomu un būvdarbu izpildes termiņiem.

Slimnīca uzskata, ka, lai nodrošinātu slimnīcas jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu iespējami drīzāk, būtiski ar "Velvi" rast vienotu, atklātu un konstruktīvu pieeju turpmākā būvdarbu izpildē - sadārdzinājumu segt tikai pamatotās pozīcijās, neizmantojot Krievijas sākto karu Ukrainā nepamatotu izmaksu segšanai uz pacientu un sabiedrības rēķina.

Nākamā saruna ar "Velves" pārstāvjiem paredzētas otrdien, 20.decembrī. PSKUS vadība šonedēļ aicinājusi uz sarunu par radušos jautājumu "Velvi", Veselības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Latvijas Būvuzņēmēju asociāciju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un citus dalībniekus.

"Velves" mātes uzņēmuma "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga intervijā sacīja, ka šajā iepirkumā piedāvājums gatavots 2019.gadā pēc tā laika cenām un būvniecības izmaksām, tāpēc patlaban sadārdzinājums sasniedzis 25% jeb 22,6 miljonus eiro.

Griga sacīja, ka par "Velves" nozīmīgāko projektu - PSKUS jauno korpusu - joprojām nav panākta vienošanās par sadārdzinājumu. Viņa skaidroja, ka visu nevar paveikt tikai pēc Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajām vadlīnijām par sadārdzinājuma kompensēšanu, jo šis objekts ir liels, un vienā brīdī sarunās fokuss no sadārdzinājuma summas esot pārvirzījies uz pašu procesu, kā veikt tā izvērtēšanu.

"Visus šos mēnešus mēs meklējām ceļu, kā to paveikt. Rezultātā mēs nonācām pie sadārdzinājuma par 22,6 miljoniem eiro, un ir skaidrs, ka mums ir vajadzīgs pārrēķins par visu tāmi, nevis par tās sastāvdaļām, jo katru reizi sniegt dokumentus un pamatojumus par atsevišķām pozīcijām nav iespējams," sacīja Griga.

Viņa uzsvēra, ka tik lielam objektam tas nav iespējams, citādi "Velve" šos dokumentus turpinās sniegt vēl ilgi pēc tam, kad šis objekts būs jau pabeigts. Tādēļ pašlaik "Velvei" esot skaidrs, ka bez operatīvas rīcības no valsts institūciju puses pilnīga objekta pabeigšana nebūs iespējama.

Griga uzsvēra, ka EM vadlīnijās nav pateikts, ko iesākt būvniekam, kamēr nav panākta vienošanās. "Nekur nav teikts, ka drīkst apstādināt būvdarbus, vienoties par izmaksu indeksāciju un tad tos atsākt. Tagad ir tā, ka kara radīto sadārdzinājumu uz saviem pleciem cenšas iznest būvnieki, bet būvuzņēmumu resursi arī nav bezgalīgi, mums ir jāvērtē arī savi finanšu riski. Šīs problēmas risināšanā proaktīvi ir jāiesaistās abām pusēm. Arī pasūtītājam ir jādomā par ceļu problēmu risināšanā, nevis jāieņem pasīva pozīcija," teica Griga.

Viņa piebilda, ka, ja nebūs skaidrības, tad līguma izpilde ir apdraudēta, jo uzņēmums nevar riskēt un turpināt būvēt pie nezināmiem nosacījumiem. Vienlaikus Griga sacīja, ka pie lēmuma vajadzētu nonākt līdz janvāra beigām, citādi varētu būt ietekmēti objekta pabeigšanas termiņi. Tādēļ uzņēmuma pārstāve pauda cerību, ka vienošanos izdosies panākt.

Kā vēstīts, pamatojoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja saņemto atzinumu, Iepirkuma komisija 2020.gada 21.jūlijā pieņēma galīgo lēmumu par konkursa procedūras ar sarunām "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana" rezultātiem un par saimnieciski izdevīgāko atzina "Velves" iesniegto piedāvājumu par kopējo summu 88 364 300 eiro.

Būvniecības uzņēmums "Velve" pagājušajā gadā strādāja ar 68,774 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,5% mazāk nekā 2020.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 5,3 reizes un bija 373 300 eiro.

Kompānija "Velve" reģistrēta 1992.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,423 miljoni eiro, un tā vienīgais īpašnieks ir kompānija "MN Holding". Uzņēmuma patiesā labuma guvēja ir Jekaterina Ņikuļina.

Starp būvkompāniju SIA "Velve" un VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) panākta vienošanās attiecībā uz slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu sadārdzinājumu 17,651 miljona eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un būvdarbu līguma termiņa pagarinājumu līdz 2024.gada 1.jūnijam, informē "Velves" pārstāvji.

Vienlaikus kompānijā atzīmē, lai gan sadārdzinājuma summa vairāk nekā 17,65 miljonu eiro apmērā pilnībā nesedz būvniecības izmaksu pieaugumu, "Velve" piekritusi solidāri uzņemties atbildību šajā "force majeure" situācijā. Tādējādi abas puses vienojušās kompensēt ar būvdarbu izmaksu kāpumu saistītos riskus.

"Velves" īpašnieka "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga norāda, ka sarežģītajos un mainīgajos tirgus apstākļos, realizējot tik apjomīgu projektu, būvnieki saskārušies ar virkni indeksācijas metodoloģijas un vadlīniju trūkumiem. To neatbilstība reālajai tirgus situācijai un būvniecības izmaksām neļāva savlaicīgi saskaņot projekta kopējo sadārdzinājuma summu un potenciālo risku dēļ "Velve" bija spiesta "iesaldēt" virkni nākotnes apakšuzņēmēju līgumu.

Par holdingkompānijas "MN Holding", kurā ietilpst būvniecības nozares uzņēmumi "Velve" un "Moduls Engineering", patieso labuma guvēju, iegādājoties 30% uzņēmuma akciju, kļuvis bijušais būvkompānijas "Rere būve" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks, informē uzņēmuma "Velve" pārstāvji.

Pievienojoties holdingkompānijas īpašniekiem, viņa kompetencē būs būvniecības ieceru portfeļa pārvaldība un vadība.

Koks jau sācis darbu holdinga vadības komandā, iesaistoties uzņēmumu vērienīgāko projektu realizācijas procesu pārraudzībā un pilnveidē.

Koks norāda, ka apstākļos, kad būvniecības nozare piedzīvo sarežģītus laikus, ir jāspēj rasts risinājumus ikvienā situācijā. Tādēļ viņa šī brīža prioritāte ir fokusēšanās uz uzņēmumu saistību izpildi, pabeidzot lielāko projektu realizāciju labākajā kvalitātē. "Vienlaikus aktuāls izaicinājums ir arī uzņēmumu izaugsmes veicināšanas potenciālu apzināšana un konkrētu mērķu izvirzīšana, pie kā kopā ar uzņēmumu valdēm uzsāksim darbu jau tuvākajā laikā."

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) B korpusa attīstībai varētu nepietikt līdzekļu, teikts Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Sākotnēji slimnīcas B korpusa projektēšanai, būvniecībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī telpu aprīkošanai sākotnēji 2020.gadā tika plānots izmaksas 151 185 240 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Savukārt šī gada 14.martā valdība lēma 16 290 890 eiro novirzīt slimnīcas A ēkas otrās kārtas attīstības projekta izmaksu pieaugumam būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karadarbību Ukrainā segšanai. Līdz ar to, slimnīcas B ēkas attīstībai pieejamais finansējums samazinās un ir 134 894 349 eiro.

Tāpat slimnīcas B korpusa attīstības projektam ir piemērots Eiropas Savienības fondu rezerves jeb elastības finansējums, kas nozīmē, ka Slimnīcai viss plānotais attiecināmais atbalsta finansējums projektu iesniegumu atlases izsludināšanai un līguma par projekta īstenošanu slēgšanai, būs pieejams tikai pēc 2024.gada vidusposma pārskata iesniegšanas Eiropas Komisijā un elastīguma summas pārskatīšanas, provizoriski 2026.gadā, informē VM.

Būvfirma SIA "Velve" pagājušajā gadā strādāja ar 69,152 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānija cieta zaudējumus 3,181 miljona eiro apmērā, pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv".

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka kopējie "Velve" projektu realizācijas tempi un apjomi 2022.gadā samazinājās, ņemot vērā Krievijas sākto karadarbību Ukrainā un ar to saistītos sarežģījumus. Cita starpā pērn būtiski ierobežota būvniecības izejmateriālu pieejamība un nozarē piedzīvots nepieredzēts cenu sadārdzinājums, tostarp darba spēka un energoresursu pozīcijās.

Vadība norāda, ka pērn "Velve" risinājusi kompleksus būvniecības izmaksu sadārdzinājuma un tā kompensēšanas mehānisma jautājumus ar pasūtītājiem, kas ietekmēja būvniecības tempu samazināšanos un apgrozījuma plāna neizpildi.

Darbs pie pozīciju sadārdzinājuma risināšanas jautājumiem turpinās arī šogad, teikts ziņojumā.

Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB), kā arī būvkomersanta “Velve” pārstāvjiem skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa jaunbūves korē, Meirānu ielā 2, Rīgā, novietoja spāru vainagu kā simbolu jaunbūves augstākā punkta izbūves sasniegšanai, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Ar Kultūras ministrijas piesaistīto Eiropas Savienības fondu finansējumu vienlaikus divās Rīgas apkaimēs – Šķirotavā un Pļavniekos – mēs radām jaunu kultūrvietu. Šajā kultūrvietā ne vien notiks industrializētajai Šķirotavai raksturīgie ražošanas procesi, izgatavojot operas un baleta dekorācijas, bet kas vēl būtiskāk – arī mākslinieku uzstāšanās skatītājiem, priekšnesumu mēģinājumu procesam noslēdzoties,” teic kultūras ministrs Nauris Puntulis.

“Degradēto teritoriju, kāda tā Meirānu ielā 2 bija pirms darbu uzsākšanas, būsim sakārtojuši un atvēruši visupirms jau blīvi apdzīvoto Pļavnieku iedzīvotājiem, kuru apkaimē kultūrvietu nemaz nav tik daudz,” akcentē ministrs.

Biroju kompleksa "Verde" attīstītājs - Lietuvas investīciju pārvaldes uzņēmums "Capitalica Asset Management" un būvfirma SIA "Velve" pēc abpusējās vienošanās ir pieņēmuši lēmumu pārtraukt sadarbības līgumu, pavēstīja "Velves" pārstāvji.

Tā rezultātā kopš šī gada jūlija "Velve" vairs nav biroju kompleksa "Verde" ģenerālbūvnieks. "Lēmums ir saistīts ar abu uzņēmumu atšķirīgo redzējumu par objekta būvniecības posmiem, tai skaitā izmaksām," skaidro "Velves" pārstāvji.

Plašāk šo lēmumu abas puses ir vienojušās nekomentēt.

"Velve" ir pilnībā uzbūvējusi un 2022.gada jūlijā nodevusi ekspluatācijā "Verde" pirmo jeb A ēku. Līdztekus būvkompānija ir pabeigusi arī B ēkas nesošo konstrukciju būvniecību, sāka fasādes montāžu un paveica daļu no iekšējiem un ārējiem inženiertehniskajiem darbiem.

"Verde" ir pirmais "Capitalica Asset Management" īstenotais projekts Latvijā, kura attīstībā plānots ieguldīt vairāk nekā 65 miljonus eiro, no kuriem 22 miljonu eiro kredītu piešķīra Eiropas Investīciju banka (EIB), kas apstiprināja finansējumu no cīņai ar klimata pārmaiņām paredzēto investīciju paketes.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A korpusa otrās kārtas ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ atklāts pelējums, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Gunda Jauntēva.

Šīs nedēļas laikā slimnīcas būvuzņēmēji turpina darbu pie jaunās ēkas pagrabstāva telpu tīrīšanas darbiem, tajā skaitā attīrot no bojātajiem būvizstrādājumiem. Jauntēva norādīja, ka pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīs starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan Valsts zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

Būvniecības materiālu vairumtirgotājs SIA "Velve M.S. tehnoloģijas" mainījusi nosaukumu uz SIA "Velve materiālu sistēmas", informēja uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma 25 gadu pastāvēšanas laikā būvniecības nozare ir būtiski attīstījusies un līdzi ar to ir mainījusies arī uzņēmuma darbības specifika. "Velve materiālu sistēmas" šobrīd nodrošina būvniecības materiālus gan privātmāju, gan lielu infrastruktūras būvniecības objektu vajadzībām, kā arī ir vienīgais "Mapei" produktu izplatītājs Baltijas valstīs.

Reaģējot uz nozares pieprasījumu, pērn uzņēmums veica investīcijas noliktavas paplašināšanā no 900 līdz 1400 kvadrātmetriem. Tāpat uzņēmums pārvācās uz jaunām biroja telpām "Kalniņos", Mārupē. Šogad uzņēmums turpinās veikt investīcijas arī darbinieku kvalifikācijas celšanā visās Baltijas valstīts.

Kompānijas nosaukuma maiņa ietver arī jaunu zīmola vizuālo identitāti, un to izstrādāja dizaina studija "H2E".

Būvkompānija SIA "Velve" ir pabeigusi VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) A korpusa otrās kārtas fasādes darbus, līdz ar to jaunbūvei ir aizvērta fasāde, lai pasargātu to no laika apstākļu nelabvēlīgas ietekmes, informē "Velves" mātesuzņēmuma "MN Holding" pārstāvji.

"MN Holding" līdzīpašnieks Valdis Koks informē, ka slimnīcas fasādes darbi ir pabeigti tādā apmērā, lai nodrošinātu ēkas aizsardzību pret laika apstākļu ietekmi ziemā.

Patlaban Stradiņa slimnīcas jaunajam korpusam ir noslēgts ēkas perimetrs un tiek pabeigti fasādes stiklošanas darbi, kuru kopējais apmērs ir 3200 kvadrātmetru. Tādējādi ēka ir noslēgta un tai var nodrošināt nepieciešamo klimatu, lai turpinātu darbus. Tāpat ēkā 90% apmērā ir veikta rīģipša karkasa konstrukciju izbūve, izbūvēti maģistrālie elektrības un vājstāvu tīkli (kabelizācijas darbi) un sākti sagatavošanas darbi grīdas betonēšanai.

Turpmāk tiks sākta apkures un kanalizācijas sistēmu izbūve, kā arī iekšdarbi - rīģipša un grīdu ieklāšana, inženiertīklu komunikāciju izbūve un specializēto medicīnas sistēmu izbūve, tostarp operāciju bloka izbūve.

Baltijā lielākās kanalizācijas sūkņu stacijas Rīgā, Daugavgrīvas ielā 101, būvniecībā veikts nozīmīgs posms — ir pabeigta jumta nesošā konstrukcija, izdarīta lielākā daļa sarežģītāko darbu, informē SIA “Rīgas ūdens”.

Darbu pasūtītājs SIA “Rīgas ūdens” kopā ar būvniekiem organizēja šai jaunbūvei spāru svētkus. Rīgas notekūdeņu attīrīšanai nozīmīgās stacijas nodošana ekspluatācijā gaidāma 2024. gada aprīlī.

Kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101 pamatoti dēvējama par jaudīgāko un lielāko Baltijas valstīs. Pašreizējā stacija darbojas jau vairāk nekā 30 gadus, un tai bija nepieciešama tehnoloģiskā modernizācija, lai arī turpmāk garantētu drošu notekūdeņu savākšanu un pārsūknēšanu uz Bioloģiskās attīrīšanas staciju “Daugavgrīva”.

SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš: “Šie spāru svētki ir svarīga diena projektētājiem un būvniekiem, kuri strādājuši pie šī objekta, taču pie viena arī mums, jo esam ļoti priecīgi, ka iegūsim savā rīcībā Baltijā jaudīgāko kanalizācijas sūkņu staciju un varēsim ar to aizstāt šobrīd jau novecojušo staciju. Un vēl tie ir svētki arī visiem rīdziniekiem, jo šī stacija pārsūknēs trešdaļu visu Rīgas notekūdeņu. Ja runājam salīdzinājumos, tad notekūdeņu plūsmas maksimumstundās tas būs 36 kilometrus garš vilciena sastāvs ar cisternām, ko pārsūknēs jaunā stacija! Tā dos arī elektroenerģijas un citu resursu ekonomiju, tā gādās arī par vēl drošāku un tīrāku apkārtējo vidi.”

Biznesa centrs “Novira Plaza” Rīgas centrā atzīmē spāru svētkus, projekts tiks pabeigts līdz 2023. gada augustam ar kopējām investīcijām, kas pārsniedz 55 miljonus eiro.

“Mūsdienīgu biroja ēku piedāvājums Rīgas centrā ir bijis ļoti ierobežots. Lieliskā atrašanās vieta pašā Rīgas sirdī, netālu no galvenās dzelzceļa stacijas un Vecrīgas, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc projektā “Novira Plaza” saskatām tik lielu potenciālu,” stāsta “Evernord Asset Management” partnere Jolanta Jurga. "Novira Plaza” pabeigšana būs svarīgs faktors Rīgas centrālā biznesa rajona izveidošanā. Biznesa centrs “Origo” definēja šo kā augstas klases biroju atrašanās vietu, un kopā ar “Novira Plaza”, SEB galveno mītni un centrālo dzelzceļa staciju, kurā tiks ieguldīti 500 miljoni eiro, padarīs šo vietu par populārāko punktu Rīgas centrā.

Pēc vairāk nekā divus gadus ilga būvniecības procesa ekspluatācijā nodota A klases biroju ēka Zeiss biroji, informē projekta attīstītājs Mūkusalas Biznesa Centrs.

Jaunā ēka atrodas Dēļu ielā, un par tās arhitektūras iedvesmas avotu kalpojusi kādreizējā Carl Zeiss optikas fabrika, kas reiz atradusies šajā pašā vietā. "Zeiss Biroju" projekta īstenošanā investēti aptuveni deviņi miljoni eiro.

Ēkas kopējā platība ir 5600 kvadrātmetri un tā ir sertificēta atbilstoši BREEAM Excellent ilgtspējas sertifikāta prasībām, projektā iekļaujot A klases energoefektīvas gaisa dzesēšanas, ventilācijas un apkures sistēmas un ilgtspējīgus un dabai draudzīgus apdares materiālus.

"Zeiss Biroju" ēkas oficiālā atklāšana ir plānota šoruden – kā stāsta projekta attīstītāji, pirms nomnieku uzņemšanas vēl jāveic iekšējie apdares darbi.

VEF Kultūras pilī notikusi būvindustrijas lielās balvas "Pamatakmens" pasniegšanas ceremonija, kuru saņēma 12 Latvijas inženieri un arhitekti, informē industrijas pārstāvji Mārīte Šperberga un Uldis Andersons.

"Pamatakmeni" nominācijā "Gada projektu vadītājs" saņēma AS "LNK Industries" būvniecības projektu vadītājs Ruslans Brjuhovickis, bet par "Gada projektu direktoru" kļuva SIA "Eiropas Dzelzceļa līnija" projektu ieviešanas un vadības departamenta direktors Einārs Jaunzems, kā arī SIA "RERE meistari" valdes loceklis un būvgaldniecības un galdniecības restaurācijas nodaļas vadītājs Normunds Kotāns.

Par "Gada inženieri" kļuva SIA "Firma L4" būvinženieris Ainārs Maceikevičs, Cēsu novada pašvaldības Centrālās administrācijas Attīstības pārvaldes projektu ieviešanas un uzraudzības nodaļas būvinženieris Mareks Pavārs, taču nominācijā "Gada jaunā inženiere" balvu saņēma SIA "Velve" būvdarbu vadītāja palīdze Marta Rimaševska.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Pabeigti biroja kompleksa "Verde" otrās jeb B ēkas apjomīgākie būvdarbi, informē projekta attīstītāja "Capitalica Asset Management" pārstāvji.

B ēkā ir pilnībā pabeigta otrās būves nesošā karkasa celtniecība, tai skaitā arī jumta metāla konstrukciju izbūves darbi, un drīzumā tiks uzsākta arī jumta hidrolizācijas izbūve. Gluži kā pirmā, arī otrā ēka ir 11 stāvus augsta, un tās izbūves darbos ir izmantotas vairāk nekā 3 000 tonnas stiegrojuma un 12 000 kubikmetri betona.

Pašreiz B ēkā tiek veikti vispārīgie būvdarbi, kā arī notiek tādu iekšējo inženiertīklu izbūve kā elektrības tīkli un aukstuma apgādes sistēma. Tuvākajā laikā pilnā apjomā tiks veikta arī pārējo inženiertīklu izveide. Paralēli noslēgumam tuvojas arī būvdarbu procesi, kas saistīti ar ēkas sagatavošanu darbiem ziemas periodā.

Investori parakstījušies uz biznesa centra "Novira Plaza" attīstītāja "Marijas 2" obligācijām četru miljonu eiro vērtībā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Marijas 2" pirmdien, 5.jūnijā, pabeidza obligāciju sesto laidienu un pirmo publisko piedāvājumu obligāciju emisijas programmas ietvaros par kopējo summu līdz 45 miljoniem eiro.

Vairāk nekā 60 privātie investori no Baltijas valstīm ir parakstījušies uz nodrošinātām obligācijām četru miljonu eiro vērtībā ar ienesīgumu līdz dzēšanai 8,5% gadā, sasniedzot sestā laidiena maksimālo kopējo nominālvērtību. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2024.gada 30.maijs.

Kopējā kompānijas emitēto obligāciju summa ir 29 miljoni eiro, ieskaitot sesto laidienu. Ieņēmumi no šī laidiena tiks izmantoti, lai turpinātu finansēt "Novira Plaza" biroju ēkas attīstību.

Paziņojumā arī sacīts, ka "Marijas 2" strādā pie emitēto obligāciju iekļaušanas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North". Tirdzniecības sākums paredzēts 2023.gada jūnijā.

Investīciju pārvaldes uzņēmuma “Capitalica Asset Management” galvenajā komercobjektā Latvijā biroju kompleksā “Verde” sācies noslēdzošais otrās ēkas būvniecības posms. Tas ilgs tuvāko pusgadu, galvenokārt fokusējoties uz iekšdarbu veikšanu gan koplietošanas telpās, gan arī nomnieku birojos.

Rezultātā tiek plānots, ka B ēka ekspluatācijā tiks nodota 2024. gada pavasarī ar jau pilnībā gatavām telpām ar apdari, lai nomnieki, ar kuriem ir jau noslēgti nomas līgumi, varētu tajās ievākties līgumā paredzētajā termiņā.

Verde attīstītājs un būvfirma Velve pārtraukuši sadarbības līgumu 

Biroju kompleksa "Verde" attīstītājs - Lietuvas investīciju pārvaldes uzņēmums "Capitalica Asset...

Līdz ar iekšdarbu sākšanu otrajā ēkā, tika pabeigti visi pirms tam paredzētie būvdarbi. Proti – pabeigta stikla fasādes montāža, uz jumta uzstādītas dzesēšanas un ventilācijas iekārtas, kā arī ēka sagatavota ziemas sezonai. Līdztekus šobrīd ēkas septiņos stāvos jau notiek nomnieku telpu iekārtošana, tai skaitā sienu un paaugstināto grīdu uzstādīšana. Aktīvi norisinās arī koplietošanas telpu izbūve, tai skaitā liftu montāža un autostāvvietas izveide, un labiekārtošanas darbi ārpus ēkas jeb pieguļošajās teritorijās.

"Otrās “Verde” ēkas būvniecība ir uzņēmusi jaunus apgriezienus. Tas kļuvis iespējams pateicoties mūsu jaunajam ģenerālbūvniekam SIA “Capitalica Industries LV”, kas ietilpst “Capitalica Asset Management” uzņēmumu grupā. Būtiski - jaunais ģenerālbūvnieks jau šī gada augustā ir veiksmīgi pārņēmis no iepriekšējā būvnieka SIA “Velve” visus aktuālos darbus un apakšuzņēmējus, nodrošinot, ka B ēkas būvniecības process turpinās bez pārtraukuma un saskaņā ar nospraustajiem mērķiem – laika grafiku un kvalitātes līmeni," komentē Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore un valdes locekle.

“Verde” ir pirmais “Capitalica Asset Management” īstenotais projekts Latvijā, kura attīstībā tiks ieguldīti vairāk nekā 65 miljoni eiro.

Objekta ģenerālbūvnieks ir "Capitalica Industries LV", bet ekskluzīvais iznomāšanas un apsaimniekošanas partneris - Latvijā vadošā nekustamo īpašumu aģentūra “Colliers”.

Šobrīd par biroju kompleksa nomniekiem jau ir kļuvuši tādi uzņēmumi kā “Swisscom”, “Decta”, KPMG Latvija”, “Swetch”, “Merito Group”, “Workland”, “Enefit”, “VIA SMS Group”, “Tietoevry”, restorāns “Dia 36.line” un kafejnīca “Mollto”.

Noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un tā nodota ekspluatācijā, tādējādi kompleksa attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir īstenojis pirmo daļu no sava pirmā investīciju projekta Latvijas galvaspilsētā, kura kopējā vērtība sasniegs vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Jaunā ēka ir kļuvusi par pirmo un pagaidām vienīgo A-klases biroju, kas Latvijā pabeigts 2022. gadā.

“Projektu uzsākām 2020. gada novembrī, un, kā sākotnēji plānojām, pirmie nomnieki kompleksu sāks apdzīvot jau šovasar. Šī vienpadsmit stāvu A-klases biroju ēka atrodas uz 1,3 hektāru liela zemesgabala modernā Skanstes biznesa kvartāla perspektīvākajā vietā – Hanzas un R. Hirša ielu krustojumā. Sākot ar ilgtspējīgu arhitektūru un energoefektīviem risinājumiem līdz bagātīgiem apstādījumiem pieguļošajā teritorijā – “Verde” ir pārliecinoši viszaļākais biroju komplekss Latvijā,” uzsver Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors.

Biznesa centra "Novira Plaza" attīstītāja SIA "Marijas 2" obligācijas no 14.jūnija iekļautas biržas "Nasdaq Riga" alternatīvā tirgus "First North" obligāciju sarakstā.

"First North" iekļaus 29 000 "Marijas 2" obligāciju ar nominālvērtību 1000 eiro un kopējo emisijas apjomu 29 miljoni eiro. Obligāciju kupona fiksētā gada likme ir 6,5%, bet obligāciju dzēšanas termiņš ir 2024.gada 30.maijs.

Jau ziņots, ka 5.jūnijā "Marijas 2" pabeidza obligāciju sesto laidienu un pirmo publisko piedāvājumu, kurā vairāk nekā 60 privātie investori no Baltijas valstīm parakstījās uz "Marijas 2" obligācijām četru miljonu eiro vērtībā. Publiskais piedāvājums notika kopējās obligāciju emisijas programmas ietvaros, kuras nominālvērtība ir līdz 45 miljoniem eiro.

Kopējā kompānijas emitēto obligāciju summa ir 29 miljoni eiro, ieskaitot sesto laidienu.

Ņemot vērā pēdējās dienās pastiprināto atsevišķu institūciju, amatpersonu un mediju interesi par "Dienas" veiktajiem aprēķiniem saistībā ar 600 miljonu eiro potenciālajām sekām Latvijas valsts budžetam, laikraksts "Diena" vēlas izlēgt jelkādas manipulācijas saistībā ar potenciālo žurnālistisko aplēsi un pauž cerību, ka pēkšņā sinhronā masveidīgā interese un spiediens uz raksta autoru nav organizētas kampaņas sastāvdaļa.

"Diena"13. decembra publikācijā Sekas ekonomikai var būt graujošas, balstoties uz saviem avotiem un aprēķiniem secina, ka Latvijas ekonomikai Konkurences padomes lēmums tā dēvētajā "būvnieku karteļa" lietā var radīt nepieciešamību rast kopā 600 miljonus eiro papildus līdzekļus sedzot sankcijas un izdevumus. Pēdējo dienu kampaņveidīgas publiskas intereses, Māra Martinsona kontrolētās kompānijas Velve nesenās publikācijas, kuras ir pilnīgā pretrunā ar Konkurences padomes paziņojumiem par lietu, un spiediena rezultātā uzskatām par nepieciešamu skaidrot savu aprēķinu pamatus.

Biroju komplekss “Verde”, attīstot papildu pakalpojumu klāstu, ir vienojies ar Latvijā atpazīstamo šefpavāru Lauri Aleksejevu par ilgtermiņa sadarbību - investējot turpat 600 000 eiro, vasarā plānots atvērt jauna koncepta dienas restorānu “Dia 36.line”.

Jaunais “Dia 36.line” dienas restorāns, kas darbosies arī kā kafejnīca un uzkodu bārs, būs 537 m2 plašs un atradīsies “Verde” A ēkas lobija līmenī jeb 0. stāvā.

Tā dizainu veido Veronika Novika saskaņā ar kopējo “Verde” arhitektūras stilistiku – gaišas telpas apvienojumā ar dabīgu zemes toņu mēbelēm un, protams, ļoti daudz telpaugu, kas restorānam piešķir īpašu “urbāno džungļu” noskaņu.

“A-klases birojs nav iedomājams bez izcila ēdinātāja, un tieši tāds būs “Dia 36.line” restorāns. Esam cerības pilni, ka tas kļūs iecienīts ne vien mūsu nomnieku, bet arī Skanstes apkaimes un Rīgas klusā centra iedzīvotāju vidū,” komentē Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore:.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Tietoevry” kļuvis par Rīgas biroju kompleksa “Verde” lielāko B ēkas enkurnomnieku.

Abiem uzņēmumiem vienojoties, ir noslēgts līgums par “Tietoevry” Latvijas filiāles ofisa izveidi “Verde” B ēkas 4., 8. un 9. stāvā ar kopējo platību 4500 m2.

Šis darījums ir noslēgts aizvadītā gada nogalē, kļūstot par 2022. gada lielāko biroju nomas darījumu Latvijā.

Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore, saka: “Līdz ar “Tietoevry” ienākšanu “Verdē”, Skanste jeb Rīgas jaunais biznesa kvartāls pastiprināti kļūst par Latvijas galvaspilsētas tehnoloģiju nozares epicentru. Tagad un tieši šeit veidojas tāds nozaru mezgls, kas veicinās pilsētas un arī kopumā mūsu valsts ekonomisko attīstību un pievilcību starptautiskā mērogā. Šī darījuma rezultātā B ēka, kas vēl ir būvniecības stadijā, ir jau iznomāta par 68%”.