Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Ceturtdien (19. novembrī) Ventspils nafta akcionāru sapulce nolēma izmaksāt akcionāriem dividendes. NASDAQ OMX Riga ir apkopojusi biežāk uzdotos jautājumus un atbildes par dividenžu saņemšanu.

Kuri uzņēmumi šogad plāno izmaksāt dividendes?

Lēmumus tuvākajā laikā izmaksāt dividendes pieņēmuši uzņēmumi Ventspils Nafta un SAF Tehnika.

Ventspils naftas meitas sabiedrību – naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmumu SIA Ventspils nafta termināls turpmāk vadīs Larss Panclafs (Lars Pantzlaff), liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Jauna vadītāja iecelšana nemainīs SIA Ventspils nafta termināls akceptētās ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kas vērstas uz termināļa kā Baltijas reģionā lielākā un modernākā šāda veida uzņēmuma pilnveidošanu, analizējot jaunas biznesa iespējas un ieviešot jaunus pakalpojumus, uzturot vides un kvalitātes vadības augstākos standartus, nodrošinot efektīvu personālpolitiku.

SIA Ventspils nafta termināls kapitāla daļu īpašnieki atzinīgi vērtē uzņēmuma līdzšinējā valdes locekļa un ģenerāldirektora Ronalda Okera (Ronald Okker) ieguldījumu termināļa restrukturizācijas īstenošanā. Minēto amatu saskaņā ar iepriekšēju vienošanos ar uzņēmuma īpašniekiem R.Okers ieņēma pusotru gadu – kopš 2008.gada februāra.

AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību konsolidētais neto apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 63,58 miljonus latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna bruto peļņa bija 15,35 miljoni latu, kas ir par 28% vairāk nekā 2012. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt koncerna vispārējie un administratīvie izdevumi veidoja 3,8 miljoni latu jeb par 20,5% mazāk nekā tajā pašā pārskata periodā 2012. gadā.

Koncerna konsolidēto apgrozījumu veido ienākumi no kuģniecības biznesa – 28,06 miljoni latu un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa – 35,51 miljons latu.

AS Ventspils nafta koncerna neto rezultāts pirmajā pusgada tomēr bija negatīvs, galvenokārt dēļ izveidotiem uzkrājumiem 12,96 miljonu latu apmērā zaudējumiem no flotes vērtības samazināšanās, tādējādi sasniedzot konsolidēto neto zaudējumu 7,29 miljonu latu apmērā.

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

SIA Ventspils nafta termināls plāno vairāk nekā 1 miljona eiro investīcijas jauna pakalpojuma - degvielas butanizācija ieviešanā

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls paredzējusi investēt vairāk nekā vienu miljonu eiro, perspektīvā plānojot piedāvāt saviem klientiem jaunu pakalpojumu - autobenzīna sajaukšanu ar šķidro butānu jeb butanizāciju, iegūstot atsevišķos pasaules tirgos, īpaši ASV, pieprasīto benzīna sastāvu.

Šiem plāniem īstenojoties, SIA Ventspils nafta termināls būs vienīgais uzņēmums Baltijas valstīs, kas varēs sniegt šādu pakalpojumu, tādējādi būtiski nostiprinot ne tikai paša termināļa un Ventspils ostas, bet arī visa Latvijas tranzītkoridora kopējo konkurētspēju un palielinot tranzīta kravu plūsmu caur Latviju.

Kravu apgrozījums martā Ventspils brīvostā sasniedzis 3,7 miljonus tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā pagājušā gada martā un pārspēj viena mēneša pārkraušanas datus Ventspils ostā pēdējo desmit gadu laikā.

Vairāk kā trīsarpus miljonus tonnu Ventspils brīvostas termināļi pārkrāva 2002.gada martā – 3,6 miljonus, bet absolūtais mēneša rekordapjoms Ventspils ostā bija 2000.gada martā, kad pārkrauti 3,9 miljoni tonnu.

2013.gada pirmajā ceturksnī kopā Ventspils brīvostā pārkrauts 9,1 miljons tonnu kravu, kas ir par 596 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Lai gan Ventspils brīvostas lielākais kravu īpatsvars aizvien ir lejamkravas (martā 2 miljoni tonnu, ceturksnī kopā – 5,2), tomēr martā sasniegts jauns beramkravu rekordapjoms Ventspils ostā – 1,4 miljoni tonnu.

2013.gada budžetā Investīciju programmas realizācijai paredzēti vairāk nekā 26 miljoni latu. Šogad, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, Ventspils brīvostā tiks būvēta 12. piestātne, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un turpinās sauskravu termināļa celtniecība starp abiem Ventas tiltiem Ventas kreisajā krastā, kur pārcelsies kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Līdz ar to papildu platības attīstībai iegūs gan kokmateriālu pārkraušanas terminālis, gan ģenerālo kravu terminālis Noord Natie Ventspils Termināls, kura teritorijā šobrīd līdz jaunā termināļa uzcelšanai strādā kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Šie projekti nākotnē varētu dot papildus apmēram vienu miljonu tonnu kravu apgrozījuma. Tiek veikta pirmā muliņa demontāža, lai varētu attīstīt Baltic Coal Terminal otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 miljoniem tonnu.

Šā gada pirmajā ceturksnī visi Ventspils nafta grupas uzņēmumi – Ventspils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils nafta termināls un LatRosTrans – kopumā nopelnījuši 4,96 miljonus latu.

Pērnā gada pirmo ceturksni Ventspils nafta grupa noslēdza ar 6,94 milj. Ls zaudējumiem. Iepretim pagājušā gada pirmajiem trīs mēnešiem, šogad Ventspils nafta grupai izdevies samazināt administratīvās izmaksas par 662 tūkst. Ls jeb 27%, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Grupas apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 33,84 miljonus latu.

Pirmo gada ceturksni pirmo reizi kopš 2008. gada ar peļņu – 45 tūkst. Ls - noslēdzis arī uzņēmums Latvijas kuģniecība un tā meitas sabiedrības.

Ventspils nafta termināls (VNT) neto peļņa pirmajā ceturksnī bija 2,87 miljoni latu, bet apgrozījums sasniedza 15,65 miljonus latu. VNT pārkrāvis aptuveni 3,35 miljonus tonnu naftas produktu.

A/s Ventspils nafta meitas sabiedrība naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls šā gada pirmajā ceturksnī nodrošinājis stabilu naftas un naftas produktu pārkraušanas apjoma līmeni.

Kā informē Ventspils naftas sabiedrisko attiecību un reklāmas vadītāja Gundega Vārpa, pārkrautais apjoms ir analogs termināļa 2008.gada pirmo trīs mēnešu rezultātam. Šogad no janvāra līdz martam SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 3.8 miljoni tonnu naftas un naftas produktu. Pārkrauto kravu struktūrā šā gada pirmajā mēnesī lielāko īpatsvaru veido pa dzelzceļu un naftas produktu cauruļvadu piegādātā dīzeļdegviela - vairāk nekā 2.7 miljoni tonnu. 0.7 miljoni tonnu no kopējā pārkraušanas apjoma ir pa dzelzceļu transportētais dažādu marku autobenzīns un citi naftas produkti, bet 0.3 miljoni tonnu - nafta un naftas produkti, kas piegādāti pa jūras ceļu.

Viena no lielākajām ātro sūtījumu sabiedrībām Baltijas reģionā Venipak Lietuvas galvaspilsētā Viļņā būvēs jaunu un inovatīvu 10 000 m2 lielu terminālu. Sabiedrības vadītājs Justs Šablinsks saka, ka jauna termināla būvniecība maksās gandrīz 10 miljonus eiro. Jaunais termināls aizņems 2,6 ha lielu zemes platību. Terminālu paredzēts atklāt 2020. gada beigās.

“Jaunais termināls apkalpos Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sūtījumus uz Poliju un Vāciju. Šis termināls mums ļaus strādāt daudz elastīgāk, efektīvāk un vēl kvalitatīvāk. Uz jauno ēku tiks pārcelta arī Venipak administrācija”, saka J. Šablinsks.

Venipak vadītājs stāsta, ka jaunais termināls bija nepieciešams attīstībai Austrumeiropā un Baltijas reģionā: “Šajā gadā atvērām savas struktūrvienības un sākām darbu Polijā, Vācijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī Honkongā, Igaunijā un Latvijā sāka strādāt pa jaunam terminālam, atjauninājām un paplašinājām četrus terminālus Lietuvā, pa vienam terminālam Latvijā un Igaunijā. Īstenojam attīstību plašā mērogā, tāpēc jauns termināls Viļņā bija nepieciešams. Ceru, kas tas palīdzēs mums vēl vairāk palielināt apkalpojamo sūtījumu daudzumus.”

Ventspils nafta meitassabiedrība SIA Ventspils nafta termināls šā gada deviņos mēnešos pārkrāvusi kopumā 8,5 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Kompānija norāda, ka šie rezultāti uzskatāmi par veiksmīgiem, ņemot vērā ārējos faktorus, kas pēdējos trīs mēnešos būtiski ietekmējuši SIA Ventspils nafta termināls darbību, – starptautiskā tirgus struktūru un maģistrālā naftas produktu cauruļvada Polocka-Ventspils plānotos remontdarbus Baltkrievijas teritorijā.

Šogad visvairāk pārkrauta pa naftas produktu cauruļvadu un dzelzceļu piegādātā dīzeļdegviela – 6.3 miljoni tonnu, pa dzelzceļu transportētais dažādu marku autobenzīns un citi naftas produkti – 1.7 miljoni tonnu, bet jēlnafta un naftas produkti, kas atvesti pa jūras ceļu, – 0.5 miljoni tonnu.

SIA Ventspils nafta termināls pārkraušanas rezultātus šajā gadā jūtami ietekmē tirgus struktūra, kā arī maģistrālā naftas produktu cauruļvada remontdarbi Baltkrievijas teritorijā, plānveidīgi rekonstruējot to pēc 2007.gada pavasarī notikušās avārijas, lai novērstu iespējamos plīsumus, avārijas situācijas un ekoloģisko apdraudējumu apkārtējai videi – tostarp Latvijas teritorijā. Plānots, ka cauruļvada remontdarbi Baltkrievijā turpināsies līdz pat šā gada beigām.

Decembrī notiks AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulce, kurā vēlēs padomi un lems par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Akcionāru sapulce notiks 2.decembrī.

Ieraksta datums akcionāru dalībai AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē ir 24.novembris. Tikai personas, kas ir akcionāri ieraksta datumā, ir tiesīgas ar tiem piederošo akciju skaitu ieraksta datumā piedalīties AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē.

Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Ventspils nafta saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, liecina Ventspils naftas paziņojums Nasdaq Riga.

Ventspils nafta 2008. gadā strādājusi 40.2 miljonus latu lielu peļņu, ko lielā mērā izdevies sasniegt pateicoties aktīvu pārdošanai, kas nav saistīti ar tranzītbiznesu.

Par šīs peļņas izlietojumu, kurā atspoguļojas arī a/s Ventspils nafta koncerna restrukturizācijas rezultātā īstenotā pārdošanas darījuma ieņēmumi, a/s Ventspils nafta akcionāriem jālemj akcionāru kārtējā sapulcē. Db jau vēstīja, ka Ventspils nafta pārdeva praktiski visus savus nekustamos īpašumus, poligrāfijas biznesu u.c. aktīvus savai meitas kompānijai Latvijas kuģniecība – šis darījums finanšu ekspertos un ar nozari saistītos uzņēmējos izraisīja izbrīnu un neizpratni.

a/s Ventspils nafta koncerna konsolidētā peļņa atbilstoši a/s Ventspils nafta neauditētajam 2008.gada pārskatam pēc nodokļu nomaksas pārskata periodā veido 20.8 miljonus latu, un tas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā a/s Ventspils nafta koncerna konsolidētā budžeta prognozēs 2008.gadam, kur tā tika plānota 5,3 miljonu latu apjomā. A/s Ventspils nafta koncerna konsolidētais neto apgrozījums pārskata periodā saskaņā ar neauditēto 2008.gada pārskatu sasniedzis 78,5 miljonus latu, un tas ir par 18,5 miljoniem latu vairāk, nekā iepriekš plānotajā a/s Ventspils nafta konsolidētajā 2008.gada budžetā.

Publiskās akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls 2009.gada pirmajos sešos mēnešos pārkrāvusi vairāk nekā 6.4 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, kas ir aptuveni tikpat, cik pērnā gada pirmajā pusgadā, liecina uzņēmuma paziņojums biržā.

2009.gada janvārī–jūnijā SIA Ventspils nafta termināls visvairāk pārkrauta pa naftas produktu cauruļvadu un dzelzceļu piegādātā dīzeļdegviela – 4.7 miljoni tonnu, pa dzelzceļu transportētais dažādu marku autobenzīns un citi naftas produkti – 1.3 miljoni tonnu, bet nafta un citi naftas produkti, kas atvesti pa jūras ceļu, – 0.4 miljoni tonnu.

SIA Ventspils nafta termināls darbību 2009.gadā jūtami ietekmē svārstīgā tirgus konjunktūra, kā arī asās starptautiskās konkurences un finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļi.

SIA Ventspils nafta termināls ir a/s Ventspils nafta meitas sabiedrība, kurā 51% pieder a/s Ventspils nafta, bet 49% – Vitol sabiedrībai Euromin Holdings (Cyprus) Limited.

Aizsardzības ministrija nodevusi apsaimniekošanā LSEZ SIA DG termināls teritoriju Liepājas ostā.

Teritorija, kas nodota apsaimniekošanā, ir Karostas kanāla dienvidu pusē starp 25. un 26. piestātni, kur agrāk atradās padomju armijas naftas bāze ar pazemes naftas rezervuāriem un kas pēdējo 20 gadu laikā nav izmantota saimnieciskai darbībai.

Saglabājušās inženiertehniskās būves no padomju gadiem ir nolietojušās un, visticamāk, arī bojātas. Db.lv rakstīja, ka tur palikušie naftas produkti, mainoties gruntsūdens līmenim, Karostas kanālā rada piesārņojumu. Jaunais teritorijas apsaimniekotājs sola situāciju mainīt.

«Te ir redzams pierādījums tam, ja teritorija netiek apsaimniekota, tas rada zināmas problēmas. Es domāju, ka Aizsardzības ministrija ir spērusi pareizu soli un vienojusies ar DG terminālu par šīs teritorijas apsaimniekošanu un sakārtošanu,» darījumu komentē LSEZ pārvaldnieks Guntas Krieviņš.

Aplūkojot pēdējos ilgtermiņa akciju tirgus cenu indeksu grafikus, īpaši pēc šogad augustā un septembrī piedzīvotā straujā krituma, var viegli redzēt, ka akciju tirgus ir tādā pašā līmenī, kā tas bija 1997.gada vasarā. Tas nozīmē, ka akciju tirgus vērtība ir palikusi nemainīga pēdējos 14 gadus (skatīt 1.attēlu), ja par pamatu izmanto, piemēram, 600 Eiropas publisko akciju sabiedrību akciju cenu indeksu Stoxx 600.

Akciju tirgus šajā periodā ir bijis ne tikai ārkārtīgi svārstīgs, piedzīvojot divus lielus satricinājumus – interneta burbuļa pārplīšanu 2000.gadā un globālo finanšu krīzi 2008.gadā, bet arī nav spējis ieguldītājam nodrošināt kapitāla pieaugumu. Pirmā reakcija, aplūkojot grafiku, būtu jautāt, kādēļ vispār investēt akciju tirgū? Tomēr ir jāatceras, ka akciju tirgus kopējo ienesīgumu nodrošina ne tikai akciju cenu pieaugums, bet arī dividendes. Ilgtermiņā dividenžu ienesīgums var ievērojami ietekmēt investora peļņu no ieguldījumiem akcijās.

1.attēls. STOXX Europe 600 akciju tirgus indekss (STOXX Europe 600 price EUR)

Pērn decembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, līdz ar to gadā kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 22,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde 2015.gadā īstenojusi vienu no apjomīgākajām investīciju programmām, nodrošinot ostas termināļiem un rūpnieciskajiem uzņēmumiem vislabākos apstākļus darbības attīstībai.

Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2015.gadā būtiski atpaliek no veiksmīgāko gadu rādītājiem un nesasniedz arī gada sākumā plānoto apjomu. Būtiski kravu apgrozījums samazinājies trīs termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 2 miljoniem tonnu jeb 17% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. 2015.gadā SIA Ventspils Nafta termināls pārkrauti 9,7 miljoni tonnu, kas ir būtiski mazāk nekā agrākos gados. Tā 1983.gadā terminālī gadā pārkrāva pat 34,3 miljonus tonnu. AS Baltic Coal Terminal šogad pārkrauti tikai 1,9 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 45% jeb par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā un nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. 2015.gadā AS Baltic Coal Terminal bijušas 249 dīkstāves dienas.

A/s Ventspils nafta koncerna konsolidētā neto peļņa šā gada pirmajā ceturksnī sasniegusi 3.05 miljonus latu, koncerna konsolidētajam neto apgrozījumam gada pirmajos trīs mēnešos veidojot 20.5 miljonus latu, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Ventspils naftas iepriekš publiskotā konsolidētās neto peļņas prognoze visam šim gadam ir ne mazāka kā 2 miljoni latu.

«Notikumi pasaules un Latvijas ekonomikā būtiski ietekmēja Ventspils naftas koncerna uzņēmumu darbību, jo tie, strādājot tranzītbiznesa jomā, vistiešākajā veidā izjuta gan globālo norišu sekas, gan arī Latvijas politiski ekonomisko lēmumu nozīmi vietējās uzņēmējdarbības vides līmenī. Gads ir ļoti sarežģīts, taču a/s Ventspils nafta koncerna uzņēmumi ir spējuši pielāgoties savu klientu operatīvajām interesēm un nodrošināt stabilus darbības rezultātus,» uzsver a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone.

SIA GI Termināls gatavojas Liepājas ostā attīstīt naftas produktu terminālu, jau šogad ieguldot 728 tūkstošus latu.

No kopējā investīciju apojoma 453 tūkstošus latu paredzēts ieguldīt modernajās tehnoloģijās, norādīts uzņēmuma biznesa plānā, ko GI termināls iesniedzis Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdei. LSEZ valde nolēma piešķirt SIA GI Termināls Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusu.

SIA GI Termināls ir reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrā 2010.gada 1.jūnijā. Tās pamatkapitāls ir 413 tūkstoši latu, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Jānis Kisiels, īpašniece - Honkongas kompānija Asian Pacific International Development Company Limited. Iesniegtais SIA GI Termināls biznesa plāns ir sastāvdaļa projektam, kura mērķis ir ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības atlaižu palīdzību straujāk attīstīt jau esošo naftas produktu terminālu. SIA GI Termināls sola 2010. gadā izveidot 15 darba vietas, bet 2011.gadā vēl papildus 3 darba vietas.

Šā gada trešajā ceturksnī AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls (VNT) pārkrāva 2,05 miljonus tonnu naftas un naftas produktu.

Savukārt SIA LatRosTrans (LRT) naftas produktu transportēšanas apjoms šajā periodā sasniedza 1,35 miljonus tonnu, kas ir par 36% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika periodā.

Kopējais LatRosTrans naftas produktu transportēšanas apjoms šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 4,68 miljonu tonnu, kas ir par 2% vairāk, salīdzinot ar aizvadītā gada atbilstošo periodu.

Komentējot VNT rezultātus šā gada pirmajos deviņos mēnešos, uzņēmuma vadība uzsver, ka pārkrauto naftas produktu apjoms nedaudz pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, no 8 miljoniem tonnu līdz 8,47 miljoniem tonnu. Kopumā 45,3% pārkrauto produktu apjoma VNT piegādāti pa dzelzceļu vai jūru, bet 54,7% pa cauruļvadu.

Ventspils brīvosta pērno gadu noslēgusi ar 26,2 miljonu tonnu lielu kravu apgrozījumu, liecina brīvostas paziņojums.

Īpaši gada otrā puse daļai Ventspils brīvostas termināļu bijusi sarežģīta un arī prognozes par 2015.gadu ir piesardzīgas.

Lai arī pozitīvas tendences vērojamas prāmju satiksmes attīstībā Ventspils brīvostā un atsevišķu termināļu darbībā, kuri savus rādītājus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski uzlabojuši, kopumā 2014.gads, īpaši tā otrā puse, Ventspils brīvostā aizritēja sankciju gaisotnē. To rezultātā būtiski kritās akmeņogļu tranzīts caur Ventspils ostu (-21%). Sankciju rezultātā radītie zaudējumi jau šobrīd mērāmi līdz 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai. Ne tik lielā mērā kā akmeņoglēm, bet samazinājies arī pārkrauto naftas produktu un dzelzsrūdas apjoms. Līdz ar to Ventspils ostā netika sasniegts gada sākumā plānotais kravu apgrozījums un arī nākamā gada prognozes ir piesardzīgas.

AS Latvijas naftas tranzīts lūdzis ģenerālprokuratūrai novērst AS Ventspils nafta (VN) valdes darbības, saistībā ar gaidāmo VN akcionāru sapulci.

AS Latvijas naftas tranzīts 2009. gada 14. oktobrī ir vērsusies LR Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu Prokuratūras likumā noteiktajā kārtībā novērst, pēc uzņēmuma domām, prettiesiskas AS Ventspils nafta valdes darbības pret AS Ventspils nafta akcionāriem sakarā ar 2009. gada 15. oktobrī sasaukto ārkārtas akcionāru sapulci.

«AS Ventspils nafta valde, pretēji likumā noteiktajam akcionāru līdzdalības akcionāru sapulcēs tiesiskajam režīmam, ir sacerējusi savas īpašas, ne ar ko nepamatotas procedūras, kuru neizpildes gadījumā jau vairākas dienas pirms akcionāru sapulces akcionāram tiek norādīts, ka viņa līdzdalība akcionāru sapulcē ir tiesiski apšaubāma,» teikts LNT paziņojumā.

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Nolemts samazināt SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālu, liecina Lursoft dati.

Dalībnieku sapulce ir pieņēmusi lēmumu samazināt uzņēmuma pamatkapitālu par 25 miljoniem eiro līdz 86,755 miljoniem eiro, dzēšot 25 miljonu eiro kapitāla daļas.

Kreditoru prasījumi nodrošinājuma saņemšanai piesakāmi mēneša laikā Ventspils nafta termināls juridiskajā adresē - Talsu ielā 75, Ventspilī.

Ventspils nafta termināls savā iesniegtajā pārskatā ziņo, ka 2013.gadā uzņēmums samazinājis pārkraušanas apjomus no 12 milj. tonnu 2012. gadā līdz 9,6 milj. tonnu dažādu naftas produktu aizvadītajā gadā. Pērn Ventspils nafta termināla apgrozījums samazinājies par 17,95%, noslīdot līdz 72,897 milj.EUR. Uzņēmums pērn nopelnīja 12,429 miljonus eiro nodokļu nomaksas.