VID pielieto slepenu «ieroci» nodokļu nemaksātāju izskaitļošanā 

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis izmantot jaunu sistēmu, kuras darbības principi pagaidām tiek turēti noslēpumā, kas dod plašas iespējas noteikt negodprātīgākos Latvijas nodokļu maksātājus – fiziskās personas.

Miks Lūsis, Db, 09.2.2010

Kā noprotams, VID fizisko personu riska auditēšanas sistēmu (RASA) sācis izmantot nesen. «Mums ir jauna fizisko personu kontroles sistēma RASA, ar ko mēs šobrīd kontrolējam fiziskās personas, skatāmies, vai viņu izdevumi nepārsniedz ienākumus. Es uzskatu, ka ar šīs sistēmas ieviešanu mūsu kontroles iespējas arī ir uzlabotas,» LTV pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes atzinusi VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora v.i. Inese Bahanovska.

Tiesa, pagaidām kopumā VID jauno «ieroci» tur noslēpumā un sīkāku informāciju medijiem nesniedz. Uz Db jautājumiem, cik izmaksājusi sistēmas ieviešana, pēc cik un kādiem riska kritērijiem tajā tiek novērtēti nodokļu maksātāji, kā RASA darbojas un ko dos, saņēmām VID atbildi, ka tuvākajā laikā plānota preses konferenci, kurā kā viena no tēmām būs tieši sistēma RASA.

«VID speciālisti ne tikai sniegs izsmeļošu informāciju par šo sistēmu, bet arī atbildēs uz uzdotajiem papildu jautājumiem. Līdz preses konferencei atturamies sniegt sīkāku informāciju atsevišķiem mediju pārstāvjiem par RASU un arī speciālisti, kuri to pārzina vislabāk, savus spēkus un laiku velta tam, lai sagatavotu iespējami daudzpusīgu un interesantu prezentāciju par RASU,» norāda VID Komunikāciju nodaļa.

«Daudz kas būs atkarīgs no tā, kā Valsts ieņēmumu dienests pasniegs savu aktivitāti attiecībā uz konkrēto vairāk vai mazāk pelēko zonu administrēšanu. Tas, ko mēs vienmēr sakām, ka ir jābūt veselajam saprātam katram individuālam nodokļu maksātājam, lai izvērtētu riskus un godprātīgi maksātu nodokļus,» Naudas Zīmēs uzsvēra Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Db jau vēstīja, ka sistēma, ar kuras palīdzību pēc vairāk nekā 100 dažādiem riska kritērijiem VID nosaka uzņēmumus ar augstāko riska pakāpi, darbojas jau kopš 2004. gada rudens. «Šķiet, nevienā pasaules valstī nav tik daudz risku, bet, jo vairāk šādu atlases kritēriju, jo objektīvāks rezultāts,» toreiz Db skaidroja VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ināra Pētersone, atzīmējot, ka interesi par sistēmu jau izrādījuši Lietuvas kolēģi, kas gatavojās pārņemt mūsu pieredzi.

No šīs sadaļas

Valsts noguldīs Parex bankā 100 milj. Ls, kas tai pietrūkst sindicēto kredītu...

Divi vadošie Jaunā laika ministri – finanšu ministrs Einars Repše un ekonomikas...

Administratoriem, kuriem nav augstāks juridiskās izglītības, līdz 2016.gada 1.septembra būs tā...

Zviedrijas otrs lielākais mobilo sakaru operators Tele 2 pērn pēdējā ceturksnī strādājis...

Par to kā Ministru kabinets, izdodot jaunus noteikumus, būtiski sadārdzinājis videi kaitīgu...

Burj Khalifa, pasaulē augstākajā celtnē, slēgta apskates vieta, kas atrodas 124.stāvā, jo...

«Mēs samazināsim kreditēšanu Ukrainā, Krievijā un visās trīs Baltijas valstīs,» komentējot...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde šī gada 4. un 5. februārī,...

2010. gadā janvārī Liepājas ostā pārkrauts vairāk nekā 311 tūkstoši tonnu kravu...

Šveices banku gigants UBS paziņojis, ka pagājušā gada ceturtajā ceturknī nopelnījis 1.21...