Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2024 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

15.martā visā pasaulē jau sesto reizi tiek atzīmēta Digitālās talkas diena - diena, kad pasaulē tiek aktualizēts digitālo atkritumu jautājums, veidi rīki digitālās ikdienas sakopšanai un paradumi digitālo atkritumu un digitālo netikumu mazināšanai.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aicina iedzīvotājus un organizācijas izzināt, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savas darbības un paradumus tiešsaistē, kā arī dzēst nevajadzīgo digitālo saturu, kas glabājas viedierīcēs, datoros un datu glabātuvēs, reģistrējot dzēsto apjomu vietnē www.digituvi.lv .

Kas ir digitālie atkritumi?

Digitālie atkritumi ir jebkāds digitālais saturs, kas tiek radīts, bet vairs netiek izmantots. Digitālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu ietekmi uz fizisko vidi - enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē radītais digitālo datu apjoms ir teju trīskāršojies un šogad pārsniegšot 180 zetabaitus.

Foto: Freepik.com

Pašu un līdzcilvēku drošība vienmēr ir prioritāte, taču ne mazāk būtiski ir parūpēties par personīgajām mantām un savu privātīpašumu. Raksta turpinājumā noskaidro, kāpēc ir vērts iegādāties āra bezvadu novērošanas kameras, kādas priekšrocības tās sniedz un ko vēl par šīm ierīcēm ir svarīgi zināt!

Āra videonovērošanas kameru priekšrocības

Novērots, ka īpaši rudens un ziemas periodos zagļi uzdarbojas vēl aktīvāk. Lai pasargātos no ļaundariem, viens no efektīvākajiem risinājumiem ir novērošanas kameras uzstādīšana. Taču šīm ierīcēm ir vēl arī citas nozīmīgas priekšrocības:

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir atvērusi pieteikšanos valsts atbalsta programmai komersantiem jaunu produktu, pakalpojumu vai pētniecības projektu izstrādei un komercializācijai, kuras kopējais attiecināmais finansējums ir 24 548 890 eiro. Tomēr būtiski atzīmēt, ka šī atbalsta ietvaros inovāciju iepirkumam attiecināmais finansējums ir izmantojams tikai inovācijas partnerības iepirkuma procedūrai, kas ir sarežģītākā no visām inovāciju iepirkuma formām. Tas rada jautājumu – vai šis mehānisms sniedz reālu iespēju inovāciju attīstībai, vai tomēr tas vairāk līdzinās lamatām, kur gudrāk ir atstāt finansējumu neizmantotu.

Inovāciju iepirkums ir publiskā iepirkuma veids, kas vērsts uz jaunu risinājumu izstrādi un ieviešanu tirgū. Ir trīs galvenie inovāciju iepirkuma veidi: pirmskomercializācijas iepirkums (PCP), kas fokusējas uz pētniecību un izstrādi (R&D); publiskais inovatīva risinājuma iepirkums (PPI), kurā tiek iegādāts risinājums, kas ir izstrādāts, bet nav mērogots un/vai komercializēts tirgū; un inovāciju partnerība, kas apvieno gan R&D posmu, gan izstrādātā risinājuma iegādi un ieviešanu vienā iepirkuma procedūrā, padarot to par viskomplicētāko, bet arī visaptverošāko inovāciju ieviešanas instrumentu.

Eiropas Komisijas dati liecina, ka šobrīd vidējais inovācijas iepirkuma procentuālais apjoms no visiem publiskajiem iepirkumiem Eiropā ir aptuveni 10%. Eiropa vēlas šo skaitli palielināt līdz 20% un tam tiek virzīti arī ievērojami līdzekļi. Latvijā inovācijas iepirkums nesastāda pat 1% no īstenotajiem publiskajiem iepirkumiem [avots]. Rodas jautājums, bet kur tad ir problēma, ja jau procedūra eksistē un ir aprakstīta, papildus Finanšu Ministrija, Ekonomikas Ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs izdod skaidrojošos materiālus, lai to veiksmīgi piemērotu.

Eiropas Investīciju banka (EIB) plāno izsniegt Lietuvai aizdevumu 540 miljonu eiro apmērā militārās bāzes būvniecībai dienvidos no tās galvaspilsētas Viļņas, tādējādi uzsverot Eiropas kolektīvo apņemšanos stiprināt savu aizsardzības infrastruktūru un atturēšanas spējas.

Jaunajā Rūdninku bāzē tiks izvietota Vācijas brigāde, lai stiprinātu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ātrās reaģēšanas spējas reģionā.

Rūdninku militārā objekta būvniecību 35 kilometrus no robežas ar Baltkrieviju ir paredzēts sākt 2026.gadā. Projekta teritorijas platība būs 170 hektāri, un tā satvarā tiks izbūvēti ceļi 11 kilometru garumā un aptuveni 150 ēku, tostarp medicīnas centri, dzīvojamā un mācību infrastruktūra, noliktavas, angāri un helikopteru laukumi.

"Šis ir izšķirošs solis, lai sniegtu mūsu atbalstu Eiropas drošībai," teica EIB grupas priekšsēdētāja Nadija Kalvinjo Luksemburgā, kur viņa tikās ar Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžus. "Finansējot plaša mēroga militāro infrastruktūru, mēs apliecinām gatavību apmierināt reģiona mainīgās vajadzības aizsardzības jomā. Tas atspoguļo EIB pieaugošo lomu stabilitātes nodrošināšanā visā Eiropas Savienībā."

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Mūsdienu darba vide kļūst arvien mobilāka – daudzi vairs nav piesaistīti vienam galda datoram vai biroja krēslam. Darbs notiek ceļā, kafejnīcā, lidostā vai starp tikšanās reizēm, tāpēc arvien lielāku nozīmi iegūst ierīces, kas spēj apvienot pārnēsāšanas ērtības ar pilnvērtīgu produktivitāti. Un šeit uz skatuves iznāk Samsung Galaxy Fold7 – izcili plāns un viegls salokāmais viedtālrunis, kas maina priekšstatu par to, ko nozīmē mobilais birojs.

Plānāks, vieglāks un plašāks – piemērots prasīgiem lietotājiem

Galaxy Fold7 sver tikai 215 gramus, kas to pielīdzina tradicionālajam viedtālrunim, taču ar būtisku priekšrocību – iespēju acumirklī pārvērsties par plašu ekrānu, kas sniedz planšetdatoram līdzvērtīgas ērtības. Salocītā veidā tā biezums ir tikai 8,9 mm, bet atlocītā – nieka 4,2 mm. Rezultātā tālrunis rokās šķiet smalks un elegants, taču, to atverot, Tu uzreiz iegūsti telpu, kur vari darboties vairākās lietotnēs vienlaikus - rakstīt e-pastu, paralēli izmantojot Galaxy AI iespējas, skatoties uz atsaucēm internetā un dokumentos vai pievienot kalendāra ierakstu, tajā pašā laikā pārlūkojot iepriekšējās sanāksmes piezīmes.

Līdz ar kara sākumu Ukrainā mēs visi esam kļuvuši tolerantāki pret riskiem un varbūt pat vairāk esam gatavi tos uzņemties paši. Labs treniņš, jo izskatās - lai veicinātu gan Eiropas, gan arī Latvijas konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, mums ir jāriskē.

Jāriskē veidot uzņēmumus, meklēt inovācijas, tās finansiāli atbalstīt un attiecīgi arī mainīt sistēmu un mainīties pašiem. Bez tā mēs varētu nokļūt pamatīgā stagnācijā. Jau tagad daudzi ir mums priekšā.

Jūnija beigās Eiropas Padome (EP) oficiāli atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto Eiropas Savienības (ES) jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu (scale up - no angļu val.) stratēģiju. Eiropas komisāre jaunuzņēmumu, izpētes un inovāciju jautājumos Ekaterina Zaharieva pēc tam savā ierakstā LinkedIn profilā norādīja, ka tas ir nozīmīgs notikums jaunuzņēmumu kopienai. Stratēģija ir skaidrs signāls, ka Eiropa ir apņēmusies radīt labvēlīgāku vidi jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu attīstības nodrošināšanai, inovāciju stimulēšanai un globālās konkurētspējas uzlabošanai. Tieši spēja radīt un mērogot inovācijas ir viena no ES ekonomiskās attīstības atslēgām, ko savā 2024. gada ziņojumā uzsvēris tā autors bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents un Itālijas premjerministrs Mario Dragi.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija (EM) aicina pieteikties uzņēmējdarbības konkursam "Eksporta un inovācijas balva 2025", kurā tiks noskaidroti veiksmīgākie Latvijas eksportētāji un līderi inovāciju jomā, informēja LIAA.

Uzņēmumi konkursā tiks vērtēti piecās kategorijās - "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions", "Eksporta pieauguma līderis", "Eksporta jaunpienācējs" un "Ekpsortspējīgākais jaunais tūrisma produkts".

Kategorijās "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" un "Eksporta jaunpienācējs" pretendenti šogad aicināti pieteikties dalībai atklātā konkursā. Pieteikšanās paredzēta līdz 12.septembrim.

Uz balvu kategorijā "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" var pretendēt komersants, biedrība, nodibinājums, plānošanas reģions vai pašvaldības iestāde, kas pēdējo divu gadu laikā ir ieviesis tirgū jaunu tūrisma produktu, kas ir ilgtspējīgs, inovatīvs, kvalitatīvs un ar augstu pievienoto vērtību. Produktam jānodrošina tūristu iesaistes iespēja un jābūt piemērotam ārvalstu tūristu vajadzībām.

Jau teju gadu valdības līmenī un publiskajā telpā tiek apspriesta iespējamā divu telekomunikāciju tirgus spēlētāju, Latvijas valstij un Zviedrijas līdzīpašniekiem piederošā SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (turpmāk – LMT) un SIA “Tet” apvienošana – jautājums, kas skar ne tikai abu uzņēmumu turpmāko likteni, bet var arī būtiski apdraudēt visas telekomunikāciju nozares līdzsvaru un konkurences nosacījumus.

Uzskatu, ka šī iespējamā apvienošanās būs “beigu sākums” godīgai tirgus konkurencei, monopolizētam uzņēmumam valsts azotē atstājot postošu ietekmi uz pārējo tirgus dalībnieku darbību. Lai izvairītos no šāda scenārija, jaunizveidotajam uzņēmumam ir jābūt neatkarīgam no valsts. Vienlaikus ir būtiski īstenot strukturālas pārmaiņas – stratēģiski nozīmīgā pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra ir jānodala no “Tet” un LMT, nodrošinot visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgu piekļuvi šim resursam.

Potenciālā LMT un “Tet” apvienošanās ir kā bumba ar laika degli telekomunikāciju tirgū

“Tet” ir vēsturiski izveidojies kā fiksētā tīkla operators ar monopola pazīmēm, un tā pārziņā ir valstiski nozīmīga pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra. Savukārt LMT šobrīd ir vadošais tirgus spēlētājs mobilo sakaru jomā. Potenciālā abu uzņēmumu apvienošanās ir kā bumba ar laika degli, kas var radīt katastrofālus satricinājumus tirgum. Un tam ir vairāki argumenti.

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Tallinas Tehnoloģiju universitāte (TalTech) un Kauņas Tehnoloģiju universitāte (KTU) paraksta memorandu par stratēģisku sadarbību aizsardzības un drošības pētniecībā un inovācijās.

Memorandam varētu pievienoties arī citas Eiropas Savienības (ES) ārējās austrumu robežas valstu universitātes, stiprinot aizsardzības pētniecības un inovāciju kapacitāti reģionā. Partneri plāno izstrādāt vienotu drošības un aizsardzības sadarbības stratēģiju pētniecības un inovācijas jomā, lai sekmētu kopīgu dalību starptautiska mēroga, piemēram, NATO, Eiropas Aizsardzības fonda utt. pētniecības un inovāciju projektos.

«Pētniecības organizācijām jāspēlē nozīmīgāka loma aizsardzības un drošības jomā. Redzam, ka varam palīdzēt, un mums ir jāpalīdz. Tā nav izvēle, bet nepieciešamība šajā ģeopolitiskajā situācijā. Katra atsevišķi mēs esam pārāk maza, lai spētu kļūt par stratēģisku partneri Eiropas nozīmīgākajos drošības un aizsardzības projektos vai sniegt pakalpojumus un atbalstu nozares lielajiem uzņēmumiem pētniecībā un attīstībā, tāpēc konkurētspējas paaugstināšanai jāveido konsorcijs,» uzsver RTU inovāciju prorektore Liene Briede.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kur elektroenerģijas tirgus ir šobrīd un kā tas mainās. Viens ir skaidrs – šī joma strauji attīstās līdz ar mākslīgā intelekta un viedajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Nākotnē varam sagaidīt gudru ēku, infrastruktūras pārvaldību, kur roku rokā būs kontrolētas izmaksas ar viedu patēriņu, bez pārmaksāšanas.

Kā raksturojiet šī brīža elektromateriālu tirgus attīstību Latvijā un Baltijā?

Baltijā varam novērot tendenci, ka valstij piederošās lielās energokompānijas samazina investīciju apjomus. Igaunijā saistībā ar “Eesti Energy” to var novērot jau otro gadu. Arī Latvijas valdība paziņojusi savus plānus 90% no “Latvenergo” peļņas ieskaitīt valsts budžetā. Ņemot vērā valsts un pašvaldību budžetu situāciju, redzam, ka publiskajā sektorā kopumā samazināsies investīciju projekti. Tāpat arī tiek kūtri apgūts Eiropas Savienības fondu finansējums. Tas likumsakarīgi ietekmēs arī nozari, un var sagaidīt, ka tuvākajos gados galvenais nozares virzītājspēks būs komercsektors un tā attīstītie projekti.

Latvijai ir milzīgs potenciāls attīstīties militārajā industrijā, norāda uzņēmējs Niks Jansons, kurš šo tēmu no dažādiem aspektiem izpētījis biznesa kanālā “BlackBox Business”.

“BlackBox Business” ir vietējo uzņēmēju Nika Jansona un Matīsa Ansviesuļa radīts kanāls, kur abi eksperti video formātā vēsta par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā. “BlackBox” radītais saturs ir pieejams video straumēšanas vietnē “YouTube” un tas veidots angļu valodā - ar mērķi uzrunāt ne tikai latviešu uzņēmējus, bet pirmo reizi Latvijas podkāstu vēsturē iekarot arī ārzemju auditorijas uzticību. Šobrīd Niks Jansons “YouTube” jau attīstījis spēcīgu biznesa satura kanālu latviešu valodā, kur populārāko video skatījumu skaits strauji tuvojas jau 100 tūkstošiem. “BlackBox” plānots kā šī kanāla paplašinājums - gan satura, gan valodas ziņā.

Latvijas tautsaimniecības attīstības stāstā ir nozares, kas, neraugoties uz ekonomikas cikliem, notur savu nozīmību un sniedz stabilu ieguldījumu valsts labklājībā. Mežsaimniecība un kokrūpniecība ir viena no tām – tā ne tikai nodrošina tūkstošiem darba vietu reģionos, bet arī ir viens no Latvijas eksportspējas un inovāciju balstiem.

Meža nozare ir daudz vairāk nekā resursu ieguve – tā ir mērķtiecīga un uz zināšanām balstīta sistēma, kas ar pārdomātu pārstrādi un investīcijām rada augstu pievienoto vērtību un notur valsts ekonomiku starptautiskā konkurencē.

Nozare ar stabilu pienesumu valsts budžetā un ekonomikā

Oficiālā statistika skaidri parāda: meža un saistīto nozaru devums Latvijas budžetā un ekonomikā ir pieaudzis gandrīz divkārt. Ja 2018. gadā nozares iemaksas valsts budžetā bija aptuveni 263 miljoni eiro, tad 2024. gadā šis skaitlis sasniedza 537 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka meža nozare sešu gadu laikā kļuvusi par vienu no dinamiskākajiem un stabilākajiem nodokļu maksātājiem valstī.

Uzņēmumu vērtības palielināšana, ja plānots pārdošanas darījums, ir jo īpaši svarīga šobrīd, kad Baltijas ekonomika piedzīvo būtiskas izmaiņas, ko ietekmē klimata pārmaiņas, enerģētikas pāreja, deglobalizācija, ģeopolitiskā situācija un, protams, mākslīgā intelekta (AI) uzplaukums.

Mēs, Baltic Family Capital, uzskatām, ka papildus šiem faktoriem jāņem vērā arī Baltijas uzņēmumu īpašnieku pēctecības trūkums, kas var būtiski ietekmēt reģiona ekonomikas attīstību un bremzēt izaugsmi. Mazie un vidējie uzņēmumi, kas nodarbina no 10 līdz 250 cilvēku, ir mūsu ekonomikas stūrakmens. Šo uzņēmumu īpašnieku vidējais vecums ir aptuveni 55 gadi. Lielākā daļa no viņiem ir neatkarīgās Latvijas pirmās paaudzes uzņēmēji, kuri apsver iespēju doties pensijā nākamo piecu līdz desmit gadu laikā, taču viņu bērni bieži vien nav ieinteresēti turpmākā uzņēmuma vadīšanā. Šiem uzņēmējiem sava uzņēmuma jeb mūža darba pārdošana nereti šķiet biedējošs process: īstā pircēja atrašana, sarežģītas darījuma sarunas, liels laika ieguldījums, kas bieži nozīmē distancēšanos no uzņēmuma ikdienas procesiem.

Mēģinot izpirkt zviedru kompānijas Telia daļas no uzņēmumiem LMT un “Tet”, Latvija krīt arvien dziļāka valsts kapitālisma slazdā. Lai gan valdības deklarācijā ir nosprausti tādi mērķi kā kapitāla tirgus attīstīšana, uzņēmumu kotēšana biržā un investoru piesaiste patiesā virziens ir pretējs - valsts kapitālisms.

Šāds secinājums izrietēja diskusijā “Latvijas kapitāla tirgus attīstības izaicinājumi un sekas”, kurā piedalījās:

Latvijas valsts jau 10 gadus kavējas ar investīciju piesaisti lielajās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, pakļaujot tās stagnācijas un sliktas korporatīvās pārvaldības riskam. Šobrīd situācija kļūst vēl sliktāka – no valsts puses redzami centieni no jaukta kapitāla kapitālsabiedrībām izspiest ārā privātos investorus. Tajā pašā laikā, lai kontrolētu visas savas kapitālsabiedrības, valsts patērē arvien vairāk savu resursu tā vietā, lai fokusētos uz veselības aprūpi, aizsardzību un izglītību. Valsts kapitālisms ir viens no faktoriem, kas Latvijai liek arvien vairāk atpalikt no Lietuvas un Igaunijas.

Uzņēmumu skaits 2024.gadā audzis 25 pašvaldībās, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Pozitīva uzņēmumu skaita bilance 2024.gadā bijusi vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām, liecina "Lursoft" dati, kas rāda, ka jauno uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā likvidēto kopskaitā 25 pašvaldībās.

Īpaši šajā ziņā "Lursoft" izceļ Līvānu un Ādažu novadus, kur jauno uzņēmumu 2024.gadā bijis pat par 70% vairāk nekā šajā gadā likvidēto. Lai arī Līvānu novadā likvidēto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā palielinājies, jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugums bijis vēl straujāks, kas ļāvis saglabāt pozitīvo tendenci.

"Lursoft" apkopotie dati rāda, ka 2024.gadā Līvānu novadā likvidēts 21 uzņēmums, bet jaunreģistrēto skaits sasniedzis 37, kas nozīmē, ka kopējais uzņēmumu skaits pašvaldības teritorijā gada laikā audzis par 16 (2023.gadā Līvānu novadā reģistrēti 15 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 14).

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Pigu.lt dibinātājs un bijušais izpilddirektors Daiņus Ļuļis (Dainius Liulys) atgriežas PHH Group kā uzņēmuma izpilddirektors.

PHH Group ir vadošā e-komercijas tirdzniecības platforma Baltijas reģionā un Somijā, pārvaldot pazīstamo tiešsaistes mazumtirdzniecības platformu portfeli, kurā iekļaujas 220.lv, Pigu.lt, Kaup24.ee, Hansapost.ee, kā arī Somijā zināmais HobbyHall.fi.

D. Ļuļis atgriežas uzņēmuma vadībā saskaņā ar galvenā akcionāra MidEuropa aicinājumu, tādējādi nomainot iepriekšējo vadītāju Darjušs Včislo (Dariuszu Wcislo), kurš iepriekš ir atstājis amatu.

“Šobrīd e-komercijas nozarē vērojama sīva konkurence un tā saasinās vēl nepieredzētā tempā. D. Ļuļis ir padziļināta pieredze nozarē, viņam piemīt stratēģiskais redzējums, savukārt ievērojamā izpratne par reģionālo tirgus dinamiku pasvītro viņa augsto kompetenci kā kvalificētam vadītājam, kurš uzņēmumam spēj nodrošināt ilgtermiņa panākumus. Ņemot vērā minētos aspektus, kopā ar citiem investoriem, tostarp EBRD un MCI, esam aicinājuši Daiņus Ļuļi atgriezties un vadīt PHH Group jau nākamajā attīstības posmā,” norāda MidEuropa partneris un PHH Group valdes priekšsēdētājs Metjū Strassbergs (Matthew Strassberg).

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Tekstila nozarē ilgtspējīgi risinājumi vairs nav izvēle, bet gan nepieciešamība. Taču šobrīd Latvijā ceļš uz aprites ekonomiku, kuras centrā ir šķiedru uz šķiedru pārstrāde, vēl tikai sākas. Kāpēc tekstila pārstrāde ir būtiska nozares nākotnei - un kur atrodamies šajā pārmaiņu ceļā?

Eiropas Komisija līdz 2030. gadam paredz ieviest ilgtspējīgu tekstila stratēģiju, kurā uzsvars tiek likts uz šķiedras uz šķiedru pārstrādi kā galveno līdzekli tekstila atkritumu samazināšanai un resursu efektīvai izmantošanai. Taču šobrīd Latvijā Eiropas tekstila stratēģijas principu ieviešanas prakse pamatā balstās uz privātām iniciatīvām.

Tekstila nozarē strādājošajiem ir jāuzņemas atbildība par ūdens patēriņu, radītajām oglekļa emisijām un atkritumu apjomu. Tieši tāpēc šķiedras uz šķiedru pārstrāde ir efektīvs risinājums, kā mazināt šo negatīvo ietekmi uz vidi, vienlaikus veidojot pamatu jauniem, aprites ekonomikā balstītiem uzņēmējdarbības modeļiem. Piemēram, pārejot uz tekstila ražošanu no pārstrādātām šķiedrām, iespējams samazināt CO₂ emisijas, ūdens un enerģijas patēriņu par līdz pat 90 %, salīdzinot ar jaunu šķiedru ražošanu. Tas ir arī veids, kā mazināt atkarību no naftās balstītām izejvielām, no kurām tiek ražots, piemēram, poliesters - katrs jauns poliestera metrs nozīmē vēl vienu soli pretī lielākam piesārņojumam un klimata pārmaiņām. Turklāt šis ir arī vērtību jautājums.

“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks” – ar šādu manifestējošu skaitāmpantu gandrīz katrs latvietis bērnībā tika modināts Pūpolsvētdienas rītā. Labu veselību piesaucam dažādos tautas ticējumos, bet pie kādiem rezultātiem esam nonākuši?

Mūsu sabiedrība un politikas veidotāji gadu gaitā pielietojuši vienus vai otrus līdzekļus veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanā, un šobrīd ir skaidrs, ka cilvēkresursu trūkums ir primārais izaicinājums, kas steidzami jārisina.

Daudzas Eiropas valstis sastopas ar ārstu un citu ārstniecības personu trūkumu, ko vēl vairāk pastiprinājusi ģeopolitiskā situācija – par to vienisprātis bija starptautiskie un vietējie eksperti, kas pagājušonedēļ pulcējās Veselības ministrijas rīkotajā konferencē "Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā". Latvijā ne tikai ir viens no zemākajiem ārstu un medmāsu īpatsvariem Eiropas Savienībā (ES) , bet mūsu jau tā mazais medpersonāla skaits ir arī viens no gados vecākajiem - 47% ārstu un 39% medmāsu ir vecumā virs 55 gadiem, tātad, pēc mazāk nekā 10 gadiem dosies pensijā.