Viedoklis: Trīs jautājumi bez atbildēm

Autori: Mindaugs Snarskis, Fazer Latvija rīkotājdirektors
2017. gada 24. novembris plkst. 8:54

Grozījumi pievienotās vērtības nodokļa likumā, piemērojot pazeminātu nodokļa likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, raisa vismaz trīs jautājumus: kādēļ izvēlētas tieši šīs pārtikas produktu grupas; vai Latvijā tiek piemērotas vienlīdzīgas konkurences pamatprincipi; cik godīga ir un bija šī lēmuma pamatojuma komunikācija?

Samazināto PVN likmi paredzēts piemērot tikai mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Pamatojums – samazināt šo produktu cenas, lai palielinātu to apjomu ikdienas uzturā, jo augļi un dārzeņi ir veselīgi. Nenoliedzami, taču tikpat veselīga, piemēram, ir arī auzu pārslu putra. Attiecīgi nevaru piekrist tam, ka lēmums rāda rūpes par veselīgu produktu patēriņu.

Mūsuprāt, valstī vajadzētu būt vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un vienādai attieksmei pret visiem pārtikas nozarē strādājošajiem. Nedrīkstētu pastāvēt konkrētu nozaru protekcija. Ilgtermiņā valsts interesēs ir veicināt, lai cilvēki izvēlas veselīgākus pārtikas produktus. Vienlīdzības zīmi starp visām valstīm nevar likt, bet kāpēc mēs nesekojam, piemēram, Somijai, kur samazināta PVN likme ir pārtikas produktiem, nevis izceltām produktu grupām?

PVN samazinātās likmes piemērošanu atsevišķām produktu grupām budžeta apspriešanas laikā valdība sabiedrībai pasniedza kā nodokļa samazināšanu Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Tātad – vietējo zemnieku ražojumu aizstāvībai pret importu. Taču ES brīvo tirgu un importa diskriminācijas aizliegumu Latvijā neviens nav atcēlis, tādēļ arvien skaļāk izskanēja balsis un arvien vairāk tās tika sadzirdētas, ka pazeminātais PVN realitātē tiks piemērots arī citās valstīs audzētam kāpostam vai zemenei. Un patiesībā nekādas priekšrocības no šī lēmuma tieši vietējie audzētāji neiegūst, ja nu vienīgi tik daudz, ka ir cerības, ka lētākus tomātus Latvijas patērētājs nopirks nedaudz vairāk, tas ir, pieaugs apgrozījums.

Likuma grozījumiem nonākot Saeimā, tika sagatavots jauns pamatojums – cīņa pret ēnu ekonomiku un par veselīgas pārtikas palielināšanu uzturā. Par veselīgo pārtiku varam diskutēt, jo ne jau tikai augļi un dārzeņi ir veselīgi, uzturam ir jābūt sabalansētam un pilnvērtīgam. Un ēnu ekonomika noteikti lielāka ir citās nozarēs, tas norādīts arī šī gada pavasarī publicētajā pētījumā Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009. – 2016. Pētījumā secināts, ka starp nozarēm visaugstākais ēnu ekonomikas uzņēmējdarbības īpatsvars Latvijā tradicionāli ir būvniecībā. Tātad jautājums ir, cik godīgi sabiedrībai tiek pamatoti valsts pārvaldes lēmumi!