Jaunākais izdevums

Lietuvas valsts pasažieru vilcienu operatora "LTG Link" tiešā reisa vilciena biļetes no Viļņas uz Rīgu ir izpārdotas līdz šā gada 31.decembrim, liecina informācija "LTG Link" mājaslapā.

Savukārt virzienā no Rīgas uz Viļņu vilciena biļetes vēl ir pieejamas pirmajam reisam, kas paredzēts 27.decembrī, bet 29.decembrī, 30.decembrī un arī 1.janvārī biļetes arī no Rīgas ir izpārdotas.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien, 18.decembrī, sākās biļešu tirdzniecība braucieniem vilcienā starp Viļņu un Rīgu. Standarta un pirmās klases vilciena biļetes var iegādāties pasažieru vilcienu operatora "LTG Link" mājaslapā "www.LTGLink.lt" un mobilajā lietotnē.

Standarta biļetes cena braucienam ir 24 eiro. Vienlaikus paredzēts, ka bērniem līdz sešu gadu vecumam, neaizņemot atsevišķu sēdvietu vilcienā, brauciens ir bezmaksas, bet bērniem vecumā no sešiem līdz 16 gadiem ir 30% atlaide.

Jau vēstīts, ka vilcieni starp Rīgu un Viļņu kursēs katru dienu. "LTG Link" vilciens no rīta dosies ceļā no Viļņas, bet pēcpusdienā - no Rīgas. Brauciens starp abām galvaspilsētām ilgs aptuveni četras stundas un 15 minūtes. Pirmais brauciens notiks 27.decembrī.

Vilciens no Viļņas izbrauks katru dienu plkst.6.30, no Kaišadores - plkst.7.14, no Šauļiem - plkst.8.51, no Jonišķiem - plkst.9.30. Jelgavā vilciens ieradīsies plkst.10.06, bet Rīgas Centrālajā stacijā - plkst.10.43.

No Rīgas uz Viļņu vilciens katru dienu aties plkst.15.28, no Jelgavas - plkst.16.08, Šauļos vilciens ieradīsies plkst.17.21, bet Viļņā - plkst.19.51.

Kaišadores stacijā paredzēta arī pārsēšanās uz vilcienu maršrutā Kauņa-Viļņa. Vilcienā pasažieriem būs pieejamas 142 sēdvietas un četri statīvi velosipēdiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" sākusi 2023.gada ziemas sezonu no Viļņas, piedāvājot lidojumus uz četriem jauniem galamērķiem - Tenerifi, Dubaiju, Grankanāriju un Turīnu, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Kompānijas pārstāvji informē, ka lidojumi maršrutā Viļņa-Tenerife notiks divas reizes nedēļā, maršrutā Viļņa-Dubaija vienu reizi nedēļā, Viļņa-Grankanārija vienu reizi nedēļā, savukārt Viļņa-Turīna divas reizes nedēļā.

Tāpat lidostas pārstāvji norāda, ka pirmais reiss no Viļņas uz Tenerifi izlidoja 31.oktobrī, bet pirmais reiss uz Dubaiju notika 1.novembrī. Savukārt maršrutā Viļņa-Grankanārija pirmais reiss paredzēts šā gada 2.decembrī, bet reiss uz Turīnu notiks 30.decembrī.

""airBaltic" ir nozīmīgs un ilgtermiņa Lietuvas lidostu partneris. Mēs novērtējam, ka "airBaltic" skaidri uzsver turpmākos plānus ieguldīt Viļņas lidostā un vienlaikus uzlabot Lietuvas ceļotāju savienojamības iespējas," atzīmē Lietuvas valsts lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" aviācijas pakalpojumu pagaidu vadītājs Toms Zitikis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sadarbībā ar Latviju un Igauniju Viļņā pārtver pustonnu narkotiku 70 miljonu eiro vērtībā

LETA/BNS, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā operācijā Viļņā pārtverts sūtījums, kuru transportēja caur Latviju un kurā bija pustonna narkotisko vielu, kuru vērtība melnajā tirgū pārsniedz 70 miljonus eiro, piektdien paziņoja Lietuvas Muitas krimināldienests.

Lietuvas muitnieku vērtējumā, tāds narkotisko vielu daudzums nav paredzēts vietējam tirgum un, visticamāk, paredzētas vešanai tālāk uz citu valsti.

Kā informēja Lietuvas Muitas Krimināldienests, operācijā piedalījās arī Igaunijas Nodokļu un muitas departaments un Latvijas Nodokļu un muitas policijas pārvalde.

Lietuvas Muitas krimināldienests sācis pirmstiesas izmeklēšanu par narkotiku kontrabandu lielā apmērā. Īpašā liecinieka statusā iztaujāts pārvadājumā iesaistītās kompānijas direktors.

Izmeklēšana sākta, sadarbojoties Latvijas, Igaunijas un Lietuvas amatpersonām, pēc tam, kad no Kipras uz Igauniju lidmašīnā tika piegādātas 26 mucas ar kristālisku sintētisku narkotisku vielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltic Horizon Fund noslēdzis šī gada lielāko līgumu par biroja telpu līzingu Lietuvā

Db.lv, 10.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas mēbeļu ražošanas uzņēmuma “Narbutas” birojs un izstāžu telpa turpmāk atradīsies investīciju fondam “Baltic Horizon Fund” piederošajā “Meraki” biznesa centrā Viļņā, un tas būs lielākais šī centra partneris.

Jaunais astoņstāvu biroju centrs “Meraki Business Home” Viļņā pēdējā laikā ir veiksmīgi attīstījies, piesaistot tādus uzņēmumus kā globālais autonomas gigants “Hertz”, būvniecības kompānija “HSC Baltic” un Lietuvas loģistikas uzņēmums “Vlantana”, sasniedzot 90% noslogojumu.

“Situācija biroju telpu tirgū joprojām ir saspringta, un arvien lielāka nozīme ir komunikācijas kultūrai, elastībai un spējai apmierināt biznesa vajadzības, nodrošināt pievienoto vērtību. Tie ir aspekti, kuriem “Baltic Horizon Fund” sadarbībā ar partneriem piešķir galveno nozīmi. Esam gandarīti par rezultātiem: ar “Narbutas” noslēgtais sadarbības līgums par 3200 kvadrātmetru platību ir šajā gadā lielākais darījums biroju līzinga sektorā Lietuvā,” stāsta “Baltic Horizon Fund” vadītājs Edvīns Karbausks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) konkursa "Zaļās pilsētas 2025" finālā par 2025.gada Eiropas zaļo galvaspilsētu tika pasludināta Viļņa..

Finālā pagājušās nedēļas beigās Tallinā, kas ir 2023.gada Eiropas Zaļā galvaspilsēta, Viļņa pārspēja divas citas pretendentes – Portugāles pilsētu Gimarainšu un Austrijas pilsētu Grācu.

Kā norāda Eiropas Komisija, žūrijai īpaši atzinīgi novērtēja Viļņas reālistisko pieeju.

"Viņu devīze "Viļņa - zaļākā pilsēta, kas top" ir balstīta uz skaidru vīziju un reāliem darbiem. Žūrija atzina, ka Viļņa ir veiksmīgi samazinājusi emisijas, īstenojot dažādus pasākumus, piemēram, palielinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu un atjaunojot siltumapgādes infrastruktūru, lai līdz 2030.gadam kļūtu klimatneitrāla," savā tīmekļa vietnē norāda EK.

Viļņai tiks piešķirta balva 600 000 eiro apmērā, lai atbalstītu pasākumu īstenošanu pilsētas vides ilgtspējas uzlabošanai 2025.gada Eiropas zaļās galvaspilsētas pasākumu ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētā šodien sākas NATO samits, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta alianses reakcijai uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un Kijivas vēlmei kļūt par NATO dalībvalsti.

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis atbalsta Kijivas prasību, lai Ukraina Viļņā saņemtu nepārprotamu signālu, ka pēc kara beigām tā kļūs par alianses dalībvalsti.

Tomēr tādas lielvaras kā ASV un Vācija nevēlas iet tālāk par alianses 2008. gadā doto solījumu, ka Ukraina kaut kad abstraktā nākotnē pievienosies NATO, nenosakot nekādu konkrētu grafiku uzņemšanas procesam.

Tajā pašā laikā paredzēts apspriest drošības garantijas Ukrainai, kamēr tā nekļūs par pilntiesīgu alianses dalībvalsti.

Samita dienaskārtībā ir arī jauno reģionālo aizsardzības plānu apstiprināšana un Zviedrijas uzņemšana aliansē, kā arī dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs militāro pilsētiņu būvniecība Lietuvā izmaksājusi ap 230 miljoniem eiro, un janvārī karavīri pārcelsies uz militāro bāzi Rokantišķē netālu no Viļņas, paziņoja aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.

Anušausks žurnālistiem teica, ka trīs jaunas militārās bāzes uzbūvētas par apmēram 230 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības un citus nodokļus. Viņa rīcībā esošā informācija liecinot, ka cenu pieaugums salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto nepārsniedz 8%, lai gan būvniecības nozarē kopumā tās augušas par 25% un vairāk procentiem.

Pašlaik tiek plānots, ka līdz gada beigām pilnībā tiks pabeigti būvdarbi militārajā bāzē Rokantišķē un Kņaza Vaidota motorizētā strēlnieku bataljona karavīri, kas uz laiku izvietoti Marijampolē, uz to pārcelsies janvārī.

Anušausks norādīja, ka Vācijas brigādes karavīriem, kuru uzņemšanai gatavojas Lietuva, ir nepieciešama cita infrastruktūra, tādēļ viņus plānots izvietot trīs vietās - Viļņā, Rūdninkos un Ruklā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kompensācija par vietas trūkumu, kavējumu var attaisnot vecāki – kā tiek regulēta pirmsskolas izglītība Lietuvā

Agnė Draučikaitė, Lietuvas pirmsskolas “Gintarelis” skolotāja, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmsskolās Lietuvā vērojamas gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes ar pirmsskolām Latvijā – kamēr Latvijā rindas uz vietām pirmsskolās izzūd, Viļņā ir izglītības iestādes, uz kurām rindā gaida par vairāki simti bērnu.

Atšķirībā no Latvijas, Lietuvā būtiski samazināta birokrātija attiecībā uz pirmsskolas kavējuma attaisnošanu, vairāk uzticoties pašiem vecākiem – kopš 2019. gada pirmsskolās nav jāsniedz ārsta zīmes, bet pietiek ar vecāku apliecinājumu, tādejādi arī būtiski samazinot ģimenes ārstu noslodzi.

Kompensācija par bērna aprūpi mājās

Lietuvā, tāpat kā Latvijā, darbojas pašvaldību un privātās pirmsskolas. Lielākajās pilsētās, piemēram, Viļņā, Kauņā un Klaipēdā ir lielāks privāto pirmsskolu skaits, jo, salīdzinot ar reģioniem, ir liels pieprasījums pēc pirmsskolas izglītības. Ja gada laikā bērnam vecumā no diviem līdz sešiem gadiem netiek piedāvāta vieta pašvaldības pirmsskolā, ģimenei tiek piešķirta kompensācija 100 eiro mēnesī par bērna aprūpi un izglītošanu mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā pasaulē populārākais restorānu ceļvedis "Michelin Guide" pirmo reizi paziņos savu izvēli par restorāniem Lietuvā, ceturtdien paziņoja Ekonomikas un inovāciju ministrija.

"Michelin Guide" zvaigžņu piešķiršanas pasākums notiks 13.jūnijā Viļņā.

Izskanējis, ka "Michelin Guide" inspektori aktīvi apmeklē Lietuvas sabiedriskās ēdināšanas vietas, lai izraudzītos labākos restorānus. Zināms, ka inspektori viesojušies Klaipēdā, Traķos, Kauņā un Viļņā.

Lietuva ir pēdējā no Baltijas valstīm, kuras ceļvedi sagatavo "Michelin Guide".

Jau vēstīts, ka pērn novembrī "Michelin Guide" iekļauti 22 Latvijas restorāni, savukārt "Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta Rīgas restorānam "Max Cekot Kitchen".

Maijā Tallinas restorāns "180° by Matthias Diether" kļuva par pirmo Igaunijā, kas saņēmis divas "Michelin" zvaigznes. Otrajā "Michelin Guide" par Igauniju tika iekļauti 35 restorāni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vannas un ķermeņa kopšanas kosmētikas ražošanas uzņēmums “Stenders” atvēris veikalu Lietuvas galvaspilsētā Viļņā – tirdzniecības centrā “Akropolis”, informē uzņēmums.

Trīs mēnešu laikā šis ir jau otrais “Stenders” veikals Lietuvā. Pirmais durvis klientiem vēra 2023. gada nogalē Klaipēdā, drīzumā plānots atvērt veikalu Eiropas finanšu centrā – Vācijas lielpilsētā Frankfurtē, tādējādi stiprinot zīmola pozīcijas un klātbūtni Eiropas tirgū.

“Mērķtiecīgi investējot inovāciju radīšanā, ieguldot zināšanās un pieredzē, kā arī balstoties uz patērētāju vēlmēm un vajadzībām, “Stenders” daudzu gadu laikā ir kļuvis par starptautiski atzītu zīmolu un globālu spēlētāju nozarē, un nu varam lepoties ar vēl vienu zīmola veikalu ārpus Latvijas robežām. Eksportspējīgi uzņēmumi un vietējās ražošanas attīstība ir ekonomikas dzinējspēks, tādēļ esam gandarīti, ka, nodrošinot darbavietas Latvijā, varam eksportēt produktus ar augstu pievienoto vērtību uz dažādām pasaules valstīm – eksports sastāda vairāk nekā 80% no saražotās produkcijas. Zīmola produkti ir pieejama vairāk nekā 300 veikalos visā pasaulē, un pavisam drīz šo skaitli papildinās vēl viens veikals Frankfurtē – pirmais zīmola veikals Vācijā, kā arī lielākais Eiropā,” pauž “Stenders” izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nausēda aicina Rinkēviču paātrināt elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu

LETA/BNS, 19.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda Latvijas kolēģi Edgaru Rinkēviču aicinājis paātrināt valsts elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem.

"Es aicināju prezidentu paātrināt sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem," pēc abu valstu prezidentu tikšanās Viļņā Nausēda teica žurnālistiem, uzsverot, ka "pilnīga atvienošanās no Krievijas un Baltkrievijas tīkliem ir mūsu visu kopīgs nozīmīgs uzdevums, un mums tas pēc iespējas ātrāk ir jāizpilda".

Lietuva no tā dēvētā BRELL elektrības loka, kurā Baltijas valstis ir savienotas ar Krieviju un Baltkrieviju, vēlētos atvienoties jau nākamgad.

Nausēda uzsvēra, ka ērtāk desinhronizāciju būtu veikt kopā ar Latviju.

"Izstāšanās [no BRELL līguma] ir iespējama jau nākamā gada sākumā, bet es arī apzinos, ka labāk to būtu darīt kopā un šajā jautājumā būt ar vienotu pozīciju. Ja pareizi saprotu, Latvijas pozīcija ir atlikt desinhronizāciju par vienu gadu un to veikt 2025.gada sākumā," teica Lietuvas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Nacionālās koncertzāles būvniecību, kuras izmaksas tiek lēstas 121 miljona eiro apmērā, plānots pabeigt 2030.gadā, paziņojusi Lietuvas Kultūras ministrija.

"Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas nākamais posms būs starptautiska konkursa izsludināšana. Gaidāms, ka līgumu varētu parakstīt 2024.gada pavasarī. Būvdarbi ilgs 60 mēnešus, līdz ar to Nacionālās koncertzāles būvniecību plānots pabeigt 2030.gadā," paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Lietuvas Kultūras ministrija Nacionālās koncertzāles būvniecībai no valsts investīciju programmas plāno piešķirt 22,5 miljonus eiro, tādu pašu summu no sava budžeta piešķirs arī Lietuvas galvaspilsētas pašvaldība.

Izsniegta būvatļauja Nacionālās koncertzāles būvniecībai Viļņā 

Lietuvā izsniegta būvatļauja Nacionālās koncertzāles projektam Viļņā, paziņoja Lietuvas galvaspilsētas...

Kā informēja ministrijā, ja pieskaita pašreizējā posmā atlikušos neiztērētos līdzekļus, projekta darbu finansējums nākamajos divos gados sasniegs vairāk nekā 45 miljonus eiro, un projekta kopējās izmaksas sasniegs 121 miljonu eiro.

Ministrija norādīja, ka pašlaik tiek izstrādāts akustiskais modelis, kas ir desmit reizes mazāka ēkas replika. Akustiskais modelis ir paredzēts, lai vislabāk novērtētu topošās zāles akustiku.

Lietuvas Kultūras ministrija ir iekļāvusi Nacionālo koncertzāli arī Kultūras un radošuma attīstības programmā 2021.-2030.gadam kā daļu no pasākumiem "Augsti mākslinieciska, daudzveidīga un iekļaujoša kultūras satura pieejamības palielināšana", kas nozīmē, ka līdz projekta pabeigšanai tā būs viens no valdības prioritārajiem objektiem.

Ministrija ar Viļņas pašvaldību ir arī vienojusies izveidot jaunu kopīgu struktūru, kas būs gan zāles apsaimniekotājs, gan nodarbosies ar tās kultūras saturu.

Jau vēstīts, ka daudzfunkcionālais mākslas centrs tiks būvēts pēc Spānijas arhitektu studijas "Arquivio Architects" projekta, kas uzvarēja starptautiskā arhitektu konkursā.

Nacionālajā koncertzālē paredzēts organizēt klasiskās mūzikas koncertus un nodrošināt Lietuvas orķestriem mēģinājumu un koncertu telpas ar piemērotu akustiku.

Gaidāms, ka lielajā koncertzālē būs 1600 skatītāju sēdvietas un tajā notiks augsta līmeņa simfoniskiem un kamermūzikas koncerti.

Mazajā zālē būs vieta 500-900 skatītājiem. To izmantos profesionāli ansambļi.

Trešā zāle, kuru sauks "Tautas nams", tiks izmantota konferencēm, izstādēm, pasākumiem un izglītības pasākumiem.

Kompleksā būs arī mēģinājumu zāle, dārzs ar āra izstāžu vietu, skatu laukums un kafejnīca.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru vilciens starp Viļņu un Rīgu kursēs katru dienu, ceļā pavadot nedaudz ilgāk kā četras stundas, aģentūru LETA informēja Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" pārstāvji.

Lietuvas pasažieru vilcienu operatora "LTG Link" vilciens no rīta dosies ceļā no Viļņas, bet pēcpusdienā - no Rīgas. Pirmais braucienu notiks jau 27.decembrī.

Vilciens no Viļņas izbrauks katru dienu plkst.6.30, no Kaišadores - plkst.7.14, no Šauļiem - plkst.8.51, no Jonišķiem - plkst.9.30. Jelgavā vilciens ieradīsies plkst.10.06, bet Rīgas Centrālajā stacijā - plkst.10.43.

No Rīgas uz Viļņu vilciens katru dienu aties plkst.15.28, no Jelgavas - plkst.16.08, Šauļos vilciens ieradīsies plkst.17.21, bet Viļņā - plkst.19.51.

Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka "LTG Link" pašlaik veic sagatavošanās darbus jaunajam maršrutam, jau nākamās nedēļas sākumā sniegs klientiem visu būtisko informāciju par vilcienu reisiem un uzsāks biļešu tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākās vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” Lietuvā bāzētais vides apsaimniekošanas uzņēmums UAB “Ecoservice” ieguldīs 18 miljonus eiro pērn uguns nelaimē skartā atkritumu šķirošanas centra Viļņā atjaunošanā.

Tāpat investīcijas tiks novirzītas šķirošanas centra infrastruktūras uzlabojumos, kā arī modernizācijā, tādējādi sniedzot lielāku pienesumu aprites ekonomikā. Paredzamais projekta pabeigšanas termiņš ir šā gada beigas.

"Mēs esam pieņēmuši lēmumus, kas bija nepieciešami, lai turpinātu straujāk virzīties uz turpmākajiem uzņēmuma izaugsmes mērķiem. Pēc pagājušā gada augustā notikušā ugunsgrēka mēs nekavējoties veicām pasākumus, kas palīdzēja turpināt darbību bez pārtraukumiem, tādējādi izpildot visas saistības pret klientiem un partneriem. Tagad pienācis laiks spert nākamos soļus, proti, ne tikai atjaunot ugunsgrēkā cietušo, bet arī strādāt efektīvāk, ieviešot jaunākās tehnoloģijas un uzlabojot ugunsdrošību," sacīja Jurgita Nacevičiene, Ecoservice izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" pagājušajā gadā strādāja ar 14,327 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 28,7% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī uzņēmums guva peļņu 818 703 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka "Brīvais vilnis" 2022.gadā saražoja 20,15 miljonus kārbu dažādu zivju konservu, tostarp 6,9 miljonus kārbu šprotu. No kopumā saražotā pērn pārdoti 20,4 miljoni kārbu par 14,3 miljoniem eiro. Pērn pārdoto kārbu daudzums, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājies par 11,5%.

"Brīvā viļņa" apgrozījuma pieaugumu sekmēja ne tikai pārdošanas apmēru kāpums, bet arī inflācijas radītais cenu pieaugums, teikts vadības ziņojumā.

Vienlaikus uzņēmuma vadība atzīmē, ka pērn "Brīvais vilnis" nostabilizēja darbību Latvijas tirgū, kā arī palielināja pārdošanas apmērus Uzbekistānā un Spānijā. Tāpat, pēc vadības ziņojumā minētā, palielinājusies uzņēmuma preču zīmes atpazīstamība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā dažos mēnešos ar formas tērpiem nodrošināt 800 darbiniekus? Atbild eksperti

Sadarbības materiāls, 12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažus simtus darbinieku ir iespējams ietērpt unikālā uzņēmuma formas tērpā trīs mēnešu laikā, informē Baltijas darba formu ražotājs “Youniformer”. Uzņēmums, kas ar darba apģērbu nodrošina aviokompānijas, bankas, aizsardzības aģentūras un citas organizācijas, paātrina projektus, izmantojot virtuālos rīkus un daudzu gadu pieredzi formas tērpu izgatavošanā lielajām korporācijām.

Uzņēmumi var radīt paši savus formas tērpus

Daudzi uzņēmumi, kuriem nepieciešami formas tērpi, meklē pārbaudītus risinājumus – darbiniekiem ērtas, izturīgas dizaina kombinācijas, kas sniegtu vēlamo vēstījumu. Tāpēc “Youniformer” piedāvā saviem klientiem vispirms apskatīt formas tērpu katalogu, kurā ir vairāk nekā 50 dažādu dizainu, ko uzņēmumi var pielāgot, izvēloties tīkamākās krāsu kombinācijas un akcenta aksesuārus.

"Lai būtu vieglāk iedomāties, kā formas tērps izskatītos dažādās krāsās, esam izstrādājuši speciālu rīku, kas ļauj virtuāli pielāgot jūsu izvēlēto formas tērpu, lai tas atbilstu jūsu uzņēmuma stilam. Tas ir labākais veids klientiem, kuriem vēl nav skaidra redzējuma par to, kā izskatīsies viņu formas tērps, un kuri vēlas pārrunāt potenciālās iespējas ar saviem darbiniekiem,” stāsta Edita Šekšteliene, “Youniformer” izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priecājoties par spēcīgākām ekonomikām un gaidāmo likmju zemēšanu, kristāla bumbā šim gadam sazīmē akciju pieaugumu.

2023. gads pasaules lielākajos akciju tirgos izvērtās izcils, kur šie tirgi tagad ir ieskrējušies tik ļoti, ka guvumi tiek prognozēti arī šim jaunajam gadam. Daudzi investori sērfo uz optimisma vai pat alkatības viļņa, kur to emociju gammu vismaz daļēji, šķiet, diktē bailes gar degunu palaist garām vēl tālākus guvumus.

Ja nedaudz par 2023. gadu, tad ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa vērtība šajā termiņā pieauga par 23%. Vecā kontinenta lielo publiski kotēto kompāniju STOXX Europe 600 indekss pagājušogad auga par 12%. Savukārt vispasaules MSCI All Countries World akciju indeksa vērtība palēcās vairāk nekā par 18%.Akciju cena pagājušogad pieauga par spīti nepārtrauktu nepatikšanu gaidīšanai no pasaulē lielākajām tautsaimniecībām. Vien īslaicīgi sprunguļus spieķos akciju uz priekšu ripojošajam ritenim ielika, piemēram, ASV reģionālo banku krīze un ģeopolitiskās turbulences.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācija ir daudzšķautnaina industrija, kurā nepieciešami ļoti daudz un dažādi speciālisti, tāpēc es esmu pārliecināts, ka komandai ir galvenā loma, lai bizness šajā nozarē varētu kļūt par veiksmes stāstu, domā Juris Bundulis, AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

Ir ļoti svarīgi, lai visi cilvēki komandā būtu uz viena viļņa, spriež J.Bundulis, uzsverot, ka jebkuras veiksmīgas komandas pamatā ir prasme veidot savstarpējās attiecības. Man ir svarīgi, lai šīs attiecības būtu godīgas, cieņpilnas un vērstas uz kopīgiem sasniegumiem, atzīmē J.Bundulis. Viens no maniem pamata principiem ir nekad nemelot - ne sev, ne citiem, tāpēc šo spēju augstu novērtēju gan savos kolēģos un komandā, gan sadarbības partneros, pauž Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

Virziens skaidrs

Vēlēšanās palīdzēt cilvēkiem manī mitusi jau kopš bērnības, jo, kad biju pavisam mazs, gribēju kļūt par ugunsdzēsēju, atminas J.Bundulis. “Skolas vecumā savukārt jau zināju, ka vēlos savu nākotni saistīt ar dabaszinātnēm. Man ļoti patika un padevās visi eksaktie priekšmeti, jo īpaši matemātika. Tajā noteikti savs nopelns ir arī manam matemātikas skolotājam, kurš mācēja radīt interesi par šo jomu. Manu vēlmi pēc vidusskolas beigšanas studēt dabaszinātnes noteikti ietekmēja arī mamma, kas visu mūžu strādāja Rīgas Farmaceitiskās fabrikas Kvalitātes kontrolē,” stāsta Olainfarm valdes priekšsēdētājs, kurš dzīves laikā ieguvis divus doktora grādus - vienu ķīmijā, bet otro - bioloģijā.“Studēt dabaszinātnes man likās loģiski, jo mani vienmēr ir interesējusi daba, procesi tajā un mijiedarbība ar cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par Verde attīstītāja Capitalica Asset Management vadītāju iecelts Mindaugs Ļaudansks

Db.lv, 15.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas daudznozaru uzņēmumu grupas SBA (“SBA grupė”) investīciju pārvaldības kompānijas “Capitalica Asset Management”, kas attīsta biroju kompleksu “Verde”, vadības komandā notikušas zīmīgas izmaiņas.

To rezultātā par “Capitalica Asset Management” vadītāju iecelts pieredzējis finanšu tirgu un aktīvu pārvaldīšanas profesionālis Mindaugu Ļaudanski. Ar Lietuvas Bankas piekrišanu viņš šajā amatā nomainīja ģenerāldirektoru Andriusu Baršti, kurš, savukārt, turpmāk pildīts “Capitalica Asset Management” valdes priekšsēdētāja pienākumus.

“Mindaugs “Capitalica Asset Management” strādā kopš uzņēmuma dibināšanas. Ar savu kompetenci, stratēģisko tālredzību un enerģiju viņš ir devis būtisku ieguldījumu, lai mūsu uzņēmums kļūtu par vienu no straujāk augošajām investīciju pārvaldes kompānijām reģionā, kas klientiem nodrošina stabilu peļņu. Mēs uzticam Mindaugam vadīt uzņēmumu tā straujās izaugsmes posmā. Uzņēmuma mērķis tuvākajos gados ir panākt pārvaldīto aktīvu apjomu virs viena miljarda eiro. Mēs ticam, ka jaunā vadītāja vadības un profesionālās īpašības vēl vairāk stiprinās un mobilizēs komandu, palīdzēs izvērst darbību jaunos tirgos un attīstīt jaunus produktus, kā arī nodrošinās vēl lielākas ilgtspējīgas peļņas iespējas mūsu klientiem,” saka “Capitalica Asset Management” valdes priekšsēdētājs Andrius Barštis, kurš turpmāk pievērsīsies uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas un vīzijas izstrādei, kā arī jaunu projektu attīstīšanai Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un citviet Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāmaina reklamēšanas, nevis kreditēšanas noteikumi

Edgars Surgofts, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs, 11.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Bigbank" pozīcija jautājumā, kas ļoti šķēlis Latvijas sabiedrību šī gada rudenī, proti, par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtības maiņu bankām un ārpusbanku kreditēšanas iestādēm, kā arī kredīta ņēmēju atbalsta pasākumiem, iespējams, kādam liksies paradoksāla, taču mēs atbalstām šos Saeimas un valdības lēmumus.

Kāpēc tā? Tāpēc, ka neparedzētu apstākļu dēļ, “Euribor” likmes izmaiņu dēļ, bankām kopumā bija radusies neparedzēti augsta peļņa.

Teiktais gan neattiecas uz “Bigbank”, mūsu peļņa ir apmēram pēdējās desmitgades vidējo rādītāju līmenī, esam arī bijuši vieni no pirmajiem tirgū, kas ir sākuši celt depozītu noguldījumu likmes un ilgstoši piedāvājot vienus no labākajiem noguldījuma nosacījumiem Latvijas tirgū. Tomēr, no “Bigbank” puses raugoties, mums nav nekas pretī dalīties šajā peļņā ar valsti un kredītu ņēmējiem. Sarūgtinājumu gan rada tas, kādā veidā valdība šīs normas ieviesa.

Mūsu kaimiņvalstīs jau sen bija zināms par šādiem nodomiem, šīs normas tika arī samērā ātri ieviestas un ir skaidrs arī tas, kur tiks izmantoti iegūtie līdzekļi. Latvijas valdība un Saeima ir diskutējusi par šo normu gandrīz pusgadu, tikušas izvirzītas vairākas dažādas un pilnīgi atšķirīgas versijas. Kopumā, manuprāt, tas perfekti ilustrē, cik neefektīvs ir valdības un Saeimas darbs. Otrs kritizējams šo lēmumu aspekts ir tas, ka kredītņēmēju atbalsta pasākumu rezultātā iegūtie ieņēmumi tiks dalīti visiem kredītu ņēmējiem neatkarīgi no mājsaimniecības ienākumiem un kredītu sloga. Ir acīmredzami, ka tas nav pareizi, atbalsts bija nepieciešams tikai tiem, kuri tiešām ir nonākuši grūtībās un nespēj veikt maksājumus, bet atlikušo naudu varēja novirzīt kādai no daudzajām sasāpējušajām problēmām, piemēram, demogrāfijas jautājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis ON uzstādījis līdz šim jaudīgāko elektrouzlādes staciju Baltijas reģionā

Db.lv, 21.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedo enerģijas risinājumu uzņēmums Ignitis, kas pārvalda Lietuvā lielāko elektrisko transportlīdzekļu ātrās uzlādes tīklu Ignitis ON, ir uzstādījis Baltijā pirmo 400 kW uzlādes staciju, kas sniedz iespēju elektroauto uzlādēt aptuveni 7 minūtēs. Tā patlaban ir jaudīgākā elektroauto uzlādes stacija Baltijas reģionā.

Kā norāda Ignitis elektroauto tīkla attīstības vadītājs Andrius Šeršniovas, šis ir vēsturisks notikums un nozīmīgs uzņēmuma sasniegums, kas liecina par straujo tehnoloģiju attīstību šajā tirgus segmentā. Īpaši jaudīgā uzlādes stacija atrodas Viļņā līdzās noslogotajam maģistrālajam ceļam blakus Gariūnu tirgum un ātrās ēdināšanas restorānam Hesburger.

Andrius Šeršniovas uzsver, ka šodien notikusī Baltijā jaudīgākās uzlādes stacijas atklāšana ir daļa no Ignitis ON ambiciozajiem stratēģiskajiem plāniem paplašināt viedos risinājumos balstīto elektroauto uzlādes infrastruktūru Baltijā, padarot to ērtu autovadītājiem un vienlaikus sekmējot energoefektivitāti un vides ilgtspējību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", kuras akciju pirkumu apsver Lietuva, varētu piedāvāt reisus no Lietuvas uz tālākiem galamērķiem, pirmdien norādīja Lietuvas valstij piederošo trīs starptautisko lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" vadītājs Simons Bartkus.

"Mēs cenšamies strādāt ar kaimiņvalstu tradicionālajām aviopārvadātājiem, lai tie mūsu lidostas pēc iespējas biežāk savienotu ar lielākiem transporta mezgliem," Bartkus stāstīja radiostacijai "Žiniu radijas".

"Mums ir reisi uz Frankfurti, Kopenhāgenu, Stokholmu, Helsinkiem un Varšavu, satiksmes mezgliem, kas ir izšķirīgi svarīgi netiešiem savienojumiem," klāstīja Lietuvas lidostu operatorkompānijas vadītājs.

"Uzskatu, ka "airBaltic" var aizpildīt nišu starp divām pasaulēm un piedāvāt biežākus tiešos reisus uz galamērķiem, kuri ir tālāki, bet nozīmīgi uzņēmējiem, un par kuriem mūsu tirgū interese var nebūt pārvadātājiem, kas veido tīklu," paskaidroja Bartkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Blata bizness, pārdales domāšana un atbilstības fabrikas

Ģirts Rungainis, investīciju baņķieris, “Prudentia” dibinātājs un padomes loceklis, 31.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiksā politiķu ideja par papildus nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā – bīstama. Tā “sit” pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā “pārdales ekonomika” aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā.

Saprotu, ka mani kā uzņēmēju caur banku sistēmu agri vai vēlu sasniegs visas šīs “brīnišķīgās” idejas – banku nodoklis, hipotekāro kredītu likmju regulēšana un citas – tāpēc vēlos identificēt dažas dziļas problēmas Latvijas ekonomikā, kurām patiešām būtu jāpievērš uzmanība. Jo pašlaik izskatās, ka daži politiķi paši ir noticējuši šai maldugunij, ka daudzās likstās esot vainojamas vienīgi bankas.

Blata ekonomikas sekas

30 gadu laikā, kopš esmu tieši un netieši bijis iesaistīts Latvijas komercbanku sistēmā (gan kā bankas vadītājs, kā investors, biznesa pārdevējs un daudzu banku klients) ne reizi neesmu manījis, ka Latvijas finanšu sistēmā būtu noteikti kādi ierobežojumi jaunu spēlētāju ienākšanai. Latvijā ir strādājušas franču, somu, vācu un citu valstu bankas, taču tās pašas ir savu biznesu pārdevušas un šeit nav palikušas. Iemesli tam bijuši dažādi, taču viens no būtiskākajiem – nevēlēšanās piedalīties tā saucamajā “blata biznesā”, kas balstās ar valsti saistīta kapitāla un vērtību pārdalē. Pārdales fāze ir dabiska parādība, valstij atgūstot neatkarību un uzsākot saimniekot pašai, taču Latvijā šī brutālā un infantilā pieeja “biznesam” diemžēl ieilga. Shēmas, kuru rezultātā daži kļuva par jaunbagātniekiem, pašas par sevi nav nekāda traģēdija, ja vien valsts spēj virzīties tālāk – veidojot reālus, globāli konkurējošus un augošus biznesus. Ja shēmošana ieilgst (un Latvijā tā aizvien vēl turpinās), tam neizbēgami velkas līdzi virkne bremzējošu, patiesībā, valsti pamatīgi indējošu, blakņu – korupcija, ēnu ekonomika, sadarbība ar diktatoriskiem režīmiem, kas nokauj reālas uzņēmējdarbības garu. Jo viss minētais nozīmē vieglāku un ātrāku peļņu, – te izšķirošs faktors nav konkurētspēja, bet bieza āda un blats tieši tādās pat izpausmēs, kādu daļa no mums to atceras no padomju laika.

Komentāri

Pievienot komentāru