Jaunākais izdevums

Reģioni savās attīstības vīzijās saredz arī turpmāku iedzīvotāju skaita kritumu, kas atsauksies uz ekonomikas izaugsmes tempu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iedzīvotāju skaits ir svarīgs attīstības resurss, kas pēdējos gados valstī pieturas ar mīnusa zīmi. Piemēram, Latgales reģions katru gadu zaudē ap 5 tūkst. iedzīvotāju. Tendence sarukt ir arī galvaspilsētā un Pierīgā dzīvojošo skaitam, lai gan Rīgas plānošanas reģions (RPR) pēc ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem ir lielākais reģions ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Un tikai te prognozē par kripatu augšupejošāku iedzīvotāju skaita līkni uz 2030. gadu.

«Protams, var dzīvot ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu, bet tad arī ekonomika aug lēnāk, un tā ir citādāka,» norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Viņš izpētījis Latvijas ekonomikas izaicinājumus turpmākajiem gadiem un par demogrāfijas tendencēm secina – ja strauji nepieaugs dzimstība, nenotiks apjomīga reemigrācija vai kvalificēta darbaspēka imigrācija (kas no valsts puses patlaban īpaši stimulēta netiek), tad esošās politikas ietvaros iedzīvotāju skaits tikai mazināsies.

Analizējot līdzšinējo situāciju un plānojot reģiona un pašvaldību attīstību līdz 2030. gadam, samērā optimistiska ir Zemgale, kas paredz iedzīvotāju skaita samazinājumu tikai par nepilnu tūkstoti un cilvēki dzīvos pilsētās un laukos aptuveni vienādās proporcijās – puse uz pusi, informē Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības nodaļas telpiskās attīstības plānotāja Līva Meļķe Tropiņa.

Visu rakstu Vīzijās progresējošs iedzīvotāju skaita kritums lasiet 8. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Nodrošināt attīstību ar mazāk cilvēkiem

Juris Krūmiņš, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 25.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī jaunākie demogrāfijas dati liecina, ka pērn Eiropas Savienības iedzīvotāju skaits bija palielinājies par 1,5 milj. cilvēku un šī gada sākumā sasniedzis gandrīz 512 milj., tas ir noticis, pateicoties migrācijai. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ES jau otro gadu pēc kārtas ir bijis negatīvs, jo mirušo skaits par gandrīz 16 tūkst. pārsniedza dzimušo skaitu.

Latvija ir to 15 ES valstu skaitā, kurās ir negatīvs dabiskais pieaugums. Vienlaikus Latvija ieņem otro vietu aiz Lietuvas starp desmit ES dalībvalstīm, kurās izbraukušo iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā iebraukušo. Tā rezultātā kopējais iedzīvotāju skaits mūsu valstī aizvadītajā gadā vien samazinājās gandrīz par 19 tūkst. jeb par vienu procentu (Lietuvā par 1,4 procentiem). Salīdzinājumam – Igaunijā iedzīvotāju skaits pērn samazinājās tikai par 309 cilvēkiem, un to noteica negatīvais dabiskais pieaugums, nevis migrācija. Jau otro gadu pēc kārtas imigrantu skaits Igaunijā pārsniedz emigrantu skaitu.

Pašlaik Latvija ar iedzīvotāju skaitu 1,97 milj. ir piektā mazākā ES valsts aiz Igaunijas, Maltas, Luksemburgas un Kipras. Latvijā dzīvo 0,4 procenti no visiem ES iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2017. gadā pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 15,7 tūkstošiem

Lelde Petrāne, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pašreizējās tendences saglabāsies, jaunieši dosies prom un nebūs šo jauno ģimeņu, tad pēc tukšiem laukiem mūs sagaida tukšas pilsētas, prognozēja Latgales plānošanas reģiona (LPR) administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.

Lai tas nenotiktu ir jādomā, kā stimulēt ekonomisko aktivitāti pierobežā.

«Iedzīvotāju skaita samazināšanās problēma Latgalē ir aktuāla jau sen - pēdējos 20 gados reģions ir zaudējis ap 100 000 iedzīvotāju jeb tādu pilsētu kā Daugavpils. Darba algas Latgalē ir zemākas, darba vietu un aktīvo uzņēmumu reģionā arī ir mazāk. Tādēļ ir nepieciešamas speciālās programmas, kas veicinātu uzņēmējdarbību un reģiona ekonomisko aktivitāti,» uzsvēra Maļina-Tabūne.

Dažas bankas saka, ka mūsu aktivitāte beidzas pie Jēkabpils, jo nekustamajam īpašumam Latgalē cenas ir zemas. Līdz ar to arī ekonomiskā aktivitāte šeit ir zemāka, jo iegūt pietiekami naudas, ņemot kredītu un ieķīlājot uzņēmuma piederošo nekustamo īpašumu, ir visai grūti. Jo tālāk no Rīgas uzņēmums strādā, jo tam ir grūtāk. Īpaši grūti ir uzņēmumiem, kas strādā uz vietējo tirgu, kas ir diezgan mazs - nieka 294 00 iedzīvotāju. Patlaban labāk veicas tiem uzņēmumiem, kas strādā uz eksportu, teica LPR administrācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestam jānovērš virkne būtisku trūkumu iekšējās procedūrās un normatīvo aktu regulējumā, lai uzlabotu vairāku nodokļu un nodevu administrēšanu. To ir secinājusi Valsts kontrole, veicot 2017. gada valsts budžeta izpildes revīziju.

Uzlabojumi nepieciešami saimnieciskās darbības veicēju – VSAOI maksātāju – reģistrēšanā, efektīvāk veicamas VID tematiskās pārbaudes un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa kontrole, jāuzlabo naftas produktu drošības rezervju nodevas administrēšana un VID kontrole muitas punktos. Jāprecizē iedzīvotāju ienākuma nodokli regulējošie normatīvie akti, lai mazinātu iespēju, ka iedzīvotāji nezināšanas un nepilnīgas izpratnes dēļ var kļūt par nodokļu parādniekiem.

Uz trūkumiem potenciālo valsts budžeta ieņēmumu uzrādīšanā Valsts kontrole vērsusi VID un Finanšu ministrijas uzmanību vismaz pēdējos piecus gadus. Tā kā pie potenciālajiem ieņēmumiem tiek iekļauti arī bezcerīgie parādi, kurus valsts nekad neatgūs, reāli iekasējamās summas ir mazākas par prognozētajām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Demogrāfs: Latvijā novērojams zemākais dzimstības līmenis pēdējo desmitgažu laikā

LETA, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc būtiskā bezdarba līmeņa krituma pagājušajā gadā, kad bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma bija samazinājies par 0,9 procentpunktiem, bezdarba samazināšanās turpinās arī šogad un ir pat kļuvusi vēl straujāka. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma dati šā gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 8,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ir par 1,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada.

Bezdarba līmeņa samazināšanās pamatā ir jau vairāk nekā gadu vērojamā straujā ekonomikas izaugsme, kas būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc darbiniekiem, īpaši tādās pašlaik ļoti strauji augošās nozarēs kā informācijas tehnoloģijas un būvniecība. Kopējais tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada pirmajā ceturksnī bijis par 15,5 tūkstošiem jeb par 1,8% lielāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada.

Šāds nodarbināto skaita pieaugums ir straujākais kopš 2015.gada beigām un vienlaikus atspoguļojas arī augošā darba ņēmēju skaitā, kuri maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā kārtībā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem darba ņēmēju skaits šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, palielinājies aptuveni par 2,2%, uzrādot straujāko kāpumu kopš 2012.gada. Līdzās straujajai ekonomikas izaugsmei šādu kāpumu ir veicinājušas arī izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa regulējumā, veicinot strādājošo pāreju no mikrouzņēmumiem uz sociāli daudz aizsargātākajiem darba ņēmējiem parastajā nodokļu maksāšanas režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jo mazāka, jo dārgāka un neefektīvāka

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 11.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Secinājums ir īpaši aktuāls, ņemot vērā Latvijas demogrāfiskās tendences, kuru ietekmē iedzīvotāju skaits būtiski samazināsies tieši mazo novadu pašvaldībās.

Pētījumā aplēsts, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās rezultātā novadu pašvaldību budžetiem būs nepieciešams papildu finansējums to funkciju nodrošināšanai esošajā apjomā. Novērtējumi arī liecina, ka, koncentrējot pašvaldību pakalpojumu sniegšanu iedzīvotāju skaita ziņā lielākās administratīvi teritoriālajās vienībās, potenciālais budžeta līdzekļu ietaupījums, kas novadu ietvaros būtu izmantojams pašvaldību sniegto pakalpojumu klāsta vai to kvalitātes uzlabošanai, varētu būt nozīmīgs. Tāds ir Latvijas Bankas (LB) ekonomistu secinājums viņu veiktajā pētījumā Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta atšķirības.

Tas ir skaitļos un faktos balstīts pierādījums tam, ka iecerētā novadu apvienošana ir absolūti nepieciešama. Ja kādam rodas šaubas, vai tas maz ko dos, tad LB ekonomisti skaidri pasaka: lielākās administratīvi teritoriālās vienībās tām uzlikto funkciju īstenošana izmaksā lētāk. Jo mazāka pašvaldība, jo lielāki tās izdevumi. Pētījumā arī redzams (skaitļu veidā), ka uzņēmējdarbība koncentrējas reģionu centros un iedzīvotāju skaita ziņā lielos novados. Turklāt saskaņā ar demogrāfiskām prognozēm mazo novadu depopulācija turpināsies un nav pamata domāt, ka kādā novadā ar nelielu iedzīvotāju skaitu tas varētu pieaugt. Tāpat maldīgs ir uzskats, ka kādam mistiskam nezināmajam ir jārada šādās pašvaldībās darba vietas un tad būs arī cilvēki. Diemžēl biznesā tā nenotiek. Investori darba vietas rada tur, kur tam ir ekonomiskie priekšnosacījumi, vispirms jau nepieciešamais iedzīvotāju skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CSP pirmo reizi publicē datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā

Lelde Petrāne, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pirmo reizi publicējusi datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā, kas ir alternatīvs rādītājs esošajām administratīvajām teritorijām un teritoriālajām vienībām – pilsētām un ciemiem. Blīvi apdzīvota teritorija ir no administratīvā un teritoriālā iedalījuma neatkarīga, nošķirta teritorija – apmešanās vai darba vieta, kurā viens otram kaimiņos vai netālu dzīvo vai strādā vismaz 50 pastāvīgie iedzīvotāji.

Ciemu robežas nosaka pašvaldība, taču nepastāv vienoti kritēriji to noteikšanai, tādēļ ciemi nav savstarpēji salīdzināmi. Piemēram, visa Audriņu un Naujenes pagastu teritorija ir sadalīta ciemos. No 1 438 ciemiem ar oficiāli noteiktām robežām 2019. gada sākumā deviņos ciemos vispār nav pastāvīgo iedzīvotāju, 410 to ir mazāk par 50, norāda CSP Izplatīšanas risinājumu daļas vadītājs Dāvis Kļaviņš.

2019. gadā Latvijā ir 1 319 blīvi apdzīvotas teritorijas, 131 no tām pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 50, taču tajās strādā vismaz 50 nodarbināto. Šādu teritoriju skaits kopš 2000. gada ir samazinājies visos statistiskajos reģionos: visvairāk – Latgalē un Vidzemē (par 25 %), vismazāk – Pierīgā (par 2 %). Latgalē un Vidzemē teritoriju skaita samazināšanās ir saistīta ar depopulāciju, savukārt Pierīgā pretēji – ar apdzīvotības pieaugumu, vairākām teritorijām laika gaitā saplūstot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

2016. gada sākumā Latvijā par 17,1 tūkstoti iedzīvotāju mazāk nekā pirms gada

Lelde Petrāne, 27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 969 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. 2015. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,86 % jeb 17,1 tūkst., salīdzinājumam 2014. gadā iedzīvotāju skaits saruka par 0,77% jeb 15,4 tūkst.

Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,5 tūkst. jeb 0,14 %). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām bija Latgales reģionā – par 5,6 tūkst. jeb 2 %. Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3,8 tūkst., Vidzemē – par 3,2 tūkst. un Zemgalē – par 2,8 tūkst. Iedzīvotāju skaits saruka arī visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2 258 cilvēku), Daugavpilī (1 149), Liepājā (631), Rēzeknē (572), bet vismazāk – Jelgavā (135).

Pērn 17 no 110 Latvijas novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un 14 no tiem bija Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 1 093 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (306), Garkalnes (244), Ādažu (204), Salaspils (176), Carnikavas (169), Babītes (154) novadā. No minētajiem 17 novadiem 16 novados vairāk iedzīvotāju ieceļoja nekā izceļoja, bet 11 novados dzimstība pārsniedza mirstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, jo ik gadu piedzimst mazāk, nekā nomirst, un joprojām emigrē vairāk, nekā iebrauc, turklāt ir jautājumi par iedzīvotāju skaita datu ticamību un arī par to, kā uzlabot demogrāfisko situāciju valstī

Tas, ka Latvijā turpinās iedzīvotāju skaita samazināšanās un faktiski daudzviet reģionos notiek depopulācija, sen nav pārsteigums, taču valsts nevar pastāvēt bez cilvēkiem. Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē rādīja diagrammu, kurā Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums notiek atbilstoši Eurostat prognozētajam un diemžēl turpināsies arī nākamajās desmitgadēs.

Saglabājoties pašreizējām tendencēm, iedzīvotāju skaits lēnām tuvosies vienam miljonam, bet šī gadsimta beigās tas var sarukt līdz pat 0,5 miljoniem. I. Mežs norādīja, ka politiķiem ir iespēja šo tendenci mainīt, bet tam ir vajadzīga attiecīga atbalsta politika (ne tikai ar naudu, bet arī ar pakalpojumiem). To, ka situāciju var mainīt, pierāda ne tikai ziemeļu kaimiņu – Igaunijas – piemērs, kur politiķi jau diskutē par to, lai palielinātu pabalstu daudzbērnu ģimenēm no 300 līdz 500 eiro. Arī Latvijā, gadsimta sākumā ieviešot māmiņu algas un citus atbalsta instrumentus, ir izdevies noturēt jaundzimušo skaitu, jo deviņdesmito gadu sākumā radītās demogrāfiskās bedres aizbēršana nav iespējama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu segšanai piešķir 19 miljonus eiro

Rūta Cinīte, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības sēdē, 5.septembrī, nolemts piešķirt papildu finansējumu 19,046 miljonu eiro apmērā, lai kompensētu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem radušos zaudējumus par 2016.gadu un pilnā apmērā nosegtu AS Pasažieru vilciens izdevumus par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu 2017.gadā, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

«Papildu finansējums nepieciešams, jo jau sākotnēji tika piešķirts mazāks, prognozētajiem aprēķiniem nepietiekams bāzes finansējums,» norāda ministrijā.

Lielākā daļa finansējuma – 13,022 miljoni eiro tiks novirzīta, lai segtu Pasažieru vilciena maksu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu 2017.gadā. Savukārt 6,024 euro paredzēti, lai segtu ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu radušos zaudējumus 5,024 miljonu eiro apmērā un zaudējumus par personu, kurām noteikti braukšanas maksas atvieglojumi pārvadāšanu viena miljona eiro apmērā 2016. gadā.

Ministrijā skaidro, ka nepieciešamā valsts finansējuma apmērs sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai ir palielinājies, jo autobusos pārvadāto maksājoš pasažieru skaits turpina samazināties . 2016. gadā reģionālo maršrutu autobusos tika pārvadāti 29,84 miljoni pasažieru, kas ir par 6% mazāk, salīdzinot ar 2015. gadu. Maksājošo pasažieru skaita samazināšanās iemesli ir dažādi – kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās; privāto automobiļu skaita pieaugums; nelegālo pārvadātāju aktivitāte, kas diemžēl joprojām novērojama atsevišķos maršrutos; citas pārvietošanās alternatīvas, piemēram, iespēja pieteikties par līdzbraucēju ne tikai kaimiņam vai draugam, bet arī nepazīstamiem cilvēkiem, kuri publicējuši paziņojumu par braucienu sociālajos tīklos. Līdz ar pasažieru skaita izmaiņām veidojas arī ieņēmumu samazinājums, tomēr ieņēmumu kritums nav tik straujš, pateicoties tarifu vienādošanai vietējās nozīmes maršrutu autobusos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas labu un līdzsvarotu izaugsmi, kā arī palielinājušas savu konkurētspēju, jaunākajā Swedbank Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā norāda eksperti.

Tomēr augošais protekcionisms pasaulē ir liels izaicinājums salīdzinoši mazo un atvērto reģiona ekonomiku īstermiņa izaugsmei. Savukārt ilgtermiņā ekonomikas izaugsmi, it īpaši Baltijas valstīs, ierobežos strukturālie izaicinājumi, piemēram, demogrāfija.

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu un pārvaldību Baltijas valstīm ir, ko mācīties no kaimiņiem ziemeļos. Tikmēr vides aizsardzībā darāmā pietiek visās valstīs. Latvijas ekonomikas pamati ir diezgan spēcīgi, un izaugsme līdzsvarota. Centieni uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izaugsmes ilgtspēju turpinās, bet tos apēno sarūkošais iedzīvotāju skaits un sabiedrības novecošanās. Izglītības un apmācību programmu kvalitātes celšana, ienākumu nevienlīdzības novēršana un valsts institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes un pārvaldības uzlabošana ir nepieciešama ražīguma un labklājības celšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē gaidāmos iedzīvotāju skaita samazināšanās riskus ir iespējams «mīkstināt», palielinot ekonomisko izaugsmi līdz 5% gadā un būtiski samazinot ienākumu atšķirības starp Rīgu un novadiem

Par to, kā ekonomiskā politika ietekmē demogrāfiju, intervijā DB stāsta domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Fragments no intervijas:

Kuri novadi iedzīvotāju krituma ziņā ir riska zonā?

Jo tālāk no Rīgas, jo lielāks apdraudējums.

Viena no Latvijas problēmām ir tā, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo ļoti izkliedēti, līdz ar to infrastruktūras uzturēšana ir dārga. Vai un kādu jūs redzat risinājumu?

Lauki nekļūs tukši, taču būs novadi, kur iedzīvotāju skaits būtiski samazināsies. Iespējams, šajās ļoti reti apzīvotajās vietās ar laiku būs mežs vai lauksaimniecības zemes. Tomēr, runājot plašāk par to, ka mēs dzīvojam samērā izkliedēti, jāteic, ka šāds modelis iespējams tikai pie finansiāli ļoti spēcīgas Rīgas, kas spēj to nofinansēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 15. janvārī, Japānas kredītreitingu aģentūra R&I paziņoja par Latvijas kredītreitinga paaugstināšanu no BBB+ uz A-, saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kase.

Aģentūra R&I uzsver, ka kredītreitinga paaugstināšanu sekmējusi valdības īstenotā fiskālā politika, stabilā valsts finanšu un banku sistēma, kā arī ekonomikas attīstība. Latvija veido atbildīgu politiku un uzrāda stabilu ekonomikas izaugsmi, neskatoties uz ģeopolitiskajiem riskiem, salīdzinoši lēnu Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi un pieaugošajām darbaspēka izmaksām.

Atskatoties uz 2017. gadu, jāsecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir būtiski paātrinājusies, sasniedzot spēcīgāko pieaugumu pēdējo sešu gadu laikā. Savukārt 2018. gadā stimulu tautsaimniecības stiprināšanai nodrošinās Nodokļu reformas ieviešana, kas ir vēsturisks solis pretī spēcīgākai un konkurētspējīgākai Latvijas valstij. Līdz šim 3 lielākās kredītreitingu aģentūras Latviju novērtējušas A grupā, bet līdz ar Japānas kredītreitingu aģentūras R&I novērtējuma kāpumu varam būt gandarīti, ka Latvija šobrīd ir pilnvērtīga A grupas valsts, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mājokļu tirgus nākamajos 2-3 gados būs kā šampanieša pudele, kas tiek aizkorķēta un kratīta

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu tirgus attīstība ir liela neizmantota iespēja veicināt ekonomikas izaugsmi un celt Latvijas kā dzīvesvietas pievilcību. Lai tas notiktu, ir jāiegulda. Šobrīd to darām pārāk maz.

2016. gadā tikai 2.0% no IKP Latvijā bija ieguldījumi mājokļos, pretstatā 4.7% vidēji Eiropas Savienībā (Eurostat dati). Vien joprojām krīzes dziļākajam punktam blakus sēdošā Grieķija šim mērķim velta mazāku daļu no nacionālā ienākuma. Pretstatā tam, Igaunijā ieguldījumi mājokļos jau spēlē lielāku lomu tautsaimniecībā nekā vidēji ES. Turklāt būvatļauju dinamika liecina, ka mūsu ziemeļu kaimiņi negrasās apstāties. Ap 2% no IKP šīs investīcijas Latvijā ir svārstījušās gandrīz visu laiku kopš 1995. gada, izņemot 2005. – 2008. gadu. Tātad mājokļu ieguldījumu deficīts ir veidojies ilgāku laiku. Rezultāts nav iepriecinošs. Acīmredzams ir kvalitātes deficīts, bet ir pilsētreģioni, kuros nepietiek jebkādu daudzmaz pieņemamu mājokļu. To saraksts nav garš, bet šajās vietās tiek radīta kopējās pievienotās vērtības lauvas tiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Iedzīvotājiem emigrējot, cieš vietējie uzņēmumi

Autors – Heino Lapiņš, «HKScan Latvia» pārdošanas direktors, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu gadu laikā no Latvijas uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos ir devušies aptuveni 100 tūkstoši iedzīvotāju, kas ievērojami iedragā vietējo ražotāju peļņu un izdzīvošanas spējas. Vienkāršs aprēķins liecina, ka pārtikas ražotājiem Latvija ir zaudējusi vairāk nekā 104 miljonus eiro.

Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā jaunākā informācija liecina, ka 2016. gadā cilvēku skaits Latvijā samazinājies par aptuveni 18 tūkstošiem, ieskaitot gan mirušos, gan emigrējušos cilvēkus. Taču pēdējo piecu gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis par aptuveni 100 tūkstošiem cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir aizbraucēji. Ko tas nozīmē mazumtirdzniecībai? Pārtikai cilvēki vidēji tērē aptuveni 80 līdz 90 eiro mēnesī (2016. gadā vidēji 87,28 eiro mēnesī) – rezultātā no apgrozījuma pazūd ievērojamas naudas summas.

Samazinoties iedzīvotāju skaitam, palielinās bezdarbs, jo uzņēmējiem zūd motivācija uzturēt veikalus vai ražošanas uzņēmumus, līdz ar to samazinās darba devēju skaits, kas varētu piedāvāt iedzīvotajiem darbavietas. Latvijā lielākie darba devēji ir mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas nodarbina teju 40% strādājošo. Ja ir mazāks iedzīvotāju skaits, tad iekšējā tirdzniecība arī kļūst mazāka, un bezdarbs kļūst vēl lielāks, tāpēc mazkvalificētie darbinieki ir spiesti aizbraukt, jo viņiem aptrūkstas darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Demogrāfiskie izaicinājumi, jauno mācību gadu uzsākot

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar iesākās jaunais 2019./2020. mācību gads, kad skolas gaitās devās 215 000 skolēnu, no tiem 20 000 pirmklasnieku. Skolēnu skaits šogad ir aptuveni pagājušā gada līmenī.

Līdztekus laba vēlējumiem skolas gaitas uzsākušajiem neizbēgami jādomā par izglītības jomas izaicinājumiem nākotnē. Viens no būtiskākajiem – izglītojamo skaita samazināšanās. LDDK eksperts Jānis Hermanis tvīto: «Šobrīd skolās mācās tās bērnu paaudzes, kuru skaits katrā vecuma grupā ir 20 tūkst. To vietā nākotnē mācīsies paaudzes ar 15 tūkst. (mīnus ceturtdaļa). Par šo ceturtdaļu ilgākā laika periodā samazināsies arī kopējais skolēnu skaits – līdz aptuveni 150 tūkstošiem. Skolēnu skaits Latvijā uz dažiem gadiem ir stabilizējies, bet ilgākā laika periodā tas kritīsies vēl apmēram par ceturtdaļu.»

Šādas neiepriecinošas demogrāfiskās prognozes neizbēgami liek atkal un atkal atgriezties pie jautājuma par izglītības iestāžu skaitu. Lai gan šogad ir plānots pedagogu darba algu pieaugums, tomēr darba samaksa par vienu slodzi vēl joprojām ir zem vidējā rādītāja valstī. Viens no iemesliem – Latvijā skolotāju un skolēnu skaita proporcija ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Proti, Latvijā ir vidēji 9,8 skolēni uz skolotāju, kas ir krietni zemāks rādītājs nekā, piemēram, Skotijā (13,763), Īrijā (15,7), Čehijā (13,2), Somijā (13,1) un Igaunijā (12,5). Respektīvi, pie pašreizējā skolēnu skaita, kuram ir tendence kristies, skolotāju ir par daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ja fakti neatbilst teorijai, jo ļaunāk faktiem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka skolu tīkla optimizēšana atkal varētu iestrēgt. Par to diemžēl liecina izglītības ministres Ilgas Šuplinskas izteikumi, kas apšauba skolu skaita samazināšanas plānu un skaitļus. Gribētos teikt, ka tā ir kaitniecība, jo plānā ir uzsvērts, ka skolu skaita samazināšanā tiek ņemts vērā ne tikai skolēnu daudzums, bet arī skolas kvalitāte.

Pašreizējās ministres izteikumi, ka plāns paredz mehānisku skolu skaita samazināšanu, ir populistiski un klaji demagoģiski. Atliek tikai ieteikt iepazīties ar ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja veikto pētījumu par skolu tīklu Latvijā. Ja ministre vēlētos īstenot uz pierādījumiem balstītu politiku, tad minētais pētījums būtu pirmais, pēc kā būtu jāvadās. Turklāt pētījums ir tapis pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma.Skaidrs, ka jauns ministrs var apstrīdēt iepriekšējā ministra politiskos uzstādījumus, taču ļoti slikts stils ir neņemt vērā zinātniskus pētījumus. Būtībā tā ir valsts naudas izšķērdēšana, jo pētījums tapis par nodokļu maksātāju naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru