Budžets

VK: Fiskālās disciplīnas trūkuma dēļ vispārējās valdības parāds tiek nevis samazināts, bet pārfinansēts

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

#Valsts kontrole norāda uz steigu, kādā ik gadu tiek lemts par ieņēmumus palielinošiem pasākumiem vismaz 130 – 250 miljonu eiro apmērā.

Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti.

Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. To, veicot pārbaudi par valsts budžeta plānošanas procesa efektivitāti, secinājusi Valsts kontrole, sniedzot ieteikumus Finanšu ministrijai un priekšlikumus Ministru kabinetam budžeta procesa uzlabošanai.

Valsts kontrole, veicot apjomīgu revīziju Budžeta vadības sistēmas efektivitāte: 1. daļa – budžeta plānošanas cikla efektivitātes izvērtējums, vērtēja budžeta plānošanas un pieņemšanas atbilstību astoņiem OECD budžeta labas pārvaldības pamatprincipiem, tai skaitā fiskālās disciplinētības, attīstības plānošanas, atklātības, demokrātisku diskusiju, rezultātu vērtēšanas principiem. Tas ir pirmais šāda veida izvērtējums par valsts budžeta plānošanu.

Valsts kontrole atzīst, ka pēdējo gadu laikā labas budžeta pārvaldības ieviešanā ir vērojamas pozitīvas iezīmes. Finanšu ministrija ir izveidojusi fiskālās disciplīnas uzraudzības sistēmu, vienkāršojusi budžeta pieprasījumu sagatavošanu, uzsākusi resoriem vēsturiski piešķirtā finansējuma pārskatīšanu, ierobežojusi deputātu kvotu dalīšanas praksi. Paveiktais ir vērā ņemams, tomēr pašapmierinātībai vēl nav pamata.

Valsts kontrole uzsver, ka joprojām un katru gadu pieaugošais valsts parāds neatbilst ne iedzīvotāju interesēm, ne OECD principiem. Fiskālās disciplīnas trūkuma dēļ vispārējās valdības parāds tiek nevis samazināts, bet pārfinansēts. 2016. gada beigās tas sasniedza aptuveni 10 miljardus eiro, kas ir apmēram 11 tūkstoši eiro uz katru nodarbināto Latvijas iedzīvotāju. Turklāt pēdējo piecu gadu laikā valsts parāda procentu maksājumos ārvalstu un starptautiskajām finanšu institūcijām tērējusi vidēji 360 eiro gadā uz katru nodarbināto.

Valsts kontrole arī neizprot nevēlēšanos pildīt Fiskālās disciplīnas padomes rekomendācijas – esam īstenojuši vai daļēji īstenojuši tikai nedaudz vairāk kā pusi padomes sniegto rekomendāciju. Negribētos domāt, ka padomes izveidošana ir bijis tikai solis, lai formāli izpildītu kādas starptautiskās organizācijas prasības.

Valsts kontrole vērš uzmanību arī uz trūkumiem valsts budžeta plānošanas komandas – nozaru ministriju, Finanšu ministrijas, Ministru kabineta un Saeimas – sadarbībā, kas traucē izstrādāt kvalitatīvu valsts budžetu.

Valsts kontrole ir aicinājusi Ministru kabinetu motivēt nozaru ministrijas rūpēties par budžeta līdzekļu ekonomisku izlietojumu atbilstoši paredzētajiem mērķiem tā vietā, lai izdarītu spiedienu saglabāt vai palielināt izdevumu apjomu. Savukārt Finanšu ministrijai būtu jāveic izvērtējums par optimālo valsts parāda līmeni, jāparedz fiskālā nodrošinājuma rezerve un jāaprēķina, cik valsts pārvalde drīkst tērēt. Nepieciešams pēc būtības iedzīvināt izdevumu pārskatīšanas procesu, analizējot budžeta izlietojumu un meklējot optimizēšanas iespējas. Jāsakārto arī spēkā esošais normatīvais regulējums, lai tas secīgi un skaidri aprakstītu budžeta plānošanas procesus. Saeimai iesniedzamajos dokumentos uzskatāmi jāparāda ar iepriekšējā gada budžeta līdzekļu palīdzību sasniegtie rezultāti un ietekme uz valstī noteikto mērķu sasniegšanu.

Vērtējot Ministru kabineta kopumā atbildību par budžeta kvalitāti, Valsts kontrole norāda uz steigu, kādā ik gadu tiek lemts par ieņēmumus palielinošiem pasākumiem vismaz 130 – 250 miljonu eiro apmērā. Par labajai praksei neatbilstošu pieeju ir uzskatāma koalīcijas darba grupas ietekme uz budžeta izstrādes procesu. Tā pieņem nozīmīgus lēmumus par papildu līdzekļu sadali, neievērojot valstī noteikto kārtību un pamatā fokusējoties uz politisko partiju priekšlikumiem. Šādā veidā 2014.-2016. gadā apstiprinātajos Ietvara likumos kopā valsts budžetā iekļauti pasākumi par vismaz 775 miljoniem eiro.

Valsts kontrole apzinās, ka revīzijā sniegto ieteikumu ieviešana finanšu ietekmi un līdz ar to arī papildinājumu iedzīvotāju maciņos radīs vidējā vai ilgā termiņā. Valsts kontrole arī pauž pārliecību, ka konstatēto problēmu mazināšana vai novēršana, jau kā OECD dalībvalstij izvērtējot visas iespējas piemērot organizācijas ilgstoši uzkrātās zināšanas un pieredzi, ļautu Latvijai kārtējo reizi pierādīt, ka varam būt līderi arī OECD – pasaulē attīstītāko valstu vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Stabilitātes programma atbilst Fiskālās disciplīnas likumam

Zane Atlāce - Bistere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) nepiekrīt atsevišķiem jautājumiem, kas ietverti Fiskālās disciplīnas padomes Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam.

FM uzskata, ka Stabilitātes programma ir sagatavota pilnībā atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam, tai skaitā jautājumā par nodokļu reformas ietekmes uzskaiti fiskālo mērķu definēšanas procesā.

Db.lv jau vēstīja, ka, izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.

Lai arī Fiskālās disciplīnas padome turpina uzturēt spēkā jau iepriekš pausto viedokli, ka nodokļu reformas ietekme uz ieņēmumu samazinājumu nav vienreizējs pasākums, padome nesniedz nekādu pamatojumu savam viedoklim. FM turpina izmantot jau 2019. gada budžeta izstrādes gaitā izmantoto pieeju, ka nodokļu reformas izsauktais ieņēmumu kritums ir vienreizējs pasākums un uzskata, ka tas atbilst Fiskālās disciplīnas likumam. Argumenti par šo jautājumu ir nosūtīti Fiskālās disciplīnas padomei, jau pirms 2019. gada budžeta sagatavošanas un ir publiski pieejami tās mājaslapā. Lai diskusija par šo jautājumu būtu produktīva, FM sagaida no Fiskālās disciplīnas padomes argumentus savai pozīcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālā padome: Vērojama fiskālās politikas ekspansija, kas neatbilst labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem

Dienas Bizness, 09.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot Latvijas stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Latvijas valdība turpina īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pamatā ievērojot fiskālās disciplīnas prasības.

Tomēr, salīdzinot ar 2015. un 2016.gadiem, vērojama būtiska fiskālās politikas plānu ekspansija, kas neatbilst pašlaik labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem un pastiprina procikliskas ievirzes (tiek pastiprināti sildīta valsts ekonomika un netiek mazināts valsts kopējais parāds). To nulle publiskotajā un pirmdien Ministru kabinetā iesniegtajā ikgadējā Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumā atzinusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Kā norāda padomes eksperti, Valdībai būtu nepieciešams realizēt plānus efektīvākai valsts parāda samazināšanai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), jo patlaban plānošanas dokumentos tālāka termiņa mērķos valsts parāda līmenis attiecībā pret IKP tiek nepārtraukti pārskatīts ar augšupejošu tendenci.«Kopumā Latvijas valdība turpina ievērot atbildīgu fiskālo politiku, tiek ievērotas visas pamatprasības, ko nosaka Fiskālās disciplīnas likums. Taču Padome uzskata, ka valdība varētu enerģiskāk veikt budžeta deficīta samazināšanu un gatavot budžetu ar pārpalikumu. Jo ekonomika turpina attīstīties ļoti ātri, ekonomikas rezultāti iepriecina un tas nozīmē, ka šādā ekonomiskajā situācijā nav pamata gatavot budžetu ar deficītu un palielināt valsts parādu,» norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viedoklis: Uzdzīvo ar prātu, lai pēc tam nebūtu jāsavelk josta

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās disciplīnas padome: Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs

Žanete Hāka, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.

«Piedāvātā Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022. gadam neliecina, ka valdība gatavojas situāciju uzlabot, veidojot vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.-2022.gadam. Kaut arī, salīdzinot ar iepriekšējiem plāniem, ir paredzēta budžeta rādītāju uzlabošanās, tomēr šos centienus nevar dēvēt par pietiekamiem, jo Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs, kur jau vairāku gadu garumā valsts budžets tiek veidots ar pārpalikumu,» norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Fiskālās disciplīnas padome otrdien, 23. aprīlī, publicēja savu viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam. Šis Padomes ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas valdības parāda attīstība un riski

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Deputātu kvotas ministru izpildījumā

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējais sviests. Tā īsi var raksturot vairāku ekspertu teikto par valdības lemto, ka vairāk nekā 10 miljoni eiro, ko ministrijas šogad nav iztērējušas, plānots pārdalīt dažādiem citiem mērķiem.

Lielākās summas paredzēts pārdalīt starp Labklājības ministrijas (LM) programmām. 1,4 miljoni eiro, kurus Finanšu ministrija nav iztērējusi ēnu ekonomikas apkarošanai, plānots novirzīt baznīcām, bet 700 000 eiro Kultūras ministrija rosina atvēlēt Ventspils mūzikas skolai. Izklausās kut kur dzirdēts? Jā, ļoti atgādina bēdīgi slavenās deputātu kvotas, tikai šoreiz ministru izpildījumā. Par to, kāpēc neiztērētā nauda netiek novirzīta budžeta deficīta segšanai, atbildes nav, tāpat par to, kādēļ nauda pārdalīta tieši šiem, nevis citiem mērķiem.

Ar šādu līdzekļu pārdalīšanas praksi tiek diskreditēts viss budžeta veidošanas process un politiķi faktiski paši sev iešauj kājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē 23. oktobrī pieņemtais lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas «Valsts sociālie pabalsti» neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo šāds lēmums pārsniedz 2018. gadam noteikto maksimālo izdevumu apjomu.

2018. gada 23. oktobrī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par valsts līdzekļu (apropriācijas) pārdali no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas «Valsts sociālie pabalsti» uz citām Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammām 4 561 470 eiro apmērā, kā arī uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu «Dotācija nacionālās nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā» kopumā 1 031 641 eiro apmērā.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas nosaka, ka budžeta izdevumi pārsniedz valsts budžeta izdevumu maksimālo apmēru vai samazina plānotos valsts budžeta ieņēmumus, Ministru kabinetam jānodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas reformas: vai pienācis laiks fiskālās politikas pārmaiņām?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 18.04.2018

1. attēls. Nominālais budžeta deficīts eiro zonas valstīs periodā no 1997. līdz 2016. gadam (% no IKP)

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Rīgas satiksmes iekļaušana 2020.gada budžeta deficītā radīs negatīvu fiskālo telpu 25 miljonu eiro apmērā

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iekļaušana deficītā 2020.gada budžeta fiskālo telpu rada negatīvu 25 miljonu eiro apmērā, otrdien valdību informēja Finanšu ministrija (FM).

Ministrijā stāstīja, ka aktualizēto indikatīvo fiskālās telpas apjomu ietekmē «Rīgas satiksmes» prognozētā iekļaušana vispārējās valdības sektorā radīs negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci - 2020.gadā 71,9 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadā - 14,2 miljonu eiro apmērā.

«Tā rezultātā pieejamā fiskālā telpa prioritāro pasākumu finansēšanai 2020.gadā ir negatīva 25 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadā un 2022.gadā fiskālā telpa prognozēta pozitīva, attiecīgi veidojot 34 miljonus eiro un 132,5 miljonus eiro,» stāstīja FM.

Vienlaikus, lai novērstu vietējās valdības sektora nekontrolētu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu un fiskālo telpu, FM plāno sagatavot priekšlikumus izmaiņām fiskālās disciplīnas regulējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās disciplīnas padome iebilst ietaupītās naudas izmaksāšanai simtgades pabalstos

Zane Atlāce - Bistere, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē 28. augustā pieņemtais lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas Valsts sociālie pabalsti neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo pārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteikto maksimālo izdevumu apjomu, informē padomē.

2018. gada 28. augustā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par līdzekļu pārdali apakšprogrammā Valsts sociālie pabalsti. Ņemot vērā, ka plānoto pabalstu saņēmēju skaits invalīdu grupā, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana, netiek sasniegts, tika nolemts atlikuma pārdali vienreizēja pabalsta veidā pārdalīt citai sociālo pabalstu grupai - politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kopumā 1 287 700 eiro apmērā.

Kā norāda padome, jebkurš izdevumu ietaupījums, kas veidojas no budžeta kategorijām, kas uzskaitītas Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta pirmajā daļā, tostarp arī sociālajiem pabalstiem, prasa pārskatīt noteiktos maksimālos izdevumu apmērus. Tādējādi līdzekļu pārdale, izmantojot ietaupījumus minētajos izdevumu posteņos, rada Fiskālās disciplīnas likuma pārkāpumu. Jāpiebilst, ka, nosakot maksimālo valsts budžeta izdevumu apmēru 2018. gadam, Padome ņēma vērā Finanšu ministrijas aprēķinus budžeta izdevumiem valsts sociālajiem pabalstiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālā ilgtspēja apzīmē valdības spēju turpinot nākotnē pašreizējo ieņēmumu un izdevumu politiku pildīt izdevumu un finansiālās saistības, vienlaikus neradot nekontrolējamu valsts parāda pieaugumu.

Šogad izstrādātajā Fiskālās ilgtspējas ziņojumā, kurā Fiskālās disciplīnas padome kopā ar ekspertiem no Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta analizējusi iespējamo Latvijas ekonomikas attīstību periodā no 2017. līdz 2037. gadam, padome norāda, ka pat nepārsniedzot 60% no IKP slieksni, augsts valsts parāda līmenis apdraud fiskālo ilgtspēju. Lai gan zemas procentu likmes ir palīdzējušas samazināt procentu izdevumus, deficīta budžeta prakses noturība neliecina par atbildīgu fiskālo politiku un ir pretrunā ar Fiskālās disciplīnas likuma principiem, kas paredz ekonomiskajā ciklā līdzsvarotu budžetu.

Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais skaidro «Lai gan šobrīd tiek piedzīvotā ekonomiskā izaugsme, tai ir ciklisks raksturs, kas nozīmē, ka izaugsmes posmam var sekot ekonomikas lejupslīde vai pat krīzes. Apzinoties šo cikliskumu, ekonomikas izaugsmes periodos jācenšas izvairīties no budžeta deficīta, lai veiksmīgāk aizvadītu periodus, kad tiek piedzīvoti pēkšņi ekonomikas satricinājumi vai lejupslīde.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis 11,9 miljoni eiro

LETA, 22.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis Finanšu ministrijas prognozētie 11,9 miljoni eiro, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) viedoklī par valdībā apstiprināto Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadiem.

FDP norādīja, ka Fiskālās disciplīnas likumā paredzētā fiskālo nosacījumu izpilde veidos 103 miljonus eiro, savukārt fiskālā nodrošinājuma rezerve nākamgad veidos 33,1 miljonu eiro.

FDP ieskatā, nepieciešams pilnveidot valdības fiskālo stratēģiju.

«2018.gada rezultāti un 2019.gada valsts budžeta vērtējums norāda uz būtisku fiskālās politikas grožu atlaišanu un budžeta izdevumu pieaugumu straujāk par potenciālo ekonomikas pieaugumu. 2020.gadam padome saskata lielāku budžeta konsolidācijas nepieciešamību, lai sasniegtu fiskālās disciplīnas prasības,» pauda fiskālās disciplīnas uzraugi.

Padomē piebilda, ka tēriņu pieaugums 2018.gadā pārsniedza jebkādus piesardzīgos aprēķinus un līdzīga tendence tiek saglabāta 2019.gadam, sašaurinot iespējas 2020.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome otrdien, 17. decembrī, padomes priekšsēdētājas amatā uz nākamajiem trīs gadiem ievēlēja Padomes locekli, Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku.

Līdzšinējais vadītājs Jānis Platais, kurš Padomi vada kopš tās dibināšanas 2014. gadā, šo amatu atstāj, jo saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu viena un tā pati persona var ieņemt padomes priekšsēdētāja amatu ne vairāk kā sešus gadus pēc kārtas.

„Fiskālās disciplīnas padomi turpmāk vēlos redzēt nevis kā kritiķi no malas, kas skarbi komentē valdības lēmumus par budžetu, bet konstruktīvu valdības sadarbības partneri, kurš pauž neatkarīgu viedokli, aicina uz dialogu un kura rekomendācijās ieklausās,” uzsver I. Šteinbuka. I.Šteinbuka arī norāda, ka turpmākajā darbā vēlas veidot ciešāku padomes sadarbību ar Latvijas Banku, kas ir jaudīgs pētījumu centrs ar lieliem resursiem, un akadēmisko vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Latvijas valsts parāds Eiropas mērogā ir zems, bet eksperti brīdina par nepieciešamību veidot uzkrājumus nebaltai dienai.

Latvijas vispārējās valdības parāds relatīvi pret tautsaimniecības apjomu uz citu Eiropas Savienības valstu fona joprojām ir starp zemākajiem, taču jāveido uzkrājumi nebaltai dienai, kas kalpotu kā drošības spilvens

Latvijas Bankas (LB) ekonomists Kristaps Svīķis, komentējot rādītājus, uzsver, ka Latvijas vispārējās valdības parāds relatīvi pret tautsaimniecības apjomu uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona joprojām ir starp zemākajiem, pēdējos piecos gados svārstoties ap 40% atzīmi. 2016. gada beigās tas bija astotais zemākais starp 28 ES dalībvalstīm, esot krietni zem ES vidējā valdību parāda līmeņa, kas bija 83% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tajā pašā laikā vispārējās valdības parāds joprojām par 20 procentpunktiem atpaliek no 60% atzīmes, kas kā trauksmes signāls noteikts gan ES dalībvalstīm saistošajos Māstrihtas kritērijos, gan Latvijas Fiskālās disciplīnas likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome nosūtījusi Saeimai un Ministru kabinetam viedokli saistībā ar Saeimas 13. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas no 2019. gada 1. janvāra paredz palielināt veselības aprūpes nozares finansējumu par 20%, informē padome.

Pieņemot minētos likuma grozījumus laikā, kad nākamā gada valsts budžets vēl nav apstiprināts, Saeima nav ņēmusi vērā fiskālās disciplīnas principus, norāda padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Padome norāda, ka minētais lēmums atbalstīt papildu izdevumus ar fiskālo ietekmi 2019. gadā – 87 483 708 eiro, 2020. gadā – 191 227 820 eiro un 2021. gadā – 314 599 953 eiro bez kompensējošiem pasākumiem ir skaidrs signāls uz nepieciešamību jaunajai valdībai tās tuvākajos darbības mēnešos un arī veidojot 2019. gada valsts budžetu veikt fiskālo konsolidāciju jeb valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanu.

Padome norāda, ka minētajam pasākumam nav norādīti finansēšanas avoti un nav pieejama arī pietiekama brīva fiskālā telpa. Konstatējams arī tas, ka fiskālās disciplīnas regulējums nav pietiekams apstākļos, kad tiek ieviests pagaidu budžets, apdraudot sabalansētas makroekonomiskās politikas īstenošanu un valsts spējas pildīt uzņemtās saistības Eiropas Savienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Vispārējās valdības parāds 2016. gada beigās veidoja 40,6% no IKP

Rūta Lapiņa, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016. gadā bija 9,5 miljoni eiro jeb 0,04% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6miljoni eiro jeb 40,6% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2017. gada oktobra notifikācijas.

Pārvaldē skaidro, ka vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija tiek iesniegta Eiropas Komisijā divas reizes gadā – līdz 1.aprīlim un 1.oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3,0% un valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60,0%.

Atšķirībā no Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kur 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 100,3 milj. eiro jeb 0,4 % no IKP, atbilstoši EKS 2010 metodoloģiskajām prasībām CSP aprēķinātie vispārējās valdības sektora dati uzrādīja budžeta pārpalikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdības deklarācijas priekšlikumu īstenošanai šogad nepieciešami vēl 660 miljoni eiro

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja šogad tiktu īstenotu visi iesniegtie priekšlikumi valdības deklarācijai, tas varētu prasīt papildu aptuveni 660 miljonus eiro, žurnālistiem sacīja premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV).

«Mums 2019.gadā nebūs iespējas pārdalīt jaunu naudu, jo jautājums ir par to, kā mēs varēsim iekļauties jau nospraustā deficīta līmenī. Jaunās valdības politika sāktos ar 2020.gadu,» teica Kariņš.

Vienlaikus viņš pauda, ka griba vai apetīte pašlaik nedaudz pārsniedz iespējas, bet tajā pašā laikā nav pilnīgi nesamērojama. Ja partijas vienosies parakstīt fiskālās disciplīnas līgumu, tad vienā gadā pilnā apjomā šos pasākumus nevarēs izpildīt, skaidroja premjera amata kandidāts. Viņš norādīja, ka iesniegtos priekšlikumus varētu īstenot pakāpeniski.

Politiķis uzsvēra, ka šogad nav plānots ieviest jaunus nodokļus, un plānots iekļausies «budžeta deficīta rāmī».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar lidlauka attīstību rosība sākas arī saistītos biznesos

Tādus secinājumus pērnā gada nogalē izdarīja Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki, Liepājā diskutējot par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību. Kā atzīmē LAD, runa ir par civilās aviācijas lidlaukiem Latvijas reģionos, kas apkalpo nelielu aprūpes areālu un var nodrošināt gan komerciālās, gan vispārējās aviācijas lidojumus, bet ne par Rīgas lidlauku, kura ekspluatants VAS Starptautiskā lidosta Rīga šobrīd ir vienīgā no Latvijas lidostām, kas nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no un uz Latviju.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Pagaidu budžets nozīmē jaunu investīciju aizkavēšanos

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 20.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais gads iesāksies ar pagaidu jeb tehnisko budžetu, kas nozīmē, ka tajā nav nekādu jauno politikas iniciatīvu. Pagaidu budžeta ietvaros netiks apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiks veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Taču turpināsies iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana, nodrošinot spēkā esošo normatīvo aktu pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā izpildi.

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks LNT paudis, ka jaunais budžets nebūs ātrāk par martu. Tātad teju gada ceturksni mēs būsim dzīvojuši, A. Vilka vārdiem izsakoties, pagātnē. Tas nozīmē, ka gada pirmajos trīs mēnešos netiks veiktas jaunas investīcijas un īstenotas jaunas programmas. Ja viena ceturtā daļa aktuālā gada paiet, mīņājoties pērnajā, bez jaunām politikas iniciatīvām, tas nenāk par labu attīstībai un izaugsmei.

Valsts interesēs ir pēc iespējas ātrāk apstiprināt jauno valdību, lai varētu pieņemt 2019. gada budžetu ar jaunām investīcijām.

Pozitīvi gan ir tas, ka, pateicoties mediķu arodbiedrības spiedienam, valdība ir lēmusi jau no 1. janvāra paaugstināt mediķu algas par 20%, taču tā ir tikai viena nozare. Ņemot vērā privātā sektora samērā nelielo investīciju apjomu, publisko investīciju aizkavēšanās nav laba ziņa. Turklāt Fiskālās disciplīnas padome ir paziņojusi, ka jaunajā budžetā fiskālā konsolidācija, kas nozīmē – mazāki valsts tēriņi, ir neizbēgama. Padome uzsver, ka, lemjot par mediķu atalgojuma palielināšanu jau no 1. janvāra, kamēr vēl nav apstiprināts jaunais budžets, valdība ir pārkāpusi fiskālās disciplīnas principus. Savā paziņojumā Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais norāda: «Minētajam pasākumam nav norādīti finansēšanas avoti, un nav pieejama arī pietiekama brīva fiskālā telpa. Konstatējam arī to, ka fiskālās disciplīnas regulējums nav pietiekams apstākļos, kad tiek ieviests pagaidu budžets, apdraudot sabalansētas makroekonomiskās politikas īstenošanu un valsts spējas pildīt uzņemtās saistības Eiropas Savienībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās disciplīnas padome: Valdībai šobrīd stingri jāievēro fiskālā disciplīna

Db.lv, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomiskās prognozes, ko valdība izmantos Latvijas vidēja termiņa budžeta ietvara ( VTBI) izstrādei 2019.-2021. gadam, informē padomes pārstāvji.

Vienlaikus padome uzstāj uz ļoti stingru fiskālās disciplīnas ievērošanu, lai šobrīd, kad ekonomikā valda strauja izaugsme, nepieļautu fiskālās telpas paplašināšanu.

«Padome vērš uzmanību, ka ekonomika ir tik acīmredzami tuvu ekonomiskās aktivitātes cikla pašai virsotnei, ka šobrīd nedrīkst pieļaut makroekonomikas prognozes, kas varētu radīt iespējamu fiskālās telpas paplašināšanu. Pašlaik ir laiks īstenot fiskālos ierobežojumus, nevis atvieglojumus,» norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Padome ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) prognozes attiecībā uz reālā un nominālā IKP pieaugumu, inflāciju, potenciālo IKP pieaugumu un IKP deflatoru, kā arī izlaižu starpības samazinājumu 2019. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

Komentāri

Pievienot komentāru