Jaunākais izdevums

Eiropas Zivsaimniecības fonda vadības efektivitāte nav pilnībā izvērtējama, jo fonda finansējuma sadale pa prioritārajiem virzieniem nav pamatota ar dokumentētu ekonomisko pamatojumu un situācijas izvērtējumu, kā arī ne visi rezultatīvie rādītāji raksturo noteikto mērķu sasniegšanu. Lauku atbalsta dienests (LAD) nav pietiekami kontrolējis fonda līdzekļu apjomu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Lai atbalstītu zivsaimniecības nozari un īstenotu vienotu Eiropas Savienības kopējo zivsaimniecības politiku, ir izveidots Eiropas Zivsaimniecības fonds, kura ietvaros Latvijai ir pieejams fonda finansējums 117 148 585 latu apmērā, informē VK.

LAD nav pietiekami kontrolējis fonda līdzekļu apguvi, jo atsevišķos pasākumos līgumi vairāk nekā 9,5 miljonu latu apmērā tika pārtraukti, nepietiekami izvērtējot projektu ekonomisko dzīvotspēju, tādējādi rezervējot finansējumu un radot to nepieejamu citiem projektiem. Savukārt projektu termiņu pagarināšana ir kļuvusi par ierastu praksi, un termiņu pagarināšanas pamatotība netiek pietiekami izvērtēta. Veicot projektu pārbaudes uz vietas, LAD netiek piemērota vienota pieeja rezultātu dokumentēšanā, un pārbaužu rezultāti dažkārt ir atkarīgi no konkrētā LAD darbinieka izpratnes par pārbaudāmo jautājumu, teikts VK paziņojumā par veikto revīziju par Eiropas Zivsaimniecības līdzekļu apguvi.

Zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijas Latvijā, kuru attīstību veicinoši projekti var saņemt atbalstu no Eiropas zivsaimniecības fonda, nav noteiktas korekti, jo daļā dokumentos noteiktās teritorijas, kas izvēlēta kā zivsaimniecībai nozīmīga, nav nevienas zivsaimniecībā nodarbinātas personas vai neviena zivsaimniecības nozares uzņēmuma, norāda VK.

Tāpat VK revīzijā konstatēja, ka pastāv risks, ka Eiropas Zivsaimniecības fonda finansējums virzienā «Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība» var netikt pilnībā apgūts un lietderīgi izlietots, jo papildu finansējums vietējām rīcības grupām tiek piešķirts, nevērtējot līdzšinējo fonda finansējuma apguves progresu. Finansējuma apguves dati arī liecina, ka prioritāri tiek apgūts finansējums vietējo rīcības grupu atalgojuma nodrošināšanai, savukārt finansējuma piešķiršana reāliem zivsaimniecības projektiem notiek gausi.

Savukārt tehniskās palīdzības finansējuma administrēšanas jomā Zemkopības ministrijā un LAD konstatēts, ka nav nodrošināta vienota un pamatota pieeja izdevumu attiecināšanā, ikgadējais finansējums netiek plānots, izvērtējot iepriekšējā perioda faktisko izlietojumu, kā arī revidentiem radušās šaubas par reklāmas un apmācības izdevumu lietderību ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

LAD direktore brīdina: Īpaši stingri tiks pārbaudīts, vai izvirzītais mērķis ir sasniegts

Rūta Kesnere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā plānošanas periodā lauksaimnieku projektos īpaši stingri pārbaudīs, vai ir sasniegts izvirzītais mērķis, intervijā DB stāsta Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga

Fragments no intervijas:

Cik liels šajā plānošanas periodā ir lauksaimniekiem un lauku tūrismam pieejamais finansējums un kādās programmās?

Pieejamais finansējums Lauku attīstības programmas ietvaros ir ļoti liels – tie ir 1,5 miljardi eiro lauksaimniecībā, no tiem 30 miljoni ir nelauksaimnieciskām aktivitātēm, tajā skaitā tūrismam, un 180 miljoni eiro zivsaimniecībā. Galvenās programmas ir samērā nemainīgas, kopš mēs vispār strādājam ar Eiropas Savienības fondiem. Tā ir gan lauku saimniecību modernizācija, kas ir ļoti pieprasīta jau no 2004. gada, gan atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un mazajām lauku saimniecībām, kas ir īpaši pieprasīts šajā plānošanas periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos un gausāku nodarbinātības pieaugumu, situācija darba tirgū turpina uzlaboties. Latvijā vidējā bruto alga pērn uzrādīja visstraujāko kāpumu salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, palielinoties par 6,8%. secinājuši SEB bankas eksperti jaunākajā Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

Vidējās bruto algas pieaugumu visās trīs Baltijas valstīs ietekmēja minimālās algas palielināšana. 2014.gada pēdējā ceturksnī vidējā alga Igaunijā bija 826 eiro, Latvijā 575 eiro, bet Lietuvā - 554 eiro.

Igaunijā pēc straujā kāpuma 2013. gadā, algas palielinājuma temps pagājušajā gadā samazinājās. Lietuvā vidējā bruto alga pieauga par 4,6% — lēnāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tomēr gada otrajā pusē pieauguma tempos bija straujāks nekā gada pirmajos ceturkšņos.

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka visstraujāk algas pēdējo 6 gadu laikā Latvijā pieaugušas citu pakalpojumu sniegšanā (vidējā alga pieauga par 49% salīdzinājumā ar 2008. gadu), lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (par 25%), kā arī nekustamo īpašumu jomā (par 24%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zivju nozarei – 30 miljoni

Sandra Dieziņa, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivsaimniekiem šogad būs pieejami 30 miljoni eiro, uzņēmējiem jāsasparojas

Projektu iesniegumus septiņos pasākumos, kuros atbalsts tiks sniegts investīcijām zivsaimniecībā, sāks pieņemt no 19. februāra.

Kā informē Zemkopības ministrija (ZM), turpinās Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam īstenošana, arī šogad nodrošinot publisko atbalstu investīcijām zivsaimniecībā – ražošanas attīstībā, inovāciju izstrādē, ūdens vides resursu ilgtspējā u.c. Kopumā zivsaimniekiem 2018. gadā būs pieejami vairāk nekā 30 miljoni eiro.

Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits sarunā ar DB norādīja, ka jau pērn tika izsludinātas vairākas kārtas, kur pieteikumu aktivitāte bija aptuveni 50%, līdz ar to daļa naudas netika apgūta. Savukārt pievienotās vērtības pasākumā iesniegto projektu finansējums pārsniedza pieejamo. Viņš paredz, ka šogad pretendentu aktivitāte varētu būt vēl mazāka, jo, piemēram, zivju apstrādes uzņēmumi saskaras ar kredītu pieejamības problēmu. Voits uzskata, ka nauda būtu jāpārdala par labu tiem pasākumiem, kam naudas trūkst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zivsaimniecības nozares uzņēmējus godinās ar Lielā loma balvu

Dienas Bizness, 02.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) aicina zivsaimniecības nozares uzņēmējus un jaunos darbiniekus pieteikties balvai Lielais loms – 2015, informē ministrijā.

«Lai īpaši izceltu zivsaimniecības nozares svarīgo lomu valsts tautsaimniecības attīstībā, vēlamies ieviest jaunu tradīciju – pasniegt gada balvas labākajiem zivsaimniecības nozarē strādājošajiem,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš uzsver, ka ZM balva Lielais loms būs augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

atvijas zivsaimniecība ir kļuvusi daudz atklātāka pasaules tirdzniecībai, secina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development/OECD) ikgada analītiskais pārskats par zivsaimniecības un akvakultūras nozari, kurā Latvija iekļauta pirmo reizi.

Pētījumā OECD Zivsaimniecības pārskats: politika un statistikas kopsavilkums 2015 tiek uzsvērts, ka Latvijas zivsaimniecībā ir pieliktas vērā ņemamas pūles, lai paplašinātu tirdzniecības iespējas, raksta Undercurrent News.

Pārskatā norādīts, ka lielākā daļa - aptuveni 90% - Latvijā nozvejotā ir reņģes un brētliņas.

Nodarbinātība zivsaimniecības nozarē Latvijā raksturota kā stabila. Atzīmēts, ka lielākā daļa zvejnieku veic mazas nozvejas piekrastes ūdeņos.

Pārskats atzīmē arī Latvijas amatpersonu centienus labāk pārvaldīt krājumus un kvotas. Tas attiecināms uz Zvejniecības likumu, kas ticis grozīts, lai mainītu piekrastes zivsaimniecības pārvaldi, definējot visas piekrastes kvotas kā daļu no Latvijas kopējām kvotām. Tas ļauj neizlietotas piekrastes zvejniecības kvotas pārcelt zvejniecībai, kas notiek dziļāk Baltijas jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Latvijā izveidotā ES fondu sistēma nemotivē sasniegt projektu pieteikumos solīto

Dienas Bizness, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības fondu projektu atlase un uzraudzība nav nodrošinājusi plānoto atbalsta mērķu sasniegšanu un nav pietiekami veicinājusi tautsaimniecības attīstību. Tā vietā sistēma galvenokārt ir orientēta uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK), divās revīzijās pārbaudot, vai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstītie projekti ir ilgtspējīgi un sasniedz tiem izvirzītos mērķus.

Revīzijās tika pārbaudīti 2007. – 2013.gada un 2004. – 2006.gada projekti. VK uzskata, ka iepriekšējo periodu trūkumu rūpīga analīze patlaban ir īpaši svarīga, jo jaunais 2014.-2020.gada plānošanas periods ir pašā sākumā, un vēl ir iespēja novērst līdz šim pieļautās kļūdas.

30% komersantu, kuri atbalstu saņēma no 2004.–2006.gada ERAF finansējuma kopumā 50,5 milj. EUR apmērā, savu darbību vairs neturpina vai „nīkuļo”. Līdzīga situācija tika konstatēta ar ELFLA 2004. –2006.gada finansējumu „Lauku tūrisma un amatniecības veicināšanai”, kurā faktiski zaudēti 1,7 milj. EUR, savukārt par aptuveni piektdaļu no tūrisma projektiem nav pārliecības, ka uzņēmējdarbība vispār tiek veikta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mazās lauku saimniecības varēs pieteikties 15 tūkstošu eiro finansējumam

Žanete Hāka, 03.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 3.septembra līdz 5.oktobrim būs atvērta projektu pieņemšanas kārta apakšpasākumā Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības, informē Lauku atbalsta dienests.

Šī apakšpasākuma mērķis ir veicināt mazo lauku saimniecību konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti, efektivitāti, atbalstot kooperāciju un tirgus pieejamību.

Atbalsta pretendents atbalsta saņemšanai ir eksistējoša mazā lauku saimniecība – saimnieciskās darbības veicējs: fiziska persona, kuras dzīvesvieta ir deklarēta lauku teritorijā, vai juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir lauku teritorijā.

Lai saņemtu atbalstu, pretendents sadarbībā ar lauksaimniecības nozarē strādājošu konsultāciju pakalpojuma sniedzēju sagatavo projekta iesniegumu, kas ietver darījumdarbības plānu. Darījumdarbības plānu sagatavo 2 līdz 4 kalendāra gadus ilgam laika posmam. Konsultāciju pakalpojumu sniedzēju saraksts ir publiskots LAD mājaslapā. Jāņem vērā arī nosacījumi, ka, lai saņemtu atbalstu, kopējā īpašumā esošās vai nomātās apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība nevar pārsniegt 50 hektāru, iegūta augstākā vai vidējā profesionālā lauksaimniecības izglītība vai apgūtas lauksaimniecības pamatzināšanas vismaz 160 stundu apjomā (ja tā nav iegūta, tad tas jāizdara darījumdarbības plāna īstenošanas laikā) un citi nosacījumi. Par tiem plašāku informāciju var lasīt LAD mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvija vērš Eiropas Komisijas uzmanību uz kritisko situāciju piensaimniecībā

Lelde Petrāne, 14.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze pirmdien, 13.jūlijā, Briselē piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē. Tā bija pirmā sanāksme, ko, beidzoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē, vadīja nākamā prezidentvalsts - Luksemburga, informē Zemkopības ministrija.

Sanāksmes laikā ministri apmainījās viedokļiem par nesen publicēto Eiropas Komisijas priekšlikumu par lēmumu pieņemšanas procesa pārskatīšanu, lemjot par ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), t.i., par iespējām dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā. Latvija kopumā atzinīgi vērtē iespēju dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt savā teritorijā ĢM pārtiku un barību. Tomēr bažas sagādā tas, ka Komisijas piedāvātā izvēles brīvība var būt pretrunā ES kopējā tirgus brīvas preču aprites principam. Latvija arī domā, ka dalībvalstīm nav pietiekamas informācijas par Komisijas priekšlikuma ieviešanas sekām uz ES lauksaimniecības sektora attīstību. Latvija ierosina Komisijai pārskatīt atļauju piešķiršanas procedūru ĢMO saturošai pārtikai un barībai, kā arī vērš uzmanību, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir alternatīva, kas nepieļauj ĢMO izmantošanu un arī nodrošina patērētājiem lielākas izvēles iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties vasarai, arvien vairāk cilvēku apsver iespējas piepelnīties, strādājot sezonas darbus ārpus Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa (tautā tiek saukta «alga uz papīra») Latvijā bija 742 eiro (521,48 lati) un, salīdzinot ar 2013.gada 1.ceturksni, tā pieauga par 7,7%.

2014.gada 1.ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī salīdzinājumā ar 2013.gada 1.ceturksni pieauga par 7,7% no 689 līdz 742 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Vidēji valstī šajā periodā bruto darba samaksas fonds palielinājās par 9,2%, kamēr algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, ko pielieto vidējās darba samaksas aprēķinam – tikai par 1,4%.

Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk – par 8,7% gadā, savukārt sabiedriskajā – par 6,1%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2014.gada 1.ceturksnī bija 770 eiro, bet privātajā – 727 eiro. Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 6,5% no 668 līdz 711 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum biznesa uzsācējiem visā Latvijā šī gada pirmajos deviņos mēnešos uzņēmējdarbības uzsākšanai aizdevumus piešķīrusi vairāk nekā 8,2 miljoni eiro apmērā, kas ir lielākais apjoms pēdējo piecu gadu laikā, informē Altum.

Salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem gan pēc izsniegto aizdevumu kopskaita, gan pēc piešķirtā finansējuma apjoma pieaugums ir 40%.

Jauno uzņēmēju aktivitāte, izmantojot valsts atbalsta programmu aizdevumus, pieaugusi teju visos Latvijas reģionos. Lielākais aizdevumu skaita pieaugums šā gada 9 mēnešos fiksēts Zemgalē (+45%), savukārt liels atbalstīto biznesa projektu kopsummas pieaugums ir Vidzemē (+89%), Zemgalē (+69%) un Kurzemē (+60%), kas liecina par lielāka apjoma biznesa ideju īstenošanu. Uzņēmēju aktivitāte, izmantojot valsts atbalstu, pieaugusi arī Latgalē (aizdevumu skaits pieaudzis par 8%), vienlaikus nedaudz samazinoties kopējam piešķirtā finansējuma apjomam, kas liecina, ka jaunie uzņēmēji šajā reģionā biznesu sāk ar mazāka apjoma projektiem. Pretēja aina ir Rīgas un pierīgas reģionā, kur kopējais piešķirtā finansējuma apjoms audzis par 26%, taču projektu skaits samazinājies par 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Veicinās darba drošības uzlabošanu uzņēmumos

Žanete Hāka, 07.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu plāno veicināt darba drošības uzlabošanu uzņēmumos, īpašu uzmanību pievēršot mikro un mazajiem bīstamo nozaru uzņēmumiem, ņemot vērā identificētās nepilnības darba aizsardzības jomā, informē LM.

Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 6.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos īstenošanas noteikumi. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina Ministru kabinetā.

Paredzēts īstenot darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzraudzības, kā arī pilnveides pasākumus. Plānots arī atbalsts bīstamo nozaru uzņēmumiem, kā arī preventīvie pasākumi darba vietām ar paaugstinātu darba vides risku, tostarp informatīvi izglītojoši pasākumi. Tāpat paredzēti Valsts darba inspekcijas profesionālo spēju pilnveides pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Algas augušas visās Baltijas valstīs, taču Latvijā kāpums - viszemākais

Lelde Petrāne, 30.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 827 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 5,3 %, turklāt pieauguma temps ir zemāks nekā iepriekšējā gadā.

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 820 eiro, sabiedriskajā sektorā – 842 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 788 eiro. Privātajā sektorā algas pieauga par 6,0 % gada laikā un sabiedriskajā sektorā – par 4,1 %.

2016. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 610 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,2 %. Patēriņa cenu kritums gada laikā par 0,4 % veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju, kura ietekmē reālā neto darba samaksa pieauga par 5,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimniecībā nodarbināto ienākumi vidēji auguši par 13–23%

Žanete Hāka, 19.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā lauksaimniecības nozarē bija nodarbināti vidēji 2,8% no visiem darba ņēmējiem, kas ir tikpat, cik pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.

Nozarē pirmajā pusgadā bija nodarbināti vidēji 22,15 tūkstoši darba ņēmēju, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2012.gada attiecīgajā periodā un par 2% vairāk nekā 2012.gadā.

Pirmajā pusgadā 45,4% no nozarē nodarbinātajiem saņēma valstī noteikto minimālo darba samaksu vai mazāku par to, kas ir par 15,34 procentpunktiem vairāk nekā vidēji valstī.

Pērn valstī noteikto minimālo darba samaksu vai mazāku par to saņēma 47,36% no nozarē nodarbinātajiem, kas ir par 15,74 procentpunktiem vairāk nekā vidēji valstī.

Pirmajā pusgadā 80,9% no visiem nozares darba devējiem iesniegtajos ziņojumos par VSAOI norādījuši līdz pieciem darba ņēmējiem valstī kopumā vidēji 73,7% darba devēju norāda darba ņēmēju skaitu līdz pieciem darbiniekiem. Arī 2012.gadā 80,4% nozares nodokļu maksātāji iesniegtajos ziņojumos par VSAOI norādījuši līdz pieciem darba ņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieejams atbalsts «zaļo » tehnoloģiju ieviešanai ražošanā

Lelde Petrāne, 10.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas Inovācijas zaļās ražošanas jomās ietvaros uzņēmējiem iespējams saņemt atbalstu līdz 500 000 EUR apmērā jaunu ražošanas iekārtu iegādei, informē Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pārstāve Madara Grinvalde.

Latvijā reģistrētiem komersantiem līdz š.g. 20. martam iespējams Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) iesniegt projektus par «zaļo » tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumā, lai uzsāktu ražot jaunu produktu vai sniegt jaunu pakalpojumu. Iespējamais atbalsts sasniedz 45% no projekta attiecināmā budžeta (neskaitot PVN). Maksimālais iespējamais atbalsts vienam projektam iekārtu iegādei ir 500 000 EUR, minimālais - 170 000 EUR. Kopējais programmas budžets ir 7,7 miljoni EUR.

Kā «zaļās» tehnoloģijas programmas ietvaros tiek definētas tās iekārtas, kas sniedz ieguldījumu enerģijas efektīvākai izmantošanai, izmešu samazināšanai, mazākam resursu patēriņam. «Zaļo » tehnoloģiju ieviešanas rezultātā uzņēmumam tirgum jāpiedāvā jauns produkts / pakalpojums - tas var būt pilnībā jauns vai būtiski uzlabots iepriekšējais (funkcionālās īpašības, pielietojums u.c.)

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Varēs pieteikties atbalstam par zvejošanas pārtraukšanu

Žanete Hāka, 27.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 25.jūnija tiks pieņemti projektu iesniegumi atbalsta saņemšanai zivsaimniecībā Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākumā Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana.

Kā informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji, pasākuma mērķis ir Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšana ar pieejamiem zivju resursiem, zvejas kuģus sadalot (tai skaitā, sagriežot metāllūžņos) vai nododot izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību.

Atbalsta pretendenti var būt zvejas kuģu īpašnieki, kuriem ir spēkā esoša speciālā atļauja komercdarbībai zvejniecībā un kuru kuģi zvejo Baltijas jūras (arī Rīgas jūras līča) piekrastē vai aiz piekrastes ūdeņiem un ir iekļauti ZM zvejas kuģu sarakstā.

Kopējais pieejamais publiskais finansējums ir 218,6 tūkstoši latu, ņemot vērā šādu zvejas kuģu skaita un bruto tilpības atlikumu: viens tīklu zvejas kuģis vairāk nekā 24 metri, kopējā kuģu bruto tilpība: 366,76 GT.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 4,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 1,7 %.

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, mežsaimniecības un mežizstrādes pievienotā vērtība palielinājās par 27 %. Šis ievērojamais pieaugums kompensēja kritumu lauksaimniecībā un zivsaimniecībā.

Salīdzinoši zemos pieaugumu novērtējumus vairākās nozarēs ietekmēja patēriņa, ražotāju un biznesa pakalpojumu cenu kāpumi.

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 1 %. Nozīmīgākais kāpums bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 6 %. Savukārt kritums vērojams pārtikas produktu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 5 %,datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 4 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas) – par 3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darbiekārtošanas firmas darbu Latvijā palīdzējušas atrast 1296 cilvēkiem

Žanete Hāka, 21.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) NVA licencēto darbiekārtošanas firmu starpniecību šī gada pirmajā pusgadā darbā Latvijā ir iekārtoti 1296 darba meklētāji, bet ārvalstīs - 1323 darba meklētāji, informē NVA.

Izvēloties darbu ārpus Latvijas, visbiežāk cilvēki ir devušies strādāt uz Lielbritāniju – 42%, Nīderlandi – 22% un Vāciju – 16%. 52% darba meklētāju ārzemēs uzsāka darbu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, 13% bija izvēlējušies darbu transporta un uzglabāšanas nozarē, 10% - apstrādes rūpniecībā, 7% - izmitināšanas un ēdināšanas iestādēs, 18% - citās nozarēs.

Darbiekārtošanas pakalpojumus ir tiesīgs sniegt tikai tāds komersants, kurš ir saņēmis NVA izsniegtu licenci darbiekārtošanas pakalpojumu. sniegšanai.

NVA Juridiskā departamenta direktora vietniece – Licencēšanas un tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Marianna Dreja gan atgādina, ka rūpīgi jālasa visi parakstam piedāvātie dokumenti un jānoskaidro visi tajos iekļautie nosacījumi. Sadarbojoties ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju darba meklētājam jābūt modram, visām savstarpējām saistībām jābūt dokumentāri apstiprinātām, nedrīkst paļauties tikai uz solījumiem vai, piemēram, veikt maksājumus bez darījumu apliecinošiem dokumentiem (čekiem, kvītīm un tml.). Darba meklētājam jāsaglabā visi ar darbiekārtošanu saistītie dokumenti un maksājumus apliecinošie dokumenti, lai gadījumā, ja viņš uzskatīs, ka darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs pārkāpis viņa tiesības vai nav pildījis savas saistības, sūdzību varētu dokumentāri pamatot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Kurās nozarēs pērn atalgojums audzis visstraujāk?

Žanete Hāka, 26.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn visaugstākais vidējās algas līmenis bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas, nekustamo īpašumu nozarē, kā arī tirdzniecībā.

2014. gadā vidējā bruto darba samaksa straujāk augusi nekustamo īpašumu nozarē – par 11%, finanšu un apdrošināšanas nozarē – par 9,8%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 9,4%, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – par 8,6%, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 8,3%.

Gan nekustamo īpašumu, gan finanšu un apdrošināšanas nozarē gada laikā darba samaksas fonds pieauga, bet darbinieku skaits, pārrēķināts normālā (pilna) darba laika slodzē, samazinājās. Savukārt pārējās minētajās nozarēs darba samaksas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Mana pieredze Ukrainā – biznesa iespējas gluži kā 90tajos

Starptautiskā personāla atlases uzņēmuma Amrop partneris Viesturs Lieģis, kurš kopš 2015. gada strādā arī Ukrainā, 06.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas tirgus, kas šobrīd attopas no kara izraisītās krīzes, ir liels, un šis ir īstais brīdis, lai to apgūtu. Attiecības ar Krieviju ir sabojātas uz ilgu laiku, savukārt rietumu investori vēl baidās Ukrainā veikt nopietnas investīcijas, tādēļ Latvijas uzņēmumiem jāsteidz novērtēt šīs valsts tirgus potenciāls un izmantot tā daudzveidīgās iespējas, protams, ņemot vērā vietējos noteikumus.

Svarīgi nenokavēt īsto brīdi

Ukrainu šobrīd var salīdzināt ar Latviju deviņdesmitajos gados, kad valstī valdīja haoss, bet tie, kas pirmie uzsāka biznesu, salīdzinoši ātri kļuva turīgi. Svarīgs faktors ir tas, ka Ukraina faktiski ir sarāvusi ciešās attiecības ar Krieviju, bet rietumu investori pagaidām izturas piesardzīgi un situāciju tikai vēro. Uz Latviju ukraiņi raugās kā uz paraugu, kā daļu Eiropas, kam viņi vēlas tuvināties. Ukrainā ir spēcīgs Eiropas sentiments, bet uz mums viņi raugās kā eiropiešiem. Tas ļoti palīdz organizēt tikšanās – «partneris no Eiropas Savienības» ir arguments, kas atver daudzas durvis. Turklāt ukraiņi ir atvērti, viņi ar prieku sadarbojas ar speciālistiem no citām valstīm, īpaši Eiropas, viņiem nav raksturīga skepse, ar kuru uz iebraucējiem esam ieraduši raudzīties mēs. Ukrainas banku sistēma, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, runājot par investīciju vidi, pārdzīvo nopietnas reformas. Vēl nesen šajā jomā valdīja pilnīgs haoss, to pilnībā kontrolēja oligarhi, tāpēc Ukrainas valdība ar ERAB un Pasaules bankas atbalstu spēra nopietnu soli – viņi nacionalizēja lielāko banku Privatbank brīdī, kad tās īpašnieks grasījās izpumpēt no tās naudu. Šobrīd banku sistēma ir daudz maz sakārtota, un ukraiņi nopietni strādā, lai uzlabotu investīciju vidi. Arī ekonomiskās izaugsmes rādītāji kopš pērnā gada 3. ceturkšņa sākuši augt, un šī gada 1. ceturksnis pret 2016. gada 1. ceturksni jau ir ar +4 % pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba drošības uzlabošanai uzņēmumos būs pieejami 12,64 miljoni eiro

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu veicinās darba drošības uzlabošanu uzņēmumos, īpašu uzmanību pievēršot mikro un mazajiem bīstamo nozaru uzņēmumiem, ņemot vērā identificētās problēmas darba aizsardzības jomā, informē LM.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 1.martā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos īstenošanas noteikumi.

Paredzēts īstenot darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzraudzības, kā arī pilnveides pasākumus. Plānots arī atbalsts bīstamo nozaru uzņēmumiem, sniedzot gan konsultatīvu atbalstu darba aizsardzības sistēmas sakārtošanā, gan izstrādājot palīgmateriālus darba vides risku novērtēšanai. Paredzēts veikt arī virkni informatīvi izglītojošus pasākumus preventīvās kultūras paaugstināšanai, tostarp labās prakses pieredzes apmaiņas pasākumus darba devējiem, praktiskās apmācības nodarbinātajiem, izglītojošus pasākumus profesionālo skolu jauniešiem. Tāpat paredzēti Valsts darba inspekcijas profesionālo spēju pilnveides pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vietējās rīcības grupām zivsaimniecības jomā būs pieejami vairāk nekā 70 miljoni eiro

LETA, 10.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējās rīcības grupām zivsaimniecības jomā nākamajā plānošanas periodā būs pieejams atbalsts vairāk nekā 70 miljonu eiro apmērā, paredz valdības akceptētais noteikumu projekts Valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtība sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanai un īstenošanai.

Noteikumu projekts nosaka atbalsta piešķiršanu vietējās attīstības stratēģijas sagatavošanai zivsaimniecībā, tostarp mazo ostu attīstībai. Kopējais pieejamais publiskais finansējums būs 320 000 eiro apmērā, no kā 217 600 eiro ir Eiropas Savienības (ES) Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai finansējums un 102 400 eiro - Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam (LAP) valsts līdzekļu finansējums. To saņems vietējās rīcības grupas, kurām tiks apstiprināts projekta iesniegums.

Savukārt vietējās attīstības stratēģiju īstenošanai LAP pasākumā būs pieejams publiskais finansējums 69,58 miljonu apmērā, no kura 47,31 miljons ir ES fonda (ELFLA) finansējums un 22,26 miljoni eiro - valsts finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Algas ārpus Rīgas pērn pieaugušas straujāk nekā galvaspilsētā

Zane Atlāce - Bistere, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada laikā Latvijā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, pieaugusi par 6%, sasniedzot 948 eiro, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Salīdzinājumā ar oficiālajiem statistikas datiem, pētījums demonstrē atšķirīgas atalgojuma tendences – pētījumā atklātā vidējā neto darba samaksa ir par aptuveni 22% augstāka nekā oficiālajos datos.

«Lai arī algu un atlīdzību pētījumā uzrādītā darba samaksa joprojām būtiski atšķirības ar oficiālajiem statistikas datiem, ir vērojama pozitīva tendence – jau par 3 procentpunktiem mazāka atšķirība nekā pirms diviem gadiem, kas varētu liecināt par iedarbīgiem ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem,» stāsta «CV-Online Latvia» vadītājs Aivis Brodiņš. «Tāpat arī analizējot neto samaksu Latvijas lielākajās pilsētās un reģionos, jāsecina, ka algas ārpus Rīgas pērn ir pieaugušas straujāk nekā galvaspilsētā, tādējādi arī ir mazinājusies atšķirība iedzīvotāju ienākumos. Pērn atalgojums Rīgā ir bijis vidēji par 34% augstāks nekā citās pilsētās un reģionos, gada laikā šai atšķirībai samazinoties par 7 procentpunktiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru