Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Rīgas pilsētas tiesa šā gada 5. februārī pilnībā attaisnoja Andreju Makļecovu, kurš Olimpic Voodoo Casino 2017. gada 18. decembrī laimēja pusmiljonu eiro, un kazino darbinieku, kurš tonakt strādāja kazino, krimināllietā, kurā viņi tika apsūdzēti par svešas mantas iegūšanu laimesta veidā.

Tas pēc būtības nozīmē, ka laimests tiek atzīts par īstu un ir jāizmaksā. Patiesībā tas bija jāizmaksā jau pirms septiņiem gadiem.

Diena jau par šo lielo laimestu ir rakstījusi 2019. gadā, kad Latvijā prāvākā laimesta ieguvējs bija par to cīnījies turpat divus gadus. Tobrīd ne Makļecovs, ne viņa advokāti Mareks Halturins un Armands Rasa pat nenojauta, ka līdz skaidrībai lietā būs jāgaida vēl pieci gadi, bet līdz rezultātam – laimesta izmaksai - vēl gads vai pusotrs. Par to arī advokāta M. Halturina stāsts Dienai – no sākuma līdz pirmajam tiesas spriedumam, ka laimētājs patiešām ir laimētājs, nevis krāpnieks.

Lielais laimests

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

2025. gadā Igaunijas kapitāla tirgū turpinās tendences, kas aizsākās 2023. gada beigās un 2024. gadā – gandrīz pilnīgs jaunu emitentu trūkums akciju tirgū, salīdzinoši aktīvāks obligāciju tirgus, kā arī paaugstināta aktivitāte akciju atpirkšanas piedāvājumu un akciju izslēgšanas no tirgus jomā.

Skaitļos izteikti 2025. gada rezultāti ir nedaudz labāki nekā 2024. gadā – Nasdaq Tallinn First North alternatīvajā tirgū notika viens sākotnējais akciju publiskais piedāvājums (IPO) – Primostar Group, kamēr 2024. gadā IPO nebija vispār, un līdz šim ir īstenoti 10 publiski obligāciju piedāvājumi, salīdzinot ar 7 piedāvājumiem 2024. gadā.

Tajā pat laikā, 2025. gadā Baltijas Oficiālais saraksts ir sarucis, jo PRFoods tika pārcelts uz Baltijas otro sarakstu, kā arī tika izteikti vairāki akciju atpirkšanas piedāvājumi.

Akciju atpirkšanas un izslēgšanas no tirgus vilnis

Akciju atpirkšanas piedāvājumu tendence aizsākās 2024. gadā ar brīvprātīgajiem piedāvājumiem Tallink Group un Nordic Fibreboard. Tie bija saistīti ar grupas restrukturizācijām vai izmaiņām īpašnieku struktūrā, nevis ar uzņēmumu izslēgšanu no biržas. 2025. gadā tika pabeigta Enefit Green – Eesti Energia zaļās enerģijas meitasuzņēmuma, pārņemšana un izslēgšana no tirgus. Enefit Green IPO 2021. gadā bija lielākais IPO Igaunijas vēsturē, kurā piedalījās vairāk nekā 60 000 privāto investoru. Tādēļ tik liela tirgus dalībnieka aiziešana ir būtisks trieciens. To zināmā mērā kompensēja Eesti Energia obligāciju emisija, kas iezīmēja tā debiju vietējā kapitāla tirgū un investoriem piedāvāja alternatīvu ieguldījumu iespēju, cerams, palīdzot saglabāt šo investoru aktivitāti. Tendence izslēgt kotētos uzņēmumus no biržas turpinās arī novembrī, kad tika paziņots par nodomu ar brīvprātīgu akciju atpirkšanas piedāvājumu iegādāties Ekspress Grupp akcijas ar mērķi pēc sekmīgas pārņemšanas tās izslēgt no tirgus.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar Latvijas lielākajām nozaru asociācijām ir nosūtījušas vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un Saeimas frakcijām ar lūgumu atbalstīt darba devēju rosinātās izmaiņas ilgi briedušajiem Darba likuma grozījumiem, lai aktuālais regulējums atbilstu darba tirgus prasībām, motivētu koplīgumu slēgšanu un veicinātu Latvijai spēju konkurēt ar Baltijas un arī Eiropas valstīm.

LDDK atbalsta 2024. gada 20. janvāra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" apstiprināto pasākumu plānu, lai īstenotu tā III sadaļas 29.3. punktā noteikto pasākumu veikt grozījumus Darba likumā, jo pašreizējais regulējums jau ilgstoši ir bijis šķērslis koplīgumu slēgšanai un veido uz neuzticēšanās balstītas darba tiesiskās attiecības. Darba devēju piedāvātie grozījumi nodrošinātu precīzi plānotu un balansētu slodzi, kā arī atbilstoši kompensētu darba samaksu darbiniekam, motivāciju precīzai darba laika uzskaitei darba devējiem un nodokļu ieņēmumus valstij.

Mūsdienu sabiedrībā atkritumu šķirošana ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu, taču joprojām pastāv daudz mītu un pārpratumu, kas traucē efektīvai atkritumu apsaimniekošanai. Viens no izplatītākajiem jautājumiem ir – vai tiešām visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē? Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia ekspertu atklājam patiesību par atkritumu šķirošanas procesu Latvijā, lai kliedētu šaubas un veicinātu atbildīgu resursu izmantošanu.

Mīts par šķiroto atkritumu nonākšanu vienā izgāztuvē

Cik izplatīts ir mīts, ka visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē?

"Šis mīts joprojām ir izplatīts, taču tas patiesībā neatbilst patiesībai," apstiprina Ekobaze Latvia eksperts. "Ekobaze Latvia ikdienā pārstrādā gan šķirotus materiālus — papīru, kartonu, plēvi, stiklu, riepas — gan arī celtniecības atkritumus, nodrošinot to atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi. Ja materiāli ir nepareizi šķiroti vai piesārņoti, tie var tikt novirzīti uz poligonu, bet pareizi sašķiroti atkritumi tiek pilnvērtīgi pārstrādāti. Izglītība un atbildīga attieksme ir būtiska, lai šo mītu mazinātu."

Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazinājums, lai pēc iespējas pietuvotos Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju izmaksu apmēram, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

"Uzņēmējiem šī problemātika ir ļoti būtiska un LTRK biedri par to mūs regulāri informē," sacīja Lielpēteris, piebilstot, ka Latvijā darba nespējas lapu izmaksas ir daudz lielākas nekā kaimiņvalstīs, turklāt uzņēmēji saņem ziņojumus par darbnespējas lapām ar atpakaļejošiem datumiem, gan tās izsniedzot, gan noslēdzot.

"Lai arī var teikt, ka Veselības ministrija ir sadzirdējusi šīs uzņēmēju problēmas, uzņēmēji sagaida raitāku virzību šo problēmjautājumu risināšanā," sacīja valdes loceklis.

Viņš arī norādīja, ka kopumā LTRK rosinājumi risināt darba nespējas lapu apmaksas problēmu Latvijā dalāmi divās daļās - darbnespējas lapu izmaksas darba devējam un citi saistītie jautājumi.

Aptuveni četras piektdaļas jauniešu Latvijā kritiski vērtē darba iespējas Latvijas darba tirgū, liecina uzņēmuma Alma Career Latvija veiktā tiešsaistes aptauja. Savukārt CSP dati, kurus apkopojis LDDK eksperts Jānis Hermanis, liecina, ka reāli vecumā no 20 līdz 24 strādājošo lielākais vairākums saņem mazāk par 1500 eiro (bruto).

„Lielākā daļa jauniešu Latvijā nejūtas pārliecināti par savām iespējām darba tirgū,” pēc aptaujas rezultātu apkopošanas secina Alma Career Latvia Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Krista Roziņa. “Tikai 10% darba ņēmēju vecumā līdz 25 gadiem uzskata, ka jauniešiem ir plašas un daudzveidīgas darba iespējas, kamēr 79% atzīst – piemērotu darba piedāvājumu trūkst un atrast darbu ir sarežģīti,” uzsver K. Roziņa.

Citi jauniešu iespējas vērtē optimistiskāk

Alma Career Latvia veikusi arī darba ņēmēju pēc 25 gadu vecuma un darba devēju aptauju. Proti, citi darba ņēmēji, kas vecāki par 25 gadiem, lielā daļā gadījumu (49%) uzskata, ka jauniešiem Latvijā ir plašas darba iespējas, trešdaļa (33%) uzskata, ka tās neatšķiras no citām vecuma grupām. Savukārt darba devēju aptaujas rezultāts ir šāds – 39% uzskata, ka darba iespējas ir plašas, 22%, ka tās neatšķiras, bet 39% uzskata, ka jauniešiem ir pagrūti atrast darbu.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Rīgā šonedēļ norisinājās Coca-Cola HBC Latvia un izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētā uzņēmējdarbības un satura veidošanas konference jauniešiem #YouthEmpowered, kurā dalībnieki ieguva vērtīgus padomus un jaunākās metodes savu uzņēmējspēju attīstīšanai.

Pasākums vienlaikus norisinājās visās Baltijas valstīs. Pasākums pulcēja 700 jauniešus un tajā ar savu pieredzi un padomiem dalījās uzņēmējdarbības pārstāvji. Konferencē uzstājās Ingmārs Pūķis, LMT viceprezidents, valdes loceklis, Emīls Pakārklis, iPhone Photography School dibinātājs, Māra Lieplapa, PLŪKT līdzdibinātāja, Andrejs Ivanovs, Accenture Produktu industrijas vadītājs Baltijā, “Junior Achievement Latvia” programmu absolventi un citi uzņēmēji.

“Mēs Coca-Cola HBC ticam, ka katram jaunietim ir spēks ietekmēt nākotni. Ar iniciatīvu #YouthEmpowered mēs palīdzam šo potenciālu pārvērst reālās iespējās, sniedzot jauniešiem praktiskas prasmes, kontaktus un pārliecību par sevi. Šis pasākums kopā ar mūsu partneriem ir lielisks piemērs tam, kā radām vidi, kurā jaunieši var attīstīties un īstenot savas idejas”, norāda Coca-Cola HBC Latvia Korporatīvo lietu un ilgtspējas vadītāja Paula Šimkuse.

Pārtikas svaiguma sensors, interaktīva programma bērniem valodas prasmju trenēšanai, rokas pulkstenis vājredzīgiem cilvēkiem, izglītības iestāžu lietotne - tās ir tikai dažas no idejām, kas Jauno uzņēmēju dienu ietvaros, skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) finālā - GEN-E Latvia, šodien sacentīsies par Latvijas labākā SMU titulu un tiesībām pārstāvēt mūsu valsti Eiropas mēroga jauniešu SMU konkursā GEN-E.

Pasākumu organizē izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar “Swedbank”.

Kopumā šogad Skolēnu mācību uzņēmumu programmā ir reģistrēti vairāk nekā 1500 SMU, no kuriem finālam pieteicās vairāk nekā100 uzņēmumu un tika atlasīti labākie 20 SMU vidusskolu grupā un 11 pamatskolu grupā.

“Latvija ir priekšā daudzām valstīm, ja skatāmies uz jauniešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā un gatavību kļūt par uzņēmējiem. Savs mācību uzņēmums ir laba treniņu platforma šo prasmju attīstīšanai. Vienlaikus esmu ļoti gandarīts par skolotāju iesaisti, sadarbību un pašaizliedzību, palīdzot Latvijas jauniešiem piepildīt savus sapņus par uzņēmējdarbību,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Ventspilī aizvadīta izglītības organizācijas Junior Achiement Latvia (JA Latvia) organizētā jauniešu uzņēmējdarbības un līderības nometne, kas vienuviet pulcēja 32 talantīgākos vidusskolēnus no dažādiem Latvijas reģioniem.

Nometnes laikā jaunieši attīstīja savas uzņēmējspējas un inovēšanas prasmes, komandās strādājot pie tehnoloģijās balstītu biznesa konceptu izstrādes, fokusējoties uz ilgtspēju un aprites ekonomiku.

Izglītojošā līderības nometnē “Junior Achievement Unlocked” tika aicināti talantīgi Latvijas jaunieši, kuri visa gada garumā ir pierādījuši savas spējas līderībā – izveidojuši Latvijā labākos skolēnu mācību uzņēmumus, izturējuši atlasi un uzņemti JA Latvia Līderu programmā, kā arī parādījuši izcilus un teicamus mācību rezultātus valsts olimpiādēs.

“Šajā nometnē pulcējās jaunieši, kam nākotnē ir potenciāls dot lielu pievienoto vērtību Latvijas biznesa videi un sabiedrībai kopumā. Mūsu uzdevums ir šo potenciālu stiprināt. Nometnes programma ir veidota tā, lai jauniešiem dotu iespēju intensīvi dažu dienu laikā praktizēt savu līderību, sadarbības spējas, problēmsituāciju risināšanu un citas personības izaugsmei ļoti svarīgas prasmes,” saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Valdība 19.augustā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem un kas raisījis asas diskusijas jautājumos par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu.

Skatot šo likumprojektu, valdībā raisījās ilgstošas diskusijas, un par vairākiem jautājumiem ministri un sociālie partneri vēl joprojām pauda atšķirīgus viedokļus. Tā kā par visu neizdevās vienoties, darbu un diskusijas par likumprojekta iecerēm plānots turpināt Saeimā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vaicāja, vai likumprojekts aktualizē jautājumus, kas saistīti ar beztermiņa koplīgumiem, kas slēgti 1990.gados. Premjere uzdeva jautājumu, vai likumprojekts paredz vai risina potenciālas valsts tiesības iziet no koplīgumiem, kas darbiniekiem ir izdevīgi, bet kuri būtu jāvērtē arī no kopējās budžeta situācijas perspektīvas.

Siliņa sacīja, ka nevar sagaidīt, ka darba devēji būs atvērti jauniem koplīgumiem, ja nebūs terminēta koplīguma risinājums, jo neviens darba devējs neizrādot interesi noslēgt beztermiņa koplīgumu no jauna.

“Workation” jeb attālinātais darbs no jebkuras vietas pasaulē kļūst par arvien iecienītāku praksi, īpaši starp digitālajā vidē strādājošiem profesionāļiem.

Piemēram, viens no lielākajiem starptautiskā tūroperatora "TUI" pētījumiem liecina, ka vairāk nekā 70% darbinieku vēlētos izmantot “workation” iespēju, ja darba devējs to atbalstītu, savukārt 80% darba devēju atzīst, ka elastīgākas darba formas palielina darbinieku lojalitāti un apmierinātību. Lai gan šī darba forma var veicināt radošumu, novērst nodarbināto izdegšanu, kā arī stiprināt to lojalitāti darba devējam, uzņēmumiem jābūt uzmanīgiem. Ilgstoša darbinieka uzturēšanās ārvalstīs var radīt nodokļu dubultās nomaksas risku, prasību reģistrēties vietējās iestādēs vai pat izraisīt datu aizsardzības un IT drošības pārkāpumus. Tāpēc uzņēmumiem, pirms ieviest “workation” programmas, ir jāveic izpēte un jāizstrādā ieviešanas un arī uzraudzības stratēģija, tādējādi izvairoties no nevajadzīgas un rūgtas pieredzes, sniedzot darbiniekiem attālināta darba privilēģijas.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Labklājības ministrijā (LM) rosina ļaut darba devējam un darbiniekam darba līgumā vienoties par četru dienu darba nedēļu gan uz noteiktu laiku, gan pastāvīgi, liecina LM likumprojekts par grozījumiem Darba likumā.

Likumprojekts paredz iespēju darbiniekam un darba devējam vienoties par darba dienas darba laika pagarināšanu par divām stundām (šobrīd to var pagarināt tikai par vienu stundu), tādējādi dodot iespēju nedēļas 40 darba stundas nostrādāt četrās dienās.

Ministrijā sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) izvērtējot šī brīža situāciju, secināts, ka šobrīd viens no labākajiem risinājumiem ir tāds, kas sniedz iespēju darbiniekam ar darba devēju vienoties par elastīgāku darba laika organizēšanu, saglabājot 40 stundu darba nedēļu un nesamazinot darbinieka darba samaksu.

Tāpat tiktu saglabāta iespēja atkāpties no šāda darba laika organizēšanas metodes un atgriezties pie piecu dienu darba nedēļas.

Jo lielāks ir valsts iedzīvotāju sagaidāmais darba mūža ilgums, jo mazāks, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir šīs valsts vispārējās valdības bruto parāds procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādu hipotēzi var izvirzīt pēc Eurostat datu izpētes.

2024. gadā paredzamais vidējais darba mūža ilgums 15 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem Eiropas Savienībā bija 37,2 gadi. Latvijā šis lielums ir ļoti tuvu vidējam – 37,4 gadi, no Nīderlandes, Zviedrijas un Dānijas atpaliekam par aptuveni pieciem gadiem. Valstu ar mazu parādu iedzīvotāju vidējais paredzamais darba mūža ilgums visbiežāk pārsniedz ES vidējo lielumu.

Vecā Eiropa kā paraugs

Ievērojot, ka Austrumeiropas ekonomika uzvedas kā jaunattīstības valstīm un arī parāda veidošana pēdējos 20 gados bijusi atkarīga no valstu politikas par paraugu izvirzītajai hipotēzei, ka valstīm ar lielāku vidējo darba mūža ilgumu parādi ir mazāki, Dienas Bizness uzmanību pievērsa Vecās Eiropas zemēm. Pirmkārt aplūkosim piecas lielākās parādnieces, sākot ar Grieķiju, kur valsts parāds ir 153% no IKP. Vidējais sagaidāmais darba mūža ilgums valstī ir tikai 34,8 gadi, kas ir par 2,4 gadiem mazāk nekā ES vidējais lielums. Tomēr sakarību nevar saprast kā tiešu proporciju, jo Itālija, kas gan ir otra lielākā ES parādniece ar parādu 135,53% no IKP, var lepoties ar zemāko sagaidāmo darba mūža ilgumu Vecajā Eiropā – 32,8 gadi.

Diskusijā par darba nespējas apmaksas modeļa maiņu saduras darba devēju un darbinieku intereses – pirmajiem ir vēlme padarīt Latvijas regulējumu un darba vidi konkurētspējīgāku, samazinot izdevumus par slimojošajiem darbiniekiem, otri grib saglabāt darba devēja iesaisti vismaz esošajā līmenī, kompensējot darba nespēju iespējami ilgi un maksimālā apmērā.

Abas šīs pozīcijas var tuvināt, ja darba devēji saskatītu modeļa maiņā iespēju konkurēt par darbiniekiem, piemēram, ieguldot veselības apdrošināšanā. Darbinieki šādā gadījumā varētu izraudzīties atbildīgākos darba devējus, kuri piedāvā apdrošināšanu.

Darba ņēmējiem Latvijā pirmā slimības diena šobrīd netiek apmaksāta, proti tā jāsedz pašiem. Nākamās astoņas dienas apmaksā darba devējs, tad slimības pabalsta izmaksu pārņem valsts. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir argumentējusi, ka šī ir Baltijas valstīs salīdzinoši neizdevīgākā sistēma, un ir rosinājusi mainīt darba nespējas lapu apmaksas kārtību, palielinot neapmaksāto slimības dienu skaitu līdz trim, kā arī samazinot naudas summas apmēru, ko izmaksā par katru slimošanas dienu. Piedāvātā reforma lielā mērā izriet no negodprātīgas darbinieku rīcības, ņemot viltus slimības lapas.

Degvielas tirgotājs SIA "Astarte-nafta" patlaban ir apturējis sarunas ar degvielas mazumtirgotāju SIA "Circle K Latvia" par degvielas staciju tīkla pārdošanu, aģentūrai LETA pavēstīja "Astarte-nafta" valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Viņš skaidroja, ka šogad jūlijā Konkurences padome (KP) atļāva "Circle K Latvia" iegādāties "Astarte-nafta" aktīvus, "Circle K Latvia" iegūstot vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār 26 "Astarte-nafta" degvielas uzpildes stacijām. Vienlaikus KP lēmumā tika noteikti ierobežojumi turpmākai staciju darbībai pilna servisa režīmā.

Karčevskis informēja, ka patlaban "Astarte-Nafta" ir apturējusi sāktās sarunas ar "Circle K Latvia" un sākusi meklēt risinājumus, lai KP lēmums būtu bez ierobežojumiem.

Viņš arī atzina, ka patlaban notiek sarunas ar naftas produktu tranzīta uzņēmumu SIA "Naftimpeks" par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "Astarte-nafta".

Arī "Circle K Latvia" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka abām pusēm neizdevās panākt galīgo vienošanos par vairākiem būtiskiem darījuma nosacījumiem, tādēļ tā īstenošana ir apturēta uz nenoteiktu laiku.

Sadarbībā ar “DEPO”, “Lidl” un “Moller Auto” Vastint Latvia īstenoja nozīmīga satiksmes mezgla pārbūvi Kārļa Ulmaņa gatves posmā starp Lielo, Lielirbes, Upesgrīvas un Jaunmoku ielu. Pārbūve tika pabeigta 2024. gada novembrī.

Projekta rezultātā būtiski uzlaboti satiksmes risinājumi nozīmīgā mezglā, kas savieno Rīgu ar Mārupi, lidostu un Kurzemi. Pārbūves ietvaros izveidoti regulējami savienojumi starp Lielirbes un Lielo ielu, Upesgrīvas un Jaunmoku ielu, radītas papildu braukšanas joslas, atjaunots brauktuvju segums, izbūvēti regulējami šķērsojumi ar ietvēm un veloceliņiem, kā arī radīta infrastruktūra četru pieturvietu izveidei esošajos un perspektīvajos sabiedriskā transporta maršrutos.

“Mēs 15 gadus cīnījāmies vieni, lai izveidotu pilnvērtīgus satiksmes savienojumus starp Rīgu un Mārupi. Esam gandarīti, ka mūsu jauni kaimiņi bija ieinteresēti sadarboties apkārtējās teritorijas attīstībā. Apvienojot spēkus, mums kopā izdevās pārliecināt kompetentās iestādes, savukārt apvienojot finanšu resursus – arī pārbūvēt abus krustojumus, padarot satiksmi uz Rīgas un Mārupes robežas ērtāku un drošāku visiem tās dalībniekiem. Man bija vairākas sarunas ar apkārtējo māju iedzīvotājiem Mārupes un Bieriņu pusē, kuri līdz šim vispār nelaida savus bērnus pāri Ulmaņa gatvei uz “Rimi” vai “Maximu" (un nupat tur atvēries arī “Lidl”), jo tas bija pārāk bīstami. Vairs tā nav,” pauž Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs.