Jaunākais izdevums

Atverot jaunus veikalus un investējot tiešsaistē, pirmajā pusgadā palielinājusies apģērbu mazumtirgotājas Inditex peļņa, ziņo BBC.

Pasaulē lielākais apģērbu mazumtirgotājs strādājis ar 1,26 miljardu eiro peļņu, kas gūta sešos mēnešos - līdz 31. jūlijam. Tas iezīmē pieaugumu par 8%, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā.

Pārdošanas apjomi pakāpušies no 9,4 miljardiem eiro līdz 10,5 miljardiem eiro, veidojot pieaugumu par 11%.

Grupas apģērbus tagad tiešsaistē var iegādāties 40 pasaules valstīs.

Inditex darbojas, izmantojot astoņus zīmolus 90 pasaules valstīs, ieskaitot arī populāros Pull&Bear, Massimo Dutti un Bershka.

Vadītājs Pablo Isla uzsver uzņēmuma investīcijas tehnoloģijās, norādot, ka iepirkšanās tiešsaistē pusgada laikā nodrošināta vēl 11 valstīs. Spānijas veikalos ieviesti arī maksājumi ar mobilajiem telefoniem, plānojot to paplašināt citās valstīs.

Kompānija guvusi labumu no stabilas ekonomiskās izaugsmes Spānijā, kur Inditex gūst aptuveni piekto daļu no visiem pārdošanas apjomiem.

Inditex spēcīgākie konkurenti Eiropas tirgū ir H&M un Next.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pirmajā pusgadā samazinājies kravu un pasažieru pārvadājumu skaits

Zane Atlāce - Bistere, 01.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusgadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 11,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākais kravu kritums bija dzelzceļa transportā – par 19,8 %.

2016. gada pirmajā pusgadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 19,8 % mazāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,6 miljonus tonnu kravu – par 20,4 % vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 6,1 miljonu tonnu jeb 20,5 %. No tiem importa kravu pārvadājumi samazinājās par 18,6 %, eksporta kravu pārvadājumi – par 4,5 %, bet kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju – par 59,7 %. Pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 20 miljonus tonnu, kas bija par 19,5 % mazāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā ir par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots, liecina VID publicētā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā - 5,5%, 2014.gadā - 3,7% un 2015.gadā - 5,4%).

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā mēnešos ir 8,015 miljardi eiro, ieņēmumu plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 102,5%, iekasējot 3,933 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns pērn paredzēja iekasēt 3,838 miljardus eiro. Plāns ir pārpildīts par 94,33 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu pērn deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 2,019 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 99,7% no plānotā apjoma - 2,025 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupas peļņa pirmajā pusgadā Latvijā - 20,545 miljoni eiro

LETA, 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa šogad pirmajā pusgadā Latvijā guvusi peļņu 20,545 miljonu eiro apmērā, kas ir par 39,8% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotā informācija. Savukārt pašas SEB bankas peļņa samazinājusies par 42,9% un šogad pirmajos sešos mēnešos bija 21,624 miljoni eiro.

Vienlaikus bankā aģentūrai LETA atzīmēja, ka, izslēdzot 2016.gada pirmajā pusgadā gūtos vienreizējos ieņēmums no Visa akciju pārdošanas 18,2 miljonu eiro apmērā, SEB grupas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2017.gada pirmajā pusgadā ir par 29% lielāka nekā 2016.gada pirmajā pusgadā, bet bankas peļņa pirms uzkrājumiem augusi par 17%, sasniedzot 24,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajos sešos mēnešos SEB grupa Latvijā ir izveidojusi uzkrājumi 385 000 eiro apmērā.

Tāpat bankā informēja, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2017.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu auguši par 2%, sasniedzot 47,58 miljonus eiro, bet izmaksas minētajā laika periodā samazinājušās par 11% - līdz 23,37 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā Rīgā lielākā daļa darījumu (63%) t.s. jauno projektu tirgū notika ar mājokļiem cenu robežās no 40 līdz 110 tūkst. eiro, secina nekustamā īpašuma uzņēmums Arco Real Estate. Kuplākais jauno dzīvokļu piedāvājums - Purvciemā, Āgenskalnā un Imantā.

Savukārt kompānija Ober Haus Real Estate savā jaunākajā tirgus pārskatā akcentē, ka šā gada 2. ceturksnī jauno projektu segmentā ir novērojams neliels kritums, vidēji mēnesī veikti 120 darījumi. To varot saistīt ar piedāvājuma samazināšanos «lētā gala» dzīvokļiem. Ņemot vērā, ka klientu interese pēc dzīvokļiem jaunajos projektos turpina pieaugt, likumsakarīgi arī pieaug piedāvājumā esošo dzīvokļu cenas, kas, savukārt, uz laiku piebremzē pircējus tos nekavējoties iegādāties, spriež tās speciālisti. Tomēr ilgtermiņā pircēji spēj adaptēties nelieliem cenu pieaugumiem un sagaidāms, ka darījumu būs vairāk.

«Lai arī gada sākumā bija vērojams kritums pirmreizējā tirgū, tomēr pieprasījums ir pietiekami augsts un, pieaugot sērijveida dzīvokļu cenām un palielinoties piedāvājumam ekonomiskajā jauno projektu segmentā, paredzam, ka jauno dzīvokļu tirgus gada otrajā pusē atgūs 2016.gadā novēroto aktivitāti,» līdzīgi spriež kompānijā Latio. Taču tiek norādīts, ka šobrīd nav nepieciešamo priekšnosacījumu, lai notiktu kādas vērā ņemamas cenu izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors kopumā 2017. gada pirmajos sešos mēnešos darbojies ar peļņu 165 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtā informācija. Šajā periodā ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos 98.2%).

Banku sektora kopējais noguldījumu apmērs jūnijā saruka par 0.8% jeb 158.2 miljoniem eiro. Iekšzemes klientu noguldījumu atlikuma pieaugums, kopumā par 0.9% jeb ~111 miljoniem eiro (attiecīgi par 1.5% jeb 86.3 miljoniem eiro pieauga mājsaimniecību un par 0.1% - uzņēmumu noguldījumi), nespēja kompensēt ārvalstu klientu noguldījumu sarukumu par 3.1% jeb 269.1 miljonu eiro. Jūnija beigās kopējais piesaistīto noguldījumu atlikums banku sektorā veidoja 20.3 miljardus eiro.

Kopējā kredītportfeļa atlikums jūnijā saruka par 0.3% jeb 50.9 miljoniem eiro, t.sk. iekšzemes uzņēmumu kredītu apjoms pieauga par 0.7% jeb 51.8 miljoniem eiro, kamēr iekšzemes mājsaimniecību kredītportfelis samazinājās par 0.2% jeb 8.1 miljonu eiro, savukārt ārvalstu klientiem izsniegto kredītu apmērs saruka par 3.8% jeb 85 miljoniem eiro. Kopējais kredītportfeļa atlikums jūnija beigās veidoja 15 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citadeles koncerna 2017.gada pirmā pusgada neto peļņa bija 15 miljoni eiro, tostarp AS Citadele banka pusgadā guvusi 10,3 miljonu eiro peļņu, informē bankā.

Salīdzinājumam pērn pirmajā pusgadā koncerns guva 25,4 miljonu eiro peļņu, bet bankas peļņa bija 20,6 miljoni eiro.

Citadeles koncerna neto kredītportfelis pieauga par 8% līdz 1,323 miljardiem eiro, salīdzinot ar 2016. gada jūniju, Latvijas iedzīvotāju kredītportfelim un Igaunijas filiāles kredītportfelim uzrādot augstākos izaugsmes rādītājus. Arī mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumus un korporatīvo klientu kreditēšana demonstrēja spēcīgu izaugsmi 2017. gada pirmajā pusē.

Privātpersonām kredītos tika izsniegti 68 miljoni eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2016. gada pirmajos sešos mēnešos. Mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un korporatīvajiem klientiem tika izsniegti 185 miljoni eiro – par 37% vairāk nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Investīcijas komercīpašumā Baltijas valstīs šogad veido 511 miljonus eiro

Rūta Cinīte, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais investīciju apmērs nekustamajā komercīpašumā Baltijas valstīs 2017.gada pirmajā pusgadā sasniedza 511 miljonus eiro, paliekot 2016.gada pirmā pusgada rādītāju līmenī, informē nekustamā īpašuma konsultāciju kompānija Colliers International.

Kompānija atzīmē, ka minētās investīcijas ietver komercīpašumus, kuru pārdošanas cena pārsniedz 0,4 miljonus eiro, izņemot attīstības projektus un zemes iegādi.

Lietuva pašlaik ieņem vadošo pozīciju komerciālā nekustamā īpašuma investīciju apjoma ziņā ar 260 miljoniem eiro. Tai seko Igaunija ar 194 miljoniem eiro un Latvija ar 57 miljoniem eiro. Savukārt kopējais investīciju apjoms Baltijas valstīs 2017.gada pirmajā pusgadā ir nedaudz samazinājies - par 2,4 procentiem, salīdzinot ar 523 miljoniem 2016. gada pirmajā pusgadā.

2017.gada pirmajā pusgadā lielāko investīciju daļu (43%), pieaugot no 34% 2016.gada pirmajā pusgadā piesaistīja mazumtirdzniecības segments. «Tas bija lielākais investīciju veicinātājs visās trijās Baltijas valstīs pirmajā pusgadā,» atzīmē Colliers International.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas mājsaimniecības par elektrību un gāzi pirmajā pusgadā maksājušas mazāk nekā ES vidēji

LETA, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos gan elektrības, gan gāzes cena mājsaimniecībām bijusi zemāka par vidējo līmeni Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes «Eurostat» dati.

Eiro izteiksmē Latvijā vidējā elektrības cena mājsaimniecībām pirmajā pusgadā bija 15,9 eiro par 100 kilovatstundām Zemākā elektroenerģijas cena gada pirmajos sešos mēnešos bija Bulgārijā (9,6 eiro par 100 kilovatstundām), Lietuvā (11,2 eiro), Ungārijā (11,3 eiro), Rumānijā (12 eiro), Horvātijā (12 eiro), Igaunijā (12,1 eiro), Maltā (12,8 eiro), Čehijā (14,4 eiro), Slovākijā (14,4 eiro), Polijā (14,6 eiro), Nīderlandē (15,6 eiro) un Somijā (15,8 eiro).

Augstākā elektrības cena mājsaimniecībām janvārī-jūlijā ES bijusi Dānijā un Vācijā (abās valstīs 30,5 eiro par 100 kilovatstundām), Beļģijā (28 eiro), Īrijā (23,1 eiro) un Spānijā (23 eiro).

ES vidējā elektrības cena pirmajā pusgadā bija 22 eiro par 100 kilovatstundām, bet eiro zonā tā bija 22,4 eiro par 100 kilovatstundām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tokijas olimpisko spēļu rīkošanas budžets samazināts par 1,4 miljardiem dolāru

LETA/AFP, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tokijas 2020.gada Vasaras olimpisko spēļu rīkotāji piektdien iepazīstināja ar «ievērojamiem» samazinājumiem budžetā, gada laikā no tā «nogriežot» 1,4 miljardus ASV dolāru (1,18 miljardus eiro).

Patlaban olimpisko spēļu budžets kopumā sastāda 1,35 triljonus jenu (10,6 miljardus eiro), organizatori norādījuši savā paziņojumā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo budžeta versiju pirms gada, samazinājums sastāda 1,4 miljardus dolāru (1,18 miljardus eiro), savukārt salīdzinājumā ar šī gada maiju, kad tika publiskoti pagaidu budžeta aprēķini, tas samazināts par 300 miljoniem dolāru (252 miljoni eiro).

«Skatoties uz priekšu, «Tokyo 2020» turpinās meklēt iespējas samazināt izmaksas vēl vairāk, it īpaši sacensību pārvaldības, transporta, izmitināšanas un drošības jomās,» teikts rīkotāju paziņojumā.

«Tās vēl nebūs beigas centieniem samazināt izmaksas,» preses konferencē norādīja «Tokyo 2020» organizācijas komitejas galvenais atbildīgais par finansēm Hidemasa Nakamura.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

FM: Kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās

Db.lv, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā būtiski pārsniedza veikto izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 milj. eiro apmērā, kas par 247 milj. eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru, informē Finanšu ministrija.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās un veidoja 5 410,8 milj. eiro, attiecīgā perioda ieņēmumus pērn pārsniedzot par 588,8 milj. eiro jeb 12,2%. Nomināli lielākais kāpums vērojams nodokļu ieņēmumiem, kas bija par 371,5 milj. eiro jeb 9,7% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā. Jāizceļ uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpums par 53,2 milj. eiro jeb 23,4%, kas skaidrojams ar taksācijas gada peļņas apmēra pieaugumu pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās UIN deklarācijās. Nozīmīgs kāpums vērojams arī citās lielākajās nodokļu grupās – sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ņemot vērā arī likmes celšanu, palielinājās par 158,9 milj. eiro jeb 14,4%, savukārt tādiem patēriņa nodokļiem kā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vērojams attiecīgi 53,5 milj. eiro jeb 12,5% un 95,9 milj. eiro jeb 9,4% kāpums. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (IIN), ņemot vērā likmes diferencēšanu un izmaiņas nodokļu atvieglojumos, palielinājās par 4,6 milj. eiro jeb 0,6%. Nodokļu ieņēmumu pieaugums kopumā saistāms ar augošo darba samaksas līmeni valstī un spēcīgo mazumtirdzniecības kāpumu, kā arī nodokļu reformas ietvaros ieviestajām izmaiņām ar 2018. gada 1. janvāri. Vidējā darba samaksa valstī šā gada 1.ceturksnī bija par 8,6% augstāka kā pērn attiecīgajā periodā, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums gada pirmajos piecos mēnešos bija par 7% augstāks kā piecu mēnešu periodā 2017.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesu izpildītāji pirmajā pusgadā atguvuši 201, 6 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesu izpildītāji nolēmuma izpildes procesā aizskartās puses interesēs 2018. gada pirmajā pusgadā palīdzējuši atgūt 201 604 693,11 eiro. Kopējais piespiedu izpildei nodoto izpildu dokumentu skaits – 57 892, informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāve Baiba Litvina.

Šogad turpina samazināties piespiedu izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits civillietās, savukārt pieaudzis atgūto naudas līdzekļu apjoms uzturlīdzekļu lietās, lietās par kompensāciju piedziņu cietušajiem krimināllietās, kā arī lietās par zaudējumu piedziņu juridisko personu labā.

2018. gada pirmajā pusgadā atgūto naudas līdzekļu apjoms, līdzīgi kā iepriekšējā gada pirmajos sešos mēnešos, ir pārsniedzis 200 miljonus eiro. Tomēr, līdz ar piespiedu izpildei nodoto lietu samazināšanos, atbilstoši šogad par 68, 18 milj. eiro ir sarucis arī kopējais atgūto naudas līdzekļu apmērs.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore skaidro, ka «pēdējos gados piespiedu izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits, pamatā civillietās, samazinās, tādēļ arī atgūto naudas līdzekļu samazinājums ir loģisks. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, šī gada sešos mēnešos piespiedu izpildei kopumā iesniegti 57 892 izpildu dokumenti, kas ir par 12% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus atsevišķu lietu kategorijās vērojams pozitīvs atgūto naudas līdzekļu pieaugums. Piemēram, nolēmumu izpildē krimināllietās par mantiskajām piedziņām atgūto naudas līdzekļu apmērs pieaudzis par 37% un attiecīgi sasniedzis 932 403,4 eiro (2017. gada pirmajā pusgadā – 678 035,79 eiro).»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 1,3% vairāk nekā plānots

LETA, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. VID skaidro, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada septiņos mēnešos izpildīts par 103,9%, iekasējot 2,692 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns septiņos mēnešos paredzēja iekasēt 2,592 miljardus eiro, tādējādi plāns pārpildīts par 100,744 miljoniem eiro jeb 3,9%.

Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 203,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 222,57 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā pusgadā «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 71,5 miljonus eiro, bet peļņa - 6,7 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā pusgadā bija 71,5 milj. eiro, kas ir par 3,3 milj. eiro vai par 5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā pusgadā bija 6,7 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 0,25 milj. eiro vai par 4%.

Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā pusgadā bija 58%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 75 pasaules valstīm kopumā par 65,7 milj. eiro, kas ir par 4,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citadeles grupas neto peļņa pirmajā pusgadā palielinājusies par 20%, kā arī pieauguši procentu ienākumi, informē bankas pārstāvji.

Neto peļņa pieaugusi par 20% salīdzinājumā ar 2017. gada 1. pusgadu, sasniedzot 18.0 miljonus eiro. Neto procentu ienākumi palielinājušies par 10% salīdzinājumā ar 2017. gada 1. pusgadu, sasniedzot 39.9 miljonus eiro. Kredītportfelis kopš 2017. gada 31. decembra palielinājies par 29 miljoniem eiro. Kopš 2017. gada 30. jūnija jaunos kredītos piešķirti 480 miljoni eiro.

Bankas kapitāla atdeve pieaugusi līdz 13.1%, salīdzinot ar 11.5% šajā pašā periodā pagājušajā gadā, savukārt grupas kapitāla pietiekamības rādītājs ir 18%.

Citadeles grupas darbības rezultātus 2018. gada 1. pusgadā galvenokārt sekmēja tīro procentu ienākumu palielināšanās no Baltijas kredītportfeļa apjoma pieauguma, kā arī augstāka portfeļa ienesīguma. Grupas tīrie procentu ienākumi pieauga par 10%, sasniedzot 39.9 miljonus eiro. Grupas neto peļņa, salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, palielinājās par 20% un sasniedza 18.0 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums SIA «Rīgas satiksme» šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 95,675 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 19,9% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa bija 2,048 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Uzņēmuma finanšu pārskatā teikts, ka tostarp 2019.gada pirmajā pusgadā «Rīgas satiksmes» ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem veidoja 24,87 miljonus eiro, kas ir par 3,173 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gada pirmajā pusgadā. Ieņēmumu pieaugums no pasažieru pārvadājumiem saistīts ar ieņēmumiem par pasažieru pārvadājumiem, ko veica piesaistītais apakšuzņēmums «Rīgas mikroautobusu satiksme».

Vienlaikus «Rīgas satiksmes» ieņēmumi no autostāvvietu pakalpojumiem šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,727 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir samazinājums par 1,6% jeb 107,9 tūkstošiem eiro.

Savukārt finansējums par sabiedriskā transporta pakalpojumiem no valsts un pašvaldības budžeta 2019.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu palielinājies par 12,796 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ceļojuma iedvesmu pārvērš naudā

Ilze Žaime, 31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,141 miljardu eiro, kas ir par 43,57 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada desmit mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 353,23 miljoniem eiro jeb 4,5%. Ieņēmumu pieaugumu lielākoties nodrošināja darbaspēka nodokļi un pievienotās vērtības nodoklis. 2019.gada desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas 2,889 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,535 miljardus eiro, kas ir par 10,1% vairāk, nekā plānots.

VID atzīmēja, ka šogad desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopējie ieņēmumi veidoja 4,424 miljardus eiro jeb 54,3% no VID administrētiem kopbudžeta ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2018.gada desmit mēnešiem, visvairāk ir palielinājušies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi, - par 263,16 miljoniem eiro jeb 10%, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts par 144,77 miljoniem eiro jeb 10,4% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Apple klienti App Store vienā nedēļā iztērējuši 1,4 miljardus dolāru

Lelde Petrāne, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"IPhone" un "iPad" īpašnieki 2019. gada nogalē bijuši īpaši aktīvi, ziņo "CNN"

"Apple" klienti laika posmā no Ziemassvētku vakara līdz Vecgada vakaram lietotnēm iztērējuši 1,42 miljardus ASV dolāru, kas ir par 16% vairāk nekā 2018. gadā, paziņojusi tehnoloģiju kompānija. Savukārt Jaungada dienā "Apple" uzstādījusi vienas dienas lietotņu pārdošanas rekordu - 386 miljonus ASV dolāru, kas ir par 20% vairāk nekā pirms gada.

Kopš "App Store" atvēršanas 2008. gadā lietotņu izstrādātāji ir nopelnījuši vairāk nekā 155 miljardus ASV dolāru, liecina "Apple" aplēses.

"IPhone" lietotājiem "karstākās" bezmaksas lietotnes bijušas "YouTube", "Instagram", "Snapchat", "TikTok" un "Facebook Messenger". Starp maksas lietotnēm vislabāk veicies "Facetune", fotoattēlu rediģēšanas lietotnei "iOS" vai "Android" tālruņiem, kam seko plānošanas lietotne "HotSchedules" un laika prognožu lietotne "DarkSky".

Komentāri

Pievienot komentāru