Zelta vieta izstādē neeksistē 

Stenda atrašanās vietai izstādē ir liela nozīme, taču tā nebūt nav vienīgais veiksmes faktors, jo bez cītīga darba pirms pasākuma un tā laikā panākumi nav gaidāmi.

Linda Zalāne, 2018. gada 22. augusts plkst. 8:53

Deutsche Messe AG un Hamburg Messe und Congress pārstāve Latvijā Solveiga Āboliņa.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Izstāžu stendu un laukumu cenas ietekmē dažādi faktori, tostarp, piemēram, pasākuma formāts, nepieciešamie resursi tā organizēšanai, arī ekspozīcijas vietas lielums un sadarbības ilgums ar dalībnieku.

«Mūsu pieredze liecina, ka dalībniekiem atdeve būtiski ir atkarīga no tā, kā tas pats ir gatavojies izstādei, kā un cik aktīvi piedalās tajā un kā strādā ar sarīkojumā iegūtajiem kontaktiem pēc tam. Protams, svarīga arī kopējā situācija ekonomikā, nozarē vai darbības nišā,» teic izstāžu kompleksa Rāmava (SIA A.M.L.) valdes loceklis Gusts Lūsis. Viņš ir novērojis, ka Latvijas izstādēs redzamās tehnoloģijas, iespējamie risinājumi un piedāvājums strauji attīstās, bet izstāžu rīkošanai nepieciešamie resursi un izmaksas ar katru gadu pieaug.

«Dalības izmaksas Latvijā vai citviet korelē ar pasākuma lielumu – jo apjomīgāks pasākums, jo augstākas izmaksas. Jāpievērš uzmanība arī detaļām – vai papildus stenda cenai ir vēl kādi maksājumi, piemēram, reģistrācijas maksa, kas var būt arī iekļauta stenda cenā,» stāsta G. Lūsis.

Arī starptautiskās izstāžu rīkotājsabiedrības BT1 projektu grupas direktors Uģis Kamšs akcentē, ka izstāžu stendu cenu nosaka gana sarežģīta un katrā konkrētajā gadījumā kompleksa faktoru kombinācija, kur cenu summāri veido izstādes rīkotājam pieejamo resursu un pakalpojumu izmaksas, daļēji – konkrētās izstādes cenu politika un stenda būvniecības izmaksas, ko ietekmē uzņēmuma uzstādītie uzdevumi konkrētajā izstādē.

Piemēram, BT1 rīkotajās izstādēs ir viens fiksēts maksājums (60–120 eiro bez PVN) jeb dalības maksa no katras dalībfirmas par informācijas iekļaušanu izstādes dalībnieku katalogā, tās pārstāvju piedalīšanos izstādes atklāšanā, banketā u.tml. pasākumos, maksas par noteiktu skaitu dalībnieku kartēm personālam, viesu kartēm uzaicinātajām personām, auto caurlaidēm u.tml. satura pakalpojumi. Savukārt maksa par ekspozīcijas laukuma nomu atšķiras gan no vietas, gan laika, cik savlaicīgi uzņēmums rezervē vietu izstāžu hallē. Stenda laukumu bāzes cenas BT1 izstādēm var būt no 35 līdz 120 eiro (bez PVN) robežās par vienu ekspozīcijas kvadrātmetru. Izmaiņas atbilstoši konkrētās izstādes un nozares situācijai var tikt piemērotas, attīstoties pa gadiem, bet parasti tās ir nelielas – palielinājums vai samazinājums dažu procentu robežās.

Lielajās Vācijas pilsētās, piemēram, Hanoverē, Diseldorfā vai Minhenē, dalības maksa izstādēs visiem dalībniekiem ir viena un to neietekmē stenda atrašanās vieta. Deutsche Messe AG un Hamburg Messe und Congress pārstāve Latvijā Solveiga Āboliņa teic, ka 99% gadījumu stenda vietu uzņēmējs pats nevar izvēlēties un to iedala izstādes rīkotājs.

Mazāk populārās izstādēs, kur vietas tik veikli netiek aizņemtas, ir iespēja izvēlēties stenda atrašanās vietu no maksimums trīs iespējamiem variantiem. «Ja uzņēmums piedalās izstādē pirmo gadu, tad ar mazu platību (līdz 50 m²) nevar cerēt patiešām uz centrālo vietu. Protams, ir gadījumi, kad kāda kompānija atsaka dalību, tad pēkšņi parādās kāda laba vietiņa, bet uz to nevar paļauties.

Visu rakstu Zelta vieta neeksistē lasiet trešdienas, 22.augusta laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2015. gada 03. marts plkst. 16:19

Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu, satiksmes ministrs...

2014. gada 19. decembris plkst. 10:14

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no...

2012. gada 09. janvāris plkst. 14:11

Desmit Latvijas veļas ražotāji ar kopīgu Latvijas stendu piedalīsies tekstilražošanas izstādē...

2010. gada 02. decembris plkst. 13:19

Būvniecības izmaksas Latvijā gan mēneša, gan gada griezumā pieaugušas, liecina Centrālās...

2010. gada 29. oktobris plkst. 13:18

Gada laikā būvniecības izmaksu kopējais līmenis pieaudzis par 0,1%, bet strādnieku darba...

Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2018. gada 22. augusts plkst. 8:21

Tikko pasākumu apmeklētājiem kļūst nedaudz garlaicīgi, viņi tver pēc mobilā telefona, tāpēc...

2018. gada 22. augusts plkst. 8:07

Izstāžu tradicionālais uzdevums – parādīt savu produktu un pakalpojumu – iet rokrokā...

2018. gada 15. augusts plkst. 17:53

2018. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...

2018. gada 15. augusts plkst. 13:34

2018. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 909,6 tūkstoši jeb 64,4 %...

2018. gada 15. augusts plkst. 11:16

Turpinot pilnveidot holdinga pārvaldi, augustā darbu LNK Group padomē uzsācis Valdis Siksnis,...

2018. gada 13. augusts plkst. 15:59

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt...

2018. gada 10. augusts plkst. 17:56

Latvijā šogad jūlija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,4% no ekonomiski aktīvo...

2018. gada 09. augusts plkst. 0:05

Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī...

2018. gada 08. augusts plkst. 13:52

Valmierā strādājošā SIA SunGIS izstrādājusi platformu, kas vienkopus parāda dažādus ģeogrāfiskos...

2018. gada 08. augusts plkst. 7:34

Vidzemes Augstskolas absolvents, Wunder Latvia vadītājs Ernests Gabrāns, kura uzņēmumam patlaban...