Karjera

Zelta vieta izstādē neeksistē

Linda Zalāne, 22.08.2018

Deutsche Messe AG un Hamburg Messe und Congress pārstāve Latvijā Solveiga Āboliņa.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Stenda atrašanās vietai izstādē ir liela nozīme, taču tā nebūt nav vienīgais veiksmes faktors, jo bez cītīga darba pirms pasākuma un tā laikā panākumi nav gaidāmi.

Izstāžu stendu un laukumu cenas ietekmē dažādi faktori, tostarp, piemēram, pasākuma formāts, nepieciešamie resursi tā organizēšanai, arī ekspozīcijas vietas lielums un sadarbības ilgums ar dalībnieku.

«Mūsu pieredze liecina, ka dalībniekiem atdeve būtiski ir atkarīga no tā, kā tas pats ir gatavojies izstādei, kā un cik aktīvi piedalās tajā un kā strādā ar sarīkojumā iegūtajiem kontaktiem pēc tam. Protams, svarīga arī kopējā situācija ekonomikā, nozarē vai darbības nišā,» teic izstāžu kompleksa Rāmava (SIA A.M.L.) valdes loceklis Gusts Lūsis. Viņš ir novērojis, ka Latvijas izstādēs redzamās tehnoloģijas, iespējamie risinājumi un piedāvājums strauji attīstās, bet izstāžu rīkošanai nepieciešamie resursi un izmaksas ar katru gadu pieaug.

«Dalības izmaksas Latvijā vai citviet korelē ar pasākuma lielumu – jo apjomīgāks pasākums, jo augstākas izmaksas. Jāpievērš uzmanība arī detaļām – vai papildus stenda cenai ir vēl kādi maksājumi, piemēram, reģistrācijas maksa, kas var būt arī iekļauta stenda cenā,» stāsta G. Lūsis.

Arī starptautiskās izstāžu rīkotājsabiedrības BT1 projektu grupas direktors Uģis Kamšs akcentē, ka izstāžu stendu cenu nosaka gana sarežģīta un katrā konkrētajā gadījumā kompleksa faktoru kombinācija, kur cenu summāri veido izstādes rīkotājam pieejamo resursu un pakalpojumu izmaksas, daļēji – konkrētās izstādes cenu politika un stenda būvniecības izmaksas, ko ietekmē uzņēmuma uzstādītie uzdevumi konkrētajā izstādē.

Piemēram, BT1 rīkotajās izstādēs ir viens fiksēts maksājums (60–120 eiro bez PVN) jeb dalības maksa no katras dalībfirmas par informācijas iekļaušanu izstādes dalībnieku katalogā, tās pārstāvju piedalīšanos izstādes atklāšanā, banketā u.tml. pasākumos, maksas par noteiktu skaitu dalībnieku kartēm personālam, viesu kartēm uzaicinātajām personām, auto caurlaidēm u.tml. satura pakalpojumi. Savukārt maksa par ekspozīcijas laukuma nomu atšķiras gan no vietas, gan laika, cik savlaicīgi uzņēmums rezervē vietu izstāžu hallē. Stenda laukumu bāzes cenas BT1 izstādēm var būt no 35 līdz 120 eiro (bez PVN) robežās par vienu ekspozīcijas kvadrātmetru. Izmaiņas atbilstoši konkrētās izstādes un nozares situācijai var tikt piemērotas, attīstoties pa gadiem, bet parasti tās ir nelielas – palielinājums vai samazinājums dažu procentu robežās.

Lielajās Vācijas pilsētās, piemēram, Hanoverē, Diseldorfā vai Minhenē, dalības maksa izstādēs visiem dalībniekiem ir viena un to neietekmē stenda atrašanās vieta. Deutsche Messe AG un Hamburg Messe und Congress pārstāve Latvijā Solveiga Āboliņa teic, ka 99% gadījumu stenda vietu uzņēmējs pats nevar izvēlēties un to iedala izstādes rīkotājs.

Mazāk populārās izstādēs, kur vietas tik veikli netiek aizņemtas, ir iespēja izvēlēties stenda atrašanās vietu no maksimums trīs iespējamiem variantiem. «Ja uzņēmums piedalās izstādē pirmo gadu, tad ar mazu platību (līdz 50 m²) nevar cerēt patiešām uz centrālo vietu. Protams, ir gadījumi, kad kāda kompānija atsaka dalību, tad pēkšņi parādās kāda laba vietiņa, bet uz to nevar paļauties.

Visu rakstu Zelta vieta neeksistē lasiet trešdienas, 22.augusta laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

BT 1 Covid-19 ierobežojumu dēļ šogad prognozē apgrozījuma kritumu par 55%

LETA, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ izstāžu rīkotājsabiedrība "BT 1" šogad prognozē apgrozījuma kritumu par 55%, atzina "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"Pēc 12.martā izsludinātās ārkārtējās situācijas valstī esam apturējuši mūsu saimniecisko darbību, bet tieši marts un aprīlis ir izstāžu biznesa visaktīvākais periods gadā, kas atstāj vislielāko ietekmi gan uz "BT 1", gan saistītajiem uzņēmumiem, gan mūsu klientiem un viņu ieguldījumiem," sacīja Tīle.

Viņš piebilda, ka martā dīkstāves pabalstus saņēma 30 uzņēmuma darbinieku, bet aprīlī - 42. Gandrīz visiem darbiniekiem bija maksimālā pabalsta summa. Patlaban "BT 1" nodarbina 59 darbiniekus, neviens nav atlaists.

Tāpat Tīle minēja, ka ik gadu "BT 1" rīkotās izstādes ģenerē ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību vairāk nekā 120 miljonu eiro apmērā. "Pārceļot tikai trīs izstādes, "BT 1" zaudējumi veidoja 1,6 miljonus eiro, nemaz nerunājot par atceltajām izstādēm," viņš pauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Izstādes veiksmes rādītājs - apmeklētāju gaidu piepildījums

Viesturs Tīle, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādēs var iepazīt pašu jaunāko, inovācijas, produktus vēl izstrādes stadijā. Protams, uzmanības centrā ir tiešsaistes un digitālie risinājumi, bet izstāžu loma biznesa attīstībā nemazinās.

Digitalizācija parāda uzņēmumu vēlmi cieši būt līdzās saviem klientiem, partneriem un sadarboties. Šādos apstākļos komunikācija izstādē ir milzīga iespēja. Internetā izvēlētais audums var neatbilst iztēlotajai faktūrai vai kvalitātei, ēdiena garšu vispār nesajutīsi un nemaz nerunājot par cilvēcisko kontaktu. Izstādē var tikties, komunicēt, konsultēties, apskatīt, aptaustīt, nogaršot, izjust un izzināt. Arvien vairāk izstādes izmanto, nevis konkrētas preces vai pakalpojuma iegādei, bet gan konsultācijām, jaunā uzzināšanai, pieredzes gūšanai, ražošanas procesa iepazīšanai. 90% no uzņēmumiem nodrošina, ka izstādē strādā viskompetentākie speciālisti, lai cik labi būtu veikalu pārdevēji, tāda līmeņa konsultācijas kā izstādēs, veikalos nevar un nevarēs saņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12. martā ārkārtējās situācijas dēļ būvniecības izstāde "Māja I 2020" tika pārtraukta un uz trīs mēnešiem "iesaldēta" Izstāžu centrā Ķīpsalā. Ņemot vērā dalībnieku lojalitāti un vēlmi piedalīties, pēc valsts līmeņa ierobežojumu atcelšanas tā atkal atvērta apmeklētājiem.

90% dalībnieku - aptuveni 350 uzņēmumu - turpina dalību izstādē "Māja I 2020", biznesa portālam db.lv pastāstīja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"No dalības izstādē atteicās tie uzņēmumi, kas piedāvā sezonālas preces vai pakalpojumus, kā arī uzņēmumi, kuriem visas preces jau iztirgotas un jaunas nav piegādātas. Bija uzņēmumi, kas nenoticēja, ka tiks izstrādāts speciāls regulējums biznesa attīstības izstāžu drošības prasībām un izstādes varēs notikt. Skaidrība par regulējumu pēc ārkārtējās situācijas radās pēdējā brīdī. Un faktiski šī viena nedēļa, kad gaidījām regulējuma pieņemšanu, "BT 1" izmaksāja 80 000 eiro. Ilgi nācās skaidrot, ka Izstāžu centra Ķīpsalā kapacitāte un infrastruktūra ļauj nodrošināt visus nepieciešamos epidemioloģiskos drošības pasākumus – informēšanu, distancēšanos, dezinfekciju. Turklāt mēs cilvēku skaita un plūsmas kontroli varam nodrošināt labāk nekā atsevišķos lielveikalos. Ir uzņēmumi, kas pārceļ savu dalību uz nākamo gadu. Dalību "Māja I 2020" ir pieteikuši arī jauni uzņēmumi, kas martā nevarēja piedalīties," stāstīja V. Tīle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Arī nākamgad izstādē Tallinn FoodFest plāno veidot Latvijas uzņēmumu kopstendu

Žanete Hāka, 14.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Tallinn FoodFest izstādes organizatori jau ir apkopojuši informāciju par šī gada apmeklētāju un dalībnieku skaitu, trīs izstāžu dienu laikā to apmeklēja 7040 nozares profesionāļi, pastāstīja Kristīne Korpilahti, SIA Floriance valdes locekle un oficiālā Tallinn FoodFest pārstāve Latvijā.

Izstādes FoodFest mērķauditorija ir, galvenokārt, B2B apmeklētāji. Izstādes organizatori pievērš uzmanību un strādā pie tā, lai izstādes Tallinn FoodFest apmeklētu veikalu ķēzu menedžeri, HoReCa nozaru pārstāvji, izplatītāji un citi B2B profesionāļi. Tas dalībniekiem sniedz iespēju meklēt sadarbības partnerus, izplatītājus un jaunas tirdzniecības vietas.

Tallinn FoodFest izstādē piedalījās 198 dalībnieki, kuru vidū bija 35 dalībnieki no ārvalstīm: Latvijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Itālijas, Dānijas un Lielbritānijas. Jau otro gadu Tallinas pārtikas nozares izstādē uzņēmums SIA «Floriance» - Tallinn FoodFest un FoodFest oficiālais pārstāvis Latvijā, organizēja Latvijas uzņēmumu kopstendu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās meža atjaunošanas izmaksas 2018. gadā bija no 509 līdz 669 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2017. gadā izmaksas bija robežās no 438 līdz 567 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 551 līdz 600 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2018. gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos (668,7 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 23,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (508,7 eiro/ha), kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir attiecīgi par 16,2 % lielākas.

2018. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājušās pirmās un trešās meža zemes kvalitātes grupas mežos, bet otrās un ceturtās meža zemes kvalitātes grupas mežos palielinājušās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2018. gadā bija no 199 līdz 261 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos – 261,0 eiro/ha, kas ir par 14,8 % lielākas nekā 2017. gadā, un meža zemes otrās kvalitātes grupas mežos – 260,8 eiro/ha, kas ir par 5,7 % lielākas nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Komplekss Rāmava: izstāžu bizness neizzudīs

Laura Mazbērziņa, 12.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, izstāžu bizness neizzudīs

Cilvēkiem būs svarīgi tikties klātienē, aplūkot un aptaustīt specializēto tehniku, tā uzskata SIA A.M.L. (izstāžu komplekss Rāmava) valdes loceklis Gusts Lūsis.

Kompleksa Rāmava specializācija ir lauksaimniecība un mežsaimniecības izstāžu rīkošana. Vairums apmeklētāju ir no reģioniem – saimniecību īpašnieki, zemnieki, mežu īpašnieki un apsaimniekotāji, uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un citi interesenti. «Apmeklētāji kļūst aizvien izglītotāki un prasīgāki. Izstādē viņiem ir iespēja aprunāties ar speciālistiem, izrunāt katra konkrētā jautājuma būtību, rast labākos risinājumus. Rīkojam izglītojošo programmu ar semināriem un diskusijām, kur piedalās nozaru eksperti un kur var smelties ne vienu vien labu ideju saimniecību attīstībai un efektīvākai saimniekošanai,» stāsta G. Lūsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rasas un Raita Šmitu instalācija Purva radio izstādē Kanādā

Lelde Petrāne, 27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita instalācija "Purva Radio. Mikropasauļu svārstības", kas pagājušajā gadā bija nominēta Purvīša balvai, šogad apskatāma Kanādā izstādē "ALARM" ("TRAUKSME").

Izstāde, kas norisināsies līdz 7. septembrim "THEMUSEUM" galerijā Kičenerā/Vaterlū (pie Toronto), ar mākslas palīdzību tiecas pievērst uzmanību ekoloģisko pārmaiņu radītajām problēmām.

Šajā izstādē iekļauts arī RIXC mākslinieku R. Šmites un R. Šmita mākslas darbs, kurā purva baktērijas no Latvijas purviem rada elektriskas svārstības, manipulē attēlu un skaņu, tiecoties atklāt "zaļās enerģijas" poētiku.

Izstādes "ALARM" galvenais notikums ir starptautiskā laikmetīgo mediju mākslas izstāde "Pārmaiņu starpnieki|Sastopot antropocēno" (Agents for Change | Facing the Anthropocene) atklāšana. Izstādes kuratores ir Nina Čegledija (Nina Czegledy) un Džeina Tinglija (Jane Tingley). Izstādē ir apskatāmi desmit laikmetīgās mediju mākslas darbi, kuros tiek apvienota māksla, zinātne un tehnoloģijas un kurus radījuši starptautiski atzīti mākslinieki, galvenokārt sievietes - mākslinieces, no Kanādas, ASV, Jaunzēlandes un Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 19. līdz 21.aprīlim Tartu izstāžu centrā notiks Igaunijas lauksaimniecības izstāde Maamess, kas ir Baltijas valstu lielākais un pazīstamākais lauksaimniecības tēmai veltītais pasākums. Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ieviestā Igaunijas - Latvijas programmas projekta DELBI 2 ietvaros tiek atbalstīta trīs Latvijas uzņēmumu dalība šajā izstādē un tiek rīkota uzņēmumu tirdzniecības misija izstādes ietvaros.

Šogad izstādē piedalās 470 lauksaimniecības, mežsaimniecības, dārzkopības un pārtikas nozares uzņēmumi. Aizvien pieaug arī Latvijas uzņēmumu interese par šo izstādi. Kā pastāstīja lauksaimniecības izstādes projekta vadītājs Marguss Kikuls, pēdējo gadu laikā izstādes dalībnieku skaits, atkarībā no ekspozīciju laukumu izmēriem, ir svārstījies robežās no 450 līdz 500 uzņēmumiem.

Izstādes organizētājs skaidro latviešu pieaugošo interesi par Maamess ar faktu, ka ir kopumā palielinājusies Igaunijas un Latvijas iedzīvotāju interese par tuvāko kaimiņu rīkotajiem pasākumiem un brīvā laika pavadīšanas iespējām. Uzņēmēji apzinās, ka ir svarīgi būt informētiem par kaimiņos notiekošo, tādēļ arī ir pašsaprotama dalība abu valstu lauksaimniecības izstādēs un to apmeklēšana, uzsvēra Igaunijas lauksaimniecības izstādes rīkotājs, piebilstot, ka Tartu atrodas mazāk nekā 100 kilometru attālumā no robežas, kas ļauj vienas dienas laikā gan apmeklēt izstādi, gan iepazīties ar Tartu pilsētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Samazinājušās meža atjaunošanas izmaksas, bet pieauguši kopšanas izdevumi

Db.lv, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 438 līdz 567 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2016.gadā izmaksas bija robežās no 551 līdz 600 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 620 līdz 687 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2017.gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes pirmās kvalitātes grupas mežos (566,7 eiro/ha), bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (437,8 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 2,4 % un 24,2 % mazākas nekā gadu iepriekš.

2017. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā pieaugušas gandrīz visās meža zemes kvalitātes grupās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2017. gadā bija no 227 līdz 288 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes pirmās kvalitātes grupas mežos – 287,9 eiro/ha, kas ir par 54,2 % lielākas nekā 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Arī Sony un Amazon atsakās piedalīties tehnoloģiju izstādē Mobile World Congress

Lelde Petrāne, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa radīto risku dēļ arī kompānijas "Sony" un "Amazon" izstājušās no tehnoloģiju izstādes Mobile World Congress (MWC), kas ir viens no lielākajiem pasākumiem tehnoloģiju jomā pasaulē, ziņo BBC.

"Sony" paziņoja, ka nepiedalīsies MWC Barselonā, sekojot situācijas attīstībai pēc koronavīrusa uzliesmojuma.

Vienlaikus izstādes organizators apgalvo, ka pasākums tik un tā notiks, lai gan arī citas kompānijas informējušas par iespējamu izstāšanos.

No izstādes, kas norisināsies no 24. līdz 27. februārim, izstājušies arī Dienvidkorejas "LG Electronics", Zviedrijas telekomunikāciju iekārtu ražotājs "Ericsson" un ASV mikroshēmu kompānija "NVIDIA".

"GSMA", kas organizē izstādi, informē, ka, lai arī daži lieli izstādes dalībnieki ir nolēmuši šogad neierasties, pasākumā tik un tā būs vairāk nekā 2800 dalībnieku.

Izstādē tiks ieviesti papildu pasākumi, lai pārliecinātu dalībniekus un izstādes apmeklētājus, ka viņu veselība un drošība ir galvenā prioritāte. Tie ietver aizliegumu visiem ceļotājiem no Ķīnas Hubei provinces, kas ir slimības uzliesmojuma epicentrs, savukārt cilvēkiem, kuri ir bijuši Ķīnā, būs jāsniedz pierādījumi, ka viņi 14 dienas ir bijuši ārpus valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Lai turpinātu Stradiņu būvniecību, valdībai līdz pavasarim jāpiešķir vismaz 16 miljoni eiro

LETA, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu turpināt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecību, līdz nākamā gada pavasarim nepieciešams valdības lēmums par vismaz 16 miljonu eiro paredzēšanu šim mērķim, otrdien žurnālistiem sacīja slimnīcas valdes loceklis, Jaunās būvniecības daļas vadītājs Jānis Komisars.

Viņš norādīja, ka finansējums nav nepieciešams uzreiz, bet tas jāiezīmē līdz pavasarim uz 2021.gadu. No kopumā 30,684 miljoniem eiro, kas nepieciešami papildus saistībā ar izmaksu sadārdzinājumu, galvenais, lai valdība pieņemtu lēmumu par šo 16 miljonu eiro piešķiršanu, pretējā gadījumā nebūs iespējams slēgt līgumu par būvniecību, piebilda Komisārs.

Pēc viņa paustā, sadārdzinājums saistīts ar daudziem faktoriem, tostarp par 30% sadārdzinājušās būvniecības izmaksas, tāpat daļa finansējuma paredzēta tehnoloģiskajam nodrošinājumam, kā arī autostāvvietas izbūvei.

Komisārs skaidroja, ka iepriekšējie aprēķini, kuros Stradiņa slimnīcas projekta izmaksas 91,069 miljonu eiro apmērā, tika veikti 2016.gadā, un kopš šī laika daudz kas mainījies, tostarp mainījušās slimnīcas funkcijas. Latvijā attīstījusies neatliekamās palīdzības sniegšana, tāpēc pieaugusi arī nepieciešamība pēc lielāka gultu apmēra un labāka tehniskā nodrošinājuma, piebilda slimnīcas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: Atrod brīvu nišu grilu ražošanā

Ilze Žaime, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Gizzo ar Latvijā ražotiem, viegli transportējamiem griliem plāno iziet pasaulē.

Uzņēmuma pārstāvis Dāvis Paipa stāsta, ka ideja ražot grilus radusies, jo pašam patīk grilēt, taču iepriekš dzīvojot Dānijā, nācies saskarties ar to, ka labus, ērti līdzi paņemamus grilus ir grūti atrast. Lielākoties grili iedalās divās grupās - lielie grili, kurus nevar paņemt līdz pie dabas un mazie grili, kuri savukārt nepiedāvā labu kvalitāti. Tur arī tika saskatīta brīva niša, kurā viegli iespraukties ar jauno produktu.

Atgriežoties Latvijā un daloties idejās ar domubiedriem, dzima ideja par Gizzo Grill. Galvenā Gizzo Grill īpašība ir tā, ka tie ir viegli transportējami un novietojami, neaizņem daudz vietas. Uzreiz bija doma radīt ne tikai grilus, bet arī pieskaņotu grilēšanas piederumu komplektu. Restes atšķiras no līdz šim redzētajām, līdzi nāk arī speciālas folijas pannas, kas grilēšanas beigās ļauj oglēm atdzist 5 līdz 6 minūšu laikā, ļaujot ātri iztīrīt grilu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ES atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs būtu jāpiešķir arī lielajiem pārtikas ražotājiem

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs būtu jāpiešķir arī lielajiem pārtikas ražotājiem, intervijā teica graudu pārstrādes uzņēmuma «Rīgas dzirnavnieks» direktore un valdes locekle Anita Skudra.

Viņa norādīja, ka ES atbalsts lielajiem pārtikas ražotājiem dalībai starptautiskās izstādēs ir jau daudzus gadus nesakārtots jautājums. «Patlaban atbalsts pienākas mazajiem un vidējiem ražotājiem, kas ir ļoti labi, bet viņi pat visi kopā neveido vērā ņemamus eksporta apjomus, kas sniegtu pienesumu valsts eksportam. Tieši lielie ražotāji spēj valsts iekšzemes kopproduktu būtiski palielināt un sasniegt vērā ņemamus eksporta apmērus. Tāpēc atbalsta loks būtu jāpaplašina ar lielajiem pārtikas ražotājiem,» pauda Skudra.

Viņa atzīmēja, ka lielajiem uzņēmumiem atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs ir svarīgs, jo šīs izstādes arī Latvijas lielajiem pārtikas ražotājiem ir ļoti dārgs prieks, taču nozīmīgākais instruments kontaktu veidošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Tūristu magnēts - Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Monta Glumane, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,9 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 16,9% vairāk nekā šobrīd, savukārt pēc tam tarifs samazināsies līdz 49,99 eiro par MWh, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Komisijā norādīja, ka tarifu vērtēšanas procesā «Rīgas siltums» samazināja kopējās plānotās izmaksas par 5,1 miljonu eiro, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, taču vienlaikus «Rīgas siltums» tarifu projektā iekļāva citas izmaksas, kas ietekmē gala tarifu - «Rīgas siltums» būtiski palielināja tarifa projektā iekļauto peļņu, to palielinot līdz atļautajam līmenim.

SPRK atzīmēja, ka «Rīgas siltums» tarifu projekta izskatīšanas laikā iesniedza regulatoram papildu neparedzētās izmaksas 15,4 miljonu eiro apmērā par iepirkto siltumenerģiju un kurināmo. Šādas izmaksas sākotnējā tarifu projektā komersants nebija iekļāvis. Pēc regulatora norādījumiem, minētās izmaksas tika samazinātas līdz 11,7 miljoniem eiro. Šīs izmaksas radušās saistībā ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Atbilstoši metodikai neparedzētās izmaksas ir iekļaujamas tarifā, kuras komersants var atgūt divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka turpmāk - no 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam gala lietotāji par siltumu maksās 51,9 eiro par MWh (tarifs, kur iekļautas neparedzētās izmaksas). Savukārt no 2021.gada 1.augusta tarifs būs 49,99 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku aizdevēji, izsniedzot kredītu, piemērotajā procentu likmē iekļauj visas ar aizdevuma izsniegšanu saistītās izmaksas pretstatā bankām, kuras vēl papildus iekasē dažādas komisijas maksas par kredīta izsniegšanu

Ņemot vērā, ka pirms pāris gadiem valsts jau piemērojusi ierobežojumus nebanku kreditētājiem, nosakot maksimālās komisijas maksas aizdevuma izsniegšanai, papildu ierobežojumi nespētu segt izmaksas, kas aizdevējiem rodas, izsniedzot kredītu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Reģionu apvienība nesen rosinājusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas liek ierobežot patēriņa kredītu kopējās izmaksas līdz 0,07% dienā. Tas nozīmē, ka gan bankas, gan nebanku aizdevēji varēs izsniegt aizdevumus, kuru kopējo kredīta izmaksu gada likme nepārsniedz 25%.

Nebanku kredītdevēji stāsta, ka patērētājs, aizņemoties šajā sektorā, precīzi zina, cik viņam kredīts izmaksās, jo visas ar aizdevumu saistītās izmaksas tiek jau uzrādītas, izsniedzot aizdevumu, nav jāmaksā vēl papildu apkalpošanas, kredīta izsniegšanas vai citas maksas. Ar aizdevuma izsniegšanu saistītās izmaksas sastāv no daudziem komponentiem, tādēļ, krasi ierobežojot aizdevuma likmi, tirgus dalībnieku darbība kļūs neizdevīga, skaidro aizdevēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada Tokijas olimpisko spēļu rīkošanas kopējās izmaksas varētu sasniegt 12,6 miljardus ASV dolāru jeb aptuveni 11,3 miljardu eiro, vēsta sacensību organizatori.

Galējās izmaksas salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajām ir nedaudz pieaugušas, jo organizatoriem bija jāparūpējas par dzesēšanas iekārtu izvietošanu sacensību teritorijā. Plānots, ka Japānā sporta notikumu norises vietās uz ceļiem tiks uzklāts karstumu absorbējošs krāsojums, tāpat tiks izvietoti gaisa mitrinātāji.

Organizatori gan neslēpa, ka šajā tāmē vēl nav iekļautas tās izmaksas, kas radušās, pārceļot maratonu un soļošanas sacensības no Tokijas uz ziemeļos esošo Saporo. Paredzams, ka tas varētu izmaksāt ap trim miljardiem Japānas jēnu (aptuveni 25 miljoni eiro). Šī summa galējos aprēķinos nav iekļauta tāpēc, ka sacensību organizatori vēl aizvien diskutē ar Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK) par to, kura no pusēm segs šīs izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alternatīvais finansējums kļūs pieejamāks - startējusi valsts atbalsta programma kapitāla piesaistei biržā

Anna Mišņeva - ZAB "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāte, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar FKTK publicētajiem bankas sektora datiem 2019. gadā uzņēmumu kreditēšana konsekventi turpināja sarukt.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa atlikums bankās 2019. gada 3. ceturksnī samazinājās vēl par 0,2%. Banku finansējums Latvijas uzņēmumiem kļūst mazāk pieejams, kā arī uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kļuvis piesardzīgs, atzīmē FKTK. Faktiski banku smagnējais regulējums un pelēkā ekonomika padarīja šo bankas pakalpojumu par nepievilcīgu bankām un uzņēmējiem.

Šādā situācijā kļūst vien aktuāls jautājums par citiem kapitāla piesaistīšanas veidiem. Viena no alternatīvām ir finansējuma piesaiste biržā. Atbilstoši pētījuma datiem 25% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Ir vairāki plusi kotēšanai biržā. Ieguvumu vidū var minēt spēcīgu korporatīvo tēlu un uzņēmuma reputāciju, kas ir svarīga, iekarojot jaunus tirgus un piesaistot stratēģiskos investorus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jānis Endziņš: Latvijas paviljons Dubaijā būs!

Jānis Goldbergs, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EXPO 2020 Dubai Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas veiksmīgi uzcēla paviljonu mazajā EXPO Astanā 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas

Lielo EXPO pieredze Šanhajā 2010. gadā un Milānā 2015. gadā, kas vispār nenotika, liecina, ka riski ir. Par to arī jautājumi EXPO 2020 Dubai komisāram un LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pasakiet vispirms, kādēļ Jānis Endziņš šobrīd jāsauc par komisāru?

Tāda ir EXPO vispārējā kārtība. Latvijas profesiju klasifikatorā jau laikam komisāru nav, bet EXPO pieredze, strādājot ar dažādām valstīm, kurās ir visdažādākā iekšējā struktūra, ir novedusi pie izvēles, ka viņi vēlas runāt ar vienu konkrētu cilvēku, kas par visu atbild. Šo cilvēku arī sauc par EXPO komisāru, tā esmu ticis pie komisāra nosaukuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Notiks ikgadējā specializētā ārzemju izglītības izstāde Days of International Education

Db.lv, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 21.septembrī, Rīgā viesnīcas Radisson Blu Hotel Latvija konferenču centrā notiks ikgadējā specializētā ārzemju izglītības izstāde «Days of International Education». Visiem, kas domā par mācībām ārvalstīs, ir iespēja iegūt atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar nākotnes mācībām universitātēs un augstskolās, biznesa skolās un profesionālās koledžās, vidusskolās un valodu skolās, specializētās vasaras nometnēs un citās mācību iestādēs.

«Days of International Education» ir viens no populārākajiem pasākumiem Eiropā. Latvijā šī izstāde tiek rīkota kopš 2005. gada.

Izstādē piedalīsies vairāk par 100 mācību iestādēm no dažādām pasaules valstīm: Lielbritānijas, Nīderlandes, Dānijas, Šveices, Ungārijas, Beļģijas, Zviedrijas, Lietuvas, Somijas, ASV, Ķīnas u.c. Izglītības iestāžu pārstāvji sniegs detalizētu informāciju par mācību programmām, iestāšanās prasībām, dzīvošanas iespējām un stipendijām.

Nepieciešamības gadījumā izstādes laikā palīdzēs pieredzējuši ārvalstu izglītības speciālisti no aģentūrām «Baltic Council for International Education» un «Meridian Group». Šie speciālisti iepazīstinās ar interesējošiem izstādes dalībniekiem, kā arī izstāstīs par saviem pakalpojumiem – palīdzību dokumentu noformēšanā, lai iestātos ārzemju universitātēs, vidusskolās un koledžās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Norisināsies pirmā virtuālā tiešsaistes auto izstāde Latvijā

Lelde Petrāne, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 17. aprīlī norisināsies pirmā tiešsaistes auto izstāde Latvijā.

"Spītējot vīrusam, esam nākuši klajā ar inovāciju un piedāvājam visiem "Auto 2020" interesentiem aplūkot jaunākos automobiļus virtuālā izstādē, jo nevaram laist garām pavasari bez ikgadējās jaunāko auto modeļu prezentācijas," stāsta "Norde" izpilddirektors Didzis Bremze.

Ņemot vērā situāciju pasaulē un Latvijā, kas saistīta ar koronavīrusa COVID-19 pandēmiju, starptautiskās auto industrijas izstādes "Auto 2020" norise tiek pārcelta uz 25. – 29. septembri. Tomēr "Norde" nolēmusi virtuālās izstādes laikā prezentēt gan jaunākos "Nissan", "Renault" un "Dacia" modeļus, gan demonstrēt jau zināmus šo auto marku transportlīdzekļus un visas virtuālās izstādes laikā nodrošināt dzīvu saziņu un tiešsaistes konsultācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijas Tabakas, Džemmas Skulmes un citu Latvijā populāro mākslinieku jaundarbus rīdzinieki nereti brauc pirkt uz Jēkabpili

Dienas Biznesam apgalvo Jēkabpils privātās mākslas Galerijas MANS’S īpašnieks Uldis Čamans.

Izstādes ir galerijas prestižs, organizēšana – mākslinieka U. Čamana hobijs, bet biznesa pamats – tas, kas uzņēmumu uztur kopš 1991. gada, kas palīdzēja pārdzīvot krīzi, atrodas virs dārgajām gleznām, galerijas otrajā stāvā.

Sākums ar koferiem

Mākslinieka Ulda Čamana SIA Galerija MANS’S, savu pašreizējo statusu – sabiedrība ar ierobežotu atbildību – ieguva salīdzinoši nesen – tikai 2005. gadā. Sākumā galerija ar tādu pašu nosaukumu bija U. Čamana individuālais uzņēmums. Tāds arī bijis uzņēmējdarbības sākums uzreiz pēc Latvijas brīvības atgūšanas – individuāls, ar personīgu atbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē tika atklāta Latvijas ekspozīcija ar nosaukumu «Together and Apart» («Kopā un atsevišķi»), kas apskata to, kā daudzdzīvokļu namu arhitektūras projekti un ar tiem saistītie procesi iemiesojuši dažādas idejas par sadzīvi un nācijas veidošanu.

Ekspozīcijas ietvaros notika arī grāmatas «The Architecture of Together and Apart: An Inquiry into Apartment Buildings» prezentācija.

Latvija Venēcijas arhitektūras biennālē piedalās jau astoto reizi, un pie Latvijas paviljona «Together and Apart» izveides gandrīz gadu strādājusi starpdisciplināra kuratoru komanda: arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa. Šajā laikā izstādes autori ir izpētījuši un apkopojuši informāciju par daudzdzīvokļu namu arhitektūru un tās lomu sabiedrības organizēšanā, kā arī piesaistījuši plašāku autoru loku, tostarp fotogrāfu Reini Hofmani, tēlnieku Ivaru Drulli un mākslinieci Darju Meļņikovu paviljona eksponātu izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru