Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Zem konkurences uzraugu lupas 

2019. gadā Konkurences padome padziļināti pētīs pārtikas mazumtirdzniecības, farmācijas, finanšu un apdrošināšanas jomas, vienlaikus pastiprināti raudzīsies uzņēmumu apvienošanas darījumos, lai novērstu tirgus kropļošanu.

Māris Ķirsons, 2019. gada 18. februāris plkst. 8:27

Tādu prioritāšu plānu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Viņa norāda, ka jautājumi saistībā ar konkurenci kļūst arvien aktuālāki. Turklāt arvien būtiskāku lomu šajā problēmā rada viedā ekonomika un tās radītās iespējas. S. Ābrama norāda, ka godīgas konkurences jomā svarīgs ir ne tikai uzraugs, kurš seko tam, kas un kā notiek tirgū, bet arī tas, kā godīgu vai - otrādi - negodīgu konkurenci vērtē sabiedrība, uzņēmēji. S. Ābramu satraucot 2018.gada sabiedriskās domas aptaujas dati, jo tie rāda, ka katrs desmitais uzņēmējs būtu gatavs apzināti iesaistīties konkurences pārkāpumā, nepamatoti paaugstinot cenas, lai nopelnītu, un tikai 27% aptaujāto neesot droši par šādu rīcību. Savukārt 8% aptaujāto pašvaldību būtu gatavas atbalstīt savas kapitālsabiedrības iesaisti konkurences pārkāpumā, nepamatoti paaugstinot cenu, lai nopelnītu, bet šajā jautājumā 37% respondentu par to nav droši. «To redzu arī ikdienas darbā kā priekšrocību radīšanu no pašvaldības sev piederošajai kapitālsabiedrībai vai citiem tīkamiem uzņēmumiem,» uzsver S. Ābrama.

Bez politiskās ietekmes

Latvijā tirgus ekonomikas pirmsākumi meklējami pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, un loģiski, ka pašreizējās Konkurences padomes pirmsākumi meklējami 1992. gadā, kad darbu sāka Monopoldarbības uzraudzības komiteja. S. Ābrama uzsver, ka KP ne tikai Latvijā, bet visā ES norobežojas no jebkāda veida politiskās ietekmes, tostarp arī vērtējot un vēl pieņemot jebkādus lēmumus attiecībā uz Latvijas valstij piederošajām kapitālsabiedrībām, kurās atbildīga ir Ekonomikas ministrija, kuras pārziņā atrodas arī KP. «Ekonomikas ministrija, neraugoties uz to, no kāda politiskā spēka ir bijis ministrs, nav centusies ietekmēt KP darbību vai kādus tās lēmumus, vismaz manā vadīšanas laikā,» uzsver S. Ābrama. Viņa gan atzīst, ka nav īsti loģiski tas, ka KP atrodas Ekonomikas ministrijas – lielo uzņēmumu kapitāldaļu turētājas - pārraudzībā, tāpēc iestājas par to, ka KP jābūt neatkarīgai valsts iestādei, kādas tās ir citās ES dalībvalstīs. «Tas, ka iestādei būtu lielākas pilnvaras un arī neatkarība, būtu tikai pozitīvi, piemēram, skatot iespējamās izmaiņas attiecībā uz publisko personu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, kuras jau tika sāktas skatīt 12. Saeimas laikā un turpinās 13. Saeimā,» norāda S. Ābrama. Viņa kā piemēru min pašvaldību saistošos noteikumus, kas rada problēmas privātuzņēmējiem, bet KP kā ministrijas padotības iestādei nav tiesību tos atcelt.

Pēdējos gados KP papildus tiesību aizsardzības iestādei kļūst par nozīmīgu tirgus analīzes un izpētes centru. «Varam lepoties, ka KP eksperti ik gadu pēta dažādus patērētājiem svarīgus tirgus un sniedz savus atzinumus arī ministrijām. Vienlaikus citas iestādes sāk arvien vairāk paļauties uz KP datiem un priekšlikumiem nozaru politikas izveidē, piemēram, ko un kā darīt farmācijā, atkritumu apsaimniekošanā, telekomunikācijās - tāda ir uzliktā latiņa. Bet KP ir tikai 50 darbinieku,» stāsta S. Ābrama. Nepietiekot tikai ar to, ka cilvēks ir labs ekonomists vai jurists. Darbiniekam vienlīdz labā līmenī jāpārzina gan ekonomika, gan jurisprudence, gan IT un svešvalodas. «Darbam KP neder tā dēvētie «tīrie» juristi un arī «tīrie» ekonomisti, bet ļoti labi der tie, kuriem ir zināšanas abās jomās un labas analītiskās spējas, un tādu nebūt nav ļoti daudz,» tā S. Ābrama. Viņa uzsver, ka konkurences tiesības būtībā ir padziļināta tirgus izpēte gan ekonomiskā, gan juridiskā plāksnē, kas uzliek stingrus nosacījumus tam, kā pieejam jautājumu risināšanai. Kluba biedriem bija jautājums par to, kā un ko darīt, ja ēkas apsaimniekotājs izmanto savu stāvokli un liek šķēršļus tam, lai notiktu mājas apsaimniekotāja nomaiņa. S. Ābrama atzīst, ka jautājums par to, vai konkrētais uzņēmums ir (vai nav) dominējošā stāvoklī, to nemaz nav tik vienkārši atbildams. Viņa aicināja rakstīt KP, tad speciālisti varētu izvērtēt konkrēto gadījumu un, ja tiktu pamanīti kādi pārkāpumi, tad arī vainīgajiem liktu mainīt uzvedību vai pat tos sodītu.

Visu rakstu Zem konkurences uzraugu lupas lasiet 18. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 05. decembris plkst. 12:06

Katrs desmitais aptaujātais Latvijas uzņēmējs būtu gatavs apzināti vienoties ar konkurentiem par...

2018. gada 03. decembris plkst. 14:14

Igaunijā tehniskās kontroles sistēma ir izveidota patērētājiem daudz draudzīgāka nekā Latvijā....

2018. gada 23. novembris plkst. 12:02

Administratīvā apgabaltiesa apmierinājusi Moller grupas uzņēmumu pieteikumus, tādējādi atceļot...

2018. gada 26. oktobris plkst. 11:01

Konkurences padome (KP) atļāvusi UAB «Vaizga» iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA «Petrol...

2018. gada 01. oktobris plkst. 11:40

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt trīs meliorācijas uzņēmumus – SIA «Limbažu...

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Coworking Liepaja telpas par savu darba vietu sauc aptuveni 40 pastāvīgie biedri,...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...