Lauksaimniecība

Zemes apsaimniekotājiem izšķirīgs gads

Māris Ķirsons,15.04.2021

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Zemes apsaimniekotājiem Latvijā 2021. gads būs izšķirošs, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiks skatīti priekšlikumi, kuri būtiski ietekmēs ne tikai zemes apsaimniekošanas iespējas Latvijā un pašu lauksaimnieku brīvību savos lēmumos, ko audzēt, un kā to darīt, bet arī patērētāju iespējas iegādāties pārtikas produktus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņaprāt, tik nozīmīgi zemes apsaimniekošanu ietekmējoši lēmumi, kas tiks pieņemti šogad vai, vēlākais, 2022. gadā, pēdējo 25 gadu laikā Latvijā nav pieredzēti. Un tieši no tiem būs atkarīga ne tikai zemes apsaimniekošana nākamajos 20 — 30 gados, bet arī pārtikas produkcijas izcelsmes vieta un cenas veikalu plauktos.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Pašlaik var teikt, ka nākotne ir miglā tīta, jo dažādās tapšanas stadijās ir daudz dažādu dokumentu, kuri gan tieši, gan arī pastarpināti skars ne tikai lauksaimniecības produkcijas audzētājus un pārstrādātājus, bet arī mežsaimniekus un kokrūpniekus, kā arī kūdras ieguvējus un substrāta ražotājus. Eiropas Savienība ir "uzņēmusi" Zaļo kursu, kurš no vienkārša patērētāja skatupunkta ir pat ļoti pievilcīgs — mazāk izmešu gaisā, veselīgāka raža (ar mazāk vai pilnībā bez minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem), bet vienlaikus šai skaistajai nākotnei ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Šie labie un cēlie ES nodomi — mērķi – ir ne tikai grūti izpildāmi, neatstājot negatīvu ietekmi uz lauksaimniecību (un arī visiem, kas ar to darbojas), bet pagaidām šo mērķu sasniegšanai nav paredzēts nekāds atbalsts. Šo labo nodomu īstenošana rada daudz dīvainu jautājumu un problēmu. Proti, viena vēlme ir par apmēram 20% samazināt mēslojuma lietošanu, turpat līdzās ir otrs mērķis par apmēram 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kas nozīmē arī mazāku iegūto ražu un augstāku augsnes mehānisko apstrādi. Un tad jau vēl ir klimata neitralitātes politika, kura prasa lauksaimniekiem virzīties uz iespējami mazāku augsnes apstrādi un mazākām siltumnīcu gāzu emisijām.

Līdztekus minētajam vēl ir plāns bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai novirzīt apmēram 30% no visas zemes. Pašlaik Eiropas un arīdzan Latvijas ministriju kabinetos tiek rakstīti dažādi projekti par to, kā nākotnē drīkstēs strādāt lauksaimnieki. Tomēr tas nav tikai par zemniekiem, bet gan par pārtikas patērētājiem, tātad pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Vienlaikus Eiropas un arī Latvijas politiķus un ierēdņus "drosmīgu lēmumu pieņemšanai" ar dažādām akcijām cenšas motivēt tā sabiedrības nelielā daļa, kura sevi lepni dēvē par dabas draugiem.

Proti, pirms kāda laika bija pasākumi, kuri bija vērsti pret dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanu uzturā. Un daudzi cilvēki to uzskatīja par labu, kaut arī diez vai aizdomājās līdz tam, ka dzīvnieku izcelsmes produkts ir ne tikai gaļa un tās izstrādājumi, bet arī piens, krējums, sviests, siers, biezpiens, arī olas. Šaubos tikai, vai sabiedrības vairākumam bija un ir izpratne, kādi tad izskatās pārtikas veikalu plaukti dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tāpēc būtu lietderīgi cilvēkiem "atvērt acis", ko tas īsti nozīmē, un tad, kad šādu akciju rīkos nākamo reizi, vienoties ar pārtikas veikaliem, ka tajā dienā pārdošanā nav dzīvnieku izcelsmes produkcijas — gaļas, zivju un to izstrādājumu, bet arī piena, krējuma, sviesta, siera, biezpiena, arī olu. Un vēl CO2 izmešu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas samazināšana visā lauksaimniecībā, visticamāk, nozīmēs ievērojami augstākas pārtikas cenas veikalos. Bet nav zināms, vai Latvijas iedzīvotāju ienākumi tos ļaus iegādāties? Vai varbūt šo visu piena un gaļas lopkopību no ES "pārcelsim" uz kādu tuvējo valsti, kura nav ES dalībvalsts, kurai nav jāievēro nekādi ES uzstādījumi par klimata neitralitāti un augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu.

Faktiski šāda kārtība ir stimuls lauksaimniecisko ražošanu no ES pārcelt uz citām valstīm. Tā ir bīstama tendence, jo velk sev līdzi jautājumus par nodarbinātību reģionos, nodokļu maksājumiem un arī iztiku (ienākumiem) cilvēkiem, visvairāk pārtikas piegāžu drošības jomā. Atgādināšanu, ka zeme ir svarīgākais Latvijas resurss, un to var izmantot pārtikas un koksnes audzēšanai, kūdras ieguvei, tūrismam, arī dabas aizsardzībai. Latvijas gadījumā zeme būtībā ģenerē produkciju, kura dod vairāk nekā 40% no visas valsts eksporta ieņēmumiem. Proti, lauksaimniecība + pārtikas pārstrādes rūpniecības eksporta ieņēmumi ir 2,57 miljardi eiro (savulaik bija tikai 0,3 miljardi eiro) un vēl 2,56 miljardus eiro nodrošina meža nozare (mežsaimniecība + kokapstrāde), kam vēl jāpieskaita kūdras substrātu produktu eksporta ieņēmumi ap 190 milj. eiro. Visas minētās nozares ir ne tikai liels darba devējs, it īpaši reģionos, bet arī nodokļu maksātāji.

Tātad Eiropas Zaļais kurss iespēju vietā rada riskus?!

Zemes apsaimniekotāji nav pret zaļajām idejām kā tādām, bet krasi iebilst pret pārspīlējumiem, stereotipiem un vienkāršu, kaut arī sākotnēji, iespējams, pievilcīgu ideju realizāciju bez anlīzes par to īstenošanās sekām, it īpaši attiecībā uz pirmās nepieciešamības pārtikas produktu ražošanas izmaksām un cenām. Vēl lielāku satraukumu rada situācija, ka reālie darba darītāji ir atbīdīti no lēmumu pieņemšanas procesa, savukārt to pieņēmēji, maigi izsakoties, ir ļoti tālu no sapratnes par zemes apsaimniekotāju situāciju, problēmām un pieņemto lēmumu sekām, īpaši tajos gadījumos, kad tiek lemts par jauniem aizliegumiem un ierobežojumiem.

Faktiski ir izveidojusies situācija, kurā pretnostatīti tie, kuri saimnieko uz zemes, ar tiem, kuri skaļi vēlas kaut ko aizliegt vai ierobežot. Savukārt daļa politiķu nespēj palikt malā un iesaistās šajā jaunu liegumu un ierobežojumu bīdīšanā cerībā nodrošināties ar savu vēlētāju - atbalstītāju, taču būtībā mazinot Latvijā strādājošu zemes apsaimniekotāju konkurētspēju, īpaši tajos gadījumos, kad līdzīgu vai tieši tādu pašu ierobežojumu nav citās ES dalībvalstīs strādājošajiem, kas ir Latvijas uzņēmēju konkurenti, nemaz nerunājot par trešo (ārpus ES) valstu konkurentiem. Minētais ir tikai spilgts apliecinājums «ekspertu» kompetencei, kaut arī viņi ar savām idejām par dažādiem aizliegumiem piepilda daudz ētera un tādējādi "it kā" veido sabiedrības domu.

Ko darīt?

Jebkādu lēmumu pieņemšanai saistībā ar zemes apsaimniekošanu — CO2 izmešiem, augu aizsardzības līdzekļu, minerālmēslu lietošanu – jābūt pamatotai ar zinātniskiem pētījumiem un šajā procesā obligāti jābūt pašiem zemes apsaimniekotājiem. Diemžēl Latvijā iztrūkst diskusijas ar zinātniski pierādītiem datiem un faktiem par konkrētu problēmu, bet toni vairāk nosaka, tā dēvētie, dīvāna eksperti. Latvijai būtu jābūt ar stingru nostāju, ka bez papildus ieguldījumiem no ES nav iespējams izpildīt ES uzstādījumus. Turklāt, jebkādiem datiem, kurus "uzdod" Brisele, saknēm jābūt Latvijā. Tas nozīmē, ka to pašu CO2 emisiju kontekstā jāizmanto Latvijā veikto pētījumu dati, nevis kaut kādi citi, kuri balstīti uz pieņēmumiem, nevis reālu monitoringu.

Starp citu, Latvijā veiktais monitorings rāda būtiski zemākus CO2 emisiju apmērus, nekā tos norāda Briseles dokumentos. Būtībā Latvija jau ir tuvu tam, ka tā ir klimata neitrāla valsts. Tajā pašā laikā ir ļoti daudz pašmāju vietējo aktīvistu, kuri raksta uz Briseli, "cik viss Latvijā ir slikti", kam nereti seko akli vai arī savtīgu labumu gūt alkstošie politiķi. Tāpat visiem jaunajiem nosacījumiem un papildus ierobežojumiem būtu jābūt vienādiem visās ES dalībvalstīs. Nedrīkst būt mehāniski samazinājumi par 30% vai 50% no esošā stāvokļa, bet gan pret vidējo ES. Citādi sanāk, ka mēs jau tā esam "zaļāki" nekā citas valstis, bet mūs spiež vēl vairāk. Un tas atkal samazina konkurētspēju mūsu lauksaimniekiem. Piemēram: antibiotiku lietošana Latvijā ir zem ES vidējā līmeņa - lai citi pievelkas mūsu līmenim, nevis uz mūsu rēķina uzlabo ES kopējo statistiku.

To jau redzam ar tiešmaksājumiem, kur joprojām esam lejasgalā maksājumos par ha, bet "vecā Eiropa" to negrib dzirdēt, un tas kropļo konkurenci vienotā ES tirgū. Latvijas politiķiem Eiropas līmenī būtu jāpanāk situācija, ka visiem konkrētā produkta ražotājiem tiek izvirzītas vienādas prasības un ierobežojumi, tādējādi tiktu novērsta negodīga konkurence, kad tie, kuri strādā ES, ir spiesti izpildīt augstākas prasības un ir vairāk aizliegumu salīdzinājumā ar trešajās valstīs, piemēram, Brazīlijā vai Ukrainā strādājošiem konkurentiem, kuri šī iemesla dēļ ir konkurētspējīgāki nekā tie, kuri strādā ES. Pašlaik vienādi konkurences nosacījumi nepastāv un tādējādi ir izdevīgāk konkrētu produktu ražošanu (piemēram, izmantojot pesticīdus, antibiotikas) veikt valstīs, kuras nav ES dalībvalstis, nevis jebkurā ES dalībvalstī, tostarp, Latvijā.

Lai trešo valstu pārtikas produktus drīkstētu tirgot ES tirgū, ir nepieciešams ne tikai izpildīt produktu atbilstības nosacījumus, kādi jau ir pašlaik, bet arī šo valstu ražotājiem jāizpilda noteikumi, kādi ir uzlikti ražotājiem ES gan attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, to lietošanas biežumu, daudzumu, uz to, kādus un cik daudz izmantot minerālmēslus, antibiotikas. Tad jau aina būs citādāka un vienīgais konkurences priekšrocības elements paliks darbaspēka izmaksas, kuru ietaupījumu daļēji "apēdīs" šo produktu transportēšana uz ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki uz jaunas ēras sākuma sliekšņa

Māris Ķirsons,05.05.2021

Tiešsaistes konference "Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas".

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads būs izšķirošs zemes apsaimniekotājiem Latvijā, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiek skatīti priekšlikumi zaļākai saimniekošanai, kuri būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanas modeļus Latvijā un patērētāju iespējas iegādāties Latvijā audzētu vai eksportētu, bioloģiski vai intensīvi audzētu pārtiku.

Par šiem būtiskajiem jautājumiem diskutēja SIA Izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes rīkotajā konferencē Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Salīdzinājumā ar industriālo lauksaimniecību vecajās ES dalībvalstīs, zemkopība Latvija patiešām ir zaļa un videi draudzīga, tāpēc Latvijai ir jāspēj pierādīt Eiropas Savienības institūcijām un arī vecajām ES dalībvalstīm, ka esam daudz zaļāki un saimniekojam daudz draudzīgāk apkārtējai videi jau šobrīd, nekā citās valstīs. Latvijas valsts institūciju lēmumiem ir jābūt balstītiem uz zinātniskajiem pētījumiem. Politiķi un sabiedrība tika aicināta saprast, ka visiem jaunajiem nosacījumiem un papildus ierobežojumiem ir jābūt vienādiem visās ES dalībvalstīs. Nedrīkstot būt samazinājumi par 30% vai 50% no esošā stāvokļa Latvijā, bet gan pret vidējo ES, lai ES dalībvalstis sasniedz Latvijas esošo zaļo līmeni un tad turpinām iet kopsolī un deklarēto zaļo kursu. Tika aicināti visi – politiķi, dabas draugi, jebkurš sabiedrības loceklis iedziļināties lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas sarežģītībā, pārtikas pārstrādes procesos, augu ārstniecībā un veselībā, lai visi varētu lietot veselīgu pārtiku. Tāpat lauksaimnieki pauda pārliecību, ka Latvijā vieta ir gan bioloģiskajai, gan konvencionālajai augu un dzīvnieku audzēšanai. Tā kā Latvijas lauksaimnieki spēj apgādāt iedzīvotājus ar kvalitatīvām pašmāju augļiem, dārzeņiem, pienu, gaļu un olām, tad skanēja aicinājums dot iespējas un palīdziet nosargāt pārtikas tirgu no trešo valstu nepārbaudītiem, ar citām labturības prasībām turētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ar nezināmiem preparātiem piebarotiem, ārstētiem augļiem, dārzeņiem un maizi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miris Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) ievietotais ieraksts vietnē "Twitter".

"Pēkšņi un sāpīgi iestājas klusums. Pārtrūkst sāktie darbi. Latvijas lauksaimnieki ir zaudējuši Edgaru Treibergu, LOSP ilggadēju un prasmīgu vadītāju. Savu līderi. Sērojam kopā ar jums," raksta ZM.

Treibergs bija arī Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidents un Latvijas Jātnieku federācijas viceprezidents.

Tāpat viņš bija Ropažu novada domes deputāts, vēlēšanās startējot no Latvijas Zemnieku savienības (LZS).

Jau vēstīts, ka Treibergs 2020.gada martā tika pārvēlēts LOSP valdes priekšsēdētāja amatā uz nākamajiem trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome izplatījusi paziņojumu, kurā aicina valdību rūpīgi apsvērt iecerētos tirdzniecības ierobežojumus svētku nedēļā sākot no 21. decembra.

“Nepietiek ar to, ka jau šobrīd ir slēgta vietējo ražojumu tirdzniecība brīvā dabā, svaigā gaisā, aizliedzot Ziemassvētku tirdziņus, ir iecerēts šos aizliegumus paplašināt. Tas novedīs pie situācijas, ka sabiedrība varēs iegādāties tikai lielražotāju pārtiku un Ziemassvētku dāvanas, kas lielākoties ir ārvalstu ražojumi,” teikts LOSP paziņojumā.

Valdība lēmumu par lokdaunu no 21.decembra pieņems ceturtdien 

Covid-19 izplatības ierobežošanai Ministru kabinets vienojies par stingrākiem epidemioloģiskās...

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs paužot organizācijas biedru viedokli uzsvēra, ka slēdzot veikalus arī svētku nedēļā, mūsu nelielie lauku amatnieki, gaļas, olu, kūku, zivju, piena, delikatešu, piparkūku, karstvīna un latvisko suvenīru darinātāji un Ziemassvētku eglīšu audzētāji tiek izslēgti no aprites, liedzot viņiem iespēju nopelnīt iztikas līdzekļus un gūt lielāko daļu no gada ienākumiem. Nepārdomāta veikalu slēgšana, pēc LOSP biedru domām, liegs lauksaimniekiem iegādāties saimniecībai un tehnikai nepieciešamās lietas, lai nodrošinātu nepārtrauktu saimniecības darbību arī svētku nedēļā.

Piensaimnieki uzsver, ka nepieļaujam ir situācija, ka, piemēram, nav iespēja salabot slaukšanas iekārtu, jo nevar iegādāties vajadzīgās detaļas, un govis paliek neslauktas. Cits piemērs no gaļas lopu audzētājiem - nevar salabot tehniku, kas liedz iespēju pabarot dzīvniekus. “Tas radītu neatgriezeniskas sekas,” tā LOSP sabiedrisko attiecību speciālists Gundars Jankovs.

“Valdībai, lemjot par jebkādiem pandēmijas ierobežojumiem, ir jākonsultējas ar nozares pārstāvošajām organizācijām, lai nepārdomāti un sasteigti lēmumi netiktu pieņemti. Neizsvērti lēmumi ir steidzīgi jāmaina, jo sabiedrība norāda uz loģikas trūkumu. Liedzot preču iegādi ražojošajiem uzņēmumiem un lauksaimniekiem darbības nodrošināšanai, tiek radīts risks, ka Latvijā var pietrūkt vietējo ražotāju pārtika valstī izsludinātajā ārkārtas stāvoklī, kas ir valsts drošības jautājums,” paziņojumā medijiem pauž LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, aicinot valdību pieņemt pārdomātus lēmumus un rūpīgi izsvērt veikalu, eglīšu tirdzniecības vietu un Ziemassvētku tirdziņu slēgšanas nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LOSP: Ir jāatzīst, ka valstī ir enerģētiskā krīze un steidzami jārīkojas

Māris Ķirsons,20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sabiedrības padome (LOSP) prasa Saeimu un valdību "novērst energoresursu tirgotāju patvaļu" un kompensēt energoresursu cenu kāpumu.

Nekavējoties piemērot nodokļa atbrīvojumu energoresursiem, kurus apliek ar akcīzes nodokli; uz laika periodu samazināt sadales tīklu tarifu 50% apmērā, atjaunot atbrīvojumus no elektroenerģijas nodokļa maksājumiem (Elektroenerģijas nodokļa likums), likuma redakcijā, kāda tā bija līdz 2016. gada 31. decembrim. Un, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu, atbrīvot atjaunojamās enerģijas ražotājus no dabas resursu nodokļa piemērošanas un citām ražošanu un bremzējošām nodevām un ierobežojošiem administratīviem šķēršļiem. To savā vēstulē Saeimai, Ministru kabinetam, Ekonomikas, Finanšu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieprasa LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda uz Latvijas lauksaimnieku satraukumu par pārtikas ražošanas izmaksu straujo pieaugumu, kā rezultātā arvien pieaug pārtikas cenas veikalos.

LOSP provizoriskie aprēķini skaidri norāda uz to, ka 2022. gads lauksaimniecībā un saistītājās nozarēs būs īpaši saspringts energoresursu, degvielas, gāzes un mēslošanas līdzekļu, lopbarības, graudaugu cenu pieauguma dēļ. Vienlaikus cenu pieaugumu veicinās arī notiekošā pāreja uz jauno Kopējo lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu līdz 2027. gadam, t.sk. jaunas vides prioritātes. Vēl straujāk situāciju nozarē ietekmē karš Ukrainā - graudu deficīts Eiropas reģionā var izsaukt vispārēju pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgū pēc pārtikas produktiem, jo īpaši graudiem.

24. martā plkst.10 sākas LOSP un Zemkopības ministrijas organizētā konference “PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir nekorekti šobrīd paziņot, ka valdībai kā prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no esošajiem nodokļu maksātājiem, tai skaitā lauksaimniekiem.

Tā pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām 2021.-2023.gadā, secinājušas Latvijas lauksaimnieku organizācijas.

"Ir redzams, ka ar 2023.gadu darba devējiem un/vai pašnodarbinātajām personām būs jāmaksā 34,09 % valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI, kas būs 170 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielai daļai pašnodarbināto un daļai nepilnas slodzes darba ņēmēju lielākā vai teorētiski arī visa nopelnītā nauda būs jānomaksā nodokļos valstij. Atgādinām, ka lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā un ir tie kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu Covid-19 periodā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu," vēstulē Saeimas komisijām un partiju frakcijām norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atveseļošanās plāna līdzekļus aicina tērēt ekonomikas ilgtspējai

Db.lv,02.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību nevilcināties ar Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna pieņemšanu un izvērtējot iespējamos risinājumus, pieturēties pie šī mehānisma pamatidejas – radīt nosacījumus valsts veiksmīgai izejai no COVID -19 radītās ekonomiskās krīzes.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzskata, ka Latvijas tautsaimniecības ekonomiskās atveseļošanās stūrakmens ir uzņēmējdarbības attīstība. Tieši stimulējot uzņēmējdarbību ar ražošanas ilgtermiņa projektiem, iespējams radīt jaunas darba vietas, pārstrukturēt ekonomiku un radīt ieņēmumus valsts budžetā ar jaunu pievienoto vērtību un eksportspējīgiem projektiem.

Ministrijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā 

Ministrijas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro...

Pieņemot lēmumus par konkrētu virzienu atbalstu, būtu jāvērtē iesniegto risinājumu atbilstība Eiropas Komisijas vadlīnijām, un kā galvenais jānosaka, vai īstenotie projekti rada ilgtermiņa ieņēmumus valsts budžetā.

No dažādu darba grupu apskatītajiem piedāvājumiem LOSP secinājuši, ka Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna risinājumi, kas vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību ar ilgtermiņa ieņēmumiem iesniegti gandrīz tikai no Zemkopības un Ekonomikas ministrijām.

"Nenoliedzami, saprotama ir dažādu institūciju un ministriju vēlme šajos apstākļos risināt sasāpējušas problēmas, lāpot budžeta iztrūkumus un risinot sociālās problēmas, ar pieejamā Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna Finansējuma palīdzību, taču būtiski būtu šo līdzekļu novirzīšana tieši tādu projektu realizācijai, kas dod ilgtermiņa ieguldījumu tautsaimniecībā, rada jaunas darba vietas, papildus pievienoto vērtību un jaunus, eksportspējīgus produktus," uzskata LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā paaugstinātās kadastrālās vērtības ietekmēs zemes apsaimniekotājus Latvijā un viņu konkurētspēju?

Dienas Bizness sadarbībā ar ar portālu zemeunvalsts.lv rīko diskusiju par jauno publiskoto zemes kadastrālo vērtību ietekmi uz zemes apsaimniekošanu.

Diskusijas dalībnieki:

Madars Kalniņš, meža īpašnieks, Edgars Treibergs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs, Dagnis Dubrovskis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēks. Diskusiju vada "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

Diskusijas saturs:

00. 00.30 - 00. 03.15

Kāda tad būs zemes vērtība gadījumā, ja jaunās publiskotās zemes kadastrālās vērtības stāsies spēkā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas PVN samazināšana visai pārtikai, kas stimulētu vietējās pārtikas nozares konkurētspēju un atvieglotu algas samazinājumu piedzīvojušo vai bez darba palikušo iedzīvotāju ikdienu, uz valdības sarunu galda ir viena no Zemkopības ministrijas virzītajām prioritātēm, kuru neatbalsta citas koalīcijas partijas.

Tā trešdien ministrijas tiešsaistes preses konferencē atklāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").

“Samazinātā PVN pārtikai ieviešana ir ierakstīta valdības deklarācijā un ir viena no mūsu partijas prioritātēm, tomēr valdību veido piecas koalīcijas partijas un ne visas piekrīt uzreiz ieviest samazināto PVN vairākām pārtikas grupām,” norādīja K. Gerhards, cita starpā uzsverot, ka samazinātā PVN likme augļiem, ogām un dārzeņiem pagarināta un tiks pielietota arī nākamgad un līdz 2023. gadam.

Tajā pašā laikā šis pagarinājums arī nozīmē ieviestās samazinātās likmes terminēto nozīmi, kas paredz jaunus strīdus par šādas normas nepieciešamību. Jau likmes piemērošanas laikā, kas tika uzskatīts par eksperimentu, sekoja visnotaļ dažāda vienu un to pašu VID sniegto skaitļu interpretācija no Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas, kā arī Nevalstiskajām organizācijām. No vienas puses Finanšu ministrija norādīja uz nodokļu ieņēmumu kritumu, savukārt Zemkopības ministrija un NVO uz dažādiem ieguvumiem – uzņēmēju konkurētspējas pieaugumu, darbaspēka algu pieaugumu nozarē, PVN shēmu samazināšanos un citiem pozitīviem efektiem, kuru tieša un nepārprotama summēšanu eiro izteiksmē ir iespējams apšaubīt, jo daudzi no labumiem iekļaujas citās nodokļu grupās un nav skaidri izdalāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LOSP 2020.gadu vērtē kā gadu, kurš nozarēs ir ieviesis jucekli, izjaucot plānotu kopējo lauksaimniecības attīstību.

Sevišķi smagus izaicinājumus nākas pārdzīvot lopkopības nozarei, jo bez pandēmijas, tai nākas saskarties ar strauju izejvielu cenu pieaugumu, eksporta tirgus samazināšanos un arī dažādām dzīvnieku slimībām.

Šogad LOSP biedru pulks ir pieaudzis līdz 60 biedriem, kas dod vēl lielāku mandātu pārstāvēt lauksaimniekus, zivsaimniekus, mežsaimniekus un pārtikas pārstrādātājus. Īpašs prieks, ka šogad LOSP biedru pulkam pievienojās piekrastes zvejnieku biedrība "Mazjūras zvejnieki", kuru mērķis ir saglabāt Latvijas tradicionālo piekrastes zveju, kas ir unikāla un būtu saglabājams šis arods, pārnesot zināšanas no esošajiem piekrastes zvejniekiem uz jaunajiem zvejniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Eiropas Komisijas paziņojumu par ieteikumiem dalībvalstīm attiecībā uz to kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskajiem plāniem, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka ieteikumi virza Latviju uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, kura pārtaps par dabas rezervātu, kur lauksaimniecība būs neizdevīga un konkurētnespējīga.

Neskatoties uz Latvijas aktīvu iesaisti un priekšlikumu un viedokļu sniegšanu, dokuments ir sagatavots ļoti vispārīgi, neiedziļinoties konkrētās valsts situācijā, kā rezultātā ieteiktās rekomendācijas ir neizprotamas un diskriminējošas dalībvalstu vidū, norāda LOSP.

Eiropas Komisija kā vienu no būtiskākajiem jautājumiem izvirza lauksaimniecībā radīto siltumnīcefekta gāzu un slāpekļa ienesi lauksaimniecības zemēs samazinājumu. Minētie jautājumi tiek izcelti kā būtiski vides kvalitātes uzlabošanai un tiek piedāvāti dažādi risinājumi, kā bioloģiskā daudzveidība, augu aizsardzības līdzekļu samazināšana, zaļināšana un citi pasākumi, kas uzlabotu vides kvalitāti. LOSP piekrīt, ka ES dalībvalstīm ir jārūpējas par vidi, bet tai ir jābūt solidārai. Ir būtiski piebilst, ka Latvija visos rādītājos ir viena no zaļākajām valstīm ES. Tāpēc uzskatām, ka nevar prasīt Latvijas zemniekiem piemērot tādus pašus nosacījumus vides kvalitātes uzlabošanai, kā valstij, kur rādītāji ir būtiski augstāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness kopā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi rīko nozares pavasara konferenci tiešsaistē “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas”.

ES zaļā kursa ietvaros Latvijas lauksaimniecības un saistīto nozaru sektors saskaras ar vairāk izaicinājumiem, nekā to risināšanai ir pieejami finanšu līdzekļi, kas ir viens no nozares attīstības stūrakmeņiem. Ir skaidrs, ka katra no ES definētajām stratēģijām, kā piemēram, "no lauka līdz galdam", "bioloģiskās daudzveidības stratēģija", "klimata politika", "enerģētikas stratēģija" izvirza savas attīstības prioritātes un mērķus, attiecīgi iezīmējot rekomendēto aktivitāšu scenāriju ES dalībvalstīm.

Šobrīd rast līdzsvaru starp visām lauksaimniecību ietekmējošajām politikām ir gana sarežģīti, jo galapatērētājs jebkurā gadījumā būs Latvijas iedzīvotājs, kurš attiecīgi būs maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārēji pievilcīgā un labas perspektīvas sološā Zaļā kursa īstenošanas iespējamie risinājumi bažīgus darījuši lauksaimniekus un mežsaimniekus, jo tie būtiski varot ietekmēt zemes apsaimniekošanas iespējas Latvijā un pašu saimnieku brīvības līmeni savos lēmumos.

Pašlaik par to, kādi varētu būt Zaļā kursa ieviešanas risinājumi, gan esot vēl pāragri spriest, vienlaikus dažādās auditorijās un arī publiskajā telpā notiek skaļa diskusija, kurā aktīvi iesaistījušās zaļās nevalstiskās organizācijas un zemes apsaimniekotāji. Tā kā šajos lēmumos galavārds pieder valdībai, tad tās atsevišķu locekļu iesaistīšanās šajās karstajās diskusijās tiek uztverta ļoti kritiski un tiek novērtēta kā būtisks riska faktors objektīvu, uz zinātniskiem pētījumiem pamatotu lēmumu pieņemšanai.

"Izstrādes dažādās stadijās ir daudz dažādu dokumentu, kuri gan tieši, gan arī pastarpināti skars ne tikai lauksaimniecības produkcijas audzētājus un pārstrādātājus, bet arī mežsaimniekus un kokrūpniekus, kā arī kūdras ieguvējus un substrāta ražotājus," kopējo situāciju raksturo Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņš steidz piebilst, ka lauksaimnieki (un arī visi citi zemes apsaimniekotāji) nav pret zaļajām idejām kā tādām, bet krasi iebilst pret pārspīlējumiem, stereotipiem un vienkāršu, kaut arī varbūt sākotnēji pievilcīgu ideju realizāciju bez analīzes par to īstenošanas sekām, it īpaši attiecībā uz pirmās nepieciešamības pārtikas produktu ražošanas izmaksām un cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB,08.03.2022

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8. marta numurā lasi:

Statistika. Enerģijas eksports no Krievijas.

Tēma. Kā Latvijas dažādu nozaru uzņēmumus ietekmē Krievijas karš pret Ukrainu un saistībā ar to ieviestās starptautiskās sankcijas pret Krieviju. Kādi ir risinājumi mūsu biznesam esošajā situācijā.

Aktuāli. Latvija ir atvērta Ukrainas bēgļiem, darbavietas būs!

Finanses. Prognozējamas inflācijas pieauguma tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri

Māris Ķirsons,08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu salīdzinājumā ar daudzām citām ES dalībvalstīm, taču, neraugoties uz to, lauksaimniekiem var nākties ieviest arvien jaunas prasības, kas būtiski samazinās vietēji izaudzēto pārtikas produktu daudzumu, būtiski paaugstināsies pārtikas cenas, un tas padarīs to nepieejamu mazo ienākumu saņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Viņaprāt, tas nav pareizi, ir jābūt zaļiem, arvien zaļākiem, bet pieaugošo zaļo prasību cena nedrīkst būt cilvēku iztika, pārtikas pieejamība un labklājība. Ir jārod līdzsvars – un tas ir ļoti, ļoti nopietns izaicinājums mūsdienu pasaulē. Tāpēc jautājumi, kuri skar primāro pārtiku, tās ražošanu, ir jāvērtē ļoti skrupulozi, lai neizraisītu problēmas ne tikai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, bet arī patērētājiem. Par to tiks runāts Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopā ar Zemkopības ministriju, SIA Izdevniecība Dienas Bizness un laikrakstu Diena rīkotajā nozares pavasara konferencē PVN samazinājums kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai, lai rastu atbildes uz lauksaimniecības un saistīto nozaru svarīgākajiem ekonomiskās, vides un sociālās ilgtspējas jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru