Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Beļģi aizver vēstniecības Baltijā un citviet Eiropā; līdzīgi plāno rīkoties arī citi, Latviju ieskaitot

Budžeta jostas savilkšana piespiedu kārtā Beļģijai liek ķerties pie vēstniecību skaita samazināšanas, kas gan tuvākā vai tālākā nākotnē visdrīzāk būtu noticis jebkurā gadījumā, saka Beļģijas Karalistes vēstnieks Latvijā Franks Arnautss.

Latvijā mēs sakām, ka «Brisele liek šo» un «Brisele liek to», bet kā to saka pašā Beļģijā?

Mēs tādā gadījumā sakām «ES», «Komisija» utt.

Tātad tagad ES un Komisija jūsu Briselei saka, ka par šādu valsts parādu un budžeta deficītu, kāds tas ir pašlaik, jums draud sods, un iznākumā tiek slēgta vēstniecība arī Latvijā. Pareizi?

Latvijas Ārlietu ministrija izplatījusi informāciju saistībā ar sprādzieniem Briselē:

«Šodien, 22. martā rītā, Briseles Zaventemas lidostā ir notikuši divi sprādzieni. Ir ziņas par ievainotajiem un bojāgājušiem. Pilsētā šobrīd ir bloķēta metro un vilcienu kustība. Briselē ir ieviests augstākais terora apdraudējuma līmenis.

Ārlietu ministrija vērš uzmanību, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri šobrīd atrodas Briselē un kuriem ir nepieciešama konsulārā palīdzība, tiek aicināti sazināties ar Latvijas vēstniecību Beļģijā pa tālruni: +32 2 2383 236 vai arī +32 477 182 435.

Sociālajā tīklā Facebook ir izveidota drošības pārbaude jeb safety check, kas piedāvā iespēju lietotājiem, kas šobrīd atrodas Briselē un tās reģionā, paziņot par sevi draugiem un tuviniekiem. Aicinām Latvijas valstspiederīgos, kas ir Briselē, Beļģijā, izmantot šo iespēju. Sekojiet saitei https://www.facebook.com/safetycheck/brusselsexplosions-march2016/.

Pirms gada, 2011.gada 3.martā, Latvijas Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu lietā pret Latvijas komercbankām1, atbilstoši kuram par aizliegto vienošanos, tirgus dalībniekiem vienojoties par cenām, tika sodītas 22 komercbankas, uzliekot kopējo naudas sodu gandrīz 6 miljonu latu apmērā.

KP konstatējusi, ka daudzpusēja vienošanās par starpbanku komisijas maksu, kuru Latvijas bankas un banku filiāles ir noteikušas kolektīvi par karšu darījumiem POS terminālos un internetā (MIF)² būtiski ierobežoja pieņēmējbanku konkurenci, jo MIF veidoja minimālo tirgotāja komisijas maksu (MSC), ko tirgotājs maksā pieņēmējbankai par karšu maksājumu apkalpošanu³, tādējādi slāpējot motivāciju bankām iesaistīties pieņemšanas tirgū. Tāpat par konkurenci ierobežojošu tika atzīta starpbanku vienošanās par skaidras naudas izsniegšanu ATM un bankas filiālē un konta bilances apskati.

SIA Dobeles komunālie pakalpojumi apņēmusies grozīt atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtību un veikt pārrēķinus iedzīvotājiem, kuriem komersanta īstenotās negodīgās komercprakses rezultātā radušies zaudējumi, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

PTAC pērnā gada 20. septembrī pieņēma lēmumu par negodīgas komercprakses īstenošanu, piemērojot SIA Dobeles komunālie pakalpojumi administratīvo sodu saistībā ar negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā neatbilstoša atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu maksas aprēķināšana, kā arī, uzliekot komersantam par pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi.

PTAC atzina par negodīgu SIA Dobeles komunālie pakalpojumi īstenoto komercpraksi saistībā ar neatbilstoši aprēķinātu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu maksu – komersants izrakstīja privātmāju īpašniekiem un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldniekiem rēķinus, kuros maksa par atkritumu apsaimniekošanu tika aprēķināta atkarībā no konkrētajā adresē deklarēto personu skaita, nevis faktiski radītā atkritumu daudzuma. Aprēķinos netika ņemts vērā ne lietošanā nodotā konteinera tilpums, ne atkritumu izvešanas biežums. Patērētājiem tika uzlikts par pienākumu apmaksāt normatīvo aktu prasībām neatbilstošus rēķinus.

Ministru kabinets 30. aprīlī atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu neradīt atsevišķu regulējumu sadarbības platformu jeb sadarbības ekonomikas jomas sakārtošanai, bet tā vietā uzlabot esošo regulējumu.

Kā sadarbības ekonomikas piemērus var minēt tādas platformas kā Taxify, airbnb, BlaBlaCar, SnappCar, Uber, Prosper, Wiseed un virkni citu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, kopumā Eiropas Savienībā (ES) ir 651 šāda platforma. Sadarbības ekonomikas attīstību var tikai apsveikt, vienlaikus skaidrs, ka regulējums ir jāpilnveido. Galvenokārt divu iemeslu dēļ: patērētāju aizsardzība un godīga konkurence.

Jāteic, ka ES valstu presē ir gana daudz rakstu par sadarbības ekonomiku, norādot uz tās ambivalenci. Proti, no vienas puses, pozitīvs ir sadarbības ekonomikas moto attiecībā uz resursiem: pieejamība, nevis īpašumtiesības, tāpat sadarbības platformas daudzus pakalpojumus cenas ziņā padara ļoti pieejamus klientiem, vienlaikus ļaujot gūt papildu ienākumus šo pakalpojumu sniedzējiem, kas pārsvarā nepieder pie sabiedrības turīgākā slāņa. No otras puses, problēmas rada tas, ka šīs platformas apzināti tiek pārvērstas par lieliem biznesiem, tādējādi kropļojot to radīšanas jēgu un veicinot negodīgu konkurenci. Tāpat sadarbības ekonomika izvirza jautājumu par strādājošo aizsardzību, sociālajām garantijām, nodokļu nomaksu.

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

Eiropas Komisija (EK) trešdien sākusi bezprecedenta tiesisko procedūru pret Poliju, kuras rezultātā Varšava teorētiski var zaudēt savas balsstiesības Eiropas Savienībā (ES).

EK iedarbināja ES līguma septīto pantu, reaģējot uz Polijas realizētajām reformām tiesu sistēmā, kas, kā apgalvo Brisele un Polijas opozīcija, graujot tiesu varas neatkarību un varas nošķiršanas principus.

ES līguma septītais pants nekad iepriekš nav izmantots un var novest pie valsts balsstiesību apturēšanas ES ministru padomē.

«Ar smagu sirdi mēs esam izlēmuši iedarbināt 7.pantu. Bet fakti neatstāj mums citu iespēju,» žurnālistiem Briselē paziņoja EK viceprezidents Franss Timmermans.

Viņš norādīja, ka 13 likumi, kurus Polija pieņēmusi pēdējos divos gados, radījuši situāciju, kurā valdība var sistemātiski politiski iejaukties un ietekmēt tiesu sastāvu, pilnvaras un darbību.

Neskatoties uz jaunajām domstarpībām, ko izsaucis pretrunīgi vērtētais Lielbritānijas likums par iekšējo tirgu, britu un Eiropas Savienības (ES) delegācijas cer, ka šonedēļ sarunās par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc breksita izdosies panākt izrāvienu.

Cenšoties beidzot rast kompromisu, ko līdz šim sešu mēnešu laikā nav izdevies panākt virknē svarīgāko jautājumu, no pirmdienas Briselē pulcēsies liels skaits abu pušu amatpersonu.

Gan Londona, gan Brisele uzstāj, ka vienošanās par jauno brīvās tirdzniecības līgumu jāpanāk līdz oktobra vidum, lai pietiktu laika tā ratifikācijai pirms nākamā gada 1.janvāra, kad līgumam jāstājas spēkā.

Lai gan Lielbritānija ES atstāja jau 31.janvārī, līdz gada beigām ilgst pārejas periods, kura laikā cita starpā jāpanāk vienošanās par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu.

Ja vienošanos neizdosies panākt, abu pušu attiecības tirdzniecībā turpmāk regulēs Starptautiskās tirdzniecības organizācijas (STO) noteikumi.

Lai gan problēmas saistībā ar lielākiem tiešajiem maksājumiem Latvijas zemniekiem Briselē ir ļoti aktuālas, šo interešu lobēšana laika trūkuma dēļ ir nokavēta, atzina jaundibinātās Latvijas Lobētāju asociācijas valdes loceklis Arnis Marcinkevičs.

«Diemžēl šis vilciens jau nokavēts. Patlaban varētu gatavoties nākamajam plānošanas periodam, kas sāksies 2020.gadā. Briselē lēmumu pieņemšana ir ļoti smagnējs process, kas ilgst vismaz 5-7 gadus, līdz ar to jāgatavojas laicīgi,» sacīja Marcinkevičs.

Jautāts, cik lielā mērā vispār lobisti var ietekmēt lielo politiku, kur neviena valsts negrib piekāpties ne par santīmu, viņš norādīja, ka viss atkarīgs no tā, cik spēcīgi ir argumenti un arī sakari.

«Bez pastāvīgas klātbūtnes Briselē izdarīt kaut ko ir ļoti grūti. Jāveido sakari ne tikai ar politiķiem un ierēdņiem, bet arī ar dažādām organizācijām. Briselē strādā 15 000 dažādu lobētāju - tā ir vesela armija, ar kuru savukārt jāveido sakari. Jāsaprot, ar kuru ir vai nav vērts veidot attiecības, kurš un kādā situācijā atbalstīs, ar kādiem argumentiem iespējams viņu pārliecināt un dabūt savā pusē. Būtībā tā ir analoģija šaha spēlei, kur jāpārdomā vairāki gājieni uz priekšu, turklāt to nevar izspēlēt nosacīti pāris minūtēs, tur vajadzīgs laiks,» sacīja asociācijas pārstāvis.

«Tiek lēsts, ka Briselē nupat dzīvo jau vismaz divi tūkstoši latviešu, un liela daļa no viņiem joprojām turas pie nacionālajām vērtībām,» raksta laikraksts Diena.

No dažiem cilvēkiem deviņdesmito gadu sākumā Briseles latviešu kopiena izaugusi līdz vērā ņemamiem apmēriem. Lielākā daļa no viņiem strādā Eiropas institūcijās, citi atbraukuši dzīvesbiedram līdzi, vēl daudzi ieradušies arī studēt - gan tehniskās zinātnes, gan mūziku. Mazākumā ir privātajā sektorā strādājošie, savukārt «vienkāršo darbu» darītājus faktiski nesastapt, raksturo laikraksts.

Lielā mērā to varot skaidrot ar franču valodas zemo popularitāti Latvijā.

Atšķirībā no latviešu emigrantiem citās valstīs Briselē dzīvojošie tur devušies, lielākoties karjeras izaugsmes iespēju vadīti, un par to, kad atgriezties mājās, īpaši neprāto - visbiežāk varot dzirdēt, ka ne ātrāk par pensijas vecumu. Daudzi uzsverot - Brisele nav vieta, kur braukt aiz izmisuma, jo nepieciešama ļoti nopietna kvalifikācija un augsts profesionālisms, kas tiekot arī attiecīgi atalgots. Arī dzīves dārdzība ir ievērojama.

Daudzos Baltkrievijas uzņēmumos ceturtdien sākušies mītiņi sakarā ar pēdējiem notikumiem valstī - strādājošie protestē pret vardarbību pret protestētājiem, nelikumīgām aizturēšanām un vēlēšanu rezultātu viltošanu.

Tāpat ceturtdien Minskas galvenajās ielās un laukumos izgājuši tūkstošiem cilvēku, veidojot "solidaritātes līnijas". Līnijās stājas baltā tērptas sievietes, turot ziedus, plakātus un aizturēto cilvēku attēlus.

Minskā mītiņus sarīkojuši lielo uzņēmumu "Belmedpreparati", "Keramin" darbinieki, kā arī dažādu kompāniju celtnieki.

Pret vardarbību protestē arī divu slimnīcu un pilsētas stomatoloģiskās poliklīnikas mediķi. Protestu plāno sarīkot arī ātrās palīdzības darbinieki.

Tāpat pie rūpnīcas sapulcējušies viena no valsts lielākajiem būvniecības uzņēmumiem "Mapid" strādnieki.

Minskā protestā izgājuši Baltkrievijas valsts filharmonijas darbinieki, spontāna akcija sarīkota arī pie Nacionālā mākslas muzeja.

ASV prezidents Džo Baidens un Eiropas Savienība (ES) otrdien vienojušies par ilgtermiņa pamieru 17 gadus ilgušajās nesaskaņās par subsīdijām aviobūves nozarei.

Šis pamiers oficiāli apstiprināts Briselē notiekošā samitā, kurā Baidens tikās ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu.

Leiena norādīja, ka šajā samitā gūts panākums ilgstošo nesaskaņu atrisināšanā.

"Tas patiesi paver jaunu nodaļu mūsu attiecībās, jo mēs no tiesāšanās varam pāriet uz sadarbību aviobūves nozarē," sacīja EK priekšsēdētāja.

ASV un ES vienojušās par pamieru uz pieciem gadiem, abām pusēm skaidrojot, ka tādējādi tiks nodrošināts pietiekami daudz laika, lai atrisinātu esošās nesaskaņas.

ES un ASV nesaskaņas aizsākās 2004.gadā, kad Savienotās Valstis izstājās no aviokompāniju subsīdija pakta un vērsās pret ES Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), apgalvojot, ka "Airbus" spējis konkurēt ar "Boeing", daļēji pateicoties subsidētiem valdību aizdevumiem.

Lidsabiedrība Brussels Airlines Rīgas lidostā piedāvās lielākas iespējas atpūtas braucienu interesentiem, jo Briselē būs pieejami jauni savienojumi ar galamērķiem, uz kuriem Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nelido, šodien preses konferencē atzina kompānijas viceprezidents e-komercijas jautājumos Eiropā, Beniluksa valstīs uz Ziemeļamerikā Ksavjē Lagardēns.

Sarunas ar lidsabiedrību Brussels Airlines par ienākšanu Rīgas lidostā bijušas ilgstošās, atzina Satiksmes ministrijas, lidostas un lidsabiedrības pārstāvji. Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks uzskata, ka, ienākot Rīgā, Brussels Airlines aizpildīs to iztrūkumu, kāds līdz šim bijis Briseles maršrutā. Viņš norādīja, ka tagad, piedāvājot jaunus lidojumus sešreiz nedēļā, tiks uzlabota pakalpojuma kvalitāte šajā maršrutā. Muižnieks uzskata, ka te nevajadzētu runāt par nevajadzīgu konkurenci, bet gan par sadarbību, kas dos pievienoto vērtību.

Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja nākusi klajā ar paziņojumu par cīņas uzsākšanu pret negodīgu tirgus praksi pārtikas piegādes ķēdēs. EP deputāti iecerējuši veikt labojumus Eiropas Savienības (ES) likumdošanā, kas paredz godīgu un iesaistītajām pusēm līdzvērtīgu pārtikas piegādes ķēdi. Ar nākamo gadu jauns likums, kas ierebožos negodīgu tirgus praksi, stāsies spēkā arī Latvijā, informē biedrība Zemnieku saeima.

Aktīvāku rīcību atbalsta Eiropas lauksaimnieku organizācija COPA-COGECA, kura akcentē, ka ar līdz šim pastāvošo brīvprātīgo godīgas tirdzniecības iniciatīvu nav pietiekami, jo tā nav spējusi panākt reakciju uz sūdzībām, kā arī tai trūkst preventīva sankciju mehānisma.

Jau daudzus gadus netaisnīgi produktu iepirkumu nosacījumi un negodīgas mazumtirdzniecības prakse (NMP) sagādā problēmas arī Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas patērētājiem, norāda Zemnieku saeima. Lai uzlabotu tirdzniecības situāciju, Latvijā 1. janvārī spēkā stāsies Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja uzskata, ka cīņa pret negodīgu tirgus praksi ir tikai apsveicama: «Izmaiņas ES likumdošanā vērtēju pozitīvi, jo šādi tiks veicināta brīva un godīga tirdzniecības platforma. Latvijā tas liks uzņēmumiem, kuri līdz šim nav ieviesuši šo praksi darbībā brīvprātīgi, ievērot godīgas uzņēmējdarbības praksi. Pašreiz liela daļa no peļņas paliek tirdzniecības tīklos, taču tas notiek uz citu iesaistīto pušu rēķina. Šobrīd lauksaimniekiem nav garantijas par piegāžu regularitāti, netiek piedāvātas atbilstošas realizācijas cenas, nav taisnīgi apmaksas termiņi - īpaši svaigai pārtikai. Tāpat ir zināmas vietas, kurās par papildus samaksu ir iespējama preces izcelšana akcijā, izdevīgāko plauktu un preču novietojumu izvēle. Visi minētie ir negodīgi nosacījumi, kas kavē kvalitatīvas pārtikas tirdzniecības ķēdes darbību.»

Latvijā pašlaik tiek saražots divas reizes vairāk olu nekā patērēts, tāpēc nav ekonomiskās lietderības vēl vienai lieljaudas ražotnei, svarīgākais ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp pašmāju un Ukrainas ražotājiem, kuriem nav jāievēro ES stingrās prasības

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe. Viņa atzīst, ka olu ražošana ir specifiska joma, kurā kopumā visā ES ir pārprodukcija un sīva cīņa par olu eksportu uz citām valstīm, vienlaikus nepamatoti uzbrukumi tiek piedzīvoti no tā dēvētajiem dzīvnieku draugiem, kuru piedāvātās idejas sākotnēji pat šķiet ļoti atbalstāmas, taču grūti īstenojamas, reizēm utopiskas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija olu ražošanā?

Olu ražošana ir salīdzinoši specifisks bizness, kur, atšķirībā no daudzām citām nozarēm, nav iespējas strauji palielināt apjomus. Lai tos palielinātu, ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un laiks – vismaz divi, trīs gadi. Proti, vispirms ir jāuzbūvē attiecīgā dējējvistu novietne, tad ir vajadzīgs laiks (aptuveni 17 nedēļas), lai no cāļa izaugtu dējējvista. Tādējādi olu ražošanas biznesā nav iespējams strauji ielēkt, līdz ar to arī ātri reaģēt uz tirgū notiekošajām pārmaiņām.

Šodien Latvijas lauksaimnieku pārstāvji kopīgi ar citiem no Baltijas, Čehijas, Polijas un Slovēnijas protestē pret negodīgiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem Austrumeiropā.

Par piketu Dienas Biznesu informēja viens no piketa dalībniekiem, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Tieši šodien Eiropadomē, Briselē, pulcējas Eiropas Savienības (ES) valstu premjeri, lai kopīgi ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru un augstāko pārstāvi ārlietās Frederiku Mogerīnī apspriestu ES budžeta jautājumus. Jau vairākus ES budžeta plānošanas periodus pēc kārtas Austrumeiropas valstu lauksaimnieki saņem mazākus platību un lauku attīstības maksājumus un Baltijas valstis ieņem zemākās pozīcijas saņemto maksājumu sarakstā.

«Katrā jaunā ES budžeta plānošanas periodā diskriminācija pret Baltijas un citu Austrumeiropas valstu lauksaimniekiem turpinās. Šobrīd, rēķinot kopā platību tiešmaksājumus un maksājumus lauku attīstībai, Latvijas lauksaimnieki saņem aptuveni 68% no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Plānošanas perioda sākumā mums gan bija 75% no vidējā rādītāja, bet tā kā platību apjoms pieauga, tad noslēgumā esam noslīdējuši līdz 68%. Sola pielikt divus procentus – tas nozīmē, ka nākamajā budžeta plānošanas periodā Latvijas zemnieki saņemtu 77% no vidējā ES rādītāja, kas tik un tā būs viens no mazākajiem Eiropas Savienībā. Baltijas valstis šajā sarakstā ieņem «godpilnās» pēdējās trīs vietas,» sacīja G. Vilnītis. Piemēram, vienotais platību maksājums pašreizējā plānošanas perioda sākumā bija 196 eiro par hektāru, bet patlaban ir vien 182 eiro par hektāru. Jaunajā ES budžeta plānošanas periodā vienotais platību maksājums pēc pašreizējiem solījumiem būtu 202 eiro par hektāru.

Eiropas Komisija un Eiropas Savienības (ES) patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pirmdien aicinājušas naktsmītņu rezervēšanas uzņēmumu «Airbnb» saskaņot savu pakalpojumu sniegšanas noteikumus ar ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem un nodrošināt pārredzamību savu cenu atspoguļošanā, teikts EK paziņojumā.

Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova teica: «Arvien vairāk patērētāju naktsmītni savām brīvdienām rezervē internetā, un šī nozare atpūtniekiem ir pavērusi daudzas jaunas iespējas. Tomēr popularitāte nevar būt attaisnojums ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu neievērošanai. Patērētājiem ir nepieciešama viegli saprotama informācija par to, cik viņi maksās par konkrētiem pakalpojumiem, un taisnīgi noteikumi, piemēram, attiecībā uz gadījumiem, kad naktsmītnes īpašnieks atceļ rezervāciju. Sagaidu, ka »Airbnb« drīzumā ierosinās pareizos risinājumus.»

«Airbnb» pašreizējā cenu atspoguļošanas prakse un vairāki noteikumi neatbilst Negodīgas komercprakses direktīvai, Negodīgu līguma noteikumu direktīvai un regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Tādēļ Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības iestādes un EK ir pieprasījušas, lai «Airbnb» veiktu vairākas izmaiņas. Līdz augusta beigām tam ir jāiesniedz savi priekšlikumi. Tiklīdz «Airbnb» ierosinās risinājumus šo nepilnību novēršanai, Komisija un ES patērētāju tiesību aizsardzības iestādes izskatīs ierosinātās izmaiņas. Ja tās nebūs apmierinošas, attiecībā pret «Airbnb» varētu tikt veikti izpildes nodrošināšanas pasākumi.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Iedzīvotāji biežāk kritiski nekā pozitīvi vērtē Saeimu, un, runājot par korupciju, kā negodīgu to raksturo 38,8% iedzīvotāju, bet kā godīgu – 20,3%, liecina SKDS veiktā aptauja pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pasūtījuma.

Muitu kā negodīgu raksturojuši 36%, kā godīgu – 20,3% respondentu, bet Ceļu policija minēta kā trešā negodīgākā institūcijā – atbildējuši 36%, bet kā godīgu – 22,2%.

Latvijas privātos uzņēmumus par negodīgiem uzskata 31,9% gadījumos, kā godīgus tos minējuši 18,6%, bet Latvijas valdību kā negodīgu raksturo 34,4%, kā godīgu – 22,6%.

Aptaujā iedzīvotāji par visgodīgāko institūciju nodēvējuši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, baznīcu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, valsts un pašvaldības iestādes, kā arī prezidentu.

Kā liecina veiktais pētījums, lielākā daļa no šīm institūcijām saglabājušas savu vietu un palielinājušas reitingu, divu gadu laikā gan pasliktinājies baznīcas novērtējums.

Šodien, 1.jūlijā stājas spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, kas paplašinās Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) un citu uzraudzības iestāžu pilnvaras negodīgas komercprakses gadījumos, kā arī palielinās maksimālo soda naudas apmēru par negodīgu komercpraksi līdz 100 000 eiro, informē PTAC.

Izmaiņas likumos izstrādātas ar mērķi motivēt uzņēmējus īstenot godīgu komercpraksi un ievērot reklāmām izvirzītās prasības, vienlaikus dodot iespēju komersantiem brīvprātīgi novērst pārkāpumu bez soda sankciju piemērošanas.

Līdzšinējā praksē PTAC vairākkārt ir saskāries ar gadījumiem, kad maksimālais 14 000 eiro sods nebija pietiekama motivācija komersantiem, lai pārtrauktu negodīgas komercprakses īstenošanu vai arī negodīgo komersantu finansiālais ieguvums, īstenojot negodīgu komercpraksi, bieži vien bija daudz lielāks nekā maksimāli piemērojamais sods.

Lai mainītu šo situāciju un nodrošinātu efektīvāku patērētāju aizsardzību, no 1.jūlija tiks palielināts soda naudas maksimālais apmērs. Uzraudzības iestāde ir tiesīga par negodīgu komercpraksi uzlikt komercprakses īstenotājam soda naudu līdz 10 % no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 eiro. Piemēram, kāda Latvijā strādājoša komercbanka īstenoja komercpraksi, kas bija vērsta uz 10 345 patērētājiem ar hipotekāro kredītu un kuriem tika piedāvāts izvēlēties: slēgt papildvienošanos ar izmainītiem būtiskiem līguma noteikumiem, vai maksāt ikmēneša konta apkalpošanas maksu LVL 5.00 apmērā. Gadījumā, ja attiecīgās personas piekrita noslēgt papildvienošanos, to zaudējumi varēja būt LVL 60.00 gadā, kas kopumā, ņemot vērā personu ar hipotekāro kredītu skaitu, varētu veidot LVL 620 700.00 gadā, kur pretim – maksimāli piemērojamais sods bija tikai 10 000 LVL.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, piemērojot SIA «Rimi Latvia» soda naudu 20 tūkstošu apmērā, kā arī aizliegta turpmāka negodīga komercprakse lēmumā raksturoto un līdzīgu piedāvājumu (akciju) izsludināšanā, informē PTAC.

Sabiedrība laika periodā no 2018.gada 16.janvāra līdz 2018.gada 15.maijam īstenoja speciālu akciju, kuras ietvaros patērētājiem, sakrājot noteiktu skaitu uzlīmju, tika piedāvāts iegādāties dažādas zīmola Bosch preces ar atlaidi līdz 62%.

Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju, piedāvājumā ietverto zīmola Bosch preču cena bija tāda pati vai pat lielāka nekā citās tirdzniecības vietās bez atlaides. Lai gan Rimi Latvia atbildēja uz PTAC norādītajiem pārkāpumiem un centās attaisnot savu rīcību minot, ka Piedāvājums ir tikai vienas pārdošanas kampaņas projekts un nav vērtējams kā akcija, kā arī Piedāvājumā ietverto preču cenas tika noteiktas, vadoties pēc tirgus izpētes, PTAC ieskatā Rimi Latvia nebija veikusi pienācīgu tirgus izpēti tieši Baltijas tirgū. Rimi Latvia papildus PTAC aizrādījumiem un pierādījumiem, kas balstīti tirgus izpētē norādīja, ka PTAC pārbaudes nav bijušas adekvātas, ņemot vērā, ka interneta veikalos, kas tikuši pētīti, Bosch produktu modeļi precīzi nav sakrituši ar Rimi Latvia piedāvātajiem.