Zemniekiem vienlīdzību dalīs rudenī 

Baltijas valstu lauksaimnieku pikets pērn 13. decembrī Briselē ir sadzirdēts, bet skaidras ziņas par reālām izmaiņām naudas sadalē būs ne agrāk kā šā gada rudenī

Jānis Goldbergs, 07.1.2019

Organizatoru foto

Piketa mērķis bija pievērst Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Komisijas uzmanību netaisnīgam tiešo maksājumu sadalījumam.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis Dienas Biznesam atzina, ka Latvijas lauksaimnieku aprēķini un viedoklis ir sadzirdēts un uzklausīts Eiropas Komisijā, kā arī ES parlamenta Sociālo lietu komisijā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Latvijas lauksaimnieku veiktie aprēķini tika pieņemti. Fakts ir, ka tiešos maksājumus jau ilgstoši aprēķina pēc novecojušām formulām un nekas netiek mainīts. Pikets ir protesta forma un veids, kā panākt savu Eiropas Savienībā. Daudzi no piketētājiem Briselē bija pirmo reizi, un viņiem tā bija laba pieredze. Pie konkrētiem rezultātiem nav iespējams nonākt vienā dienā un pat vienā mēnesī. Cīņa par vienlīdzīgām tiesībām mūsu zemniekiem ilgst jau desmitgadi,» uzsvēra G. Vilnītis.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

«Par konkrētiem piketa panākumiem šobrīd ir grūti runāt, jo nākamais Eiropas daudzgadu budžets ir procesā. Emocionāli tas bija kopīgs gan Baltijas, gan citu Austrumeiropas valstu zemnieku pasākums, kur pēc ilgāka laika satikām daudzus savus kolēģus. Tiešie maksājumi nav tikai Latvijas problēma. 90.-to gadu sākumā tika noteikta vienota aprēķinu sistēma, kurai bija jākompensē zaudējumi. Pamats aprēķiniem ir platības, vidējās ražas un citi skaitļi. Daudz kas ir novecojis, izmaksas ir mainījušās. Tas, ko patlaban ES piedāvā, ir aptuveni 2% liels tiešo maksājumu pieaugums, kas nozīmē, ka ES vidējo līmeni sasniedzam aptuveni 100 gados! Mūsu viedoklis ir izteikts, un tas tiks uzturēts. Eiropas budžets top, bet pavisam reāli par skaitļiem varēs runāt 2020. gada pavasarī,» tā biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Jautāta, ko varam sagaidīt no jaunās Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2020. gada, M. Dzelzskalēja-Burmistre uzsvēra, ka tā administratīvi kļūs vienkāršāka, bet izpratnes līmenī sarežģītāka.

«Jau šajā plānošanas periodā bija zaļināšanas prasības, kas paliks arī nākotnē. Ar to vides prasības nebeidzas, un būs jaunas ekoshēmas, kuras zemniekiem izprast būs vēl sarežģītāk nekā zaļināšanu,» sacīja M. Dzelskalēja-Burmistre.

Visu rakstu Zemniekiem vienlīdzību dalīs rudenī lasiet 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Vēloties radīt pārmaiņas pārtikas produktu ražošanā, uz ēkas jumta Briselē audzē dārzeņus...

Saistībā ar Briseles lidostas virszemes apkalpošanas uzņēmuma «Aviapartner» darbinieku streiku...

Saistībā ar Briseles lidostas virszemes apkalpošanas uzņēmuma «Aviapartner» darbinieku streiku...

Iepirkšanās centrā Briselē otrdien sākta pretterorisma operācija, paziņojusi Beļģijas...

Teroristu grupējums Islāma valsts uzņēmies atbildību par otrdien notikušajiem sprādzieniem...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Kartupeļu cietes ražotāja SIA «Aloja-Starkelsen» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada...

Latvijas lauksaimnieki kā šā gada «neražu» vērtē Latvijai netipisko sausumu, norādīja lauksaimnieku...

Latvijā izstrādātā graudu tirdzniecības platforma AgroPlatforma, kas savieno labības audzētājus,...

Šodien Latvijas lauksaimnieku pārstāvji kopīgi ar citiem no Baltijas, Čehijas, Polijas un...

Lauksaimniecības produktu tirgotāja SIA «Linas Agro» pamatkapitāls palielināts par vienu miljonu...

Liellopu audzēšana Latvijā ir augoša nozare, tomēr pārsvars eksportā ir teļiem, kurus...

Pēdējo pāris gadu laikā sējas kaņepju audzēšanas apjomi gan Latvijā, gan Eiropā...

Zāļu ražotājs AS «Kalceks» 29.novembrī reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «Citadele...

Pagājuši pieci gadi kopš brīža, kad Latvijas Aitu audzētāju asociācijā (LAAA) izvirzīja...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par 832 418 eiro izkrāpšanu no...