Zimbabve laidusi apgrozībā jaunu valūtu, lai nomainītu Zimbabves dolāru, kas pārmērīgas devalvācijas dēļ ir zaudējis iedzīvotāju uzticību.

Jaunā valūta zigs (ZiG) jau aprīļa sākumā tika ieviesta elektroniski, bet tagad ir iespējams lietot šo valūtu arī banknošu un monētu formā.

Šis ir Zimbabves jaunākais mēģinājums iziet no ilgstošas valūtas krīzes, kura uzsver valsts ekonomiskās problēmas. Valdība iepriekš bija apsvērusi vairākas idejas par Zimbabves dolāra nomaiņu, tostarp ieviešot zelta monētas un pat izmēģinot digitālu valūtu.

Jaunā valūta, kura nosaukums ir vārdu Zimbabves zelts (Zimbabwe Gold) saīsinājums, ir atbalstīta ar valsts zelta rezervēm. Kopš elektroniskās ieviešanas 5.aprīlī tā tomēr nav ieguvusi uzticību un pat dažas valdības iestādes atteikušās to pieņemt.

Zigs ir sestā valūta, kas Zimbabvē lietota kopš Zimbabves dolāra kursa sabrukuma 2009.gadā piecu miljardu procentu hiperinflācijas apstākļos. Tam sekoja haotiska notikumu virkne - vispirms ASV dolārs tika atļauts kā likumīgs maksāšanas līdzeklis, pēc tam to aizliedza, bet tad atkal atļāva.

Zimbabves galvaspilsētā Hararē otrdien apturēta dzeramā ūdens padeve, jo ārvalstu valūtas trūkuma dēļ varasiestādēm nav līdzekļu, lai iepirktu ūdensapgādes sistēmai nepieciešamās ķimikālijas, pavēstīja amatpersonas.

«Inflācijas un valūtas svārstību dēļ mēs esam izsmēluši ūdens budžetu,» sacīja Harares pašvaldības pārstāvis sakariem ar presi Maikls Čideme.

Galvaspilsētas trūcīgajos rajonos iedzīvotāji ūdeni iegūst upēs un akās, raisot bažas par holēras un citu slimību, kas izplatās ar ūdeni, uzliesmojumu.

Ūdensapgādes un kanalizācijas problēmu dēļ Zimbabve pērn pieredzēja vienu no smagākajiem holēras uzliesmojumiem aizvadītajā desmitgadē. 2008.gadā ar holēru nomira vairāk nekā 5000 cilvēku.

Čideme pauda cerību, ka varasiestādēm izdosies saņemt ķimikālijas šonedēļ, vienlaikus atzīstot, ka «nav pārliecināts, cik ilgam laikam ar to būs līdzēts».

Zimbabve jau vairākus gadus atrodas uz infrastruktūras sabrukuma sliekšņa, un aptuveni pieci miljoni iedzīvotāju ir atkarīgi no palīdzības.

Pirms slīgt depresijā par savas valsts finanšu stāvokli ir vērts veltīt mirkli laika, lai aizdomātos par Zimbabves Republiku, kura otrdien, pārbaudot valsts kontus, atradusi tajos vien 217 ASV dolārus, un tie nav 217 miljoni vai 217 miljardi dolāru – tie ir 217 ASV dolāri, kas mūsu valūtā ir nepilni 114 lati.

Zimbabves finanšu ministrs Tendai Biti norādījis, ka tas ir viss, kas palicis valsts kontos pēc tam, kad izmaksāta alga publiskajā sektorā strādājošajiem. Viņš arī žurnālistiem norādīja, ka, visticamāk, dažiem no algu saņēmējiem šobrīd ir vairāk naudas nekā valstij, vēsta NBC.

Jau vairākkārt ziņots, ka Zimbabvē vairāku gadu garumā ir bijusi hiperinflācija, kas arī novedusi pie tā, ka valstij nācās drukāt 100 triljonu dolāru banknotes. Taču 2009. gadā valstī tika izveidota koalīcija, un Zimbabve ieviesa ASV dolārus.

Šo koalīciju Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) vēl pērn septembrī uzteica par inflācijas iegrožošanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu. Taču realitātē Zimbabvei ir minimālas naudas rezerves un niecīgi nodokļu ieņēmumi, skaidro SVF savā ziņojumā, norādot, ka tas valsti padara vārīgu attiecībā uz ekonomiskajiem «šokiem».

#50 padomju laika gadi vismaz divās paaudzēs ir atstājuši pārliecību, ka viss, kas nav piesiets, ir paņemams.

SIA Mikrofona ieraksti laika gaitā ir piedzīvojusi mūzikas ierakstu formātu maiņu un nenogurstoši cīnās ar pirātismu, kas tagad mutuļo digitālā vidē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Guntars Račs un Elita Mīlgrāve pirms 26 gadiem bija pirmie un ilgu laiku vienīgie Latvijā, kuri nodarbojās ar ierakstu veidošanu.

Sākotnēji viņi paši kopēja dziesmas audiokasetēs un paši tām veidoja noformējumu. «Mūzikas veikalos preci tolaik varēja nodot komisijā, tas bija veids, kā mēs to izplatījām; sākotnēji – kā privātpersonas. SIA Mikrofons nodibinājām 1992. gadā un līdz 1995. gadam viss notika intuitīvi, jo mēs ne pārāk labi pārvaldījām excel tabulas. Pirmie trīs četri gadi bija augšupejoši, bet dramatiski. 1995. gadā mums sākās finanšu problēmas un pirmo SIA slēdzām, bet jau pēc gada nodibinājām SIA Mikrofona ieraksti. Tad sākās jauna ēra, un no 1996. līdz 2002. gadam uzņēmumam un mūzikas industrijai kopumā bija ziedu laiki, jo tas bija periods, kad disku formāts plauka un zēla,» stāsta G. Račs.

Piektdien 22.ziemas olimpisko spēļu mājvietā Sočos tika iedegta olimpiskā uguns, bet tās atklāja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Olimpisko uguni iededza trīskārtējā olimpiskā čempione daiļslidošanā Irina Rodņina un trīskārtējais olimpiskais čempions hokejā Vladislavs Tretjaks.

Olimpisko karogu atklāšanas ceremonijā nesa aktrise Čulpana Hamatova, izcilā ātrslidotāja Lidija Skobļikova, žurnāliste Anastasija Popova, slavenā kosmonaute Valentīna Tereškova, izcilais hokejists Vjačeslavs Fetisovs, diriģents Valērijs Gergijevs, kibersportists Alans Jeņiļejevs un plaši atzītais kinorežisors Ņikita Mihalkovs.

Savukārt olimpisko uguni stadionā nogādāja Sočos dzimusī slavenā tenisiste Marija Šarapova, bet tālāk to nesa leģendārā kārtslēcēja Jeļena Isinbajeva, izcilais grieķu-romiešu stila cīkstonis Aleksandrs Kareļins un titulētā mākslas vingrotāja Alīna Kabajeva.

Uzsākoties jaunajam mācību gadam, Latvijā radītās mūzikas mācību lietotnes Solfeg.io piesaistītais investīciju apmērs sasniedzis vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Šobrīd ik mēnesi par lietotnes izmantotājiem kļūst aptuveni 450 skolas visā pasaulē, un piesaistītās investīcijas ļaus uzņēmumam attīstīties vēl straujāk.

Latvijā radītā lietotne, kas veido nākotnes mūzikas izglītību, radīta ar mērķi iedvesmot vairāk jauniešus nodarboties ar mūziku. Solfeg.io tiešsaistes lietotne palīdz skolotājiem iedvesmot jauniešus mūzikas stundās, izmantojot populārās mūzikas dziesmas.

Solfeg.io jau vairāk nekā 1500 skolās 

Latvijā radīto mūzikas mācību lietotni «Solfeg.io», kas palīdz apgūt mūziku vispārizglītojošās...

“Mūzikas teoriju ir daudz vienkāršāk un aizraujošāk pasniegt, ja vari parādīt reālu piemēru, kā mūzika, ko klausies ikdienā, ir uzbūvēta. Pēc tam ar Solfeg.io palīdzību populārās mūzikas dziesmas jaunieši var apgūt arī uz dažādiem mūzikas instrumentiem,” stāsta Solfeg.io izpilddirektors Toms Rusovs.

Arī investori atzinīgi novērtējuši lietotni un tās nepieciešamību, šajā investīciju kārtā kopumā uzņēmumā investējot 880 tūkstošus eiro, “Iron Wolf Capital” kļūstot par vadošo investoru šajā kārtā. Papildus tam, investīcijas veikuši arī 12 privātie investori no Latvijas, Zviedrijas un ASV, kā arī ASV vadošais izglītības akselerators “LearnLaunch Accelerator” (ASV) un Zviedrijas akselerācijas fonds “Fast Track Capital”.

Šobrīd Solfeg.io tiek izmantots vairāk kā 15 000 skolās 117 pasaules valstīs. Aptuveni puse no lietotnes izmantotājiem atrodas ASV. Turklāt, katru mēnesi Solfeg.io reģistrējas vairāk kā 450 jaunas skolas. Strauji augot pieprasījumam pēc šīs lietotnes, šogad palaista arī tās mobilā versija.

Kā skaidro Solfeg.io izpilddirektors T.Rusovs, lietotne nav paredzēta tikai un vienīgi jauniešiem. “Mūsu radītā aplikācija palīdz apgūt ukuleli, klavieres un drīz – arī ģitāru iesācējiem. Labāku un aizraujošāku jauna mūzikas instrumenta apguvi nodrošina gan populārās dziesmas, gan mūsu radītā unikālā tehnoloģija, kur mākslīgā intelekta robots pielāgo mācīšanās pieredzi katra individuāla cilvēka gaumei un ātrumam. Piemēram, Solfeg.io čatbots palīdzēs atrast vispiemērotāko dziesmu katra prasmju līmenim, ar kuru apgūt jaunu akordu uz ukuleles vai citas prasmes. Iespējams, pandēmijas laikā, kad liela daļa cilvēku meklē jaunus hobijus un veidus, kā aizpildīt laiku, tieši Solfeg.io var palīdzēt iegūt jaunas prasmes. Šobrīd lietotne jau pieejama “Apple iOS” operētājsistēmas lietotājiem, un drīzumā tiks publicēta arī lietotnes “Android” versija,” papildina T. Rusovs.

Sākotnēji ideja par Solfeg.io tā dibinātājiem T. Rusovam un Laumai Kazakai radās Toma izveidotajā privātajā mūzikas skolā.

Sākam biznesu: Mūziku mācās mobilajā lietotnē  

Vērojot, kā jaunā paaudze lieto tehnoloģijas, mūzikas skolotājai Laumai Kazakai radās doma...

Domājot, kā iedvesmot jauniešos un atvieglot mācīšanās procesu gan skolēniem, gan skolotājiem, tika izveidots pirmais lietotnes prototips. Kā izrādījies, pasaulē tobrīd nav bijusi neviena lietotne, kas jauniešiem skolās mācītu mūziku izmantojot populāro mūziku, ko jaunieši paši klausās.

Pirms Solfeg.io izveides Toms ir vadījis tehnoloģiju produktus Baltijas vadošajos uzņēmumos, dibinājis pirmo privāto mūzikas skolu pieaugušajiem Latvijā, kā arī konsultējis lielākos Latvijas uzņēmumus Agile produktu izstrādes metodoloģijas ieviešanā. Lauma ir komponiste un mūzikas pedagogs ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi instrumentspēles un kolektīvās muzicēšanas jomās, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas doktorante sistemātiskās muzikoloģijas nozarē.

Populārās video koplietošanas lietotnes TikTok izveidotājs ByteDance ir paziņojis, ka nākamais solis ir sava viedtālruņa radīšana, ziņo BBC.

TikTok ir visstraujāk augošā sociālo mediju lietotne ar aptuveni 500 miljoniem pastāvīgu lietotāju. Tiek lēsts, ka lietotne, kas ļauj cilvēkiem publicēt 15 sekunžu videoklipus, lietotņu veikalos ir lejupielādēta vairāk nekā miljards reižu.

TikTok izstrādātājs ByteDance ieguvis patentus un darbiniekus no ierīču ražotāja Smartisan.

ByteDance pieder arī vairākas citas populāras video un ziņu lietotnes, piemēram, Lark, video tērzēšanas lietotne Flipchat un ziņu apkopotājs Toutiao, taču TikTok ir vispopulārākais produkts.

Lietotnei ir veicies tik labi, ka tā nesen pārspēja Uber, kļūstot par pasaulē lielāko privāto jaunuzņēmumu, kura novērtējums ir 75 miljardi ASV dolāru.

Slava šim kraupjainajam dīvainim nenācās viegli un prasīja miljonus un daudzus gadus

Tur nav daudz, kam patikt. Avokado nav kartupelis vai tomāts, pat ne cukurzirnis. Taču tā slava pārsniedz jebkura cita dārzeņa (kaut avokado tehniski ir auglis) slavu. Nemaz tik ļoti nebūtu pārspīlēts, ja mēs teiktu – visu dārzeņu kopā ņemtu. Tā gan nav bijis vienmēr, kaut šķiet, ka avokado apsēstībai nav gala un malas.

Krokodilbumbieris

Vai vēl atceries sava mūža pirmo avokado? Cilvēces pirmais avokado ēsts kaut kad pirms 10 tūkstošiem gadu. Nu, tās vismaz ir pirmās mums pieejamās liecības, un liecība šajā gadījumā bija avokado kauliņš kādā Meksikas alā. Ļoti, ļoti ilgus gadus tas tā arī palika tikai kā šim reģionam raksturīgs produkts, un, kā Scientific American atceras viens Peru izcelsmes žurnālists, avokado viņa dzimtenē tika ēsts ar visu un visur, un viņam tas galīgi, galīgi negaršoja.

Līdz ar iespaidīgāku naftas cenas kritumu un investīciju trūkumu plaisas Krievijas ekonomikā kļūst aizvien lielākas.

Izskatās, ka arī mērķtiecīgā rubļa vērtības mazināšanās kaimiņvalsts budžetā vairs nespēs aizlāpīt iepriekšējos robus. Kas attiecas uz rubļa saistībām, Krievija līdz šim krītošās naftas cenas kaut kādā mērā varēja kompensēt ar nacionālās valūtas vērtības mazināšanos. Protams, tas radīja samērā pamanāmu inflācijas pieaugumu, tomēr, ja šādas negatīvas svārstības ir īstermiņa rakstura, tad tās var pieciest. Sevišķi vēl, ja rubļa vērtības samazināšanās līdz jauniem antirekordiem naftas cenu vietējā valūtā padarījusi gandrīz vai zelta vērtu. Svārstību rezultātā barels Brent naftas bija sadārdzinājies līdz 3800, kas bija vēsturiski vēl nebijis skaitlis. Tādējādi budžetā ienākošo rubļu plūsma kļuva aizvien intensīvāka, un kaimiņvalsts amatpersonas publiski varēja smīkņāt par Rietumu izvirzītajām sankcijām. Tomēr šāda šķietama eiforija var saglabāties pie pāris nosacījumiem, proti, naftas cenu kritumam ir jābūt īslaicīgam, turklāt rubļa kursam jāmazinās straujāk, nekā krītas melnā zelta cena.

Viens no mūsdienu ekonomikā pašiem lielākajiem lokālajiem haosiem jau gadiem vērojams Venecuēlā. Tiesa gan, šobrīd daļa ekonomistu šīs valsts kritienam ekonomiskajā bezdibenī tomēr sāk saskatīt beigas.

Proti, tiek lēsts, ka šīs valsts tautsaimniecība šogad varētu pieaugt pirmo reizi gandrīz 10 gados. Kopš 2012. gada Venecuēlas IKP ir sarucis aptuveni par 80%. Savukārt, nu, piemēram, Šveices Credit Suisse Group lēsusi, ka Venecuēlas ekonomika šogad varētu augt par 4%, ja izpaliek kādi jauni ar Covid-19 izplatīšanos saistītie ierobežojumi. Līdzīgi Venecuēlas ekonomikas pieaugumu paredz arī vairāki citi prognozētāji. Tāpat nosacīti "mērena" šajā valsī nu ir kļuvusi inflācija, kur maijā tā atradās "vien" pie 2,7 tūkst. procentu atzīmes. Piemēram, 2019. gadā tā palēcās līdz 350 tūkstošiem procentiem.

Piemēram, Bloomberg ziņo, ka šai vienlīdzības "sociālisma paradīzei" no bedres ārā gluži kā par spīti palīdzējušas ārā rāpties uz kapitālismu vērstas reformas. Mazināta cenu kontrole un subsīdijas, piemēram, degvielai. Tāpat atcelti vairāki ierobežojumi, kas saistīti ar vietējas valūtas mīšanu uz ārvalstu valūtām (pēc kurām šajā valstī pieprasījums tāpat bija radījis melno tirgu). Tiek ziņots, ka šobrīd Venecuēla tāpat gandrīz viss tiekot cenots ASV dolāros nevis vietējos bolivāros, kuri līdz ar pirms tam aktuālo valdības politiku zaudēja gandrīz visu savu vērtību.

Svētdienas vakarā svinīgi tika noslēgtas 22.Ziemas olimpiskās spēles.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs savā noslēguma ceremonijas uzrunā izteica pateicību Soču olimpisko spēļu rīkotājiem, kā arī līdzjutējiem un sportistiem.

«Jūs, sportisti, esat mūs iedvesmojuši pēdējās 17 dienas. Esat izcēlušies sacensībās un dalījušies emocijās ar visu pasauli. Jūs sūtījāt vēstījumu no Sočiem visai pasaulei - tolerances un cieņas vēstījumu,» pauda T. Bahs. «Šovakar varam teikt - Krievija ir sasniegusi, ko tā iepriekš bija solījusi. Kas citās pasaules daļās prasījis desmitgades, šeit tam vajadzējis septiņus gadus. Vēlos pateikties arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam par viņa personisko ieguldījumu.»

Nodokļu nemaksātāju apkarošanā jākoncentrējas uz tiem, kuri apzināti veido shēmas, lai izvairītos no miljoniem lielu nodokļu samaksas, nevis jāsašķaida resursi, kontrolējot piparbodītes

To intervijā DB stāsta Banku augstskolas Finanšu katedras profesors, bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Kārlis Ketners.

Fragments no intervijas:

Kā tad nocirst galvas ēnu ekonomikas pūķim?

Novērtēt situāciju Latvijā un sīkajam biznesam atvieglot prasības. Reiz bija nosacījums, ka jāmaksā 5% liels ienākuma nodoklis (apliek ieņēmumi mīnus izdevumi) no īpašuma izīrēšanas, tad tika secināts, ka valsts saņem pārāk maz, un likme tika dubultota, vienlaikus nosakot, ka tā būs no bruto ieņēmumiem (ieskaitot samaksu par komunālajiem un apsaimniekošanas pakalpojumiem). Rezultāts – dokumentos raksta vienu, bet, visticamāk, daudzos gadījumos saņem daudz lielāku samaksu, turklāt pārskaitījuma vietā norēķini notiek skaidrā naudā, valsts makā vairāk arī nesaņemam. Tam nav jēgas. Tas pats ar kases aparātiem, kur, ķerot centu, nav resursu, lai ķertu blēžus, kas atbildīgi par miljoniem eiro izkrāptu naudu PVN karuseļu shēmās. Piemērs no deviņdesmito gadu sākuma – muitnieki krata autobusa pasažierus, kas iebrauc Latvijā no tirgus Lietuvā, tam patērē milzīgu laiku un iekasē nodokļus un arī soda naudas (dažu desmitu latu apmērā). Tajā paša laikā cauri šim punktam izbrauc vairāki kravas auto, pilnas ar precēm, bet to skrupulozai pārbaudei nebija kapacitātes, jo visi bija aizņemti ar «pauninieku» kontrolēšanu. Ārzemēs ir sapratuši to, ko negribam vai nespējam saprast – kontroles resursi jānovirza tur, kur ir vislielākais fiskālais nozīmīgums.

Vērtējot Grieķijas nedienu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, nevar aprobežoties tikai ar savstarpējās tirdzniecības excel tabulām, jo pastarpināti vēsmas Eiropā varētu just valūtas, investīciju jomā un var rasties robi arī citu ES valstu budžetos, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nokavējot maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Grieķija pievienojusies tādam prestižam valstu klubiņam, kurā ir arī Zimbabve, Sudāna un Somālija. Pašlaik Grieķijas defolta jautājums gan vēl tiek stiepts garumā, kur punkts uz «i» var būt šo svētdien notiekošais referendums par piekrišanu vai nepiekrišanu taupības pasākumu īstenošanai. Sākotnējās sabiedrības aptaujas liecina, ka šķobīgs vairākums grieķu tomēr taupībai piekritīs, lai gan nebūt nav izslēgts arī otrs scenārijs. Katrā ziņā arī pēc tam nekas nebeigsies – Grieķiju jau kādu laiku faktiski var uzskatīt par maksātnespējīgu un var saprast tos, kas vairs nevēlas šajā melnajā caurumā gāzt naudu. Tādējādi pat grieķu «jā taupībai» spekulācijas par šīs valsts defoltu nekliedēs – valstī drīz vien var krist, piemēram, valdība. Būtībā galvenais jautājums, Grieķijas parādiem izskatoties neatdodamiem, pat varētu būt: kā notiks defolts, vai šis process tiks smalki kontrolēts vai gaidāms totāls haoss? Ja Grieķija defoltēs, gaidāma kārtējā parādu norakstīšana, kur zaudējumus nāksies ciest gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Šobrīd ap 80% no Grieķijas parāda pieder tā saucamajai troikai – Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un SVF. Grieķu valdībai naudas savu izdevumu segšanai nav, un to tiem, atgriežoties pie drahmas, nāksies piedrukāt. Iespējams ir arī, ka Grieķijai atkal tiek norakstīta daļa parāda, bet valsts eirozonā tomēr paliek. Arī paši grieķi samērā skaidri pateikuši, ka labprātīgi no eirozonas neizstāsies.

Latvijas Gāze (LG) Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas atzīst par pamatotu Konkurences padomes (KP) uzlikto 2,2 miljonu eiro naudas sodu uzņēmumam, pārsūdzēs Augstākajā tiesā, informē uzņēmuma pārstāvis Vinsents Makaris.

Lai gan kopš Konkurences likuma spēkā stāšanās 2002. gadā Administratīvās tiesas ir atzinušas KP sodus par pareiziem vairāk nekā 97% lietu, Latvijas Gāze nešaubās, ka konkrētajā lietā KP lēmums tiks atzīts par prettiesisku. Lēmuma atstāšana spēkā radītu tik netaisnīgas sekas, ka liktu uzdot jautājumus par politisku ieinteresētību LG sodīšanā, neskatoties uz demokrātiskā un tiesiskā valstī pastāvošajiem principiem. Tādēļ nepieciešamības gadījumā LG izmantos visas iespējas aizsargāt savas intereses arī starptautiski, teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

Advokāts Andris Rimša norāda, ka, pirmkārt, jau valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu, kas uzliek tiesai pienākumu «pilnvērtīgi pārbaudīt pušu izteiktos pamatus, argumentus un pierādījumus». Administratīvās apgabaltiesas spriedums ir uzskatāmi labvēlīgs Konkurences padomei, ko citastarp apliecina tas, ka tuvu pie 60% no tiesas viedokļa veido teksts, kurš ir pārkopēts jeb absolūti precīzi atbilst Konkurences padomes lēmumam. Savukārt, gandrīz neviens no LG izvirzītajiem argumentiem nav vērtēts. Piemēram, tiesas vērtējums par to, kādēļ KP esot pamatoti konstatējusi dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, sastāv no burtiski pārkopēta teksta no KP lēmuma sešu lapu garumā. Šāds plaģiātisms un tiesas patstāvīga viedokļa neesamība ir pilnībā sagrāvusi cerības, ka tiesai ir vēlme pilnvērtīgi un objektīvi izvērtēt valsts iestāžu patvaļu. Tas arī apdraud tiesu sistēmas reputāciju, jo īpaši centienus uzlabot Latvijas vietu Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksā reitingā par strīdu risināšanas efektivitāti, kurā Latvija šobrīd ierindota zemajā 116. vietā aiz tādām valstīm kā Kambodža, Ēģipte, Pakistāna, Etiopija un Zimbabve.

Datu nopludināšanas skandāla centrā nokļuvusī Panamas juridiskā firma Mossack Fonseca ir palīdzējusi klientiem, pret kuriem bijušas noteiktas starptautiskās sankcijas, liecina jaunākie publiskotie dokumenti.

Firma sadarbojusies ar 33 cilvēkiem un kompānijām, pret kurām sankcijas noteikusi ASV Finanšu ministrija. Mossack Fonseca klientu vidū bijuši arī Irānā, Ziemeļkorejā un Zimbabvē bāzēti uzņēmumi. Vienam no šiem uzņēmumiem bijusi saistība ar Ziemeļkorejas kodolieroču programmu.

Dažos gadījumos juridiskā firma ar kompānijām strādājusi pirms sankciju noteikšanas, bet vairākos gadījumos sadarbība turpināta arī pēc tam.

Mossack Fonseca sadarbojusies ar 2006.gadā dibināto uzņēmumu DCB Finance, kura īpašnieki un vadība bāzēti Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā. Pret šo firmu vēlāk ASV Finanšu ministrija noteica sankcijas, jo DCB Finance finansējusi Ziemeļkorejas režīmu un bijusi saistīta ar banku, kas finansēja šīs valsts kodolprogrammu.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Neraugoties uz to, ka samazinās skaidras naudas izmantošana, tā turpinās pastāvēt, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" atzina paneļdiskusijas "Naudas nākotne" dalībnieki.

Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess uzsvēra, ka mūsdienās arvien vieglāk ir veikt maksājumus un pārskaitījumus, izmantojot internetu, viedtālruņus, banku kartes un tas ir veicinājis visas sistēmas izmaiņas, ievērojami samazinot skaidrās naudas lietojamību. Vienlaikus, lai tas notiktu, ir nepieciešama drošība, ka bezskaidras naudas norēķini darbojas un, pārskaitot naudu no viena tālruņa uz otru, cilvēki netiks apkrāpti un nauda kaut kur nepazudīs.

Viņš atgādināja, ka mūsdienās, kad domājam par naudu, daudz biežāk ar to tiek saprasta elektroniska nauda. Tomēr galu galā to, kāda nauda katrā valstī tiks lietota, nenosaka centrālās bankas, bet gan likumdevēji. "Tehnoloģijas ir jāsalāgo ar likumdošanas bāzi," uzsvēra Ingvess, atgādinot, ka parasti tieši nauda ir tā mērvienība, kurā tiek definēti likumīgi darījumi.

Pētniecības institūta Heritage Foundation un The Wall Street Journal izveidotajā 2013.gada pasaules valstu ekonomiskās brīvības reitingā Latvija ieņem 55.vietu, gada laikā pakāpjoties par vienu pozīciju.

Visaugstākais ekonomiskās brīvības indekss piešķirts Honkongai, bet otro vietu ieņem Singapūra.

Savukārt trešo, ceturto un piekto vietu valstu ekonomiskās brīvības reitingā ieņem attiecīgi Austrālija, Jaunzēlande un Šveice.

Starp desmit ekonomiski brīvākajām pasaules valstīm ir arī Kanāda, Čīle, Maurīcija, Dānija un ASV.

Igaunija gada laikā pakāpusies par trīs pozīcijām, ieņemot 13.vietu, bet Lietuva pakāpusies par vienu vietu līdz 22.vietai.

Tikmēr valstis ar pašu zemāko ekonomisko brīvību ir Ziemeļkoreja, Kuba, Zimbabve, Venecuēla un Eritreja.

Heritage Foundation reitingā izvērtēta ekonomiskā brīvība pavisam 177 pasaules valstīs. Indekss veidots, izvērtējot tādus faktorus kā tirdzniecības politika, nodokļu slogs, valsts iejaukšanās ekonomiskajos procesos, monetārā politika, kapitāla plūsmas un ārvalstu investīcijas, banku un finanšu sektors, īpašuma tiesības un korupcijas līmenis.

Detektīvs Alois Mabhunu no Zimbabves pēdējās divas nedēļas pavadījis cietumā par diktatora Roberta Mugabes privātās tualetes izmantošanu starptautiskā tirdzniecības izstādē, vēsta ārvalstu mediji.

Mabhunu izstādē pildījis darba pienākumus, bet viņam radusies nepieciešamība steidzami apmeklēt labierīcības. Ieraugot prezidenta tualeti, Mabhunu ticis garām Mugabes vīriem, kas to apsargājuši, un to izmantojis.

Sargi par incidentu ziņojuši prezidenta personīgajai drošības aģentūrai - Centrālajai izlūkošanas organizācijai, kas detektīvu arestējusi, neraugoties uz to, ka nepastāv likums, kas noteiktu, ka Mugabes tualetes izmantošana ir noziegums.

Policijas pārstāvis atteicies sniegt komentārus par incidentu norādot, ka tā ir iekšējā lieta.

Starp daudziem represīviem tiesību aktiem, ko ieviesis Mugabe, viens nosaka, ka ir noziegums izteikt «ļaunprātīgus, nepiedienīgus vai piedauzīgus paziņojumus» par Mugabe, pat ja teicējs neatrodas Zimbabvē. Pirms sešiem gadiem Zimbabves iedzīvotājs Arnolds Bunja autobusā savam brālim teica: «Neesi tik stulbs kā Mugabe.» To dzirdēja valdības drošības aģents un Bunjam tika piespriestas divas nedēļas cietumā.

ASV žurnāls Forbes izveidojis savu ikgadējo uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu sarakstu, kurā Latvija iekļuvusi 37. vietā, atpaliekot gan no Lietuvas, gan arī Igaunijas.

Latvija Forbes sarakstā nonākusi 37. vietā, pakāpjoties par četrām pozīcijām no aizvadītā gada 41. vietas. Žurnāls raksta, ka galvenie Latvijas ilgtermiņa ekonomikas izaicinājumi ir korupcija, kas neļauj piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas, kā arī zemais dzimstības līmenis un iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Turpretī Igaunija sarakstā ieņēmusi 16. vietu, pakāpjoties no 19. vietas pērnā gada sarakstā. Forbes uzsver, ka Igaunijai ir bijušas veiksmīgas valdības, kas izveidojušas uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Tāpat Igaunijai ir spēcīgas saites ar Somiju, Zviedriju un Vāciju, kā arī attīstīts elektronikas un telekomunikāciju sektors.

ASV analītiķu grupas Heritage Foundation un izdevuma The Wall Street Journal veidotajā ekonomikas brīvības reitingā Latvija ieņēmusi 56. vietu.

Reitingā Latvijai piešķirti 65,2 punkti, arī 55. vietas ieņēmējai Panamai piešķirti 65,2 punkti, bet 57. vietā iekļuvusi Albānija ar 65,1 punktu.

Ekonomiskās brīvības reitinga veidotāji norāda, ka Latvijas ilgtermiņa konkurētspēju apdraud korupcijas uztvere, kuru saasina relatīvi neefektīvā tiesu sistēma.

Kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai veicies ievērojami labāk. Igaunija iekļuvusi 16. vietā, bet Lietuva 23. vietā.

Vislielākā ekonomiskā brīvība, pēc reitinga veidotāju domām, ir Honkongā, Singapūrā un Austrālijā. Savukārt zemākā ekonomiskā brīvība ir novērojama Kubā, Zimbabvē un Ziemeļkorejā.

Salīdzinot ar iepriekšējo apkopojumu, no 179 valstīm savus rādītājus uzlabojušas 75 valstis, bet 90 valstīs situācija ir pasliktinājusies. Latvijas reitings palicis nemainīgs. Igaunija kritusi par divām vietām, bet Lietuva – kāpusi par vienu pozīciju.

Iedzīvotājiem vislabvēlīgākā pasaules pilsēta ir Melburna, kas gāzusi no šī troņa ilggadīgo uzvarētāju Vankūveru, liecina The Economist analītiķu grupas Economist Intelligence Unit (EIU) jaunākais pētījums.

EIU ir sarindojusi 140 pasaules pilsētas, vadoties pēc stabilitātes un drošības, veselības aprūpes, kultūras un vides, kā arī infrastruktūras un izglītības.

Gandrīz desmitgadi saraksta virsotnē atradās Vankūvera, taču šogad tā ierindojusies trešajā vietā aiz Austrijas galvaspilsētas Vīnes.

Pirmajā desmitniekā nonākušas vairākas Austrālijas pilsētas - Sidneja sestajā vietā, bet Pērta un Adelaida dala astoto vietu.

Arī citas Kanādas pilsētas indeksā augsti novērtētas, Toronto un Kalgari ieņemot attiecīgi ceturto un piekto vietu.

Somijas galvaspilsēta Helsinki ierindojas septītajā vietā, bet desmitnieku noslēdz Jaunzēlandes pilsēta Oklenda.

Dzīvnieku aizstāvji otrdien apsūdzējuši luksusa zīmolu Hermes par nepietiekami labu apstākļu nodrošināšanu fermās, no kurām tiek iegūtas dzīvnieku ādas.

Dzīvnieku aizstāvju organizācijas PETA pārstāve Izabella Goeca vērsās pie Hermes vadītāja Aksela Dimā saistībā ar video, kurā redzama nežēlīga strausu nogalināšana audzētavā Dienvidāfrikā.

Goeca nopirka Hermes akcijas, lai varētu piedalīties ikgadējā Hermes akcionāru sapulcē, kur viņai bija iespēja personīgi vērsties pie Dimā. Viņa nosodīja izturēšanos pret dzīvniekiem fermā, ko nodēvēja par «ekskluzīvu piegādātāju tikai Hermes zīmolam».

«Vai Hermes kādreiz pārtrauks lietot eksotisku dzīvnieku ādas?» viņa jautāja Dimā un citiem uzņēmuma valdes locekļiem.

Dimā atbildēja, ka zīmolam neesot «ekskluzīva strausu ādu piegādātāja», kā arī kompānija «pilnībā izpilda visus priekšnoteikumus sadarbībai ar audzētavām».

Par dzīvošanai vislabvēlīgāko pasaules pilsētu atzīta Austrālijas otra lielākā pilsēta Melburna, tāpat jaunākajā pasaules pilsētu TOP 10 atrodamas Kanādas, Skandināvijas, Austrijas un Jaunzēlandes pilsētas.

The Economist analītiķu grupas Economist Intelligence Unit (EIU) jaunākajā pētījumā tika izvērtēti dzīves apstākļi kopumā 140 pasaules pilsētās – to ekonomiskā stabilitāte, drošība, veselības aprūpe, izglītība, infrastruktūra, kultūra un vide.

Uzziniet, kuras ir iedzīvotājiem vislabvēlīgākās pilsētas pasaulē, aplūkojot galeriju augstāk!

Savukārt par iedzīvotājiem visnelabvēlīgāko pilsētu pasaulē atzīta Damaska, tai seko Bangladešas galvaspilsēta Daka, Papua-Jaungvinejas lielākā pilsēta Portmorisbija. Pirmo «sliktāko pilsētu» piecinieku noslēdz Lagosa Nigērijā, Harare Zimbabvē.