Ketners: Kontroles resursi jānovirza tur, kur ir vislielākais fiskālais nozīmīgums 

Nodokļu nemaksātāju apkarošanā jākoncentrējas uz tiem, kuri apzināti veido shēmas, lai izvairītos no miljoniem lielu nodokļu samaksas, nevis jāsašķaida resursi, kontrolējot piparbodītes

Māris Ķirsons, 2016. gada 30. novembris plkst. 10:56

To intervijā DB stāsta Banku augstskolas Finanšu katedras profesors, bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Kārlis Ketners.

Fragments no intervijas:

Kā tad nocirst galvas ēnu ekonomikas pūķim?

Novērtēt situāciju Latvijā un sīkajam biznesam atvieglot prasības. Reiz bija nosacījums, ka jāmaksā 5% liels ienākuma nodoklis (apliek ieņēmumi mīnus izdevumi) no īpašuma izīrēšanas, tad tika secināts, ka valsts saņem pārāk maz, un likme tika dubultota, vienlaikus nosakot, ka tā būs no bruto ieņēmumiem (ieskaitot samaksu par komunālajiem un apsaimniekošanas pakalpojumiem). Rezultāts – dokumentos raksta vienu, bet, visticamāk, daudzos gadījumos saņem daudz lielāku samaksu, turklāt pārskaitījuma vietā norēķini notiek skaidrā naudā, valsts makā vairāk arī nesaņemam. Tam nav jēgas. Tas pats ar kases aparātiem, kur, ķerot centu, nav resursu, lai ķertu blēžus, kas atbildīgi par miljoniem eiro izkrāptu naudu PVN karuseļu shēmās. Piemērs no deviņdesmito gadu sākuma – muitnieki krata autobusa pasažierus, kas iebrauc Latvijā no tirgus Lietuvā, tam patērē milzīgu laiku un iekasē nodokļus un arī soda naudas (dažu desmitu latu apmērā). Tajā paša laikā cauri šim punktam izbrauc vairāki kravas auto, pilnas ar precēm, bet to skrupulozai pārbaudei nebija kapacitātes, jo visi bija aizņemti ar «pauninieku» kontrolēšanu. Ārzemēs ir sapratuši to, ko negribam vai nespējam saprast – kontroles resursi jānovirza tur, kur ir vislielākais fiskālais nozīmīgums.

Savukārt sīkbiznesam ir patentu vai licences maksa, ko viņi arī samaksās. Latvija ir iemanījusies sabojāt pat patentu maksu. Tas veicina nevis saistību izpildi, bet gan kā kaut ko apiet. Latvijā ir saimnieciskās darbības veicējs un pašnodarbinātais un katram ir citādas prasības, lai gan būtība ir viena un tā pati. Latvijā no 2017. gada ievieš patenta maksu par vienu taksometru 130 eiro mēnesī, bet Zimbabvē tāda (250 ASV dolāru mēnesī) pastāv kopš pagājuša gadsimta 80. gadiem. Pārmērīgas prasības nav jēgas uzlikt, vienkāršāk ir pārdot licenci un par to iekasēt samaksu.

Visu interviju Nemitīga kustība, bet bez pārvietošanās lasiet 30. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 30. novembris plkst. 10:22

Darbs sabiedriskajā ēdināšanā, jo īpaši viesu apkalpošanā, parasti saistās...

2016. gada 29. novembris plkst. 10:53

Valsts iestādēs ir arī tādas vakances, kas ilgstoši iztiek bez attiecīgā darbinieka,...

2016. gada 29. novembris plkst. 9:47

Latvijā ārstu tālākizglītību valsts nefinansē, faktiski atstājot profesionālo pilnveidi farmācijas...

2016. gada 29. novembris plkst. 8:27

Latvijas IT kompānijas eksportam spēj piedāvāt labākas cenas; nozares lielākais izaicinājums ir...

2016. gada 29. novembris plkst. 7:58

iPhone telefonu īpašniekiem iPhone Photography School piedāvā fotografēšanas apmācības;...

Nepalaid garām

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem,...

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata...

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo...

No šīs sadaļas
2016. gada 30. novembris plkst. 8:14

Visticamāk, Saeimas atbalstītās izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā tiks nodotas otrreizējai...

2016. gada 30. novembris plkst. 7:51

Fiziskajām personām maksātnespējas procesu neatvieglos, maksātnespējas pieteikuma iesniedzējam...

2016. gada 29. novembris plkst. 17:08

Konsolidētā kopbudžeta pārpalikums 2016. gada desmit mēnešos bija 236,1 miljons eiro un...

2016. gada 28. novembris plkst. 8:48

Galvaspilsētas nākamā gada budžets plānots ar gandrīz 29 milj. eiro deficītu; investīciju...

2016. gada 25. novembris plkst. 9:19

Minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) noteikšana...

2016. gada 24. novembris plkst. 8:41

2017. gada valsts budžets un tā pavadošo grozījumu šleife dzīvi uzņēmējiem saldāku...

2016. gada 23. novembris plkst. 18:33

Saeima trešdien, 23.novembrī, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus...

2016. gada 23. novembris plkst. 17:14

Saeima trešdien, 23.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par...

2016. gada 23. novembris plkst. 14:57

Neskatoties uz mikrouzņēmumu pārstāvju iebildumiem, kas piketā tika darīti zināmi arī deputātiem,...

2016. gada 23. novembris plkst. 13:18

Liepājnieci Initu Pikši idejā veidot savu uzņēmumu atbalstīja vīrs Mārtiņš, kurš...