Nodokļi

Ketners: Kontroles resursi jānovirza tur, kur ir vislielākais fiskālais nozīmīgums

Māris Ķirsons, 30.11.2016

Kārlis Ketners

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu nemaksātāju apkarošanā jākoncentrējas uz tiem, kuri apzināti veido shēmas, lai izvairītos no miljoniem lielu nodokļu samaksas, nevis jāsašķaida resursi, kontrolējot piparbodītes

To intervijā DB stāsta Banku augstskolas Finanšu katedras profesors, bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Kārlis Ketners.

Fragments no intervijas:

Kā tad nocirst galvas ēnu ekonomikas pūķim?

Novērtēt situāciju Latvijā un sīkajam biznesam atvieglot prasības. Reiz bija nosacījums, ka jāmaksā 5% liels ienākuma nodoklis (apliek ieņēmumi mīnus izdevumi) no īpašuma izīrēšanas, tad tika secināts, ka valsts saņem pārāk maz, un likme tika dubultota, vienlaikus nosakot, ka tā būs no bruto ieņēmumiem (ieskaitot samaksu par komunālajiem un apsaimniekošanas pakalpojumiem). Rezultāts – dokumentos raksta vienu, bet, visticamāk, daudzos gadījumos saņem daudz lielāku samaksu, turklāt pārskaitījuma vietā norēķini notiek skaidrā naudā, valsts makā vairāk arī nesaņemam. Tam nav jēgas. Tas pats ar kases aparātiem, kur, ķerot centu, nav resursu, lai ķertu blēžus, kas atbildīgi par miljoniem eiro izkrāptu naudu PVN karuseļu shēmās. Piemērs no deviņdesmito gadu sākuma – muitnieki krata autobusa pasažierus, kas iebrauc Latvijā no tirgus Lietuvā, tam patērē milzīgu laiku un iekasē nodokļus un arī soda naudas (dažu desmitu latu apmērā). Tajā paša laikā cauri šim punktam izbrauc vairāki kravas auto, pilnas ar precēm, bet to skrupulozai pārbaudei nebija kapacitātes, jo visi bija aizņemti ar «pauninieku» kontrolēšanu. Ārzemēs ir sapratuši to, ko negribam vai nespējam saprast – kontroles resursi jānovirza tur, kur ir vislielākais fiskālais nozīmīgums.

Savukārt sīkbiznesam ir patentu vai licences maksa, ko viņi arī samaksās. Latvija ir iemanījusies sabojāt pat patentu maksu. Tas veicina nevis saistību izpildi, bet gan kā kaut ko apiet. Latvijā ir saimnieciskās darbības veicējs un pašnodarbinātais un katram ir citādas prasības, lai gan būtība ir viena un tā pati. Latvijā no 2017. gada ievieš patenta maksu par vienu taksometru 130 eiro mēnesī, bet Zimbabvē tāda (250 ASV dolāru mēnesī) pastāv kopš pagājuša gadsimta 80. gadiem. Pārmērīgas prasības nav jēgas uzlikt, vienkāršāk ir pārdot licenci un par to iekasēt samaksu.

Visu interviju Nemitīga kustība, bet bez pārvietošanās lasiet 30. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru