No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Ministru kabinets saskaņā ar Meža likumu apstiprināja kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu – 20 490 417 kubikmetrus likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 80 595,0 hektāru platībā – valsts mežos galvenajā cirtē (izņemot ošu mežaudzes galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma) 2006.–2010.gadam,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 7 055 413 kubikmetrus likvīdās koksnes 27 412,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 907 144 m3 likvīdās koksnes 10 546,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 10 074 m3 likvīdās koksnes 45,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 81 927 m3 likvīdās koksnes 326,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 716 508 m3 likvīdās koksnes 32 265,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 2 024 485 m3 likvīdās koksnes 7 183,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 694 866 m3 likvīdās koksnes 2 816,5 ha platībā. Sadalījumā pa apsaimniekotājiem apstiprināt šādu maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2006.–2010.gadam: valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos – 19 671 568 kubikmetrus likvīdās koksnes 77 469,5 ha platībā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 6 730 190 m3 likvīdās koksnes 26 182,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 760 510 m3 likvīdās koksnes 10 020,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 8 975 m3 likvīdās koksnes 39,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 78 845 m3 likvīdās koksnes 314,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 432 073 m3 likvīdās koksnes 31 139,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1 985 280 m3 likvīdās koksnes 7 040,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 675 695 m3 likvīdās koksnes 2 734,5 ha platībā, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā

Rīgas pilsētas būvvalde atgādina, ka no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam Rīgas pilsētas teritorijā ir aizliegta augošu koku ciršana, tāpēc iedzīvotāji aicināti savlaicīgi vērsties Būvvaldē koku ciršanas atļaujas saņemšanai.

Lai paspētu saņemt koku ciršanas atļauju pirms koku ciršanas lieguma perioda, iesniegumu par atļauju cirst ārpus meža augošus kokus Būvvaldē nepieciešams iesniegt līdz šī gada 31. martam. Savukārt pēc 1. aprīļa un lieguma periodā Būvvaldē saņemtie iedzīvotāju iesniegumi par koku ciršanu tiks izskatīti Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas sēdēs, bet izsniegtās koku ciršanas atļaujas varēs tikt realizētas tikai no 1. jūlija.

Par noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām var tikt piemērots sods līdz 700 eiro par vienu koku, bet juridiskām personām līdz pat 1400 eiro.

Koku ciršanas lieguma periods noteikts, lai saudzētu Rīgas pilsētas teritorijā esošos apstādījumus to veģetācijas perioda sākumposmā – plaukšanas laikā, kā arī aizsargātu tajos ligzdojošos putnus.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

«Kā elektriķi esam iesaistīti politiskās spēlēs, kas nav pieņemami,» saka Sadales tīkls valdes loceklis Raimonds Skrebs. Atbildīgās amatpersonas pilnībā noliedz jebkādu nelikumīgu darbību veikšanu, organizējot elektrības padeves līniju tīrīšanu un norāda, ka šonedēļ vērsīsies Konkurences padomē (KP), aicinot izvērtēt, kāpēc jaunajā līniju tīrīšanas iepirkumā uzņēmēji piedāvājuši līdz pat 55% augstāku cenu nekā iepriekšējā konkursā.

V.Skrebs norādīja, ka iepirkumā 16 uzņēmēji piedāvājuši cenu, kas ir par 30 līdz 50% dārgāka nekā iepriekšējā, turklāt starp uzņēmumu piedāvājumiem svārstības bijušas vien 10% līdz 20% apmērā. Ņemot šos faktus vērā, nolemts vērsties pie KP, lai tā izvērtē, vai nav notikusi savstarpēja uzņēmumu vienošanās. Izbrīnu radījis fakts, ka neviena kompānija nav piedāvājusi iepriekšējā konkursa cenu. Jaunajā konkursā ir aicinātas piedalīties pārējās mežistrādes kompānijas, lai saņemtu labāku piedāvājumu.

Kā ziņots, pamatojoties uz aizdomām par nelikumīgu savstarpēju vienošanos augstajam cenu piedāvājumam, AS "Sadales tīkls" februāra sākumā pārtrauca iepirkumu procedūru elektrolīniju trašu tīrīšanai.

Uzņēmējam un bijušajam politiķim Aināram Šleseram piederošajā īpašumā Jūrmalā, Upes ielā 1a, nokaltušajām priedēm nav konstatēti sakņu vai stumbru bojājumi, informēja Valsts meža dienesta (VMD) pārstāve Selva Šulce.

Koku vainaga augšējā daļā konstatēta agresīva priežu kaitēkļa galotņu sešzobu mizgrauža invāzija, kas šajā gadījumā izraisījis koku nokalšanu.

Kaitēkļu klātesamību vai neesamību neesot iespējams novērtēt, atrodoties uz zemes pie koku stumbra, jo dažas kaitēkļu sugas atrodamas tikai koku vainagā. Lai novērtētu kaitēkļu klātbūtni, VMD arborists apsekojis nokaltušo koku vainaga daļu un paņēmis vairākus zaru paraugus no koku vainagu augšējās daļas.

Mežaudzes apsekošanu dienests veica 28.maijā, pamatojoties uz Jūrmalas aizsardzības biedrības iesniegumu, pieaicinot arī Valsts augu aizsardzības dienesta un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes speciālistus.

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Grozījumi noteikumos par koku ciršanu ārpus meža paredz, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību, Db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja galvenā speciāliste Kristīne Bašķere.

Rīgas pilsētas būvvalde 18.aprīlī piedalījās Zemkopības ministrijas organizētā starpministriju sanāksmē par grozījumiem MK 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža. Pretēji Būvvaldes priekšlikumiem, grozījumos tiek plānots paredzēt, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību. Tas nozīmē, ka ar grozījumiem plānots noteikt, ka attiecīgā elektriskā tīkla īpašnieks vienpersoniski varēs izcirst visus kokus, kas pilsētās aug gar ielām, ja šie koki atradīsies aizsargjoslā gar elektriskajiem tīkliem.

Neskatoties uz sabiedrībā valdošo satraukumu par koku izciršanu, valstiskā līmenī tiek atvieglota kārtība koku ciršanai.

Ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos cērtamās koksnes cenas2004. gadā tiek noteiktas 80 % apmērā no augošu koku izsoļu cenām.«Šis ir kompromisa lēmums starp abām pusēm – ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (IML) turētājiem un augošu koku izsoļu dalībniekiem, jo šādam cenu noteikšanas mehānismam piekrita abas puses, uzsver zemkopības ministrs M. Roze un arī nozares uzņēmēji. Tāpēc pēc ministra domām ieguvējas būs visas iesaistītās puses, jo meža nozare un tās uzņēmēji iegūst stabilu un, galvenais, pilnībā caurskatāmu augošu koku cenošanas mehānismu, visiem būs skaidri «spēles noteikumi». Izvērtējot radušos situāciju koksnes resursu tirgū un augošu koku cenas IML platībās, kas šā gada 20. janvārī bija par 40% zemākas nekā cenas izsolēs, Zemkopības ministrija, Latvijas kokrūpniecības federācijas asociācijas un uzņēmēji vienojās par jaunu cenu veidošanas principu ilgtermiņa līgumu platībās, sākot no 22. janvāra, saglabājot noteikto pārejas periodu visam 2004. gadam. Jaunā kārtība paredz, ka IML turētājiem augošu koku cenas turpmāk balstīsies uz tirgus principiem, ņemot vērā to, ka ilgtermiņa darījumu tirgū cena ir zemāka nekā īstermiņa (jeb spot) darījumu tirgū. Ir panākts kompromiss, ka IML cenas būs 80% apmērā no vidējām janvāra augošu koku izsoļu cenām attiecīgajā reģionā, skaidro M. Roze. Cenas korekcija notiks ik mēnesi 15. datumā, par pamatu ņemot augošu koku izsoļu cenas iepriekšējos 3 mēnešos. «Tā kā uzņēmēji raksturoja 2003. gada beigu cenas kā īpaši augstas jeb ažiotāžas cenas, vienojāmies, ka ņemsim vērā tikai šī gada cenas, kuras var uzskatīt par normālām tirgus cenām,» uzsver zemkopības ministrs. Tāpēc pašlaik cenas piedāvājums IML turētājiem tiks balstīts uz janvāra faktiskajiem izsoļu rezultātiem. Db jau 15. janvārī rakstīja, ka IML šā gada janvārim — februārim tika noteikta vidējā svērtā cena, kas ir par 50 % augstāka par 2003. gada attiecīgu cenu. Taču jau martā augošu koku cenas IML bija plānots noteikt, vadoties pēc janvāra un februāra tirgus cenu monitoringa (augošu koku izsoļu, apaļkoku sortimentu un koksnes patēriņa vietās (kokzāģētavās, ostas) esošajām cenām) datiem.

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

Lietkoknes cenu kāpums ir saasinājis jautājumu par pārdotā valsts mežu resursu augošu koku apjoma un reāli iegūstamo sortimentu apjoma atšķirību. Jāatgādina, ka augošu koku uzmērīšana kalpo kā pamats darījumos starp meža (cirsmas) īpašnieku (pārdevēju) un pircēju. Pēc Latvijā izveidojušās prakses, norēķins ar augošu koku pārdevēju vairumā gadījumu notiek, pamatojoties uz augošu koku uzmērīšanas datiem un no tiem teorētiski iegūstamo sortimentu iznākumu (apjomu), un vienojoties par cenu. Augošu koku (izsoļu un ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju platībās) pircēju — mežizstrādātāju — daļa uzskata, ka ir nepieciešamas steidzamas izmaiņas pašreizējā valsts mežu apsaimniekotāja pielietotā metodika un aprēķinu algoritms aprēķinu programmā, tādējādi novēršot augošu koku un cirsmu izstrādes rezultātā reāli iegūstamo sortimentu apjoma un kvalitātes atšķirības pirms pārrunu uzsākšanas par 2005.gada cirsmu fonda pārdošanu. Arī Latvijas lielākā mežizstrādātāja SIA Silva direktors rīkotājs Juris Antoņevičs uzskata, ka tā ir labākā iespēja, jo nav jēgas strīdēties par pašreizējo metodiku un aprēķina algoritmu, jo tas dod kļūdainus rezultātus. To rāda arī SIA Silva, Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte un mērīšanas kompānijas SIA VMF Latvija veiktais pētījums. Tā vienā no augošu koku cirsmām valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) uzmērītais cirsmu apjoms (m3 lietkoksnes) atšķiras no reāli sagatavotā sortimentu apjoma par 21% SIA Silva harvestera un SIA VMF Latvija veiktā mērījuma pielietojot Latvijas standartu. Īpaši liels iztrūkums tika konstatēts egles lietkoksnei, kamēr bērzam un priedei tas nepārsniedz pieļaujamās normas. Tas nozīmē, ka praktiski no LVM uzmērītā un novērtētā apjoma (konkrēti m3 un Ls) nav iespējams iegūt solīto sortimentu apjomu, par ko valsts mežu apsaimniekotājam ir maksāta nauda, secina J. Antoņevičš. Viņš norāda, ka LVM un ekspertu cirsmu (augošu koku) uzmērījumu atšķirības nepārsniedz 2%. Tas nozīmē, ka augošu koku uzmērīšanā konkrētajās cirsmās nav konstatētas nekādas novirzes no apstiprinātās metodikas — tātad LVM konkrētās cirsmas ir uzmērījis precīzi. Savukārt SIA Silva apaļo kokmateriālu sortimentu uzmērīšanas sistēmas dati un neatkarīgo uzmērītāju SIA VMF Latvija izdarīto mērījumu atšķirības ir +/- 1% robežās. «Tas pierāda ka SIA Silva harvesteru uzmērīšanas sistēmas aprēķinātie dati par sortimentu iznākumu ir ticami un atbilst faktiskajam iznākumam pielietojot Latvijas standartu,» uzsver J. Antoņevičs.

Par otru valstiski svarīgāko ieguvumu no apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības valsts mežos a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks min vietējo kokrūpnieku pieejamību koksnes resursiem valsts mežos. «Tieši pieejamība koksnes resursiem ir problēma, kas dzen izmisumā lielāko daļu Latvijas kokrūpnieku, radot resursu deficītu, tirgus izkropļojumus un superaugstās koksnes cenas, kas reizēm pārsniedz pat attīstīto Skandināvijas valstu cenu līmeni,» norāda R. Strīpnieks. Ilgtermiņa mežizstrādes līgumi (IML) nodrošina to turētājiem bezkonkurences pieeju resursiem, savukārt augošu koku izsoļu dati rāda, ka arī šajā pārdošanas veidā lielākie pircēji ir tie paši IML turētāji. Veidojās it kā noslēgts loks - fantastiskās cenas augošu koku izsolēs veidojās tāpēc, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji iegādājās augošus kokus par ievērojami zemākām cenām, nekā tās ir augošu koku izsolēs, bet ar šādi ietaupīto naudu piedalījās augošu koku izsolēs un vēl pirka koksnes papildu resursus, par tiem solot superaugstas cenas, skaidro LVM prezidents. Tiklīdz šogad ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem šādas iespējas maksāt ievērojami mazāku cenu līgumplatībās beidzās, augošu koku izsoļu vidējās cenas arī kritās, norāda R. Strīpnieks. Viņaprāt, tas tikai apstiprina iepriekš minētos pieņēmumus un daudzu uzņēmēju kritikas pamatotību par šo augošu koku izsoļu cenu veidošanas shēmu, kad lielie ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji lielākoties bija arī augošu koku pircēji izsoles. «Pārdodot apaļkoksnes sortimentus, šādu cenu pārnesi no augošu koku tirgus neesam novērojuši. Šī gada tendences norāda, ka, palielinot apaļkoksnes sortimentu apjomus tirgū, zāģbaļķu cenas stabilizējas un pat nedaudz samazinās Tieši pieejamība valsts mežu koksnei visiem ir tas iemesls, kāpēc oponenti, kuri kokrūpniekus mēģina turēt resursu badā vai tālu no koksnes piegāžu ķēdēm, to tik ļoti kritizē,» uzsver R. Strīpnieks. Viņš atzīst, ka šobrīd apaļkoku sortimentu tirdzniecība ir tas veids kā paplašināt potenciālo klientu loku apstākļos, kad notiek mežizstrādes un kokapstrādes jaudu koncentrēšanās, kas nebūt nav Latvijas valsts interesēs. «Šobrīd apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelis var visefektīvāk normalizēt konkurences nosacījumus koksnes tālākajos posmos, kā arī nodrošināt nacionālās kontroles paturēšanu pār koksnes resursiem,» uzsver LVM prezidents.

Jelgavnieki satraukušies par koku izzāģēšanu Stacijas parka rajonā, kur šonedēļ sākti darbi projekta «Satiksmes termināļa apkalpošanai nepieciešamās ielu infrastruktūras izbūve Jelgavā» īstenošanai, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

«Būvprojekta izstrādes laikā tika izvērtēts ielu apstādījumos augošo koku stāvoklis, kā arī izbūvei paredzēto pazemes komunikāciju novietojums, zemes līmeņa izmaiņas, ielu un ietvju segumu nomaiņas darbu apjoms,» stāstījis Jelgavas pilsētas pašvaldības Būvvaldes ainavu arhitekts Andrejs Lomakins.

Speciālists pamatojis, ka, saglabājot kokus, būvdarbu laikā būtiski tiktu bojātas to saknes. Pēc projekta realizācijas koku ciršana un celmu frēzēšana būtu sarežģīta, jo notiktu jau labiekārtotā vidē. «Turklāt, saglabājot atsevišķus veselos kokus un papildinot ar jauniem, aleja nav viendabīga,» atzinis A.Lomakins.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2006. gadā konstatēti 1294 mežpārkāpumi*, tajā skaitā, valsts mežos – 226 gadījumi, pārējos mežos – 1068 gadījumi, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

2006. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, turpina samazināties patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaits, kas bija pavisam 469 gadījumi (valsts mežos 115, pārējos mežos – 354), bet procentuāli tas joprojām sastāda lielāko daļu no visiem mežpārkāpumiem – gandrīz 36%.

Kopējais mežpārkāpumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies par 3,3%, nozīmīgāks ir patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaita samazinājums – par gandrīz 20%. 2005. gadā tika konstatēti 1338 mežpārkāpumi, no kuriem 583 bija patvaļīgi augošu koku ciršanas gadījumi.

Valsts mežos 2006. gadā koku patvaļīgas ciršanas gadījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 30% (2005.gadā - 164 gadījumi), pārējos mežos – par 15,5% (2005.gadā 419 gadījumi).

Lai uzlabotu koku ciršanas apliecinājumu saņemšanas procedūru, Valsts Meža dienests (VMD) pieteikumus par koku ciršanu 2006. gadā pieņem un reģistrē ar š.g. 1.novembri. Un ar š.g. 1. decembri tiks izsniegti ciršanas apliecinājumi koku ciršanai 2006. gadā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Līdzšinējā kārtībā pieteikumus koku ciršanai konkrētajā gadā varēja sākt iesniegt tikai gada sākumā. Tā kā ciršanas apliecinājuma derīguma laiks ir līdz konkrētā gada 31. decembrim un visiem šis termiņš beidzas vienā laikā, tad, lai, saņemot ciršanas apliecinājumus, gada sākumā neradītu sastrēgumus un rindas mežniecībās, lai meža izstrādes veicējiem būtu iespējams savlaicīgi saņemt nepieciešamos dokumentus un plānot savu darbu, kā arī, lai tiktu nodrošināta atbilstoša koku ciršanas pieteikumu pārbaude un nepieciešamās konsultācija, Valsts meža dienests noteicis jaunu kārtību ciršanas apliecinājumu saņemšanai koku ciršanai 2006. gadam, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Jau šā gada nogalē ir iespējams mežniecībās iesniegt koku ciršanas pieteikumus nākamajam gadam un pēc noteiktā laika saņemt koku ciršanas apliecinājumus, kuru darbība sāksies ar 2006. gada 1. janvāri, kas tiks norādīta uz izsniegtā ciršanas apliecinājuma. Pirms noteiktā darbības laika sākuma veiktās darbības konkrētajās cirsmās tiks uzskatītas par koku patvaļīgu (nelikumīgu) ciršanu.

Pēc nesenajiem Ministru kabineta grozījumiem, kas ļauj samazināt galvenās cirtes caurmēru mežsaimniecībā, pastāv bažas, ka Latvija var saskārties ar jaunu privāto mežu īpašumu pārdošanas vilni. Daudzi īpašnieki nav informēti par pienākumu obligāti atjaunot šādi izcirstos mežus trīs gadu laikā.

Tāpēc, pienākot termiņam, īpašniekiem var nebūt vairs finanšu resursu šo prasību izpildīšanai, kas varētu novest pie mežu pārdošanas.

Saskaņā ar VIDI Woods apkopotajiem datiem, 2023. gadā aptuveni 40% cirsmu tika realizētas ar samazinātu koku caurmēru. Tas nozīmē, ka visiem šo cirsmu īpašniekiem trīs gadu laikā jāatjauno savi meži.

Teju ikviens meža īpašnieks ir informēts par samazinātajām koku caurmēru prasībām galvenajai cirtei. Tomēr par pēcāk pieņemtajām izmaiņām, kas izvirzījušas arī jaunas prasības mežu īpašniekiem, uzliekot pienākumu mākslīgi atjaunot mežus trīs gadu laikā pēc ciršanas, ja kailcirte veikta atbilstoši jaunajiem caurmēriem, ‒ nē.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Ministru kabinets 2012. gada 20. novembrī pieņēma noteikumus Nr. 783 «Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 237 «Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi»», kas publicēti 2012. gada 22. novembra laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 184 (4787) un kuri stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.

2012. gada 21. jūnijā Saeimā tika pieņemts likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»», (publicēts 2012. gada 12. jūlija laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 109 (4712)).

Saskaņā ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī noteikts:

1. Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu līdzšinējo 3000 latu vietā. Līdz ar to nodokļu maksātājiem ar 2013. gada 1. janvāri būs jādeklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu.

Otrdien, 3. novembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīkojuma projektu Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2016.–2020. gadam. Rīkojuma projekts nosaka, ka kopējais maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms valsts mežos galvenajā cirtē 2016.–2020. gadam ir 92 258 hektāru platībā, informē ZM.

Maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas mērķis ir regulēt koksnes ražas novākšanu valsts mežos, lai nodrošinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, stabilu un prognozējamu koksnes produktu piegādi, ievērojot esošos dabas aizsardzības un rekreācijas vajadzībām noteiktos meža apsaimniekošanas ierobežojumus.

Maksimālo pieļaujamo koku ciršanas apjomu nosaka katram valsts mežu apsaimniekotājam – akciju sabiedrībai Latvijas valsts meži (LVM), Dabas aizsardzības pārvaldei, valsts zinātnisko mežu apsaimniekotājam Meža pētīšanas stacijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un profesionālās izglītības izstādēm – sadalījumā pa valdošajām koku sugām hektāros un informatīvi no platības atvasinātos kubikmetros.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Investoru apetīte pasaulē palielinās – būtiski samazinās Krievijas, bet vērojams ASV kompāniju intereses pieaugums par uzņēmumu iegādi Latvijā, liecina starptautiskās revīzijas un biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais uzņēmumu apvienošanās un iegādes tirgus pētījums Global M&A Predictor.

Uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū visā pasaulē šobrīd ir novērojamas ļoti optimistiskas tendences – būtiski uzlabojas ne vien uzņēmumu gatavība jauniem darījumiem, bet arī to finansiālās iespējas īstenot jaunus darījumus nākotnē, atklāj pētījums. Par Latvijas uzņēmumiem, īpaši IT un jauno tehnoloģiju jomā, pēdējā laikā jūtama palielināta interese no ASV investoriem, savukārt rubļa vērtības krituma dēļ sagaidāma Krievijas investoru iespēju samazināšanās slēgt nozīmīgus darījumus.

«Sekojot līdzi pasaules tendencēm un situācijai Baltijas valstīs kopumā, ir prognozējams, ka 2015. gadā arī Latvijā pieaugs M&A aktivitāte. Līdz šim darījumi, kuru ietvaros ārvalstu uzņēmumi iegādājas vietējo uzņēmumu kapitāla daļas, ir veidojuši mazāk nekā pusi no visas M&A aktivitātes Baltijas valstīs, bet šī proporcija var mainīties, ņemot vērā pašreizējos tirgus apstākļus, jo Baltijas valstis ierindojas starp visstraujāk augošajām ES dalībvalstīm,» komentē KPMG Baltics darījumu atbalsta nodaļas direktore Jūlija Māsāne-Ose.

Līdz vēja gāzto un lauzto koku izciršanai valsts mežos Kurzemē, Zemgalē un Ziemeļrietumvidzemē ir apturēta augošu koku cirsmu pārdošana valsts mežos, kamēr Latgalē un Vidzemē šādi ierobežojumi netikšot piemēroti. «Augošu koku cirsmas šā gada I pusgadā ir aizstātas ar vētras lauzto/ gāzto cirsmu pārdošanu,» skaidro valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības «LVM Mežs» direktors Edvīns Zakovics. Šajos reģionos augošu koku ciršana ir pieļaujama tikai tajās vietās, kurās paredzēta meža ceļu būvniecība. «Faktiski šobrīd ir nojauktas robežas starp izsolēm un apaļkoku sortimentu sagatavošanu, jo vētras vissmagāk bojātajās platībās, kur koki sagāzti vairākos stāvos un darbs ir ļoti bīstams, strādājam ar harvesteriem, gatavojot apaļkoku sortimentus, bet tās mežu platības, kurās ir jāpiemēro izlases sanitārā cirte, tiek pārdotas izsolēs ar lejupejošu soli,» norāda E. Zakovics. Viņš arī uzsver, ka tiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem (IML), kuru platības ir skārusi vētra, vispirms ir jāizcērt šīs cirsmas un tikai tad tikšot piedāvāts cirst augošu koku cirsmas. IML turētājiem dota arī iespēja pērnā gada nogalē un šā gada sākumā pirkto augošu koku cirsmu izstrādi pagarināt līdz gada beigām, lai varētu koncentrēt spēkus uz vētras lauzto/gāzto cirsmu izstrādi. Savukārt Latgalē un Vidzemē, kur vētras postījumi ir nelieli, paralēli vētras nopostītajām cirsmām līdztekus tiek pārdotas arī augošu koku cirsmas, pie tam lielāks akcents tiek likts uz lapu koku cirsmu pārdošanu.

Ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem Latvijas Austrumu reģionā valsts mežu apsaimniekotājs koksni pārdod, balstoties uz augošu koku izsoles cenām, savukārt Rietumu reģionā augošu koku cirsmas pārdošanas cenu noteiks, vētras postīto cirsmu cenu attiecinot pret koeficientu 2, jo šobrīd augošu koku cirsmas praktiski netiek pārdotas. «Pēc janvāra vētras pārtraucām augošu skujkoku, bet pēc maija lokālajiem viesuļiem - arī lapu koku cirsmu izsoles, jo tika realizētas vēja izpostītās audzes,» secina valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības Mežs direktors Edvīns Zakovics. Viņš norāda, ka šobrīd valsts mežu apsaimniekotājs cirsmu izsoles nosaka ik mēnesi, ievērojot Latvijas tirgus pieprasījumu. Tā jūlijā kopumā paredzētas 14 cirsmu izsoles, taču tās joprojām ir galvenokārt dabas stihijas postītās mežu audzes, nevis augoši koki. Savukārt, jūlijā tiks nolemts, cik daudz cirsmu izsoļu, kādas un kur būs augustā utt. «Janvāra vētrā cieta skujkoku audzes Kurzemē, bet radās lapu koku deficīts un augošu koku izsolēs tika realizēti tikai lapu koki, pēc maija-jūnija «pūtiena», kurā pārsvarā cieta lapu koku, it īpaši bērza, audzes Austrumu reģionā, steidzīgi bija jāuzsāk svaigi vējlauztās koksnes pārdošana. Atšķirībā no janvāra vētras, kad vējlauztā koksne strauji nebojājās, jūnija negaisa seku likvidēšanai atvēlētais laiks ir ļoti īss. Šādos —gan maza pieprasījuma un zemas cenas, gan papildus vējlauztas koksnes nonākšanas tirgū rezultātā — nav jēgas rīkot augošu koku izsoles,» uzsver E. Zakovics.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Zibens spēriens aizdedzinājis «Annas koku skolas» jumtu. Bojājumu novēršanai If Apdrošināšana atlīdzībā izmaksāja nepilnus 5 tūkstošus eiro.

Netiešu zibens spērienu radīti bojājumi, īpaši vasaras negaisu laikā, novērojami samērā bieži. Retāk gadās, ka nelaimi izraisa tieša zibens izlāde jeb spēriens, šo gadījumu komentē If Apdrošināšana. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem pagājušajā gadā reģistrēti 28 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls ir zibens izlāde, 2017. gadā – 10, 2016. gadā – 27. Visbiežāk deguši koki un meža zemsedze (13 gadījumi), kā arī elektrolīnijas balsta stabi, transformatori (5 gadījumi). Tāpat degušas dažādas ēkas (3 gadījumi), saimniecības ēkas un citi objekti.

«Parasti zibens izlāde notiks augstāk esošajā objektā, piemēram, ja blakus ēkām atrodas liels koks, tad zibens drīzāk iespers tajā. Diemžēl šovasar «Annas koku skola» bija piemērs tam, ka tā vienmēr nenotiek. Ēkai blakus atradās liels, vecs koks, kas bija daudz augstāks par pašu ēku, kā arī ēkai bija uzstādīts zibens novedējs. Tomēr zibens spēriens trāpīja ēkas jumtā, un izcēlās lokāls ugunsgrēks,» skaidro If Apdrošināšanas Korporatīvā īpašuma apdrošināšanas produkta vadītājs Jānis Strods.