Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ceturtdien daudzviet Francijā, Anglijā, Beniluksa valstīs un Vācijā pieredzēta augstākā gaisa temperatūra kopš mērījumu sākuma 18.-19.gadsimtā, lēš sinoptiķi.

Rietumeiropā valdošais karstums gan jūnijā, gan šomēnes saistīts ar svelmaina gaisa ienākšanu no Āfrikas. Spāniju tas sasniedz visai bieži, tādēļ tur šonedēļ nav apdraudēts absolūtais karstuma rekords, savukārt līdz Anglijai, Nīderlandei un Skandināvijai Āfrikas svelme nokļūst reti.

Meteorologi skaidro, ka globālā sasilšana karstuma viļņus padara intensīvākus, kā arī palielina to atkārtošanās biežumu.

Lielbritānijas meteoroloģijas dienests prognozē 60% varbūtību, ka vietām Anglijas dienvidos un austrumos termometra stabiņš pēcpusdienā pakāpsies līdz +39 grādiem, pārspējot Apvienotās Karalistes absolūto karstuma rekordu - 2003.gadā reģistrētos +38,5 grādus.

Mūzikas ierakstu kompānija Platforma Rekords tiesā iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 23.decembrī ierosinājusi maksātnespējas lietu.

Par Platforma Rekords administratori izvēlēta Svetlana Titova, taču viņa līdz 29.decembra dienas vidum no šiem pienākumiem vēl var atteikties, ziņo aģentūra LETA. Uzņēmuma publiskie tālruņa numuri nedarbojas.

Platforma Rekords 2009.gadā strādāja ar 360,3 tūkstošu latu apgrozījumu, kas ir par 35% mazāk, salīdzinot ar gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 35,9 tūkstoši latu, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā 2008.gadā, liecina Lursoft datubāzē publiskotais kompānijas darbības pārskats.

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījums pērn samazinājās saistībā ar vispārējo ekonomisko situāciju valstī. Platforma Rekords vadība gan bija plānojusi nostiprināt vietu Latvijas tirgū un vēstīja, ka iecerējusi sākt aktīvu Latvijas mūziķu popularizēšanu ārpus robežām, kā arī turpināt pārdošanu digitālā veidā.

Pēc pārbūves atklāts vēsturiskais tilts pār Gauju Strenčos uz reģionālā autoceļa Smiltene-Strenči (P25), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Tilts uzbūvēts 1909.gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929.gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021.gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa pasludinājusi mūzikas ierakstu kompānija Platforma Rekords maksātnespējas procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājas lapā.

Kreditori savus prasījumus pret parādnieku var iesniegt maksātnespējas administratoram Svetlania Titovai līdz šā gada 3.februārim.

DB jau rakstīja, ka Platforma Rekords pērn strādājusi ar 360,3 tūkst. Ls lielu apgrozījumu, kas ir par 35% mazāk, salīdzinot ar gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 35,9 tūkst. Ls, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā 2008.gadā, liecina Lursoft datubāzē publiskotā informācija.

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījums pērn samazinājās saistībā ar vispārējo ekonomisko situāciju valstī. Platforma Rekords vadība gan bija plānojusi nostiprināt vietu Latvijas tirgū un vēstīja, ka iecerējusi sākt aktīvu Latvijas mūziķu popularizēšanu ārpus robežām, kā arī turpināt pārdošanu digitālā veidā.

Lauku atbalsta dienests (LAD) šā gada augustā uzsāks izmaksu atdalītajiem papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM). Lauksaimnieki varēs saņemt avansu 70% apmērā.

Kopumā avansā no Latvijas budžeta finanšu līdzekļiem LAD plāno izmaksāt 21,5 milj. Ls.

Atdalītajam PVTM par liellopiem (ALM) aprēķinātā atbalsta likme ir 33,67 Ls par lauksaimniecības dzīvnieku. Augustā un septembrī izmaksājamais 70% avanss veido 23,57 Ls par lauksaimniecības dzīvnieku. ALM ir vēsturiskais maksājums par liellopiem (tele, bullis, vērsis), kuri saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem bija reģistrēti un atradās ganāmpulkā 2010. gada 31. decembrī, kā arī tika turēti ganāmpulkā no 2010. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

Atdalītajam PVTM par laukaugu platībām (ALA) aprēķinātā atbalsta likme ir 19,26 Ls par hektāru. Augustā un septembrī izmaksājamais 70% avanss veido 13,48 Ls par hektāru. Šis ir vēsturiskais maksājums par 2009. gadā apstiprinātajām laukaugu platībām papildu valsts tiešajiem maksājumiem.

Lauku atbalsta dienests (LAD) turpina maksāt avansu par atdalītajiem papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM) 70% apmērā.

Septembrī tiks uzsākti maksājumi vēl trīs atbalsta veidiem - atdalītajiem PVTM par laukaugu platībām ar atbalsta likmi LVL 20.44 apmērā par hektāru. 70% avanss veido 14.31 Ls par hektāru. Tas ir vēsturiskais maksājums par 2009.gadā apstiprinātajām PVTM par laukaugu platībām.

Atdalītajiem PVTM par platībām atbalsta likme ir 22.89 Ls par hektāru. Septembrī izmaksājamais 70% avanss ir 16.02 Ls par hektāru, kas arī ir vēsturiskais maksājums par 2006.gadā apstiprinātajām PVTM par laukaugu platībām vai 2006.gadā līgumā noteiktajām platībām ar kartupeļu cietes ražotāju.

Atdalītajiem PVTM par liellopiem atbalsta likme plānota 35.56 Ls par lauksaimniecības dzīvnieku. Septembrī izmaksājamais 70% veido 24.90 Ls par vienu dzīvnieku. Tas ir vēsturiskais maksājums par liellopiem (tele, bullis, vērsis), kuri saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem bija reģistrēti un atradās ganāmpulkā 2010.gada 31.decembrī, kā arī tika turēti ganāmpulkā no 2010.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim.

Rīgas Motormuzejā iespējams aplūkot starptautisko Pikes Peak kalnā braukšanas sacensību čempionu elektroauto klasē – Andra Dambja un viņa komandas konstruēto «eO PP100».

Elektromobilim «eO PP100» ir tērauda cauruļu rāmis un oglekļa šķiedras virsbūve, tā svars - 1200 kg. Spēkrats aprīkots ar septiņiem elektromotoriem, kuru griezes moments ir 2520 Nm, jauda - 1600 ZS un maksimālais ātrums 260 km/h.

2016.gada sacensībās latviešu konstruēto 1600ZS elektromobili pilotēja pieredzējušais jaunzēlandiešu braucējs Rīss Millens (Rhys Millen), kas 20 kilometru garo trasi ar 156 pagriezieniem pievarēja 8 minūtēs un 57 sekundēs. Elektromobiļu klasē šis rekords vēl nav pārspēts. Savukārt Pikes Peak trases rekords kopējā ieskaitē pieder franču autorallija pilotam Sebastjēnam Lēbam (Sébastien Loeb), kurš to uzstādīja 2013. gadā ar «Peugeot», finišu sasniedzot pēc 8 minūtēm un 13 sekundēm.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Dolārs nīkulis. Jau kuro dienu dolāra cena dodas arvien tuvāk 54 santīmu atzīmei. Pēdējais iemesls dolāru pārdošanai bija piektdienas ārpus lauksaimniecības sektora nodarbināto dati. Darba vietu skaits ir pieaudzis, bet pieaugums bija mazāks nekā cerēts. Rezultātā dolāra cena sasniegusi virkni pēdējo gadu zemāko līmeņu rekordus. Šveices franks – 7 gadu rekords, Japānas jena 3 gadu rekords, pret eiro jauns rekords kopš eiro ieviešanas. Tā turpinot dolāra cena Latvijā jau tuvākajās dienās var nokļūt zem 54 santīmu atzīmes. Jautājums, kad dolāru pretinieki sāks fiksēt peļņu, un kam jānotiek, lai attieksme pret dolāru mainītos. Tekošā konta deficīta uzskatāma samazināšanās būtu viens no nepieciešamajiem rādītājiem, otrais varētu būt situācijas uzlabošanās Irākā. Ne viens ne otrs lielas cerības nedod. Eiro šodien jauni rekordi. Jau kuro darba dienu pēc kārtas eiro sasniedza jaunus rekordus, atkāpjas no tiem lai vēlāk atkal sasniegtu jaunus rekordus. Eiro cena patreiz mēģina iekarot 1,22 dolāru atzīmi (rekords līdz šim 1,2191 dolāri par eiro). Latvijā ir izdevies pēc ilgāka pārtraukuma sasniegt 66 santīmu atzīmi. Jaunu rekordu sasniegšanu Latvijā pagaidām traucē augstā lata vērtība. Valūtu tirgū sākusies ceturtā nedēļa kopš lata vērtība atrodas uz Latvijas Bankas intervences atzīmes. Procentu likmju tirgū turpinās īstermiņa likmju samazināšanās. Pēc vairāku dienu nepārtrauktajām izmaiņām šodien nav mainījušās Rigibor likmes termiņiem virs 3 mēnešiem. Situācijas izmainīšanās likmju tirgū varētu nest izmaiņas valūtu tirgū, bet pagaidām pieprasījums pēc latiem acīmredzot ir pietiekoši liels, lai bankas turpinātu lata vērtības turēšanu pie Latvijas Bankas noteiktās lata maksimālās vērtības pret SDR grozu atzīmes. Ja nebūtu mārciņas vērtības samazināšanās pret eiro, Latvijā mārciņa maksātu dārgāk. Pret dolāru mārciņa šodien sasniedza jaunas pēdējo gadu augstākās virsotnes. Rūpnieciskā ražošana oktobrī Lielbritānijā pieaugusi par veselu 1%, kas ir lielākais pieaugums kopš pagājušā gada jūlija. Latvijā mārciņas cena joprojām svārstās zem 94 santīmu atzīmes, bet ņemot vērā labos ekonomikas datus, procentu likmju paaugstināšanas izredzes un negatīvo tirgus noskaņojumu pret dolāru, mārciņas cena nākotnē var pakāpties. Zviedrijas kronas vērtība ik pa laikam mēģina pieaugt pret eiro. Šodien varētu būt vērojami mēģinājumi eiro cenu nodzīt zem 8,95 kronu atzīmes. Pateicoties dārgajam eiro un lētajam dolāram Latvijā kronas vērtība mēģina tuvoties 7,4 santīmu atzīmei.

Vismaz četrās meteoroloģisko novērojumu stacijās sasniegts jauns 28. decembra maksimālās gaisa temperatūras rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Piemēram, Ainažos sestdien gaiss iesilis līdz plus 6,8 grādiem pēc Celsija, pārspējot iepriekšējo rekordu, kas tika novērots 2006. gadā, gaisam iesilstot līdz 5,7 grādiem pēc Celsija.

Tāpat jauns rekords ir Rūjienā, kur termometra stabiņš sasniedz plus 6,4 grādus pēc Celsija. Tādējādi pārspēts 1975. gada rekords, kad bija plus 6,3 grādu pēc Celsija silta diena.

Rekordi pārspēti arī Skultē (plus 6,8 grādi pēc Celsija; iepriekšējais rekords 1998. gadā – 6,3 grādi pēc Celsija), un Ventspilī (6,9 grādi pēc Celsija, bet iepriekš, 1975. gadā – plus 6,4 grādi pēc Celsija).

Ilgtermiņa prognozes šobrīd rāda, ka vēl līdz Vecgada dienai Latvijā pieturēsies silts un mitrs laiks, tomēr Jaunā gada pirmajās dienās varētu kļūt nedaudz vēsāks. Latvijas austrumos gaisa temperatūra šajā periodā pieturēsies -1...-3 grādu robežās visas diennakts garumā, bet Latvijas rietumos, izņemot jūras piekrasti, neliels sals ir gaidāms vien nakts stundās, bet dienas laikā gaisa temperatūra sasniegs jau pozitīvas termometra stabiņa atzīmes, ziņo LVĢMC.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Tuvākajās dienās Rietumeiropā gaidāma liela svelme, kas - līdzīgi karstuma vilnim jūnijā - vietām pārspēs absolūtos karstuma rekordus, brīdina sinoptiķi.

Spānijā jau vairākas dienas valda karstums līdz +42 grādiem, pirmdien arī Francijas dienvidos gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +40 grādiem. Nedēļas vidū nebijusi svelme sasniegs Francijas ziemeļu daļu un Beniluksa valstis.

Pastāv liela iespēja, ka ceturtdien Parīzē tiks pārspēts Francijas galvaspilsētas absolūtais temperatūras rekords - 1947.gada 28.jūlijā reģistrētie +40,4 grādi.

Iespējams, ceturtdien arī Beļģijā un Nīderlandē gaisa temperatūra pakāpsies līdz augstākajai atzīmei novērojumu vēsturē. Pašreizējais nacionālais karstuma rekords Beļģijā ir +38,8 grādi 1947.gadā, Nīderlandē tie ir +38,6 grādi 1944.gadā. Briselē prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +39 grādiem.

Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā «Earth’s Future» publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.

#Pērnais rekords – 36,6 miljoni eiro.

Laikraksts Dienas Bizness šodien publicējis sarakstu: gada 20 lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā. Pērnais rekords – 36,6 miljoni eiro

DB sāk publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 20 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā. 2016. gada lielākā darījuma summa bija Latvijas apstākļiem fantastiska – 91 miljons eiro, bet pagājušā gada rekords ir bijis pieticīgāks – «tikai» 36,6 miljoni eiro.

Pērnā gada dārgākais nekustamā īpašuma darījums noticis ar biroju centra Place Eleven ēku un 8317 kvadrātmetru lielu zemesgabalu Sporta ielā 11, Rīgā. To par vairāk nekā 36 miljoniem eiro divos darījumos pārdevusi Ieguldījumu pārvaldes AS INVL Asset Management. Darījumu ar 24 miljonu eiro kredītu finansēja ABLV Bank.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) uzsāk Ministru kabineta ēku kompleksa fasādes tīrīšanu un nelielus remontdarbus, saglabājot valstij nozīmīgā ēku kompleksa kultūrvēsturisko vērtību, informēja VNĪ nekustamā īpašuma attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis- Pigits.

Darbu gaitā tiks uzlabota «seja» divu savstarpēji saistītu ēku fasādēm. Fakts, ka abu ēku fasādēm ir saglabājušies oriģinālie apdares materiāli liecina, ka kopš ēkas pirmsākumiem šādi uzkopšanas darbi, visticamāk, nav veikti, norādīja VNĪ.

Ēku kompleksā atrodas Ministru kabinets, Latvijas Republikas Augstākā tiesa un Tieslietu ministrija.

«Pirms darbu uzsākšanas esam veikuši ārējās fasādes izpēti un lāzera skenēšanas uzmērījumus, lai lemtu par atbilstošāko fasādes tīrīšanas metodi. Tāpat paņemti fasādes apmetuma paraugi, lai noteiktu fasādes apmetuma sastāvu un granulometrāžu. Fasādes uzkopšanā paredzēts pielietot saudzīgas metodes, atbilstoši fasādes materiālam un tā struktūrai. Darbu izpildē plānots pielietot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, kas nepārveido ēkas ārējās fasādes izskatu, saglabājot valstiskās nozīmes kompleksa fasādes autentiskumu,» atklāja J. Ivanovskis – Pigits.

Šis jautājums, šķiet, ir interesējis un interesēs akciju investorus vienmēr. Kā teicis slavenais dāņu fiziķis Nils Bors: «Prognozēšana ir ļoti sarežģīta, sevišķi par nākotni». Un, lai cik triviāli tas arī neskanētu, diemžēl tā arī ir. Neviens nekad 100% nevarēs noprognozēt, kas notiks nākotnē. Ir daudz vieglāk prognozēt krīzes un akciju cenu kritumus, kad tie jau ir aiz muguras. Un pat tad, ja izdevies vienreiz trāpīt desmitniekā, nekad jau nevar zināt, vai tas tāpēc, ka vienkārši paveicās, vai tāpēc, ka esi apveltīts ar pārdabiskām spējām un sevišķu gudrību (paši veiksminieki tradicionāli nosliecas uz otro variantu, kamēr neveiksminieki atsaucas vienkārši uz neveiksmi).

Taču, neskatoties uz to, jautājums ir un būs vienmēr aktuāls. Atzīstot to, ka 100% pareizi noprognozēt nevar neviens, mēs vismaz varam mēģināt prognozēt, izmantojot mūsu rīcībā esošo informāciju un veselo saprātu. Un labā ziņa ir tā, ka ilgtermiņa prognozes, t.i., prognozes par 10, 20, 30 gadu laika periodu finanšu tirgos, ir precīzākas par īstermiņa prognozēm. Līdz ar to pamēģināt ir vērts.

Visa sākums parasti ir vēsturiskais akciju ienesīgums, kas ir pieejams pat par vairākiem gadsimtiem. Te gan svarīgi atcerēties vairākās lietas. Kvalitatīvi, daudz maz uzticami dati, kas ietver arī uzņēmumu izmaksātās dividendes, kā likums, ir pieejami tikai par ASV tirgu. Otrkārt, pēdējo 2 gadsimtu laikā ASV ir no jaunattīstības valsts pārvērtusies par pasaules lielvaru, kurai izdevies sevi pasargāt no vairākiem postošiem kariem savā teritorijā un radikālām politiskām izmaiņām. Treškārt, jāatceras tas, ko paši finansisti raksta uz saviem reklāmas materiāliem - vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē. Līdz ar to vēsturiskais ienesīgums ir noderīgs tikai tik daudz, cik mēs spējam to izskaidrot un izprast, velkot iespējamas paralēles ar notikumiem pagātnē un iespējamiem notikumiem nākotnē. Paņemot, piemēram, pēdējo 5 vai 10 gadu ienesīgumu un pieņemot, ka tāds būs arī nākamos 5 vai 10 gadus ir drošs ceļš uz lielu un sāpīgu vilšanos.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti atbalstījuši papildu finansējuma piešķiršanu būvprogrammas izstrādei jaunajam Rīgas centram Torņakalnā. Jauno administratīvo ēku plānots celt ārpus Rīgas centra un veidot infrastruktūru neapgūtās teritorijās.

Ja reiz šāda jauna administratīvā centra vieta ir atrasta, mēs redzam, ka veidojas trīsstūris – vēsturiskais centrs, biznesa centrs Ķīpsalas dienvidu galā, un šis jaunais administratīvais centrs Torņakalnā. Intuitīvi jaunā centra vieta, manuprāt, ir izvēlēta ļoti pareizi. Tā ir pieejama gan publiskajam, gan sabiedriskajam transportam. Šādā administratīvajā kompleksā strādās ļoti daudz cilvēku, tāpēc vajag izprast, kā risināmas ar to saistītās problēmas. Šobrīd tur ir kaut kāda infrastruktūra, ko, iespējams, varētu īsā laikā sakārtot.

Šim jautājumam var saskatīt trīs pieejas. Pirmkārt, mēs varam ekstensīvi attīstīt šo vietu, kas Rīgas pilsētā arī līdz šim ir ticis darīts, respektīvi – sāksim celt, un tad jau redzēs, kas sanāks. Otrs veids ir uzlabot esošo infrastruktūru, un trešais veids ir veikt radikālas pārmaiņas. Pirmais veids būtu dīvains, kaut arī ļoti tipisks Latvijai. Savukārt trešais veids prasa lielus kapitālieguldījumus, bet tas ir izdarāms. Tikai šādā gadījumā Rīgas vadībai būtu jāpasniedz mūsu valsts kā liberāla, ārvalstu investīcijām atvērta pilsēta ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Pēdējais šodien sasniegtais dolāra anti-rekords ir 0,5368 lati par vienu dolāru. Baumas par ECB izteikumiem eiro sakarā ir pavērušas ceļu turpmākai dolāra vērtības krišanai. Klīst runas ka ECB tirgū parādīsies, ja eiro cena uzkāps virs 1.35 dolāru atzīmes, turp tad arī daļa tirgus dalībnieku ir noskaņota doties. Diez vai visiem pietiks dolāru ko nepārtraukti pārdot. Lai pārliecinoši dotos augstāk ir jānotiek korekcijai. Kad, kur un kādai, tie ir atklāti jautājumi. Pēdējais sasniegtais eiro rekords ir attiecīgi 1,2436 dolāri un 0,6686 lati. Lai dzīvo eiro! Kaut ko pilnīgi pretēju mēs piedzīvojām 2000. gada oktobrī, kad visi bija par dolāru un eiro cena sasniedza 0,8229 dolāru līmeni. Bija vajadzīgi tikai nedaudz vairāk kā trīs gadi un eiro ir pieaudzis vērtībā par 51%. Skaista revalvācija. Nez ko par to saka eiro zonas eksportētāji, it īpaši tie kuri eksportē uz ASV. ECB galvenais ekonomists starp citu ir paziņojis, ka beidzot eiro cena ir atgriezusies normālā līmenī (netālu no eiro ieviešanas cenas). Procentu likmju frontē pavisam nelielas izmaiņas. Valūtu tirgū izskatās ka atkal saimnieko latu pircēji, jo vakar pēcpusdienā panāktā nelielā lata atkāpe no intervences atzīmes šodien jau ir gandrīz dzēsta. Līdz gada beigām sešas ar pusi darba dienas un tajās viss ir iespējams. Vai atkal būs lauztas lata gada nogales vājuma tradīcijas? Pagaidām nopietnus latu pārdevējus pie horizonta nemana. lMārciņas pēdējais 11 gadu rekords šodien ir 1,7680 dolāri par vienu mārciņu. Latvijā mārciņas vērtība tik tuvu 95 santīmu atzīmei pēdējo reizi bija šā gada februāra sākumā. Kādus tik brīnumus spēj radīt vājais dolārs. Kamēr attieksme pret dolāru nemainīsies un kamēr nesāksies masveidīga peļņas fiksēšana, ko daļai tirgus dalībnieku dod lētais dolārs, ir iespējami arvien jauni rekordi. Eiro cenas straujais kāpums līdz 9,08 kronu atzīmei ir samazinājis kronas vērtību Latvijā. Kronai pagaidām nav izdevies atgriezties pie 7.4 santīmu atzīmes neskatoties uz ārkārtīgi lēto dolāru. Galvenais vaininieks pie šīs neveiksmes ir spēcīgais eiro.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Ņujorkā otrdien sākusies nelaiķa baņķiera Deivida Rokfellera mākslas darbu kolekcijas izsole un tajā Kloda Monē un Anrī Matisa darbi pārdoti par izsoļu rekordcenām, pavēstīja izsoļu nams «Christie's».

Monē «Nympheas en fleur», kas ir viens no franču impresionista ūdensrožu cikla darbiem, otrdienas vakarā pārdots par 84,69 miljoniem dolāru (71,35 miljoniem eiro).

Līdzšinējais Monē darbu izsoļu cenas rekords bija 81,4 miljoni dolāri, kas «Christie's» izsolē tika iegūti par gleznu «Meule» - vienu no Monē slavenā siena kaudžu cikla darbiem.

Otrdienas izsolē uzstādīts jauns izsoļu rekords Anrī Matisam, kura 1923.gada darbs «Odalisque couchee aux magnolias» tika pārdots par 80,75 miljoniem dolāru. Iepriekšējais Matisa darbu cenas rekords bija 49 miljoni dolāru.

Tomēr par visaugstāko cenu vakara izsolē tika pārdots Pablo Pikaso 1905.gada meistardarbs «Fillette a la corbeille fleurie», kas tika izsolīts par 115 miljoniem dolāru.

Aizvadītajā naktī Alūksnē, Rūjienā un Zosēnos pārspēts, bet Priekuļos atkārtots 12.jūlija minimālās gaisa temperatūras rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ieraksts Twiter.

Zosēnos ar +4.3 grādiem uzstādīts arī jauns visas Latvijas 12. jūlija rekords. Iepriekšējais 12.jūlija aukstuma rekords valstī bija +4,9 grādi 1965.gadā.

Nedēļas izskaņā, mazinoties zema spiediena ieplakas ietekmei, laika apstākļi uzlabosies - nokrišņu būs mazāk un sestdien gaidāms lielākoties saulains un sauss laiks, tomēr šī brīža prognoze liecina, ka nākamās nedēļas pirmajā pusē Latvijai pietuvosies kārtējais ciklons, līdz ar to atkal līs lietus un vietām ducinās pērkons.

Nedēļas nogalē atmosfēras spiedienam pakāpeniski paaugstinoties, zema spiediena ieplakas ietekme mazināsies un laika apstākļi nedaudz uzlabosies. Mākoņu daudzums mazināsies un dienā bieži starp mākoņiem uzspīdēs saule. Ja vēl naktī uz piektdienu vietām valsts teritorijā ir gaidāms īslaicīgs lietus, tad piektdien dienā un sestdien saglabāsies lielākoties sauss laiks. Pūšot lēnam galvenokārt ziemeļu, ziemeļrietumu vējam, naktī un no rīta vietām veidosies migla.

Kipra padara stingrākus ieceļošanas noteikumus un nosaka citus ierobežojumus pēc tam, kad tur ticis sasniegts jauno Covid-19 gadījumu skaita rekords, trešdien paziņoja veselības ministrs Mihalis Hadžipantels.

No 4.janvāra līdz 15.janvārim katram, kas ierodas Kipras Republikā, būs jāuzrāda negatīvs PCR tests, kas veikts ne vairāk kā 48 stundas pirms došanās ceļā.

Pasažieriem jau tiek prasīts veikt PCR testu uz sava rēķina, ierodoties lidostā.

Tuvākajās dienās stāsies spēkā arī citi jauni noteikumi, kas liek uzņēmumiem nodrošināt to, ka 40% darbinieku strādā attālināti - līdzšinējo 20% vietā.

Viesmīlības nozares uzņēmumi varēs apkalpot tikai sēdošus klientus, un tajos būs aizliegtas dejas.

Lai iekļūtu naktsklubos, izklaides vietās un kāzu svinībās, vakcinētiem viesiem būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, kas veikts pēdējo 24 stundu laikā. Šī prasība gan neattieksies uz balstvakcīnas saņēmējiem.