Lai arī vairākus gadus faktiski varēja uzskatīt, ka Latvijā meža tehnikas tirgu dala Timberjack un Valmet, tomēr 2001. gadā savu darbību uzsāka Ponsse tirgotājs a/s Baltijas mežu mašīnas un Caterpillar pārstāvis SIA Vitraktor. Arī Timberjack tirgotāja SIA MTC prezidents A. Bružs atzīst, ka Latvijā kopumā esot nedaudz vairāk par 300 «zaļajām» (Timberjack) meža mašīnām — pamatā forvarderi (apaļkoku pievedējtraktori). 2002. gadā Timberjack izplatītājs SIA MTC ir pārdevis 4 jaunus harvesterus, turklāt 2 pārdoti jau šogad. Jāņem vērā, ka gan 2000. gadā tika pārdoti divi, bet 2001. gadā vēl viens jauns harvesters. A. Bružs arī cer, ka šogad to skaits pārsniegs pērnā gada apjomu. Attīstoties harvesteru tirgum un pieaugot to skaitam , pieaugs klientu prasības pēc servisa, rezerves daļu pieejamības. Šī iemesla dēļ MTC tuvākajā laikā gatavojas atvērt savu filiāli Valmierā. Tā kā dažādu kompāniju ražotā tehnika ir samērā līdzīga, klienta izvēli, kādas kompānijas mežtehniku iegādāties, noteiks ne tikai cena, bet arī serviss, jo īpaši tehnikas apkalpošanā, kad tehnika kļūs vecāka, norāda A. Bružs.

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

Mežtehnikas tirgus līderis Latvijā SIA MTC, ieguldot ap 1 miljonu Ls, ir izveidojis servisa centru, tādējādi vēl vairāk nostiprinot savas pozīcijas tirgū.«Brīvās konkurences apstākļos būtiskākais ir ne vien pārdot konkrētu tehniku, bet arī spēt nodrošināt kvalificētu servisu, lai industriālās tehnikas īpašniekiem to dīkstāves būtu pēc iespējas mazākas,» jauna servisa centra izveides nepieciešamību atklāj SIA MTC prezidents Andris Bružs. Viņš norāda, ka uzņēmums bija pāraudzis savas iepriekšējās telpas Ogrē, šobrīd servisa jauda ir palielināta apmēram 3.5 reizes. To rāda arī neto apgrozījuma pieaugums no 6.1 milj. Ls 2002. gadā līdz 8.3 milj. Ls pērn un šogad tas varētu būt ap 10 milj. Ls, uzsver A. Bružs. Viņš skaidro, ka 50 % apgrozījuma dod mežtehnika un atlikušos 50 % — būvtehika un pacēlāji, taču perspektīvā līdz ar būvniecības pieaugumu Latvijā varētu pieaugt tieši iekrāvējtehnikas īpatsvars apgrozījumā, kas varētu pāraugt mežtehnikas pienesumu. Lai arī mežtehnikas apkalpošanai Ogre bija ideāla vieta, tomēr būvtehnikas un iekrāvēju lielākais tirgus ir Rīga, un tā kā MTC brauc apkalpot šo tehniku, tad arī izdevīgāk šo servisa centru bija veidot Rīgā, skaidro A. Bružs. Viņaprāt jaunais servisa centrs ļaus samazināt šīs apkalpošanas izmaksas vai vismaz tās necelt. Kā savus trumpjus uzņēmuma prezidents min saņemto ISO sertifikātu, tehnikas operatoru apmācību, garantijas apkopi, servisu, rezerves daļu noliktavu 0.6 milj. Ls apmērā. Lai arī konkurenti mežtehnikas jomām nesnauž, tomēr A. Bružs norāda, ka, pēc Valsts Traktortehnikas inspekcijas datiem, MTC īpatsvars mežtehnikas tirgū svārstās ap 70 %, un svarīgālais ir to nevis palielināt, bet gan noturēt. A. Bružs atzīst, ka uzņēmumam ir konkurenti katrā atsevišķa segmentā, piemēram, mežtehnikā — Ponsse, Valmet, būvtehnikā, iekrāvējtehnikā, bet nav tāda, kurš startētu visos MTC darbības segmentos vienlaikus. Kā vienu no problēmām A. Bružs min to, ka lats nav piesaistīts eiro, ko jau ir izdarījušas kaimiņvalstis. Tas radot papildu darbu grāmatvedībai un risku ar šī kursa svārstībām. Piemēram, nav prognozējams, kad MTC pirktās rezerves daļas, kuras iegādājas par eiro, būs nepieciešamas klientiem un kāda tajā brīdī būs eiro vērtība pret latu, skaidro A. Bružs.

Harvesteru skaita pieaugums Latvijā pēc to tirgotāju domām ir neizbēgams. Par to liecinot arī Igaunijas piemērs, kur, pēc Timberjack oficiālā izplatītāja SIA MTC prezidenta Andra Bruža un Ponsse oficiālā izplatītāja Latvijā a/s Baltijas meža mašīnas direktora Tonu Tonava teiktā, kopējais harvesteru skaits pārsniedzis 100 tehnikas vienību, kaut arī salīdzinājumā ar Latviju Igaunijā koksnes ciršanas apjoms ir ievērojami mazāks. Lai arī, pēc SIA MTC prezidenta teiktā, nekad nebūs tā, ka visu koksni cirtīs tikai un vienīgi ar harvesteriem, tomēr Latvijā kopējam strādājošo harvesteru skaitam būtu jāpieaug. Savukārt pēc Valmet oficiālā izplatītāja SIA Valmet Lat direktora Simona Šteimana domām Latvijas mežos būtu jāstrādā vismaz 100 harvesteriem no kuriem 40 vajadzētu strādāt valsts mežos. «Tas ir liels kumoss attiecīgās tehnikas tirgotājiem un servisa sniedzējiem,» uzsver S. Šteimans. Tiesa, jāņem vērā, ka šobrīd Latvijā nav precīzas uzskaites, cik īsti ir harvesteru — pēc aptuvenām aplēsēm 18, jo Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā tiek reģistrēta traktortehnika, bez norādes, kas tas ir – forvarders, harvesters, vai kāds cits traktors, atzīst A. Bružs. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā iegādātie harvesteri var tikt atkal pārdoti un izvesti no Latvijas. Gada mežizstrādes norma vienam harvesteram ir ap 50 000 m3 koksnes un tas nozīmē, ka, pieaugot harvesteru skaitam, vajadzētu pieaugt to mežizstrādātāju skaitam, kuri ik gadu Latvijā nocērt vairāk par 50 000 m3 koksnes — respektīvi notiktu mežizstrādes koncentrācija. Savukārt vairāki mežizstrādātāji atzīst, ka konkurences pieaugums mežtehnikas sfērā varētu ne tikai pazemināt šīs tehnikas cenas, bet arī paaugstināt tās servisa garantijas, kas būtu izdevīgas šādas tehnikas pircējiem.

Kā harvesteru ienākšanu Latvijā bremzējošus faktorus Timberjack pārstāvja SIA MTC prezidents A. Bružs min šis tehnikas ievērojamo cenu — ap 200 000 Ls, turklāt līdz ar eiro kursa kāpumu latu izteiksmē harvestera cena ir pieaugusi. «Tā ir liela investīcija un, lai atpelnītu ieguldīto naudu, ir jāplāno sava darbība tā, lai dārgajai tehnikai pēc iespējas mazāk būtu dīkstāves,» uzsver A. Bružis. Turklāt jāņem vērā daudzu mežizstrādātāju iebildes pret harvesteriem, jo viņi savus mērķus ir sasnieguši ar kokgāzējiem un LVM mehanizētās mežizstrādes nosacījumus nereti dēvē par mākslīgi veidotu sistēmu harvesteru pieprasījuma palielināšanai Latvijā. Pēc A. Bruža domām, arī agrāk vai vēlāk arvien vairāk harvesteru Latvijā strādās privātīpašnieku mežos. «Harvesteru iegādi kavē Latvijā arī informācijas trūkums par šo tehniku, jo ne katram ir pieejams internets, ne katrs labi pārzina svešvalodas un spēj orientēties tehniskajos parametros, tāpēc būtu labi, ja, piemēram, Rāmavas izstāžu kompleksā dažādu kompāniju harvesterus varētu ne tikai redzēt dabā, bet ar tiem pamēģināt arī kaut ko izdarīt (būtu labi reālā mežā),» norāda Valmet pārstāvja SIA Valmet Lat direktors S. Šteimans.

2002. gadā Latvijā ir pārdots vairāk harvesteru (mežizstrādes traktoru) nekā visos iepriekšējos gados kopā, turklāt tiek prognozēts, ka tuvākajos gados Latvijā harvesteru skaits vairākkārtīgi pieaugs. Šādu tendenču un prognožu pamatā ir valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži izvirzītās prasības mežizstrādes darbu veikšanai valsts mežos (to platību izstrādei, kur ir paredzēts pārdot apaļkokus, nevis augošus kokus). To apliecina Timberjack, Ponnse, Valmet un Caterpillar harvesteru tirgotājkompāniju vadītāji. Viņi arī prognozē, ka nākamajos gados Latvijā pieaugs izmantojamo harvesteru skaits, jo ar katru gadu pieaug sagatavoto kokmateriālu viena m3 pašizmaksa. Harvesteri faktiski samazinās mežos strādājošo kokgāzēju skaitu, jo pēc dažādu kompāniju datiem viens harvesters aizstājot 25 līdz 35 kokgāzējus. Salīdzinājumā ar kokgāzējiem harvesteram ir vairākas priekšrocības: tas strādā neatkarīgi no laika apstākļiem — sniega, lietus, temperatūras un dienas gaismas ilguma. Turklāt pieaugušas darba un vides aizsardzības prasības, kā arī darbaspēka izmaksas nekā tehnikas izmaksas. Turklāt salīdzinājumā ar kokgāzēju komandu harvesteru darba administrēšana (nogāde cirsmā, apgāde ar nepieciešamo utt.) ir daudz vieglāka un vienkāršāka. Kā vēl vienu harvestoru ienākšanu Latvijā stimulējošs faktors tiek minēts līzinga procentu un kredītprocentu kritums, jo lielākoties harvesterus iegādājas līzingā vai ņemot kredītu. Šādos apstākļos arī harvesteru skaita pieaugums pēc to tirgotāju domām ir neizbēgams.

Lai arī Eiropā ilgi gaidītā iPad pārdošana ir sākusies no šodienas, 28.maija, Latvijā tirdzniecības vietās iPad vēl nebūs pieejams vairākus mēnešus.

Iepriekš tika lēsts, ka iPad Latvijā varētu būt vasarā, bet šobrīd izskatās, ka iPad sagaidīsim tikai vasaras beigās, vai rudens pirmajā pusē.

No šodienas iPad oficiāli pārdošanā ir pieejams deviņās valstīs ārpus ASV - Austrālijā, Kanādā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Japānā, Spānijā, Šveicē un Lielbritānijā. Nākamais visaptverošais pārdošanas reģionu paplašinājums ir gaidāms jūlijā, kad Apple iPad plāno piedāvāt pārdošanā Austrijā, Beļģijā, Honkongā, Luksemburgā, Meksikā, Nīderlandē, Jaunzēlandē un Singapūrā.

iPad kopumā ir seši modeļi, kuri iedalās divās versijās. Viena no tām, lai piekļūtu internetam, lieto tikai Wi-Fi, savukārt otrā tiek lietots gan Wi-Fi, gan 3G mobilās tehnoloģijas. Attiecībā uz cenām, jāmin, ka iPad ar 16GB lielu atmiņu un Wi-Fi Latvijā maksās aptuveni 375 Ls, bet modelis ar 32GB lielu atmiņu, Wi-Fi un 3G būs pieejams aptuveni par 559 Ls, Db.lv norādīja A/S Capital pārstāvji.

Pasniedzot vasaras iecienīto kārumu – saldējumu – neierastā veidā, zīmola Rullējums radītāji izcīnījuši sev stabilu vietu zem saules

Ideju par citādu saldējuma pasniegšanas veidu Artis Ķezbers nolūkoja sociālajos tīklos. Pati ideja par saldējumu, kas pasniegts sarullēts, nevis ierastajā bumbiņā, nāk no Taizemes, un abi puiši – Artis Ķezbers un Arnolds Ābrams – to pārņēmuši. Šobrīd šis saldējuma pagatavošanas veids ienāk arī Eiropā. Pirmā doma, ka varētu kaut ko līdzīgu pagatavot arī Latvijā, Artim iešāvusies prātā pagājušā gada sākumā, un līdz pavasarim abi puiši ģenerējuši idejas un domājuši, kāds varētu būt koncepts, līdz beigu beigās nonākuši pie produkta – rullējuma. Šobrīd ir aizvadīta pirmā darbības sezona, un rullējums ir iekarojis cilvēku sirdis. Arī konkurenti nesnauž, un jau bijuši mēģinājumi radīt ko līdzīgu. Tomēr puiši par to nesatraucas, jo atšķiras pati saldējuma masa.

Šis ir sarežģīts laiks ikvienam un mūsu ikdienas uzdevums ir spēt pareizi pielāgoties izaicinājumiem tā, lai mēs sasniegtu savus mērķus šodien un būtu gatavi izmantot jaunas iespējas rīt. Tas attiecas uz katru no mums – gan privātā līmenī, gan uzņēmumu un institūciju vadībā.

Uzņēmumu padomes ir īpašā lomā šobrīd – tām jāuzrauga uzņēmumu darbība, bet arī jāspēj kalpot par padomdevējiem valdei un akcionāriem – citādi kāpēc gan tās sauktu par “padomēm”? Uzņēmumiem, kuriem nav padomes, daļa šīs lomas ir jāuzņemas valdei vai dalībnieku sapulcēm. EY Padomes dienaskārtības ekspertu centrs ir identificējis piecus punktus, kam būtu jābūt padomju dienaskārtībā šogad, lai uzņēmumi veiksmīgi atrastu pareizo kursu attīstībai situācijā, kurā jaunas problēmas šķiet rodas ik uz soļa.

Ceru, ka šis saraksts noderēs arī Latvijas uzņēmējiem, domājot par savu padomes vai valdes darba plānu šim gadam.

1. Kā novērtēt ģeopolitiskos riskus un kā rīkoties grūtā ekonomiskā situācijā? Šajā dienaskārtības punktā prioritātes visdrīzāk ir enerģija, tās piegādes drošība, paredzamība un izmaksas. Tāpat šajā punktā jādomā par kara Ukrainā tiešo ietekmi – vai izdarīts viss sankciju atbilstības ievērošanai un, vai uzņēmuma piegādes un noiets nav saistīts ar tirgiem, kas varētu nonākt sankciju vai kara ietekmes lokā? Tāpat jājautā – vai mēs saprotam, kas ir “politisks risks” un cik lielā mērā tas mūs ietekmē?

Lai gan 10 gadus pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas Latvenergo joprojām saglabā savas līderpozīcijas, uzņēmumā atzīst, ka konkurence starp elektroenerģijas tirgotājiem ir asa.

Tā intervijā DB atzīst Latvenergo elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Kā mainījies elektroenerģijas tirgus pēc tā atvēršanas?

Izmaiņas tirgū ir bijušas ļoti pakāpeniskas, tāpat kā tā atvēršanas process, kas tika uzsākts pirms desmit gadiem. Lielie elektroenerģijas patērētāji šo gadu laikā noteikti jau ir aizmirsuši, kā ir tad, ja tirgus ir slēgts vai regulēts. Mājsaimniecībām šī prakse Latvijā nav tik sena - elektroenerģijas tirgus tika atvērts 2015. gadā. Tomēr arī tas ir pietiekami, lai mēs vairs nedomātu kategorijās pirms un pēc. Tirgū ir ienākuši vairāki jauni spēlētāji, tostarp relatīvi nesen, kas pierāda, ka tirgus ir pietiekami atraktīvs.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA «Art Soapworks» ražotnē, kurā tiek ražotas ziepes ar mantiņu.

Uzņēmums SIA «Art Soapworks» dibināts 2009. gadā. «Uzņēmuma dibinātāji ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Liepājas biznesa inkubatora palīdzību uzrakstīja projektu, ieguva līdzfinansējumu un savu uzsāka biznesu,» par uzņēmuma pirmsākumiem stāsta SIA «Art Soapworks» ziepju ražotnes Liepājā ražošanas vadītāja Dina Žvagiņa.

Sākotnēji ziepes tika ražotas kuba formā, trīs dažādos izmēros, bet tās neguva pircēju atsaucību, tāpēc tika nolemts ražot ziepes, kas ir taisnstūra formā. Šobrīd ziepes tiek ražotas arī daudzās citās formās, krāsās un ar dažādām smaržām. Ziepju smarža visbiežāk tiek izvēlēta tāda, lai radītu asociācijas.

Viens ziepju veids dienā tiek saražots 80 līdz 100 eksemplāros, taču apjoms atkarīgs no ziepju formas sarežģītības pakāpes.

Vēlies, lai tavs uzņēmums tiktu pamanīts interneta vidē un piesaistītu jaunus klientus? Šādā gadījumā SEO optimizācija (Search engine optimization) ir tieši tas, kas nepieciešams. Reizēm varam dzirdēt stereotipu, ka SEO ieviešana ir dārga un piemērota vien lieliem uzņēmumiem, taču tā nebūt nav. Lasi un uzzini, kā SEO palīdz mazajam biznesam!

1. priekšrocība: ātrāka un apmeklētājam draudzīgāka mājaslapa

Kuram gan patīk lēnas un nepārskatāmas mājaslapas, vai ne? SEO optimizācija sevī ietver ne tikai satura izveidi, iekļaujot tajā atslēgvārdus un teksta noformēšanu, bet arī mājaslapas uzlabošanu. Apmeklētāja ieguvums – mājaslapa ir ātrāka un ar lietotājam draudzīgu interfeisu.

2. priekšrocība: mājaslapu apmeklēs cilvēki, kuriem patiešām interesē tavs produkts vai pakalpojums

Viena no svarīgākajām SEO optimizācijas sastāvdaļām ir atslēgvārdu izpēte un izmantošana, lai mājaslapai piesaistītu cilvēkus, kuri, izmantojot attiecīgos atslēgvārdus, meklē nepieciešamo. Tādējādi, ja tavs uzņēmums nodarbojas ar sporta preču pārdošanu, SEO ieviešana palīdzēs atrast cilvēkus, kuri Google un citās meklētājprogrammās ievada tādus atslēgvārdus kā basketbola bumbas vai apavi skriešanai. To, uz kādiem atslēgvārdiem koncentrēties būtu efektīvāk, palīdzēs saprast SEO speciālists.

Medicīnas sabiedrība ARS paaugstinājusi cenas pakalpojumiem, uzlabojot ārstiem paredzētu datu programmu, Db.lv stāstīja uzņēmuma finanšu direktore Svetlana Koļesņikova. Spriežot pēc jaunajām cenām, ARS ir uzsmaidījusi liela veiksme, jo tās teju precīzi dalās ar Latvijas Bankas noteikto pārejas kursu no lata uz eiro, kas nozīmē, ka, pārejot uz jauno valūtu, cenas varēs noapaļot uz veseliem skaitļiem. Tikmēr Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji norāda, ka cenu paaugstināšana ir pilnīgi likumīga, tajā pašā laikā aicinot neiegādāties šādu uzņēmumu preces un pakalpojumus.

(Ziņa papildināta ar EM komentāru)

S. Koļesņikova Db.lv kategoriski noliedza, ka cenu izmaiņas būtu saistītas ar Latvijas pievienošanos eirozonai.

Tā, piemēram, arodārsta vizīte, kas iepriekš maksāja apaļus desmit latus, pašlaik maksā 10,54 Ls, acuārsta pieņemšanas cena agrāk bija 22 Ls, taču tagad tā ir palielināta līdz 22,49 Ls.

Kā Db.lv norādīja ARS finanšu direktore Svetlana Koļesņikova, pakalpojumu cenas mainījušās, uzlabojot informatīvu datu programmu ārstiem, kura nav uzlabota kopš 1992. gada, taču cenu izmaiņas, kas ļauj tās gandrīz bez atlikuma izdalīt ar 0,702804, ir sakritība. Tiesa gan, cenas varētu tikt nedaudz noapaļotas 1. oktobrī, kad cenas būs jānorāda, gan latos gan eiro stāstīja S. Koļesņikova.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Žogu fabrika valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Gorņevs. SIA Žogu fabrika dibināta 2009. gadā.

Aptuveni 40% no visas uzņēmuma ražotās produkcijas tiek eksportēti uz tādām valstīm kā Francija, Zviedrija, Somija, Islande, Igaunija, Lietuva u.c.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nodarbojos ar šo biznesu, jo man tas patiešām patīk! Dibinot SIA Žogu Fabrika, vēlējos Latvijā izveidot stabilu nozares uzņēmumu, kas spēj konkurēt ar Eiropas mēroga ražotājiem un apgādāt Latvijas iedzīvotājus ar pašu ražotu, augstvērtīgas kvalitātes metāla stiepļu žogu. Mana aizraušanās ar jaunākajām tehnoloģijām un iekārtu mehānismiem ir kopš bērnības – vienmēr esmu interesējies, kā tie darbojas un kādā veidā mehānismus iespējams uzlabot. Arī uzņēmuma ražotnē no vienkāršākām iekārtām pakāpeniski pārejam uz sarežģītākām. Bez tā attīstība biznesā nav iedomājama.

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Zaudējot savas pozīcijas pret tiešajiem konkurentiem, Audi A4 modernizētājiem ir nācies gana papūlēties, lai no jauna sapucētu tik nozīmīgo vācu ražotāja produktu

Ko tur slēpt, piektās paaudzes Audi A4 nav bijis tik veiksmīgs, kā sākotnēji bija iecerējuši tā radītāji, attiecīgi mūžsenie konkurenti Mercedes C klase un 3. sērijas BMW ir paspējuši aizspraukties Audi A4 pa priekšu. Turklāt arī citi sāncenši nesnauž. Piemēram, kamēr Audi A4 tirdzniecības rādītāji 2019. gada pirmajā pusgadā Eiropā ir nogāzušies par 26%, zviedru Volvo S60/V60 tirdzniecība uzlēkusi par 25%. Paturot prātā Audi A4 nozīmi kompānijas modeļu portfelī, Audi saprot, ka ir laiks rīkoties.

Kāpēc tas būtu jāpērk?

Vispirms – auto izskatīsies citādāk. It kā tas pats vecais, labais Audi A4, tikai kļuvis cēlāks un «muskuļotāks», it kā būtu mērķtiecīgi svīdis svaru zālē un uzaudzējis pamanāmu muskuļu masu. Tas visvairāk attiecas uz auto sānu dizainu, kas veidots pilnībā no jauna. Vēl vairāk, no virsbūves elementiem izmaiņas nav skārušas tikai bagāžnieka vāku, motora pārsegu un jumtu. Galarezultātā modernizētais Audi A4 ir kļuvis pievilcīgāks no ārpuses un paredzami viedāks no iekšpuses.

No šodien vien 40% nebanku kreditētāji var turpināt izsniegt jaunus kredītus, jo pārējie vēl nav saņēmuši licenci - no 42 kompānijām licences saņēmušas vien 17.

Iespējams, būs arī kompānijas, kas savu biznesu pārcels uz valstīm (izsniedzot kredītus ar distances līgumu), kuru likumdošana neparedz licencēšanu un šo kompāniju klienti var būt vēl lielāki cietēji. Ja lieta nonāks līdz tievedībai, tā notiks pēc citas valsts likumiem un Latvijā šos kredītu ņēmējus neviens neaizsargās, zin teikt Latvijas Ātro kredītu devēju asociācijas (LĀKDA) vadītājs Dāvis Barons.

Metālapstrāde

Investīcijas apgrozījuma apjomā

Spiedformu ražotājs SIA Skan-Tooling modernizācijā investē 1,75 milj. eiro - tikpat daudz cik liels ir uzņēmuma neto apgrozījums. Projekts tiek īstenots, piesaistot ES finansējumu. DB aplēses liecina, ka ES fondu programmā «Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde - atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā» metālapstrādes un mašīnbūves nozarē šogad ir uzsākti 20 jauni projekti ar kopējām investīcijām - ap 17 milj. Ls.

Ceturtās paaudzes Toyota RAV 4I, svinot apaļu jubileju, savā motoru piedāvājumā ir iekļāvis jaunu dīzeļmotoru

Kopš 1994. gada Toyota RAV 4 ir viens no lielākajiem japāņu autogiganta maizes devējiem; nopelnītā nauda japāņiem ļauj eksperimentēt un ģenerēt nākamo dižpārdokļu idejas. Atgādināsim, ka 1989. gada Tokijas autoizstādē demonstrētais konceptauto, uz kura bāzes vēlāk tika radīts jaunās sport utility vehicle jeb SUV klases modelis ar nosaukumu RAV 4, pats bija milzīgs eksperiments, kura panākumiem toreiz neticēja Toyota bosi. Tomēr risks attaisnojās. 1994. gadā, laižot modeli sērijveida ražošanā, jau pirmajā gadā pārdošanas plāns tika pārspēts ar uzviju, sasniedzot 53 000 pārdoto vienību. Vēl pēc gada RAV 4 tirdzniecības apjomi trīskāršojās. Tā katru nākamo gadu Toyota varēja ziņot par kārtējo RAV 4 tirdzniecības rekordu. Galarezultātā 20 gadu laikā pasaulē ir pārdoti jau varāk nekā 5,2 miljoni RAV 4 modeļu.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā audzis pieprasījums pēc nedaudz dārgākajām, bet no dabīgā bišu vaska veidotajām svecēm, Db.lv uzzināja, viesojoties Stopiņu novada uzņēmuma Deiva ražotnē, kurā bišu vaska sveces tiek ne vien lietas, bet arī mērcētas, lakotas un tītas.

Vairāk par ražošanas procesu uzziniet, aplūkojot galerijā augstāk!

Uzņēmums sveču ražošanā izmanto dabīgu bišu vasku, kas netiek atšķaidīts vai krāsots. Tiesa gan – sveces iegūst spilgtāku krāsu un aromātu, jo tiek noklātas ar dabīgu propolisa «laku». Lakošana un daži citi uzņēmuma Deiva sveču ražošanas noslēpumi fotokamerai netiek atklāti, jo konkurenti nesnauž un, pēc uzņēmuma pārstāvja Jāņa Malcenieka vārdiem, labprāt uzzinātu dažus Deivas ražošanas «knifus».

Uzņēmuma Deiva ar sveču ražošanu nodarbojas jau aptuveni divdesmit gadus. «Viss aizsākās vēl padomju laikos, kad pašreizējā uzņēmuma Deiva telpās atradās Latvijas galvenā biškopības pārvalde – te jau vēsturiski noritēja darbs ar vasku un bitēm,» Db.lv stāsta J. Malcenieks. Viņš skaidro, ka pievēršanās sveču ražošanai bijusi pašsaprotama, jo Deivā darbs notiek ar medu un vasku. Sākotnēji kāda izdeja noskatīta ārzemēs, cita izdomāta tepat, uz vietas Deivā.

Vai roboti ir mūsu draugi vai ienaidnieki; vai tie palīdzēs vai radīs šķēršļus; vai jāgatavojas cīņai vai kopīgam darbam; vai mēs piedzīvosim sadursmi vai varēsim sadarboties; vai pret robotiem būtu jācīnās vai tie jāizmanto, lai gūtu labumu?

Par šiem un citiem jautājumiem diskutēja tehnoloģiju eksperti un praktiķi diskusijā “Robotu ēras sākums - roboti mūsu draugi vai ienaidnieki?”.

Tie rada pārdomas ne tikai mūsu ikdienas dzīvē, bet domājot arī par uzņēmumu attīstību - proti, vai nākotnē vispār ir iespējama veiksmīga uzņēmējdarbība, bez ciešas sazobes ar tehnoloģijām? Arvien pārliecinošāk izskan atbilde - “nē”.

Tehnoloģiju eksperti paredz, ka 2050. gadā būs izteikta tehnoloģiju dominance darba vietās, mākslīgais intelekts un gudrie asistenti būs ļoti tuvi mūsu kolēģi, es pat vēlētos teikt - biznesa partneri. Viss būs “vieds”, saslēgts un datu virzīts (data driven). Darba vide un laiks kļūs arvien plūstošāks, jo daži darbinieki būs virtuāli, daži - pilna laika, daži būs boti, un mēs visi strādāsim nefiksētas darba stundas.

Lai arī olimpiāde aizgājusi gar degunu, valstij jārēķinās ar aptuveni 30 milj. eiro lielu ieguldījumu Siguldas bobsleja un kamaniņu trases rekonstrukcijai.

Investīcijas ļaus to saglabāt starptautisko sacensību apritē un pelnīt arī ar sporta tūrismu.

«Pretējā gadījumā trase lēnā garā ies bojā, tajā notiks aizvien mazāk sacensību, līdz tā kļūs par apgrūtinošu nekustamo īpašumu tās kapitāldaļu turētājai – valstij. Trase ir jāatjauno pēc 30 gadu ekspluatācijas,» strikti spriež Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis.

Par laimi, bēdīgais scenārijs nav dienaskārtībā, un visi priekšvēstneši ziņo, ka rekonstrukcija notiks. Varbūt vien nenotikušās olimpiādes dēļ – ar pāris gadu nobīdi. Tomēr, ja vēsture atkārtosies un taps pieteikums uz 2030. gada olimpiskajām spēlēm, Latvija un Sigulda būs gatava startēt kopā ar Zviedriju. Pozīcija, kas skar Latviju, būs vēl stabilāka un pārliecinošāka, kas nav mazsvarīgi laikā, kad citviet pasaulē tiek slietas aizvien jaunas trases un konkurenti nesnauž. Ar to jārēķinās un arī pašiem jābūt labākiem, uzsver SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda valdes priekšsēdētājs Dainis Dukurs.

Skandināvu telekomunikāciju koncerns TeliaSonera, piesaistot Latvijas mobilajam telefonam iPhone, skaidri parāda, ka rēķinās ar uzņēmuma kontroli nākotnē.

Tā uzskata Db aptaujātie telekomunikāciju eksperti. iPhone šobrīd ir viens no atzītākajiem zīmoliem pasaulē, pēc kura ir milzīgs pieprasījums un kurš tā ražotājiem un izplatītājiem nesot milzu peļņu.

Iezīmē intereses

«TeliaSonera, piesaistot iPhone sev daļēji piederošajam LMT, savā ziņā parāda, ka rēķinās ar šo uzņēmumu nākotnē,» piekrīt bijušais Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, vienlaikus piebilstot, ka skandināvu koncernam gan citu variantu Latvijā īsti nebija, jo Lattelecom ar iPhone izplatīšanu diez vai nodarbotos, ņemot vērā, ka kompānijai nav mobilo sakaru tīkla. Jāatgādina, ka šobrīd jau daudzus mēnešus turpinās peripetijas ap Lattelecom un LMT privatizāciju. TeliaSonera patlaban pieder 49% Lattelecom daļu, bet Latvijas valstij - 51%. Skandināvu koncernam pieder arī 49% LMT daļu, vēl 28% LMT daļu pieder valstij - 23% ar LVRTC un 5% ar Privatizācijas aģentūras starpniecību, bet atlikušie 23% LMT daļu pieder Lattelecom. Arī Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis, komentējot TeliaSonera iespējamos motīvus, uzticot Latvijas Mobilajam telefonam izplatīt vienu no pēdējā laika atpazīstamākajām preču zīmēm pasaulē, atzina, ka Telia Sonera ir pārliecināta, ka LMT paliks šīs kompānijas īpašumā. «Viņi ir pārliecināti, ka LMT būs viņu rokās - daļēji vai pilnībā, bet būs. Un patiesībā viņiem caur Lattelecom jau tagad pieder vairāk nekā puse LMT, viņi tikai to nav atzinuši,» teica J. Lelis. Eksperti uzsver - iPhone varētu būt kā odziņa uz Telia Sonera piederošās LMT putukrējuma tortes, kas varētu nodrošināt labu peļņu jau tuvākā nākotnē.

Iestājoties Eiropas Savienībā, par Latviju kā jauno dalībvalsti bija ļoti liela interese. Tas bija kā papildus dzinulis tūrisma jomai. Interesi izrādīja gan ceļotāji, gan žurnālisti no vecajām dalībvalstīm.

Šajā pirmajā posmā cilvēki paši brauca, un paši interesējās. Tagad, savukārt, liela daļa jau ir ieguvusi priekšstatu par Latviju, un līdz ar to ir izkristalizējies cilvēku viedoklis par mūsu valsti. Šobrīd ir tas moments, kad būtu jāsāk ļoti aktīvi strādāt valsts, kā interesanta tūrisma galamērķa, popularizēšanas virzienā un jārealizē nopietnas mārketinga aktivitātes, lai piedāvātu Latviju kā konkurētspējīgu galamērķi starp citiem līdzīgiem. Šobrīd jau ir nopietni jāstrādā pie tā, lai cilvēkus ieinteresētu iegriezties pie mums.

Pēdējos gados esam kļuvuši jau salīdzinoši dārgi, tāpēc ar zemākām cenām konkurēt vairs nevaram. Tāpēc, mums būtu tagad jāstrādā pie kvalitātes, jo, ja ir dārgi un nekvalitatīvi, tad ir pavisam slikti. Ir jāstrādā tā, lai būtu dārgi, bet vismaz kvalitatīvi. Jāstrādā pie kvalitatīvām viesnīcām, restorāniem, un citiem tūrisma produktiem.