Bezdūmu nozares asociācijas rīkotajā seminārā par smēķēšanas kaitējuma mazināšanu prezentēta jaunākā socioloģisko pētījumu firmas KANTAR veiktā aptauja, kas liecina, ka 26% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem regulāri lieto tabaku un nikotīnu saturošus produktus, savukārt 9% tos lieto atsevišķās reizēs.
Pētījums rāda, ka 90% smēķētāju uzsāk smēķēt ar cigaretēm, tāpēc semināra eksperti diskutēja par smēķēšanas kaitējuma mazināšanas iespējām, akcentējot nepieciešamību pēc saprātīga un atbilstoša regulējuma tieši mazāk kaitīgajiem nikotīna produktiem.
Lielākā daļa (69%) tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt tam, ka pieaugušajiem smēķētājiem ir jābūt pieejamam alternatīvu bezdūmu produktu klāstam, kā arī objektīvai informācijai par tiem, savukārt teju puse jeb 48% tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt tam, ka pieaugušo smēķētāju iedrošināšana pilnībā pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem varētu būt viens no veidiem, kā samazināt cigarešu dūmu radīto kaitējumu sabiedrībai.
Philip Morris International Zinātnes programmu vadītāja Felicetta Catanzaro seminārā norādīja uz to, ka daudzi pētījumi liecina, ka alternatīvie bezdūmu produkti ir ievērojami labāka izvēle nekā turpināt smēķēt tradicionālās cigaretes. Tādēļ šādu, mazāk kaitīgu alternatīvu regulējumam jābūt atbilstošam, tāpat pieaugušiem smēķētājiem jānodrošina pilna informācija par šiem produktiem.
Beztabakas nikotīna spilventiņu ražotāja Swedish Match Komunikācijas direktors Norvēģijā un Baltijas valstīs Nils Erlimo uzsvēra, ka Zviedrijas un Norvēģijas piemērs liecina, ka pie attiecīgiem apstākļiem, tostarp pieejamas informācijas un pieejamām mazāk kaitīgām cigarešu alternatīvām, kā arī saprātīgas valsts politikas, sabiedrībā cigarešu smēķēšana ievērojami mazinās.
Viņš norāda, ka Latvijā diemžēl ir ārkārtīgi augsts smēķētāju skaits un svarīgi ierobežot cigarešu smēķēšanu, nevis ierobežot mazāk kaitīgās alternatīvas.
Dati liecina, ka visizplatītākais tabakas produkts ir cigaretes – 90% smēķētāju uzsāka smēķēt ar tām, un tās ikdienā lieto 75% smēķētāju. Savukārt no bezdūmu produktiem izplatītākās ir e-cigaretes, ko izmanto 26% tabakas un nikotīna produktu lietotāju, karsējamo tabaka izmanto 22%, savukārt beztabakas nikotīna spilventiņus – 6%. Galvenais iemesls, kādēļ bezdūmu produktu lietotāji ir uzsākuši lietot šo produktu grupu – lai pārietu no cigarešu smēķēšanas uz mazāk kaitīgu alternatīvu Šādu viedokli pārliecinoši pauž katrs trešais (38%) bezdūmu produktu lietotājs.
Bezdūmu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Sproga uzsver: “Socioloģija apliecina – smēķēt sāk ar cigaretēm, tomēr vairāki pēdējā gada laikā pieņemtie lēmumi liek domāt, ka tieši cigaretes diemžēl sargā Latvijas nodokļu politika un politiķi. Viņiem izdodas, jo jaunākie dati par mazumtirdzniecībā realizētajām akcīzes precēm liecina – pieaudzis parasto cigarešu patēriņš, bet samazinājusies mazāk kaitīgas bezdūmu alternatīvas - karsējamās tabakas – lietošana. Situācija ir absurda, jo viens no attīstīto pasaules valstu veselības politikas vadošajiem pamatprincipiem ir maksimāli ierobežot tradicionālo un veselībai ļoti kaitīgo cigarešu smēķēšanu. Aktīvi tiek meklēti risinājumi un alternatīvas, kas palīdz gan mazināt tradicionālo cigarešu smēķēšanu, gan stimulē cilvēkus atteikties no šī kaitīgā ieraduma pavisam.”
Igaunijas bezdūmu produktu lietotāju alianses pārstāvis Ingmars Kurgs norādīja, ka Igaunija bija sastapusies ar nepārdomātas nodokļu politikas un neatbilstoša regulējuma sekām – apjomīgs nelegālais tirgus vismaz 80% apmērā, kā arī produktu neatbilstoša un veselībai kaitīga lietošana mājas apstākļos, pašiem jaucot dažādus e-cigarešu šķidrumus un garšas. Šo situāciju daļēji novērsa valdības lēmums uz laiku pilnībā atcelt akcīzes piemērošanu elektronisko cigarešu šķidrumiem, tāpat sabiedrībā sākušās diskusijas par saprātīgu nodokļu politiku bezdūmu produktiem.
Māris Sproga vērsa uzmanību un to, ka Latvijas politikas veidotāji, iespējams, nav pamanījuši, ka, jau kādu laiku mainās arī bizness un industrijas, kur sociālā atbildība ir viena no prioritātēm. Sabiedrība šobrīd pieprasa bezdūmu alternatīvas, mazinot smēķēšanas kaitējumu, un valdībai ir jāreaģē. “Līdzīgi kā iekšdedzes dzinējus sāk aizstāt videi draudzīgi elektriski dzinēji un par šo pat netiek diskutēts, tā arī tabakas industrijai laiks pielikt punktu cigarešu ražošanai. Ir tikai normāli, ka valsts iesaistās attiecīga regulējuma izstrādē, bet nekādi nav saprotama vēlme mazāk kaitīgas bezdūmu alternatīvas pielīdzināt pagātnes paliekai – cigaretēm,” norāda M.Sproga.
Šādas atklātas diskusijas un ārvalstu pieredze ir īpaši aktuāla laikā, kad Saeimā kārtējo reizi notiek aktīvas debates par jaunākajiem Tabakas likuma grozījumiem. Nozare atbalsta saprātīgu regulējuma nepieciešamību, tajā skaidri diferencējot samazināt riska produktus no parastajām cigaretēm un ir par tādu nodokļu politiku, kas veicina cigarešu smēķētāju izvēli par labu bezdūmu alternatīvām, mazinot kaitējumu gan sev, gan sabiedrībai.
#1/2
Swedish Match Komunikācijas direktors Norvēģijā un Baltijas valstīs Nils Erlimo.
#2/2
Igaunijas bezdūmu produktu lietotāju alianses pārstāvis Ingmars Kurgs.
