Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums gada pirmajā pusē bijis salīdzinoši vājš, kas ir pārsteidzoši, norāda eksperti.
Tomēr viņi izaugsmes palēninājumu pamato ar patērētāju noskaņojuma pasliktināšanos, kā arī vairāku faktoru sakritību.
Db.lv jau rakstīja, ka maijā salīdzinājumā ar 2013. gada maiju pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 2,1%.
Pārtikas preču grupā tas pieauga par 7,3%. Nepārtikas preču tirdzniecības apjoms saruka par 1,4%, tai skaitā autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums – par 1,5%.
#1/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Mazumtirdzniecības attīstība šogad ir bijusi ļoti svārstīga. Gada sākums ir bijis diezgan vājš, kam sekoja nozīmīgs izrāviens aprīlī, bet maijā atkal kritums. Šīs svārstības pastiprināja degvielas pārdošanas apjomu dinamika: aprīlī bijis liels kāpums, bet maijā – kritums.
Iedzīvotāju ienākumi kāpj (lai arī nodarbinātības kāpums ir pierimis, algu pieaugums šī gada sākumā bijis ļoti straujš), cenu kāpums joprojām ir ļoti mērens. Tomēr maijā-jūnijā ir nedaudz pasliktinājies patērētāju noskaņojums, galvenokārt novērtējums par ekonomisko un mājsaimniecību finanšu stāvokli (un attiecīgi arī lielo pirkumu plāni). Iespējams, tas izskaidro iedzīvotāju piesardzību tēriņos un ir daļēji saistīts ar notikumiem Krievija un Ukrainā un diskusijām par ekonomiskām sankcijām un to ietekmi uz Latviju. Arī mazumtirgotāju optimisms ir nedaudz sarucis.
Sagaidāms, ka nodarbinātība un algas turpinās kāpt, veicinot arī iedzīvotāju tēriņu izaugsmi, lai arī tā būs lēnāka nekā pērn. Šī gada pirmajā ceturksnī mājsaimniecību tēriņu izaugsmi gan galvenokārt virzīja pakalpojumi, lai arī ilglietošanas precēm bija novērots kāpums
#2/4
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Lūkojoties turpmāk, patēriņa loma kā ekonomikas aktivitātes dzinējspēks saglabāsies. Tam joprojām ir labvēlīgi apstākļi – zema inflācija un ienākumu pieaugums. Arī bezdarba līmenis pamazām turpina dilt. Tomēr tirdzniecības pieaugums, visticamāk, paātrināšanos nepiedzīvos, bet saglabās jau uzņemto lēnīgo gaitu ar iespējamiem uzplaiksnījumiem. Aizturētā patēriņa vilnis ir noslēdzies, bet straujākam pieaugumam noderētu pārliecinošāka nekustamā īpašuma nozares attīstība, ko kavē pietiekami piezemētais nākotnes vērtējums. Tāpat savas korekcijas var viest iespējamās izmaiņas tūrisma plūsmā, jo īpaši no Krievijas, kur ekonomisko sarežģījumu dēļ pirktspēja tuvākajā laikā saruks. Tomēr tuvākajos mēnešos nozīmīgi kavēkļi patēriņa kāpumā nav saskatāmi, kā dēļ tā apjomi turpinās augt.
#3/4
DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Maijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga tikai par 2,1%, kas ir pārsteidzoši maz, ievērojot reālo ienākumu straujo kāpumu šogad un labvēlīgos patērētāju noskaņojuma rādītājus.
Maijā ir noticis pārsteidzošs nepārtikas preču pārdošanas kritums. Pirmo reizi kopš 2011.gada maija šo preču pārdošana gada griezumā sarūk. Apģērbu, apavu un tekstilpreču tirdzniecība pret pērno maiju ir sarukusi samērā nedaudz, par 3%, bet tas ir krass kontrasts pēc vidējā 14% kāpuma gada pirmajos četros mēnešos. Ievērojot šīs produktu grupas pārdošanas apjomu, tam ir bijusi nozīmīga ietekme uz kopējiem rezultātiem.
Viens iespējams skaidrojums būtu piesātinājuma efekts — nepārtikas preču pārdošana pēckrīzes periodā ir augusi ļoti strauji un varbūt visas vajadzīgās trauku mazgājamās mašīnas un mēbeles jau ir sapirktas. Taču tas nešķiet ļoti pārliecinoši, ievērojot, ka pasaulē ir bagātākas valstis par Latviju, kuru iedzīvotāji naudu iztērē bez lielām grūtībām. Turklāt tipiskāko ilglietošanas preču, kā mājsaimniecības elektropreces un mēbeles, pārdošana maijā gada griezumā ir augusi. Šis apstāklis arī neapstiprina pieņēmumu, ka Latvijas iedzīvotāji būtu sākuši pastiprināti bažīties par starptautisko situāciju.
Visticamāk salīdzinoši laiskā nepārtikas preču tirdzniecība maijā skaidrojama kā sakritību virkne. Vairākās preču kategorijās apjomi vienlaicīgi samazinājās pēc strauja kāpuma iepriekš.
Ievērojot to un patēriņam labvēlīgo makroekonomisko vidi, turpmāk ir sagaidāms straujāks mazumtirdzniecības apgrozījuma gada pieaugums.
#4/4
Finanšu ministrija
Neskatoties uz mazāk pozitīvajiem maija rādītājiem, mazumtirdzniecībai nākamajos mēnešos joprojām saglabājas labi pamatnosacījumi tālākai izaugsmei. Gada pirmajā pusē Latvijā bijis vērojams spēcīgs darba samaksas kāpums, kad vidējā reālā alga, ņemot vērā gan patēriņa cenu, gan nodokļu izmaiņas, pirmajā ceturksnī augusi gandrīz par desmit procentiem. Tāpat iedzīvotāju pirktspēju uzlabo gan kredītu sloga samazināšanās, sarūkot kredītu maksājumiem par iepriekšējos gados izsniegtajiem kredītiem, gan no jauna izsniegto patēriņa kredītu pieaugums.
Arī Latvijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji šobrīd neuzrāda kādu būtisku pasliktinājumu, kopējam Eiropas Komisijas ekonomiskās pārliecības indeksam (ESI) jūnijā saglabājoties pagājušā mēneša līmenī. Var sagaidīt, ka mazumtirdzniecība un privātais patēriņš arī šogad dos būtisku devumu ekonomikas izaugsmē. Tajā pašā laikā lielāko nenoteiktību arī šajā nozarē pašlaik rada situācija ārējā vidē, kur Krievijas un Ukrainas konflikta eskalācija apdraud visa reģiona ekonomikas izaugsmi un var jūtami pasliktināt Latvijas patērētāju noskaņojumu un gatavību tēriņiem.
