Priekšvēlēšanu laikā nevajadzētu pieņemt sasteigtus lēmumus nebanku aizdevēju ierobežošanai, uzsver nozares pārstāvji.
Finanšu ministrijas (FM) rosinātie nebanku aizdevēju nozares ierobežojumi izkropļos finanšu tirgu, jo vienu nozares dalībnieku darbība tiks mākslīgi ierobežota, bet citu spēlētāju (banku) pozīcijas tendenciozi uzlabotas, komentējot FM lēmumu ierobežot nebanku kredītdevēju maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu, norāda nozares pārstāvji.
FM ir sagatavojusi priekšlikumus nebanku kredītņēmēju aizsardzībai. Priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiks iesniegti Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā. FM ar tiem rosina ierobežot maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu. Aizdevēji uzsver, ka nedrīkst tik sasteigti virzīt nozīmīgus grozījumus likumā, kas ierobežo konkrētu finanšu segmentu, turklāt šobrīd FM risināmas daudz nopietnākas problēmas saistībā ar banku sektoru, nevis bez nopietnas analīzes jāierobežo viens sektors.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš uzsver, ka tik īsā laikā pirms vēlēšanām nedrīkst virzīt jaunas izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas būtiski ietekmē tirgu un patērētāju, neatkarīgi no tā, vai jautājums skar finanšu sektoru vai jebkuru citu jomu, jo tas var rezultēties ar vairāksolīšanu un grūti prognozējamām sekām, ko šobrīd jau var redzēt priekšlikumos par patēriņa kreditēšanu. Tāpat, pēc LAFPA vadītāja teiktā, šobrīd nav veikts kvalitatīvs izvērtējums, kādu ietekmi izmaiņas atstās uz tirgu un patērētāju. Diemžēl arī finanšu ministre, publiski paužot viedokli par nebanku kreditēšanas tirgu, joprojām izmanto nekorektus Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) datus.
Nebanku kreditēšanas uzņēmumi uzskata, ka pirmais uzdevums būtu sakārtot metodoloģiju tam, kā PTAC apkopo un analizē datus, asociācija uz šo ir aicinājusi PTAC un Ekonomikas ministriju pēdējo pusotru gadu, jo tas ļautu ne vien objektīvi un profesionāli vērtēt situāciju nozarē, bet arī veikt izvērtējumu, vai iepriekš pieņemtās izmaiņas, tai skaitā par pakalpojuma cenas ierobežojumu, ir devušas vēlamo efektu, uzsver G. Āboltiņš, piebilstot, ka gan finanšu ministri, gan arī pārējos deputātus aicina sākt kvalitatīvu darbu FM darba grupā, nevis sasteigti, īsi pirms vēlēšanām caur likumdošanas procesu nodarboties ar priekšvēlēšanu kampaņu.
Tam piekrīt arī nozares spēlētāji, uzsverot, ka sasteigtam lēmumam varētu būt negatīvas sekas uz tirgu, kurā varētu parādīties nelegālie aizdevēji. «FM priekšā stāv ļoti lieli un nopietni izaicinājumi,» atgādina 4finance Latvia izpilddirektors Gvido Endlers, uzsverot, ka ministrei ir jāstabilizē Latvijas finanšu sistēma un jāveic milzīgs un ilgs darbs pie tās reputācijas atjaunošanas. «Ar nepārdomātu, neizanalizētu un rūpīgā izpētē nebalstītu priekšlikumu iesniegšanu tas nav panākams. Ministrei, piedāvājot kosmētiskas un nevajadzīgas pārmaiņas alternatīvo finanšu pakalpojumu regulējumā, kura jaunais regulējums ir spēkā vien divus gadus, nekas kvalitatīvs nozares regulējumā sasniegts netiks,» piebilst viņš. Kā būtisku izmaiņu G. Endlers atzīmē, ka šobrīd ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota darba grupa, kuru vada finanšu ministre, kas kompleksi un rūpīgi izvērtēs finanšu nozares situāciju un attīstību, kā arī tai nepieciešamas, analīzē balstītas korekcijas normatīvajos aktos, ja tādas būs vajadzīgas. Ministres atrautā šībrīža iniciatīva nav saprotama. Darba grupas ietvaros kompānija sniegs ministrei visu nepieciešamo informāciju, lai pieņemtu izsvērtus lēmumus, piebilst 4finance Latvia izpilddirektors.
Arī Creamfinance Latvia izpilddirektore Līga Treiliha uzsver, ka neatbalsta šo iniciatīvu un uzskata, ka pirmsvēlēšanu periodā tai nav vietas, pretējā gadījumā partijas spekulatīvi to cenšas izmantot savu reitingu spodrināšanai, lai gan pēc būtības nav iedziļinājušās jautājumā. «Ir jāsaprot, ka šādi ierobežojumi izkropļos finanšu tirgu, jo vienu nozares dalībnieku (nebanku kreditētāju) darbība tiks mākslīgi ierobežota, bet citu spēlētāju (banku) pozīcijas tendenciozi uzlabotas – par veselīgu un godīgu konkurenci diemžēl to nosaukt nevar. Regulējumiem un jaunievedumiem būtu vieta pie nosacījuma, ka tiek skatīts viss tirgus kopumā, nevis atsevišķas nišas,» uzsver L. Treiliha, kura brīdina, ka, ja šādi ierobežojumi stātos spēkā, sekas būtu dramatiskas.
Visu rakstu Steigā virza nepārdomātus ierobežojumus lasiet piektdienas, 6.jūlija laikrakstā Dienas Bizness!