Jaunākais izdevums

Samērīgi patēriņa kreditēšanas reklāmas ierobežojumi būtu nepieciešami, taču ir nepieciešama nopietnāka situācijas analīze un vienkārši akli skriet pakaļ igauņiem nav pareizais piegājiens, uzskata Bino.lv vadītājs Toms Jurjevs.

«Runājot par vecuma ierobežojumu, es noteikti atbalstu ierobežojumu, kas ierobežotu personām līdz 20 gadu vecumam saņemt dažāda veida aizdevumus. Taču domāju, ka šis jautājums būtu jāskata plašāk un vajadzētu arī ierobežot jauniešu iespējas izmantot banku kredītkartes un saņemt patēriņa kredītus. Jo tieši banku aizdevumi pārsvarā ir par ievērojami lielākām summām kā nebanku, tādēļ, ja mērķis ir pasargāt jauniešus no pārlieku lielām saistībām, tad tieši aizņemšanos bankās būtu īpaši jāierobežo, līdztekus ierobežojumiem aizņemties nebankās.» uzskata T. Jurjevs.

Latvijas Finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri jau vairākus gadus ir vienojušies neizsniegt aizdevumus personām jaunākām par 20 gadiem, viņš skaidro.

Savukārt, runājot par reklāmu ierobežojumiem, T. Jurjevs uzskata, ka samērīgi reklāmas ierobežojumi būtu nepieciešami, taču atkal - domāju, ka te ir nepieciešama nopietnāka situācijas analīze un vienkārši akli skriet pakaļ Igauņiem nav pareizais piegājiens. Vai tiešām mēs dzīvojam valstī, kur likumdevēja galvenais arguments ir - igauņiem ir tā, tad mums arī tā vajag!?

«Vienmēr esmu uzsvēris, ka ir jābūt samērīgam un pārdomātam regulējumam jebkurā nozarē, tai skaitā nebanku kreditēšanas nozarē. Un tādēļ nodarboties ar priekšvēlēšanu populismu un steigā pieņemt kaut kādus nepārdomātus ierobežojumus tikai lai paspētu to izdarīt vēl pirms vēlēšanām – ir muļķīgi,» uzskata T. Jurjevs.

Db.lv jau rakstīja, ka Saeimas deputāts Imants Parādnieks Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai iesniedzis priekšlikumus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, rosinot aizliegt reklamēt patērētāju kreditēšanas pakalpojumus radio, televīzijā, presē, internetā un citviet, liecina komisijas saņemtie priekšlikumi.

Aizliegums neattiektos tikai uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu zīmola reklāmu.

Priekšlikumu viņš pamato ar vēlmi sekot Igaunijas un citu valstu praksei.

Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka jau spēkā esošie MK noteikumi paredz reklamēšanas ierobežojumus, taču jaunais priekšlikums noteiktu stingrāku kreditēšanas pakalpojumu reklamēšanas ierobežojumu.

Tāpat grozījumos tiek rosināts papildināt likumu ar nosacījumu aizliegt izsniegt patēriņa kredītus personām, kuras nav sasniegušas 20 gadu vecumu.

Lasi Vēl:

Jaunais nebanku sektora regulējums var kaitēt aizņēmējiem

252 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju var zaudēt iespēju aizņemties pie licencētiem kredītdevējiem

Pārmērīga nebanku aizdevēju nozares ierobežošana var kaitēt ekonomikai

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu ministrijas grozījumi UIN likumā ir pretrunā ar Satversmi

Tīna Lūse, Fintech Latvija Asociācijas vadītāja, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu ministrijas grozījumi UIN likumā ir pretrunā ar Satversmi

Tīna Lūse, Fintech Latvija Asociācijas vadītāja, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi.

Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Iniciatīva grozīt “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu” ir radusies tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla EURIBOR likmes, kas sastāda kopējās kredīta procentu likmes mainīgo daļu. Rezultātā banku klientiem būtiski palielinājās procentu maksājumi visos aizdevumu veidos. Komercbankas no EURIBOR likmes kāpuma 2022. gadā guvušas netipiski lielu peļņu. Ieraugot šajā situācijā gan riskus patērētājiem, gan iespējas valsts budžeta papildināšanai, Finanšu ministrija (FM) nāca klājā ar grozījumiem UIN likumā, kas paredz nodokļa piemērošanu visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī nebanku sektoram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Rosina banku un nebanku kreditēšanai veidot vienotu politiku nozares datu analīzei

Anita Kantāne, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgu, kā arī analizēt patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā. Priekšlikumu iemesls – asociācija secinājusi, ka esošā uzskaite neatspoguļo patieso situāciju un kropļo priekšstatu par nozares datiem

Galvenais Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) šī brīža vēstījums – nozares uzņēmumi ir gatavi sniegt plašāku informāciju un sadarboties ar uzraugošajām institūcijām un ministrijām, lai situāciju mainītu.

«Medijos daudz tiek ziņots par nebanku kreditēšanu, bet nav informācijas par patēriņa kredītu tirgū kopumā. Ja aplūko, kāda informācija tiek atspoguļota par nebanku kreditēšanas tirgu, it sevišķi par distances patēriņa kreditēšanu jeb «ātrajiem kredītiem», tad jāsecina, ka dati tiek interpretēti un atspoguļoti nekorekti. Domāju, ka būtu jārisina divas lietas. Pirmkārt, jāpilnveido metodoloģija, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apkopo informāciju par nebanku patēriņa kredīta tirgu. Otrkārt, būtu jāvienādo informācija, kāda tiek sniegta par banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, veidojot vienotu pārskatu par patēriņa kreditēšanas tirgu. Tādējādi Ekonomikas ministrijai kā patērētāju tiesību aizsardzības politikas veidotājai un citām ministrijām būtu pilnīga un korekta aina par situāciju šajā tirgus segmentā,» pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko nebanku finansētājiem nesīs 2022. gads

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 28.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citas nozares Latvijā un pasaulē, arī nebanku finansētāji 2021. gadu aizvadīja pandēmijas zīmē.

Ja vēl 2021. gada sākumā nozarē bija vērojama piesardzīgāka pieeja, tad jau kopš pavasara izaugsme turpinājās straujākiem soļiem. Mainīgajos laikos, kad bija visai grūti paļauties uz ilgtermiņa prognozēm, sekmīgāki un veiksmīgāki izrādījās tie uzņēmumi, kas nenobijās un bija gatavi drosmīgiem lēmumiem – uzņemties lielāku risku, ātri pieņemt lēmumus un mainīt tos, ja nepieciešams. Nebanku finansētāju nozarē spēja darboties ātri un fleksibli ir viens no izšķirošajiem faktoriem, ko cenšamies izmantot maksimāli efektīvi.

2021. gada ekonomikas izaugsmes prognozes pērn tika pārskatītas un precizētas vairākkārt, mainoties gan epidemioloģiskajai situācijai, gan gada otrajā pusē sākoties straujam energoresursu cenu pieaugumam un inflācijas kāpumam. Gada vidus ļoti optimistiskās prognozes decembrī nomainīja jau piesardzīgākas, un sagaidāms, ka 2021. gadu būsim beiguši ar 4,6% ekonomikas izaugsmi*.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim ieviestie nosacījumi ir ne tikai iegrožojuši nozari, bet radījuši aizvien neizdevīgāku piedāvājumu patērētājiem. Plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) lielai iedzīvotāju daļai var nogriezt pieeju aizdevumiem vispār, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot Latvijas nebanku kreditētāju piedāvājumu ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka likmes ir līdzīgas, tādēļ nav saprotama vēlme mūsu valstī tos ierobežot vēl vairāk.

Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veikto analīzi var secināt, ka šobrīd spēkā esošās likmes trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas, situāciju tirgū raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstīs noteiktās maksimālās kredītu izmaksas, kas izteiktas ar procentiem dienā, var secināt, ka aizdevumam ar termiņu ilgākam par 30 dienām Latvijā un Lietuvā tās praktiski ir vienādas, attiecīgi 0,25% dienā un 0,245% dienā, bet salīdzinot ar Igauniju (šobrīd spēkā 0,164%), Latvijā izmaksas ir par 0.086 procentpunktiem augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lielāka valsts un nebanku finanšu uzņēmumu partnerība veicinās mazā biznesa attīstību

Linas Armalys, “Noviti finance” izpilddirektors, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa pirmajā pusgadā augusi par 19,3%

LETA, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa šogad pirmajā pusgadā augusi par 19,3%, otrdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

2022.gada pirmajā pusgadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 311,37 miljonu eiro apmērā, savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā no jauna izsniegto kredītu summa veidoja 260,925 miljonu eiro, bet 2020.gada pirmajā pusgadā - 233,21 miljonu eiro.

Kopumā patērētāju (nebanku) sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2022.gada pirmajā pusgadā ar patērētājiem noslēdza 454 040 jaunu darījumu, kas skaitā ir par 24 500 darījumiem jeb 5,7% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā.

Vienlaikus Priedītis atzina, ka patērētāju kreditēju skaits turpina samazināties. 2022.gada 1.janvārī, pēc paša iniciatīvas, patērētāju kreditēšanas tirgu pameta viens komersants, līdz ar to 2022.gada pirmajā pusgadā Latvijā spēkā bija 42 speciālās atļaujas jeb licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Savukārt tām trim sabiedrībām, kurām speciālā atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija apturēta no 2022.gada 1.janvāra uz laiku līdz sešiem mēnešiem, komersantiem nespējot izpildīt normatīvos noteiktās prasības, licences anulētas 2022.gada 1.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija kreditēšanas tirgū nav kritiska, un pēc pirmā Covid-19 viļņa ierobežojumiem gan uzņēmumi, gan privātpersonas ir pielāgojušās situācijai. Uzņēmumi cer uz valsts atbalstu un ietur nogaidošu pozīciju, bet finansētāji kļuvuši piesardzīgāki, liecina finanšu salīdzināšanas interneta platformas Altero.lv statistika.

Sīkāk par tendencēm kreditēšanas tirgū šā gada laikā un nākotnes prognozēm Dienas Bizness pastāstīt aicināja Altero.lv finanšu salīdzināšanas platformas līdzdibinātāju Artūru Kostinu.

Kādi ir secinājumi pēc pirmā Covid-19 ierobežojumu laika no šā gada marta līdz jūnijam? Kā to pārdzīvoja mājsaimniecības un uzņēmumi? Vai mazinājās aizņēmumu apjoms kopumā? Kā uz krīzes situāciju reaģēja kreditētāji?

Altero.lv šī gada marts bija visu laiku rekorda mēnesis izsniegto kredītu apjoma ziņā. Brīdī, kad tika ieviesti ierobežojumi, ne tikai aizdevēji ātri pārskatīja savu kredīta politiku, bet arī daļa klientu atlika iepriekš plānotos tēriņus, jo acīmredzami valdīja neziņa par Covid-19 izraisīto situāciju kopumā. Klienti šobrīd ir piesardzīgāki pret lielākām summām un rūpīgāk apsver nepieciešamību aizņemties, kā arī nopietnāk izvērtē procentu likmes. Savukārt tiem, kam naudas trūka jau iepriekš, tagad trūkst vēl vairāk, un viņi vēl aktīvāk piesakās aizdevuma refinansēšanai ar mērķi ietaupīt. Arī uzņēmēju interese par finansējumu nemazinājās, pat pieauga, jo daļa uzņēmumu meklēja iespējas paplašināt savu darbību, piemēram, iegādājoties ražošanas iekārtas vai meklējot iespējas saņemt apgrozāmos līdzekļus, lai iepirktu izejvielas. Protams, bija arī uzņēmumi, kas meklēja iespējas pārdzīvot ārkārtas stāvokļa periodu, jo bija palikuši bez ieņēmumiem, savukārt izdevumi turpinājās, attiecīgi tika meklēta iespēja saņemt aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Plānotās izmaiņas UIN likumā domātas tieši bankām, kas peļņu guvušas sagadīšanās pēc

Tīna Lūse, FLA valdes locekle, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FinTech Latvija Asociācija (FLA) iepazinās ar Finanšu ministrijas likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā”. FLA ir skaidrs, ka šie likuma grozījumi attiecināmi tieši uz bankām, kuras guvušas neplānotu un nesamērīgu peļņu, pateicoties Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu paaugstināšanas politikai, nevis apstākļiem brīvajā finanšu tirgū.

Vienkāršāk sakot, ECB ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla procentu likmes, un komercbankas no EURIBOR likmes (komercbankas kreditēšanas līgumos šo likmi izmanto kā vienu no kapitāla izmantošanas komponentēm) kāpuma guvušas netipisku peļņu – nevis tādēļ, ka komercbankas būtu efektīvi strādājušas vai palielinājušas kreditēšanas, vai citu pakalpojumu apjomu.

Aktuālais likumprojekts nepamatoti attiecas arī uz FinTech kreditētājiem, turklāt selektīvi tikai uz tādiem, kas apkalpo privātpersonas, un kuru darbības modelis atšķiras no komercbankām vairākos fundamentālos aspektos.

  1. Atšķirībā no kredītiestādēm FinTech patērētāju kreditētājiem ECB politikas rezultātā tieši pretēji – izmaksu bāze ir pieaugusi, jo FinTech patērētāju kreditētajiem ir lielākas izmaksas pret to kreditoriem, tostarp komercbankām un obligācijām. Šādas papildus procentu izmaksas nav iespējams iekļaut patērētāju veicamajos maksājumos par kredītiem.
  2. Patērētāju kreditētāji EURIBOR likmi uz patērētājiem neattiecina – pakalpojumu sniedzēju cena ir fiksēts komisijas’ maksājums, kurš aizdevuma laikā nemainās, atšķirībā no kredītiestāžu īstenotās kreditēšanas prakses.
  3. EURIBOR sadārdzina patērētāju kreditētāju kapitālu jeb pieejamo finansējumu, un tādējādi palielina izdevumus. Patērētāju kreditētāji neoperē ar savu klientu vai noguldītāju naudu atšķirībā no komercbankām, bet gan ar tirgū, kā arī no komercbankām aizņemtiem līdzekļiem. Pieaugot EURIBOR, patērētāju kreditētājiem tieši pieaug finansējuma izmaksas jeb cena, un samazinās peļņa, atšķirībā no bankām.
  4. Patērētāju kreditētājiem ir jāievēro Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktie pakalpojuma cenas griesti. Katra EURIBOR pieauguma radītās papildu izmaksas FinTech patērētāju kreditētāji nevar pārcelt uz patērētājiem, atšķirībā no bankām.
  5. Nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas vienmēr ir konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie salīdzināmu pakalpojumu sniegšanas UIN ir piemērojams dažādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu vēlme sakārtot nebanku kreditēšanas tirgu, ierobežojot kredītu % likmes, nākotnē var novest pie patēriņa kredītu sadārdzināšanās, kā tas noticis Igaunijā. Pirmos secinājumus jau tuvākajos mēnešos par mārketinga investīciju neesamību no nebanku sektora varēs izdarīt mediji un mediju aģentūras. Nākamie, kas redzēs, kā kreditētāji pielāgos savus produktus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, būs kredītu salīdzināšanas platformas

Šādas prognozes izsaka kredītu salīdzināšanas platfomas Altero.lv līdzdibinātājs Artūrs Kostins, komentējot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājās spēkā 1. jūlijā un paredz divas būtiskas normas – kredītu procentu likmju ierobežošanu un kredītu reklamēšanas aizliegumu.

«Pirmie par saviem mīnusiem varēs pastāstīt mediji, nākamie secinājumus varēsim izdarīt mēs. Ja bankas sāks pielāgot savus produktus, Altero redzēs, kā kredīta procentu likmes griesti ir nostrādājuši, redzēsim, kas notiks ar zemākajām likmēm, – vai, samazinot augstākās, nepaaugstināsies zemākās. Pēc mēneša varēsim pirmos secinājumus izdarīt par vidējo patēriņa kredīta procentu likmi. Kopumā secinājumus par nebanku nozari varēs izdarīt, noslēdzoties gadam,» pauž A. Kostins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Daudzpusīga risku pārvaldība kā atslēga uz stabilitātes panākšanu Latvijas nestabilajā ekonomikas vidē

Gvido Endlers, AS “4finance” Latvijas reģionālais vadītājs, 04.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, pēdējos gados ir piedzīvojusi dažādas ekonomiskās nestabilitātes, jo būt daļai no Eiropas Savienības nozīmē arī iesaistīties tās sociāli-politiskajās norisēs un sadalīt riskus no to īstenošanas. Globālo tirgu dinamiskais raksturs apvienojumā ar iekšējām problēmām ir radījis svārstīgu vidi, kurā uzņēmējiem ir nepieciešama rūpīga orientēšanās.

Stabilitātes sasniegšana un līdzsvara atrašana Latvijas nestabilajā ekonomiskajā ainavā ir gan izaicinājums, gan iespēja, kas prasa no uzņēmējiem nemitīgi eksaminēties, pilnveidoties un proaktīvi īstenot arvien jaunas risku pārvaldības stratēģijas.

Kreditēšanas nozare vienmēr ir bijusi ne tikai svarīgs tautsaimniecības elements, bet arī valsts ekonomikas “lakmusa papīrs”. Kredītu pieejamība ir rādītājs, kas liecina par vispārējo ekonomikas veselību, bet pieprasījums pēc kreditēšanas pakalpojumiem norāda uz aizņēmēju pārliecinātības līmeni par savu finanšu stabilitāti un uzticēšanos ekonomikas sistēmai kopumā. Tāpēc kreditēšanas sektors būtībā kalpo kā agrīna brīdinājuma sistēma par iespējamām tirgus svārstībām vai ekonomikas lejupslīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

4finance vadītājs Latvijā: Nebanku kreditēšanas tirgū konkurence ir ļoti liela

LETA, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nebanku kreditēšanas tirgū konkurence ir ļoti liela, intervijā atzina nebanku kreditētāja «4finance» grupas vadītājs Latvijā Gvido Endlers.

«Konkurence Latvijā ir ļoti liela. Mēs konkurējam arī ar bankām un dažādiem «FinTech» uzņēmumiem. Tādēļ mums visu laiku ir jāpilnveido un jāuzlabo sava darbība. Tas nenozīmē, ka mums nepārtraukti ir jāievieš jauni produkti, bet esošie ir visu laiku jāuzlabo,» teica Endlers.

Tāpat viņš norādīja, ka konkurencē ar bankām nebanku kreditētāju priekšrocība ir spējā nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu ļoti īsā termiņā. «Pēdējā laikā kopumā ir nojauktas robežas starp bankām un nebankām. Mēs piedāvājam gandrīz identiskus pakalpojumus. Tieši tādēļ starp bankām un nebankām pēdējā laikā ir ļoti asa konkurence. (..) Viss ir atkarīgs no pakalpojuma ērtuma, ātruma un drošuma, ko spēj piedāvāt bankas un nebanku kreditētāji. Lēmumu, kuru pakalpojumus izmantot, pieņems klients. Ja klients izvēlēsies banku pakalpojumus, tad tā būs indikācija, ka ar mūsu produktiem kaut kas nav kārtībā un iemesls tos uzlabot,» pauda Endlers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomika ietekmju ietekmē

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 21.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vienas ietekmes otrā – Latvijas ekonomika tikko kā bija sākusi atkopties un skatīties nākotnē ar pozitīvu skatu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās stagnācijas, kā tai nācās saskarties ar nākamo izaicinājumu. '

Krievijas iebrukums Ukrainā, tam sekojušās politiskās un biznesa sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules ekonomiku, un varam tikai lēst, kādas būs kopējās sekas. Taču krīzes, kā zināms, ir arī iespēju laiks. Piemēram, valstīm un biznesam diversificēt dažādus piegādes un noieta tirgus, beidzot nopietni pagriezties ar seju Eiropas zaļā kursa virzienā un doties pa to, lai būtiski mazinātu neatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Atbildīgs bizness maksā

Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja ne tikai līdzšinējo pasaules uztveri un lietu kārtību, bet piespieda mūs sākt veidot jaunu pasauli, kurā arvien mazāk un mazāk tiktu izjusta Krievijas un Baltkrievijas radītā ietekme. Tas attiecas ne tikai uz juridiskām, bet arī privātpersonām. Dēļ militārās drošības reģionā, plaši pieņemtajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem, preču un izejmateriālu trūkuma biznesa vidē vērojama piesardzība, pat lielāka nekā Covid-19 krīzes laikā. Turklāt Ukrainas krīzei vēl vairāk saasinoties, uzņēmējdarbības noskaņojums turpinās strauji pasliktināties, līdzi nesot arī ekonomiskus zaudējumus. Lai arī katrs savā maciņā sāpīgi izjūt ienākumu zaudējumu, mēs skaidri apzināmies iemeslu un mērķi šim procesam, un tas ir pavisam atšķirīgi no vairākām citām iepriekšējām krīzēm, ko izraisīja finanšu tirgu spekulācijas u.c. iemesli.Jau martā Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumā*, kas tiek veikts katru mēnesi, tika fiksēta uzņēmējdarbības konfidences rādītāju pasliktināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% UIN avanss no iepriekšējā gada peļņas

LETA, 07.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% UIN avanss no iepriekšējā gada peļņas

LETA, 02.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 25.04.2023

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu tirgū situācija joprojām nav vienkārša, jo tirgus kritums ar sekojošo stagnāciju no vienas puses un ražošanas izmaksu pieaugums no otras puses veido paradoksālu ainu. Pašlaik labākais risinājums ir apsteigt laiku — proti, vienā laika vienībā saražot vairāk vai arī ražot produkciju ar lielāku pievienoto vērtību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Lietuvā apdrošinās naskāk

Mēbeļu nozare

Izjūt tirgus bremzēšanos

Tēma

Gāzi privātpersonām piedāvās vien daži tirgotāji

Finanses

Nebanku kreditētāji sāk līdzināties bankām

Finansējums

Obligācijas no investora redzespunkta

Kreditēšana

Joprojām esam pārāk traumēti pēc 2008. gada

Izejvielas

Izejvielas te ripoja no kalna lejā, te tagad atkal cītīgi domā par virsotnēm

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alternatīvie finansētāji un bankas uzņēmumu finansēšanā kā partneri, nevis pretinieki

Juris Grišins, Capitalia vadītājs, 22.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski ir iegājies, ja uzņēmējam ir nepieciešamība pēc naudas biznesa attīstībai, tas primāri vēršas pie savas bankas. Taču šodien finansējuma iespējas ir daudz plašākas, un ne velti citviet Eiropā un pasaulē banku izsniegtais finansējums pret alternatīvo finansētāju aizdevumu apjomiem uzņēmumiem ir liekams vienādos svaru kausos.

To ietekmē finansējuma pieejamības ātrums, regulatoru prasību izpilde un citi faktori, kas nosaka - kad piemērotāks ir banku un kad nebanku finansējums.

Izpratne par finansējuma piesaistes iespējām ārpus bankām lēnām, bet pieaug arī Latvijā. Arvien biežāk uzņēmumu vadītāji saprot, ka ir jāmāk labi orientēties arī banku finansējuma alternatīvās. Šāds alternatīvais finansējums sevī ietver, piemēram, obligāciju laidienus, ko ir izmantojuši tādi pašmāju uzņēmumi kā Storent, Elko Group, Eco Baltia, akciju pārdošanu biržā, kur kā piemēri minami Madara Cosmetics, Virši, Delfingroup, un alternatīvie aizdevumu sniedzēji, ko izmantojuši tādi uzņēmumi kā Pure Chocolate, Peruza, Gandrs un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 1. ceturksnī SIA ExpressCredit apgrozījums, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 5,3%, sasniedzot 4,49 miljonus eiro.

savukārt, peļņa sasniedza 1,09 miljonus eiro.

Sekojot 2017. gadā ieviestajai iespējai slēgt distances aizdevuma līgumus un klientiem pārvaldīt savas saistības klientu portālā, 2018. gada 1. ceturksnī SIA «ExpressCredit» izstrādāja jaunu distances kreditēšanas zīmolu «VIZIA». «VIZIA» misija ir piedāvāt aizdevumus, kas būtiski atšķiras kategorijā, piedāvājot klientiem vienkāršus un viegli saprotamus pakalpojumus. Tas attiecas gan uz kredītiem kā produktu, gan aizņemšanās un atdošanas procesu. Uzņēmuma uzskata, ka «VIZIA» zīmola mārketinga stratēģija un pakalpojums būs konkurētspējīgs starp piedāvājumiem, ko sniedz esošie distances nebanku kreditētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu pakalpojumu sniedzēji varēs veikt klienta neklātienes identifikāciju

LETA, 03.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu pakalpojumu sniedzēji varēs veikt klienta neklātienes identifikāciju, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītie noteikumi «Kārtība un apjoms, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekts veic klienta neklātienes identifikāciju».

Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka viens no galvenajiem noteikumu mērķiem ir likvidēt šķēršļus, kas patlaban ierobežo pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, attālināti veicot klienta identifikāciju, tādējādi radot iespēju piekļuvei finanšu pakalpojumiem iekšējā tirgū, kā arī tiešsaistes piedāvātajiem pakalpojumiem pārrobežā. Noteikumu projekts tika izstrādāts kā alternatīvs variants klienta klātienes identifikācijai, klientam personīgi piedaloties tā identifikācijas procesā.

Noteikumi paredz iespēju izvēlēties to, kādus tehnoloģiskos līdzekļus ieviest vai izmantot klienta identifikācijas un personas identitātes pārbaudei, lai piekļūtu tiešsaistes un cita veida pakalpojumiem. «Klienta neklātienes identifikācijas nepieciešamību nosaka tehnoloģiju straujā attīstība. Pakalpojumu tirgū jauni dalībnieki ienāk ne tikai piedāvājot agrāk nebijušus pakalpojumus un, radot efektīvu konkurenci, bet arī, piedāvājot jaunas digitālas infrastruktūras jau esošajiem tradicionāliem tirgus dalībniekiem. Tādēļ rodas palielināta nepieciešamība efektīvi un ātri nodrošināt jaunos vai esošos pakalpojumus klientiem,» pauda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #22

DB, 28.05.2024

Dalies ar šo rakstu

Sarūkot būvniecībai teju vai visā Eiropā, virkne uzņēmumu no Latvijas, kuri sniedza savus pakalpojumus ārzemēs, ir atgriezušies savā mājas tirgū, kā rezultātā ir pieaugusi konkurence, kas potenciālajiem pasūtītājiem ir laba ziņa. Vienlaikus pašiem būvniecības pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem un tālredzīgiem, lai sīvās konkurences apstākļos savu pakalpojumu cenas nenosolītu zemāk par to izmaksām ar visām no tā izrietošajām sekām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju apvienības jaunais vadītājs Edijs Kupčs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.maija numurā lasi:

Statistika

Nebanku kreditētāji aizdevuši vairāk par miljardu eiro

Tēma

Latvijas nodarbinātības izaugsmes divi spārni

Uzņēmējdarbība

Igaunijā reģistrētie uzņēmumi izvēršas Latvijā

Klimata neitralitāte

Top standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai

Portrets

Jeļena Karetņikova, Jool Pay līdzdibinātāja

Brīvdienu ceļvedis

Zane Beķere, AJ Produkti Baltijas reģiona vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru