Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

21.novembra Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti MK noteikumi Noteikumi par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās kompetenci, kas nosaka jaunizveidotā ministra institūta funkcijas, tiesības un darbu koordināciju ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda administrēšanā, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departaments.

2006.gada 7.novembrī Latvijas Republikas Saeima izteica uzticību Ministru prezidenta Aigara Kalvīša vadītajam Ministru kabinetam, kura sastāvā ir iekļauts jaunais ministra amats – īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās, ko pilda Normunds Broks.

Īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās būs atbildīgs par:

-vienotas politikas ES līdzekļu apguves jomā izstrādes un īstenošanas koordinēšanu;

-ES līdzekļu piesaistīšanas un izmantošanas pārraudzību;

-normatīvo aktu projektu izstrādi ES līdzekļu apguves jomā;

-ES līdzekļu apguvi reglamentējošo ES tiesību aktu ieviešanu;

-Latvijas nacionālās pozīcijas par ES līdzekļu apguvi izstrādi, apstiprināšanu un pārstāvēšanu ES;

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(378).jpg

Būtiskākais iemesls, kāpēc Eiropas Komisija (EK) pirms vairākām dienām apturēja Latvijai finanšu plūsmu divās ES fondu programmās - pārāk lielais valsts institūciju skaits, kas administrē šo līdzekļu apguvi.

Šis EK lēmums nenoliedzami ir interesants vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, jāpiekrīt Finanšu ministrijai, ka nav skaidra loģika, kāpēc finanšu plūsma tieši minētā iemesla dēļ tika apturēta 2012. gadā, ņemot vēra, ka pašreizējais fondu apguves periods sākās jau 2007. gadā, un tad šo administrējošo institūciju skaits nebūt nebija mazāks.

Otrkārt, ja jau tika nolemts, ka šo institūciju skaits Latvijā ir pārāk liels, tad kāpēc naudas plūsmu apturēja tikai divās pro-grammās, nevis visās.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Kam ir jānotiek, lai Latvijas ierēdņi sāktu kustēties un nodrošinātu tās naudas paņemšanu, ko ES mums ir gatava uzdāvināt?

Šādu retorisku jautājumu gribas uzdot pēc kārtējām diskusijām Saeimā, kur tirzāts ES fondu apguves jautājums 2014.–2020. gada periodā. Situācija šajā sakarā ir vairāk nekā bēdīga, jo, lai arī šis ES naudas apguves periods ir iesācies jau kopš diviem gadiem, joprojām no ministriju puses nav izdarītas būtiskas lietas, lai šo naudu vispār varētu izmantot. Pat par nākamo – 2016. gadu – jau izskan bažīgas prognozes, ka vismaz 1/3 no paredzētās naudas jeb aptuveni 159 miljonus eiro apgūt, visticamāk, neizdosies. Tad sanāk tā, ka 159 miljonus eiro dāvātas naudas bagātā Latvija ir gatava uzdāvināt Eiropas Savienībai atpakaļ muļķības vai iekšējas diversijas dēļ.

Finanšu ministrija (FM) ir saīsinājusi ES fondu iesniegumu vērtēšanas termiņu, nosakot, ka lēmums vērtētājiem par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu jāpieņem ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no projekta pieteikuma iesniegšanas iepriekš noteikto 12 mēnešu vietā 2004.–2006. gada periodā.

ES fondu administrēšanas sistēmas vienkāršošanas mērķis ir palielināt ES fondu sistēmas darbības ātrumu, vienlaicīgi samazinot administrēšanas izmaksas, kā arī saglabājot uz klientu orientētu pieeju.

Cits darbības virziens ir uz klientu orientētas ES fondu administrēšanas nodrošināšana, kā ietvaros FM veicinājusi informācijas par ES fondiem pieejamību un atgriezeniskās saite ar esošajiem un potenciālajiem finansējuma saņēmējiem nodrošināšanu. Tā ES fondu mājas lapā www.esfondi.lv ievietots centralizēs ES fondu apguves kalendārs un ES fondu aktivitāšu meklētājs. Papildus FM ir izveidojusi e-pasta adresi [email protected], uz kuru esošie un potenciālie projektu īstenotāji var sūtīt jautājumus un priekšlikumus ES fondu apguves pilnveidošanai.

Eiropas Savienībai nepieciešams steidzami vienoties par ES fondu apguves noteikumu izmaiņām, jo tikai tā būs iespējama ekonomikas stimulēšana Austrumeiropā, uzskata Latvijas ekspremjers, ekonomists Guntars Krasts.

Eiropas Parlamenta plenārsēdē norisinājās plašas debates par to, kā iespējama Eiropas ekonomikas atveseļošana.

"Pašreizējos krīzes apstākļos labāk ir darīt vairāk nekā nogaidīt," sacīja G. Krasts, piebilstot, ka noteikti ir atbalstāmi ES piedāvātie finanšu un fiskālie instrumenti ekonomikas stimulēšanai. "Tomēr jaunajām ES dalībvalstīm Austrumeiropā - ar nedaudziem izņēmumiem - starptautiskie kredītu tirgi ir aizvērušies un notiek kapitāla aizplūšana, bet Rietumeiropas bankas, kas šajā reģionā ieņem lielāko tirgus daļu, savu neseno ekspansīvo kreditēšanas politiku nomainījušas pret nogaidošu pozīciju."

G. Krasts uzsvēra, ka ES Austrumeiropas dalībvalstu iespējas izmantot finanšu un fiskālos instrumentus ir ierobežotas vai tādas vispār nepastāv. "Arī vidējā termiņā vairumam no tām valstīm, kas gatavojas pievienoties eirozonai, ekonomikas stimulēšanas pasākumus ierobežos pievienošanās kritēriji," tā G. Krasts.

25.septembrī, Eiropas Komisiju pārstāvot Reģionālās politikas komisārei Danutai Hībnerei (Danuta Hübner) un Latviju - īpašu uzdevumu ministram Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apguves lietās Normundam Brokam (TB/LNNK), svinīgā dokumenta parakstīšanas ceremonijā tiks apstiprināta 4,53 miljardus eiro "vērtā" Latvijas stratēģija 2007.-2013.gada ES fondu finansējuma apguvei - Valsts stratēģiskais ietvardokuments.

ES fondu apguves stratēģijas svinīgā parakstīšanas ceremonija plkst. 13:00 noritēs A/S "Laima" telpās (Miera iela 22, Rīga), kur vizītes ietvaros plkst. 12:30 komisāre tiks iepazīstināta arī ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansēta projekta īstenošanu Latvijas nacionālajā saldumu ražotnē.

"Ceturtā daļa jeb vairāk nekā viena miljarda eiro no stratēģijas īstenošanai atvēlētā Eiropas Savienības finansējuma būs ieguldījums Latvijas vērtīgākajā kapitālā - cilvēku resursos. Nodarbināto cilvēku kvalifikācijas celšana, uzlabojumi izglītībā un zinātnē viennozīmīgi dos pozitīvu ieguldījumu konkurētspējas palielināšanā un virzībā uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku, kā arī valsts ekonomiskās situācijas stabilizācijā,. Te īpaši jāuzsver, ka nodarbināto apmācība, produktivitātes un konkurētspējas celšana uzņēmumos ir svarīgi pasākumi, brīdī kad mūsu tautsaimniecība saskaras darba spēka deficīta, kā arī nepietiekami ir Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoma problēmām." stratēģijas parakstīšanas nozīmīgumu uzsver N.Broks.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Latvijai 23 elektrovilcienu iegādei no Eiropas Savienības (ES) fondiem pieejami 114,2 miljoni eiro, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA).

CFLA ir nosūtījusi uzaicinājumu AS "Pasažieru vilciens" sagatavot projekta iesniegumu ES fondu finansējuma saņemšanai.

Elektrovilcienu iegādei paredzēts ES fondu līdzfinansējums ir 114,211 miljonu eiro apmērā. ES fondu finansējums elektrovilcienu iegādei paredzēts divu fondu ietvaros - 100 993 236 eiro no Kohēzijas fonda un 13 217 837 no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Vienlaikus valsts budžeta finansējums ir 46 998 227 eiro.

Plānots, ka ar ES fondu līdzfinansējumu pasažieru pārvadājumiem iegādāsies 23 jaunus elektrovilcienus, aizstājot novecojušos vilcienus, kas iegādāti laika posmā no 1961.gada līdz 1989.gadam. Jaunos elektrovilcienus plānots ekspluatēt līnijās Rīga-Jelgava, Rīga-Tukums un Rīga-Skulte.

Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notiks arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, informē Finanšu ministrijā.

«Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases.

Konstatēti ļoti augsti riski jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gada perioda finansējuma ieguldīšanā Latvijas ekonomikā atbilstoši plānotajam, secināts ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka otrdien FM finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā visu ES fondu ieviešanā iesaistīto ministriju ministri tikās ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē, lai apspriestu ES fondu ieviešanas statusu, konstatētos ieviešanas riskus un iespējamos risinājumus.

ES fondu ieviešanā iesaistītajām institūcijām 2023.gads bija īpaši intensīvs, kad paralēli jaunā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīciju nosacījumu izstrādei bija jāveic virkne pasākumu sekmīgai ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda pabeigšanai, kā arī jāstrādā pie Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas, pauž ministrijā.

Lai arī Latvija jauno dalībvalstu vidū ieņem 4.vietu ES fondu apguvē, finanšu apguves progress joprojām nav vērtējams kā labs, jo krietni atpaliek no noteiktajiem ambiciozajiem finanšu apguves mērķiem otrajam pusgadam.

To norāda Finanšu ministrija (FM), uzsverot, ka ministrijas ir gatavas līdz šā gada beigām efektīvi izlietot plānoto finansējumu no ES struktūrfondiem, lai veicinātu līdzekļu ieplūšanu tautsaimniecībā un ātrāku tās atveseļošanos.

FM arī vēsta, ka savukārt valsts budžeta līdzekļus apmēram 2,3 miljonu latu apmērā, kurus līdz gada beigām nav iespējams izlietot ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros, valdība nolēmusi pārdalīt Zemkopības ministrijas pārziņā esošajiem fondiem, lai tādējādi nodrošinātu pilnu valsts budžeta resursu apguvi.

Konstatēts risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas statusu 2023.gada decembrī - 2024.gada janvārī, kuru otrdien, 20.februārī, uzklausīs valdība.

FM ziņojumā norāda, ka ministrijas strādā pie steidzamiem pasākumiem, lai valsts ekonomikas attīstībai izmantotu visas valsts budžeta izdevumu iespējas 2024.gadā.

Vienlaikus ziņojumā teikts, ka 2024.gadā prognozējami izdevumi mazākā apmērā - līdz 505 miljoniem eiro, jo ir bijusi par 150 miljoniem eiro labāka izpilde ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektos, kas izmaksāti 2023.gadā, bet aptuveni 155 miljonus eiro veido ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektu kavējumi, kurus projektu īstenotāji pabeidz par savu naudu vai finansē no ES fondu 2021.-2027.gada perioda līdzekļiem.

Tāpat aptuveni 150 miljonus eiro veido jauno investīciju - AF un ES fondu 2021.-2027.gada perioda tempu kavējumi, bet aptuveni 50 miljonus eiro projektu ietaupījumi, neattiecināmi izdevumi.

Atbildīgo ministriju budžeta izdevumu plāna neizpilde Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ietvaros turpina pasliktināties, uz septembra beigām atbildīgās nozaru ministrijas ir apguvušas 82% no deviņiem mēnešiem plānotajiem budžeta līdzekļiem, kas paredzēti Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda (ES fondi) projektiem.

To secina Finanšu ministrija, ceturtdien, 27. oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) skatītajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta izpildi šā gada deviņos mēnešos ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu ietvaros. Nav apgūti apmēram 70 miljoni latu no plānotā.

«Tādējādi situācija kopš augusta beigām, kad vairākas ministrijas informēja par plānotiem lielākiem maksājumiem gada atlikušajos mēnešos, nav izpildījusies, un arvien lielāks maksājumu apjoms tiek atkal atlikts uz pēdējiem mēnešiem,» neapmierināts ar situāciju ir FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.

17.septembrī:

" īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks piedalīsies Ministru kabineta komitejas sēdē;

" Latvijas televīzijas 1. kanālā plkst. 19:00 tiks pārraidīts ES fondu tematikai veltītais raidījums "Eirobusiņš", kurā tā veidotāji sniegs ieskatu, kā ES struktūrfondi tiek apgūti citās jaunajās ES dalībvalstīs - Ungārijas piemērs. "Eirobusiņš" palūkosies uz valsts stratēģiju fondu apguvei, prioritārajām atbalsta jomām, konkrētiem projektu piemēriem un sabiedrības ieguvumiem no Eiropas naudas.

18.septembrī īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks piedalīsies Ministru kabineta sēdē, kuras ietvaros prezentēs vidēja termiņa rīcības plānu efektīvākai ES struktūrfondu apguvei 2008.gadā, kā arī izskatīt Latvijas pozīciju par Ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Otrdien, 22. martā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2015. gada 31.decembrim, informē FM.

ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda slēguma posmā prognozējams, ka Latvija būs spējusi pilnībā izmantot visas plānošanas periodā pieejamās ES fondu atbalsta investīciju iespējas.

Līdz ar 2015. gada 31. decembri noslēdzies 2007. – 2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods. Šobrīd vēl tiek vērtēti atsevišķu projektu īstenotāju iesniegtie maksājumu pieprasījumi, tomēr paredzams, ka plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā izmantot pieejamo ES fondu finansējumu. Kopumā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā līdz šī gada 29. februārim finansējuma saņēmējiem veikti maksājumi 4,45 miljardu eiro apmērā, kas ir 98,4% no kopējā pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā. Savukārt noslēgto līgumu apjoms ir 4,68 miljardi eiro jeb 103,5% no pieejamā ES fondu finansējuma. Tas nozīmē, ka līgumi ir slēgti par valsts piešķirto virssaistību apjomu.