Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.
Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.
Ballītes beigas?
Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.
Tomēr citi pirmā pusgada rādītāji, neraugoties uz runām par nekustamo īpašumu nozares krīzi, ir tikuši pārsniegti: pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika apmēram 70 nekustamā īpašuma darījumu virs pusmiljona eiro, savukārt otrajā pusgadā tādu bija vismaz 86 (neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām).
«Lieli darījumi tiek atlikti vai nenotiek tādēļ, ka mainījusies banku politika. Netiek realizētas daudzas uzņēmēju intereses. Vēl neesam noformulējuši, kā tas varētu iespaidot situāciju nākotnē. Agrāk visi lielie darījumi bija banku līdzfinansēti, tagad banku prasības par līdzfinansējumu ir tik lielas, ka daudzi izlemj darījumu neveikt. Cilvēki ir gatavi riskēt ar bankas naudu, bet ne ar savējo,» – tā pirms pusgada teica Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs un uzņēmuma Latio īpašnieks Edgars Šīns.
Arī tagad viņš ir tikpat skumīgi noskaņots, runājot par ballītes beigām un paģiru sākumu: «Ir visas pazīmes kā pēc ballītes. Kādam ir jāmaksā rēķins, un nav skaidrs, kurš to darīs. Esat kādreiz spēlējusi pokeri? Tur uz galda ir liela kaudze ar naudu un kādā brīdī pastiepjas viena roka un to visu aizvāc. Bankām atbrauca mātes banku bargie onkuļi un pateica, paspēlējāties, pietiek. Visa tā spēlīte jau notika par banku naudu. Piedraudēja, ka kāds var palikt bez amata. Un bankām palīgā nāca valdība ar savu inflācijas apkarošanas plānu. Bankas varēja ietaupīt krietnu naudas žūksni, ko būtu jātērē PR kampaņās, skaidrojot, kādēļ vairs kredītus nedod tik viegli. Valdība pasniedza bankām patīkamu dāvaniņu...»
Taču, kā rāda dati par lielajiem nekustamo īpašumu darījumiem pagājušā gada otrajā pusgadā, E. Šīna pieminētās ballītes beigas nav tik acīmredzamas. Cita lieta – ka aizvien biežāk lielos darījumus slēdz uzņēmumi ar ārzemju vecākiem, tajos tiek izmantots ārvalstu banku vai citu juridisko personu finansējums, savukārt ievērojama daļa pašmāju kompāniju un fizisko personu darījumu ir bijuši formāli – tas pats īpašnieks zemi vai ēku vienkārši pārlicis no vienas kabatas otrā.
Parādās ārvalstu finansējums
Visi baņķieri gan šiem vērojumiem nepiekrīt. Piemēram, Hansabankas Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš uz jautājumu, kāpēc pēdējā pusgada laika kredīta izsniedzēju vidū parādās Latvijā nerezidējošas kredītiestādes, neatbild – viņš atturēšoties komentēt, ņemot vērā, ka nav konkrētu faktu. Bankas pārstāvis tikai piebilst, ka, «ja runa ir par bankām, kas ir jaunpienācēji Latvijas tirgu, tad ir tikai normāli, ka, laikam ejot, tās sāk vairāk sniegt savus pakalpojumus un parādās arī rezultāti». Savukārt privātpersonu kreditēšanas tirgū joprojām līderis esot Hansabanka, izsniedzot tuvu pie 30% no ikmēneša tirgus apjomiem.
Toties DnB NORD bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis acīmredzamo neslēpj – šāda situācija esot tikai loģiska, jo uz Latvijā nerezidējošajām kredītiestādēm taču neattiecoties valdības pieņemtais inflācijas apkarošanas plāns un tā noteiktie ierobežojumi kredītņēmējiem. Savukārt uzņēmuma Vestabalt valdes loceklei Līgai Plaudei jau ir pavisam praktisks skaidrojums: «Ārvalstu bankas dod kredītus uz augstākiem procentiem, bet dod 80% nepieciešamā finansējuma. Mūsu bankas prasa 40-50% līdzfinansējumu. Tādēļ tie, kuriem ļoti vajag naudu un kuri ir gatavi maksāt austākus procentus, aizņemas, piemēram, Itālijā, Maltā un citur.»
Šī situācija pietiekami smagi ietekmējot ne tikai mazos attīstītājus, bet arī tirgū jau labi pazīstamus uzņēmumus: «Arī mums, kuriem agrāk bankas deva projektam 110% finansējumu attīstībai, tagad prasa zemes iegādei 60% līdzfinansējumu. Projektēšanai un celtniecībai kredītus saņemt ir arvien sarežģītāk. Tā ir banku piesardzība. Ja agrāk, redzot cenu kāpumu, bankas īpaši neriskēja, izsniedzot kredītu par lielāku summu, nekā tobrīd maksā īpašums, tad tagad tas vairs nav iespējams, jo cenu kāpums ir apstājies. Agrāk arī īpašuma vērtējumi bija daudz paviršāki, bija daudz vairāk pārvērtētu īpašumu, bet tagad bankas uzticas tikai uzticamiem vērtētājiem...» I. Vamzis gan piebilst, ka zemesgrāmatu informācija par kredītu lielumu, kas nu kļūst izteikti mazāki par darījumu summām, tomēr nedod pilnīgi precīzu priekšstatu par to reālo proporciju. Zināmu laiku iepriekš zemesgrāmatā daudziem darījumiem uzrādīta mazāka summa – tas bijis izdevīgi pārdevējam, jo tādējādi iespējams neuzrādīt visus ienākumus. «Savukārt pašlaik tirgū un darījumā noteicējs ir pircējs, un, ņemot vērā to, ka bankām ir stingrākas kreditēšanas prasības un tās pievērš īpašu uzmanību pirkuma reālajai summai un 10% pircēja ieguldījumam saskaņā ar likumu, pircējam vairs nav nekādas vēlēšanās uzņemties uz sevi papildus apgrūtinājumu un piekrist vēl kādām kombinācijām, kas saistītas ar pārdevēja interesi.»
Mēģina pārdot nepabeigtus projektus
Vēl viena tendence – aizvadītā gada pēdējos sešos mēnešos ļoti strauji pieaudzis nepabeigtu nekustamā īpašuma projektu pārdošanas gadījumu skaits. Hansabankas pārstāvis Dz. Kalniņš gan arī šajā tendencē neko īpašu nesaskata: «Katrai kompānijai ir atšķirīga stratēģija, specializācija un peļņas apetīte. Tas, ka projekts tiek pārdots kā viens vesels dažādās projekta stadijās, pats par sevi ir normāla prakse. Iepriekšējos gados ar to nebijām tiešā veidā saskārušies vai runājuši, lai gan ir virkne piemēru, kad šādi darījumi Latvijā ir notikuši arī iepriekšējos gados.»
Toties DnB NORD bankas pārstāvis I. Vamzis atzīst, ka tirgū tiešām esot liels piedāvājums sagatavotiem projektiem, kuriem ir gan būvatļauja, gan veikta parcelācija, gan zemes transformācija, - tiesa, pieprasījums gan šiem projektiem pašlaik esot visai zems. Taču pašreizējos apstākļos, bankām «piebremzējot» un uz hipotekāro kreditēšanu raugoties piesardzīgāk, «ja attīstītājam ir vairāki projekti, tad šajā situācijā, kad pārdošanas apjomi ir kļuvuši lēnāki, attīstītājs cenšas pārdot savus projektus, saglabājot vienīgi lielos projektus. Savukārt daļa attīstītāju, saprotot, ka bankas jaunus projektus vairs nekreditēs, ir spiesti šos projektus pārdot».
Vēl tiešāka ir L. Plaude – daudzi attīstītāji ir spiesti investīciju fondiem pārdot, piemēram, pusi sava projekta, lai tikai būtu iespējams to turpināt. Iesāktie projekti tiekot pārdoti vienkārši tāpēc, ka ir beigusies nauda to pabeigšanai, - un ne vienmēr atrodoties pircēji. «Ir arī tādi, kas pārdod kompānijām, kas tālāk nodarbosies ar ēkas iznomāšanu, piemēram, pie Mola pārdeva biroja ēku itāļiem, kuri tālāk nodarbosies ar biroju iznomāšanu,» piebilst Vestabalt pārstāve.
Tomēr, neraugoties uz šīm tendencēm, banku pārstāvji saskata arī pozitīvu virzību. Piemēram, I. Vamzis min, ka līdz ar inflācijas apkarošanas plāna stāšanos spēkā no tirgus ir aizgājuši nekustamā īpašuma spekulanti – parādījies profesionāls tirgus, kas būtu pamats, lai parādītos vairāk kvalitatīvu projektu par atbilstošu cenu. Pozitīvi vērtējama arī tirgus maiņa no pārdevēju diktēta tirgus uz patērētāju tirgu – projektu attīstītāji un pārdevēji vairāk sāk rūpēties par pircēju, piedāvājot dažādus bonusus un atlaides, kas savukārt sniedz daudz lielākas iespējas pircējam izvēlēties sev patiešām piemērotāko mājokli, un nozares dalībnieki – projektētāji, attīstītāji, būvnieki – arvien vairāk pievērsīs uzmanību kvalitātes un darba sakārtošanas jautājumiem.
1. 10,331 miljons latu
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Parex Asset Management kļuvusi par piecstāvu nama Krišjāņa Barona ielā 2 (itāļu modes veikalu Palazzo Italia ēku un zemi) īpašnieci, atpērkot to no SIA Global Trading Corporation, kas par nama saimnieku kļuva tikai 2006.gadā, samaksājot par to uz pusi mazāku summu. SIA Global Trading Corporation vienīgā īpašniece saskaņā ar Lursoft datiem ir AS Capital Department Store (iepriekšējais nosaukums – Trade House Abitare Interiors), kas savukārt pieder Krievijas iedzīvotājiem Grigorijam Rabinovičam un Anastasijai Plastunai, kā arī ASV iedzīvotājam Romānam Rabinovičam.
2. 7,43 miljoni latu
Par šādu summu pazīstamā uzņēmēja Jevgēņija Gomberga kompānija Teikas nami pērn augustā iegādājās 405 kvadrātmetrus zemes ar četrstāvu dzīvojamo namu Alberta ielā 4 (ekskluzīvs dzīvojamais nams, kura dzīvokļi izlikti pārdošanā). Darījums bijis diezgan formāls: lielāko daļu īpašuma savai kompānijai pārdeva pats J. Gombergs, bet atlikušo desmitdaļu – viņa dzīvesbiedre, 1953.gadā dzimusī Tatjana Solovjova. Īpašums ieķīlāts SEB Unibankā.
3. 5,622 miljoni latu
SIA Bluebeech (īpašniece – Šveices Galleria Holding SA) pagājušā gada septembrī no piecām privātpersonām, tostarp bijušā Valsts nekustamo īpašumu aģentūras ģenerāldirektora Kalvja Briča, par šādu summu nopirka 1246 kvadrātmetrus zemes ar divām mājām – vienu piecstāvu, bet otru – sešstāvu Dzirnavu ielā 63. Darījumu finansēja ārvalstu uzņēmums Acacia SARL, aizdodot 5,763 miljonus latu. Reģistrētās hipotēkas apmērs – 9,84 miljoni latu.
4. 5,44 miljoni latu
Par šādu summu reģistrēts darījums, kurā 7425 kvadrātmetrus liels zemesgabals Vienības gatvē 21 no SIA Tekstiliana (īpašnieki – Viesturs Kuļikovskis, Raimonds Plāte, Andrejs Voļpe, Gints Čakāns) pārgājis komandītsabiedrības Tekstiliana R.E. īpašumā (kuras īpašnieku vidū tāpat ir minētie uzņēmēji). Uz īpašumu – daļu no zemes zem jaunā dzīvojamo un sabiedrisko ēku projekta Tekstiliana – hipotēka reģistrēta jau 2006.gadā, un līdz ar īpašnieka maiņu 2,023 miljonu lielā hipotēka pārgājusi jaunā īpašnieka atbildībā.
5. 4,814 miljoni latu
Par šādu summu SIA L.B. Properties (īpašniece – Kiprā reģistrētā Leader Real Estate International Limited) nopirkusi 8489 kvadrātmetrus zemes Anniņmuižas bulvārī. Īpašumu – faktiski projektu, kura ietvaros paredzēts uzcelt divas 26 stāvu augstceltnes ar 350 dzīvokļiem, - pārdeva nekustamo īpašumu uzņēmēja Alda Plauža SIA Anniņmuižas nams, kuram ar to nedaudz vairāk kā gada laikā formāli izdevies gūt 3,8 miljonu latu peļņu, proti, 2006.gada februārī uzņēmējsabiedrība šo zemesgabalu nopirka par 1,044 miljoniem latu. Pēdējo darījumu finansējusi Latvijas Biznesa banka, kurai par labu nostiprināta 2,811 miljonu latu hipotēka. Faktiski pārdots ticis projekts, kura ietvaros plānots uzbūvēt divas 26 stāvu augstceltnes.
6. 4,772 miljoni latu
SIA Zaubes nams (vienīgā īpašniece – 1945. gadā dzimusī Natālija Lavrentjeva) par šādu summu nopirkusi 1780 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Zaubes ielā 9 (renovēts pirmskara ēkas projekts). To pārdeva pazīstamais bijušais azartspēļu uzņēmējs Aleksandrs Jakovenko. Īpašuma iegādei Rietumu bankā ņemts 6,3 miljonu latu kredīts. Pēc tam uzņēmējsabiedrība sākusi nama izpārdošanu pa dzīvokļiem un citām telpām.
7. 4,585 miljoni latu
Par šādu summu SIA Park Lane (oficiālā īpašniece – britu New View Estates Limited, tomēr valdes loceklis ir Latvijas iedzīvotājs, 1982. gadā dzimušais Andrejs Ščerbakovs) īpašumā nonācis nekustamais īpašums Pulkveža Brieža ielā 35. Tas sastāv no 4283 kvadrātmetriem zemes, divstāvu administratīvās ēkas, četrstāvu administratīvās ēkas, noliktavas, vienstāva dzīvojamās mājas, sarga mājas un divām darbnīcām. Īpašuma pārdevējam – Stygate Properties Limited – gada laikā ar šo īpašumu izdevies gūt aptuveni miljonu latu lielu peļņu. 2006.gadā investors to nopirka par 3,3 miljoniem latu. Jaunais īpašnieks darījuma veikšanai ņēmis 8,43 miljonu latu kredītu Hansabankā.
8. 4,568 miljoni latu
Pazīstamā uzņēmēja, Arēna Rīga līdzīpašnieka Genādija Bondarika dzīvesbiedre Jeļena Bondarika par šādu summu pārdevusi 259/1000 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Elizabetes ielā 22, kas sastāv no 1667 kvadrātmetriem zemes ar sešstāvu dzīvojamo māju. Tagad tās pārgājušas SIA Elizabetes 22 īpašumā (tās īpašnieks savukārt – 1948. gadā dzimušais Aleksandrs Jadrišņikovs). Uzņēmums darījuma veikšanai ņēmis 3,02 miljonu latu kredītu Rietumu bankā.
9. 4,5 miljoni latu
Pie šādas summas tikusi Latvijas miljonāru sarakstā atrodamā 1943.gadā dzimusī Mihaila Berga, kura pārdevusi 1316 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar četriem namiem Kalēju ielā 43. To iegādājusies SIA Kalēju kvartāls (vadītāji – no Izraēlas, oficiālais īpašnieks – Kiprā reģistrētā Blacksmith Holdings Cy Limited),kura darījumu veikusi bez hipotekārā finansējuma.
10.-11. 4,217 miljoni latu
Par šādu summu SIA MZ Noma (īpašnieki – Normunds Celmiņš un Martins Zemītis) pērn novembrī kļuva par 701 kvadrātmetru liela zemesgabala ar piecstāvu administratīvo ēku īpašnieku Palasta ielā 7. Iepriekš šis nams piederēja trim pietiekami labi zināmiem uzņēmējiem – 1953. gadā dzimušajam Guntim Plūmiņam, 1953. gadā dzimušajam Oskaram Barševskim un 1958. gadā dzimušajam Andrim Ertam. Darījuma veikšanai ņemts 2,811 miljonu latu kredīts Hansabankā.
10.-11. 4,217 miljoni latu
Ventspils tranzīta uzņēmēja Oļega Stepanova dzīvesbiedre Viktorija Stepanova pagājušajā gadā pabeigusi 5134 kvadrātmetrus liela zemesgabala Mazā Nometņu ielā 43 pārdošanu. Īpašumu par šādu summu iegādājies 1952. gadā dzimušais Oļegs Kukainis (pazīstams kā nu jau bijušais SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs), kurš darījuma veikšanai hipotekāro kredītu nav ņēmis.
12. 3,795 miljoni latu
SIA Pulka 4 pērn novembrī par šādu summu nopirka 11 873 kvadrātmetrus zemes ar palīgceltni Pulka ielā 4. Iepriekš tā piederēja diviem īpašniekiem: pazīstamais uzņēmējs Rafails Deifts, Dominante holdinga lielākais īpašnieks par sev piederošajām 90/100 saņēma 3,415 miljonus latu, bet viņa kompanjons, 1960.gadā dzimušais Arnolds Koņevņikovs par savu daļu – 379 tūkstošus latu. Darījuma veikšanai kredītlīdzekļi nav izmantoti. SIA Pulka 4 vienīgais īpašnieks ir 1970. gadā dzimušais Dmitrijs Palaguta, kurš agrāk uz brīdi ir bijis R. Deifta vēlāk pārdoto Drogu formālo īpašnieku vidū.
13. 3,45 miljoni latu
SIA Tīraine Estate (īpašniece – Igaunijas Ehitus Service OU) par šādu summu iegādājās īpašuma tiesības uz vairāk nekā pusi no 63 149 kvadrātmetrus liela zemesgabala Tīraines ielā. To pārdeva SIA Gūtmanis (īpašnieki – Latvijas lielo zemes īpašnieku sarakstā atrodamie Jānis Bazevičs un Edgars Uldriks), kas pati šo zemesgabalu tikai pērn oficiāli bija iegādājusies par 350 tūkstošiem latu. Darījums veikts bez hipotekārā finansējuma piesaistes.
14. 3,001 miljons latu
Par šādu summu Tiesu namu aģentūra tiesu vajadzībām no SIA RB Invest (vienīgais īpašnieks – 1965. gadā dzimušais Uldis Krauja) nopirkusi 537 kvadrātmetrus zemes ar biroja ēku Jēzusbaznīcas ielā 6. Darījumu, kura formēšana sākta jau 2006.gada jūlijā, finansējusi SEB Latvijas Unibanka, kurai par labu reģistrēta 3,163 miljonu latu hipotēka.
15. 2,811 miljoni latu
Vēl viens darījums, kurā īpašums pārgājis no SIA Tekstiliana komandītsabiedrības Tekstiliana R.E. īpašumā. Šis darījums saistīts ar 4843 kvadrātmetru lielu zemesgabalu Torņakalna ielā 2. Tieši par šādu pašu summu SIA Tekstiliana šo īpašumu iegādājās pērnā gada februārī. Arī uz šo īpašumu reģistrēta 2,023 miljonu latu lielā hipotēka.
16. 2,811 miljoni latu
Kādreizējais hokejists Helmuts Balderis-Sildedzis pagājušā gada novembrī par šādu summu formāli pārdevis 1115 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar tirdzniecības un biroja ēku Tērbatas ielā 74A. Darījums bijis diezgan formāls, jo īpašumu iegādājās paša H. Baldera-Sildedža SIA HB 19, untā veikšanai hipotekārais kredīts nav ņemts.
17. 2,811 miljoni latu
SIA Alūksnes 5 (vienīgā īpašniece – 1946. gadā dzimusī Inita Liberte)pagājušā gada septembrī par šādu summu nopirka 1447 kvadrātmetrus zemes ar piecstāvu dzīvojamo māju Alūksnes ielā 5. To pārdeva 1972. gadā dzimušais Armands Liberts un 1968. gadā dzimušais Alvis Krasovskis. Darījumu ar 1,265 miljonu latu kredītu finansējusi Norvik banka.
18. 2,775 miljoni latu
Raimonda Gerkena un Andreja Vasiļjeva AS Mēbeļu nams pusgada laikā nopelnījusi ievērojamu summu ar 16 152 kvadrātmetrus lielu zemes nekustamo īpašumu Krustpils ielā. Martā īpašums no bijušā Saeimas deputāta Leonarda Teņa un advokāta Modra Supes iegādāts par 1,5 miljoniem latu, bet decembrī divas trešdaļas no tā pārdotas tālāk jau par ievērojami lielāku summu. Daļa īpašuma pārdota SIA Biznesa avots (īpašnieki – 1980. gadā dzimusī Sanita Iminaviča un Aleksandrs Novoženovs), kura darījuma veikšanai ņēmusi kredītu Latvijas Biznesa bankā, tādēļ kredītiestādei par labu reģistrēta 2,9 miljonu latu hipotēka. Turklāt arī M. Supe un L. Tenis tikuši pie labas peļņas – viņu pašu īpašumā bijusī kompānija Reaģents A viņiem īpašumu bija pārdevusi par 25 tūkstošiem latu.
19. 2,772 miljoni latu
Par šādu summu pagājušā gada oktobrī darījumu slēdza SIA Prūšu iela un SIA Ķīšzeme, kura pārdeva 23 269 kvadrātmetrus zemes Prūšu ielā. Pēc darījuma slēgšanas kredītsaistības pret DnB NORD banku pārgājušas jaunā īpašnieka atbildībā: kredītiestādei par labu reģistrēta 2,367 miljonu latu hipotēka. Darījumā gan īpašums faktiski tikai pārlikts no vienas kabatas otrā – abu kompāniju vienīgais īpašnieks ir uzņēmējs Pēteris Šmidre.
20. 2,622 miljoni latu
Pērn augustā SIA Baltic Office Partners (Baltic Realty Partners LP uzņēmums) par šādu summu nopirka vairāk nekā pusi no jaunuzceltā tirdzniecības centra Ģertrūdes ielā 66. Īpašuma iegādei kredīts nav ņemts. Atlikušās īpašuma daļas joprojām pieder pārdevējai – uzņēmēja Pētera Antonova SIA Baltprivāts.
21. 2,6 miljoni latu
SIA VIP un CO divos darījumos nopirkusi 30 122 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Traleru ielā. Īpašumu pārdeva divas privātpersonas – 1962.gadā dzimusī Regīna Blumberga par sev piederošo pusi īpašuma saņēmusi 707 tūkstošus latu, bet atlikušo summu saņēmis 1965. gadā dzimušais Aivars Miķelsons. Uzņēmējsabiedrība darījuma veikšanai ņēmusi 1,81 miljonu latu kredītu Baltic International Bank.
22. 2,45 miljoni latu
Vēl viens īpašums, kurš pērn decembrī no AS Mēbeļu nams pārgājis SIA Biznesa avots īpašumā, turklāt sagādājot pārdevējam iespaidīgu peļņu. 2006.gada oktobrī a/s Mēbeļu nams par 112 tūkstošiem latu nopirka ražošanas korpusu ar administrācijas ēkām un virkni palīgceltņu Krustpils ielā 12. Pērn decembrī apmēram deviņas desmitdaļas īpašuma pārdotas par 2,45 miljoniem latu. Arī šī īpašuma iegādei izmantoti Latvijas Biznesa bankas piešķirtie kredītlīdzekļi.
23. 2,425 miljoni latu
Pagājušā gada augustā SIA L.B. Development par šādu summu nopirka 12 653 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu M. Keldiša ielā. Īpašums iegādāts divos darījumos, pirmajā nopērkot 9/10, bet otrajā – atlikušo. Latvijas Krājbanka zemesgabala iegādei izsniegusi 3,289 miljonu latu kredītu. Zemesgabalu pārdeva SIA R.E. Development.
24. 2,319 miljoni latu
Pie šādas summas pagājušā gada septembrī tikusi 1955. gadā dzimusī Jeļena Švarcšteina, pārdodot SIA Saules būdas 3371 kvadrātmetru zemes ar dzīvojamo ēku Visbijas prospektā 15. Īpašuma iegādei ņemts 1,4 miljonu latu kredīts Rietumu bankā. SIA Saules būdas ir pilnīgi nepazīstama, toties tās īpašnieki nekustamo īpašumu jomā tomēr ir pamanīti: kā rāda nekustamo īpašumu kompāniju datu bāzes, 1970. gadā dzimušais Edgars Karabajevs uzskatāms par gandrīz vai nekustamo īpašumu magnātu: viņam pieder veseli pieci īpašumi Rīgā, Kaļķu ielā 3, kā arī vēl pusotrs desmits īpašumu Rīgā, Ādažos, Saulkrastos un Liepājas rajonā. Neko īpaši neatpaliek arī otrs Saules būdu īpašnieks – 1969. gadā dzimušais Vents Pilāns: viņa īpašumu sarakstā ir gan dzīvoklis Rīgā, Miesnieku ielā, gan citi īpašumi – kopumā nepilns desmits – Rīgā, Berģos, Mālpilī, Engurē, Siguldā un Valgundē.
25. 2,280 miljoni latu
SIA Dzirciema terases pērn pāris mēnešu laikā izdevies oficiāli gūt visai iespaidīgu peļņu. Maijā uzņēmējsabiedrība par 702 tūkstošiem latu nopirka 10 301 kvadrātmetrus zemes Rikšotāju ielā, bet jau jūlijā šis īpašums pārdots tālāk par 2,28 miljoniem latu. Zemesgabalu nopirka SIA TKD Retail Park, kas darījuma finansēšanai izvēlējās UniCredit Bank, aizņemoties 3,18 miljonus latu.
26. 2,224 miljoni latu
Pagājušā gada jūlijā SIA Berta nams nopirka 620 kvadrātmetrus zemes ar četrstāvu dzīvojamo ēku Mārstaļu ielā 26. Nama iegādei ņemts kredīts Kipras kredītiestādē Rezeland Management Ltd., kurai par labu nostiprināta 5,622 miljonu latu hipotēka.
27. 2,197 miljoni latu
SIA Org Pro pagājušā gada septembrī par vairāk nekā diviem miljoniem latu nopirka 23 594 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Daugavgrīvas ielā 77. Īpašuma iegādāts no SIA AKD Logistik. Darījuma veikšanai kredītlīdzekļi nav izmantoti.
28. 2,079 miljoni latu
Vēl viens zemesgabals M. Keldiša ielā, kas pagājušā gada augustā pārgājis no SIA R.E. Development SIA L.B. Development īpašumā. Arī šajā gadījumā darījums veikts divās daļās, vienā pērkot 9/10, bet otrā – 1/10 īpašuma.
Šis zemesgabals ir 10 862 kvadrātmetrus liels. Uz šo īpašumu arī reģistrēta tā pati hipotēka, kas uz iepriekšējo.
29. 2 miljoni latu
Aizkraukles banka par šādu summu iegādājusies 4640 kvadrātmetrus zemes ar degvielas uzpildes staciju un automazgātuvi Hanzas ielā 16b. Iepriekš tā piederēja SIA Space. Īpašums iegādāts bez kredītlīdzekļiem.30. 1,814 miljoni latu
Šādu summu pērn augustā maksāja neapdzīvojamas telpas Tērbatas ielā 46, kuras iegādājās SIA Intrados, bet pārdeva SIA LV Nams. Īpašuma iegādei pircējs aizņēmies 1,365 miljonus latu no Milligan Agency LLP, kam par labu reģistrēta 2,731 miljonu latu hipotēka. Šim aizdevumam noteikts 20 dienu atmaksas termiņš no pirmā aizdevuma rakstveida pieprasījuma saņemšanas.
31. 1,667 miljoni latu
SIA Elbi no SIA MGH Rīga par šādu summu iegādājusies mehāniskās darbnīcas un biroja māju, kā arī palīgēkas Spilves ielā 22. Darījumu finansējusi SEB Latvijas Unibanka, kurai par labu nostiprināta 1,616 miljonu latu hipotēka.
32. 1,652 miljoni latu
Šāda summa minēta, pērn īpašnieku mainot 10/112 no nekustamā īpašuma Noliktavas ielā 5. Dāvinājuma darījumu slēdza 1924.gadā dzimusī Valentina Loseva kā pārdevēja un 1951. dzimušais Valērijs Losevs. Kopumā īpašums sastāv no piecstāvu administratīvā nama un 1286 kvadrātmetriem zemes.
33. 1,650 miljoni latu
AS Kolonna pērn par šādu summu realizējusi 1805 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Strēlnieku ielā 7. To iegādājās SIA Strēlnieku 7. Uz īpašumu reģistrēta 27,284 miljonu latu hipotēka par labu Parex bankai 13,69 miljonu latu kredīta nodrošināšanai.
34. 1,634 miljoni latu
SIA Balmoral pērn augustā par šādu summu nopirkusi vairāk nekā pusi no 12 000 kvadrātmetrus liela zemesgabala Mežotnes ielā. Pārējā nekustamā īpašuma daļa joprojām pieder pārdevējam – SIA Motorcentrs. Darījuma veikšanai kredītlīdzekļi nav izmantoti.
35. 1,616 miljoni latu
SIA Kuģu menedžments pagājušā gada septembrī no SIA Astros IMMO par šādu summu nopirka 5016 kvadrātmetrus zemes ar divstāvu ēku Ganību dambī 10a. Darījuma veikšanai aizņēmums nav izmantots.
36. 1,497 miljoni latu
SIA Stabu projekts pagājušā gada jūlijā par šādu summu nopirkusi 516 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar dzīvojamo māju Stabu ielā 18b. Namu pārdeva SIA Capital Park. Darījuma veikšanai Latvijas Krājbanka izsniegusi 720 tūkstošu latu kredītu.
37. 1,450 miljoni latu
SIA Dzirnavu 90 pagājušā gada jūnijā un oktobrī veikusi divus darījumus, lai iegādātos pusi no nekustamā īpašuma Dzirnavu ielā 107, kas sastāv no 1295 kvadrātmetriem zemes un divām mājām. Savas īpašuma tiesības pārdevis 1946.gadā dzimušais Ziedonis Kārlis Varts. Darījumu ar 1,56 miljonu latu kredītu finansējusi Latvijas Krājbanka.
38. 1,447 miljoni latu
SIA TKD Retail Park, ņemot 3,18 miljonu latu kredītu UniCredit Bank, pērn jūlijā no SIA Dzirciema terases par šādu summu nopirkusi 6359 kvadrātmetrus zemes Platones ielā.
39. 1,299 miljoni latu
Pazīstamais farmācijas nozares uzņēmējs Guntis Belēvičs pagājušā gada jūlijā divos darījumos par šādu summu pārdevis 1461 kvadrātmetru lielu zemesgabalu ar trim divstāvu dzīvojamām mājām M. Nometņu ielā 32. Namus iegādājusies Iršu pagasta zemnieku saimniecība Zemitāni. Darījuma veikšanai ņemts 909 tūkstošu latu kredīts Trasta komercbankā.
40. 1,195 miljoni latu
SIA Balt invest group pagājušā gada oktobrī par gandrīz 1,2 miljoniem latu nopirkusi 744 kvadrātmetrus zemes ar divstāvu māju Akas ielā 4. Īpašumu pārdeva SIA Homemarket birojs, kura pie tā bija tikusi 2006.gadā par 1,124 miljoniem latu. Jaunais īpašnieks darījumam hipotekāros kredītlīdzekļus nav izmantojis.
41. 1,172 miljoni latu
Par šādu summu reģistrēts darījums, kurā lielākā daļa no 1336 kvadrātmetrus lielā zemesgabala ar trīs divstāvu dzīvojamām mājām Liepājas ielā 9 pārgāja no 1963. gadā dzimušā Žaņa Buša viņa laulātās draudzenes Marikas Bušas īpašumā. Darījuma veikšanai slēgts pirkuma līgums, reģistrēts arī laulību līgums par visas mantas šķirtību.
42. 1,131 miljons latu
SIA Jūrkalnes 1 pagājušā gada augustā no SIA Excel Invest par šādu summu nopirka 3989 kvadrātmetrus zemes ar jaunuzceltu dzīvojamo māju Zasulauka ielā 36. Darījums veikts bez hipotekārā finansējuma.
43. 1,123 miljoni latu
1930 .gadā dzimušais Eberhards Kupčs pagājušā gada jūlijā ticis pie vairāk nekā miljona latu, pārdodot 1662 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar dzīvojamo ēku Hospitāļu ielā 20. Jaunais īpašnieks – SIA O & A Būve – nama iegādei ņēmis 1,259 miljonu latu kredītu Nordea Bank Finland Plc.
44. 1,123 miljoni latu
Pie šādas summas tikusi 1915.gadā dzimusī Alita Larsena, pārdodot SIA Baltic R.E. Development 12 868 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Vienības gatvē 196. Darījuma veikšanai ņemts 738 tūkstošu latu kredīts Norvik bankā.
45. 1,095 miljoni latu
Pie šādas summas pagājušā gada decembrī ticis Pētera Šmidres kompanjons – uzņēmējs Juris Mazarevičs, pārdodot 1072 kvadrātmetrus zemes ar piecstāvu dzīvojamo māju un saimniecības ēku Stabu
