Nekustamais īpašums

Miljonu pārsnieguši trīs telpu iegādes darījumi

Lato Lapsa/Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 21.03.2018

Lielākais neapdzīvojamo telpu darījums pērn slēgts Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 14, kur SIA Properties, kas tagad pārdēvēta par SIA Bibliotēkas nams, novembrī nopirka 4021,2 kvadrātmetrus plašas telpas.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Šodien laikrakstā Dienas Bizness publicēti 2017. gada 20 lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām: rekords – 1,94 miljoni eiro

Noslēdzot publikāciju ciklu par 2017. gada gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā, šodien DB publicē datus par aizvadītā gada 20 lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām. Dārgākās telpas pārdotas par 1,94 miljoniem eiro, bet pagājušā gada visdārgākais pirkums dzīvokļu vidū bijis Jūrmalā un pārdots par 1,65 miljoniem eiro.

Pirmā vieta - 1,94 miljoni eiro

Lielākais neapdzīvojamo telpu darījums pērn slēgts Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 14, kur SIA Properties, kas tagad pārdēvēta par SIA Bibliotēkas nams, novembrī nopirka 4021,2 kvadrātmetrus plašas telpas. Šī kompānija pieder SIA Kazak Invest (90%), kas tagad pārdēvēta par SIA ITG Group un pieder 1985. gadā dzimušajam Bolatam Itegulovam, kā arī SIA Property (10%), kura savukārt pieder 1985. gadā dzimušajam Kalvim Urmanam. Īpašumu pārdeva Finanšu ministrija.

Otrā vieta - 1,65 miljoni eiro

Lielākais dzīvokļa iegādes darījums pērn slēgts Jūrmalā, kur 1969. gadā Krievijā dzimušais Konstantīns Holodovs februārī nopirka 273,8 kvadrātmetrus plašu dzīvokli Ērgļu ielā 4. Mitekli pārdeva 1939. gadā dzimusī Ludmila Baumane. Ārvalstnieks dzīvokli iegādājies bez hipotekārā kredīta.

Trešā vieta - 1,28 miljoni eiro

1976. gadā dzimušais Dmitrijs Volkovs martā nopirka 335,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Ausekļa ielā 4, Rīgā. Pārdevēja lomā šajā darījumā bija 1984. gadā dzimušajai Maijai Rozītei-Krištopanei piederošā SIA KK Invest, kas dzīvokli bija ieguvusi 2014. gadā par 342 tūkstošiem eiro no SIA Melins. Pēc darījuma dzīvoklim saglabājusies hipotēka, ko uzlicis iepriekšējais īpašnieks (2,39 miljoni eiro par labu Citadele bankai).

Par pārējiem darījumiem lasāms 21. marta laikrakstā Dienas Bizness.

LASI ARĪ:

Gada 20 lielākie nekustamā īpašuma darījumi: pirmajā vietā Ernesta Gulbja īpašums

Jūrmalā tikai deviņi darījumi virs miljona

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savas privātmājas iegādi Mārupē sapņo ļoti daudzas ģimenes. Šai vietai raksturīga samērā jauna savrupmāju un rindu māju apbūve, bieži vien ar lielām platībām un plašiem zemes gabaliem.

Vadoties pēc Cenubanka.lv pieejamās informācijas, pirmajā pusgadā Mārupē nav noticis neviens privātmājas iegādes darījums vērtībā virs EUR 300 000 (darījumi uz pirkuma līguma pamata). 2018. gadā kopā tika reģistrēti pieci darījumi 300 000 EUR vērtībā vai virs tās, no kuriem gada vērtīgākais īpašums nopirkts par EUR 460 000.

2019 gada pirmā pusgada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.1

Eur 298 000

Baltlāču iela, 366.2 kv.m telpu platība un 1800 kv.m plaša zeme.

Vērtīgākajam pirmā pusgada darījumam raksturīga ļoti liela telpu platība un tam atbilstoša zeme.

Nr.2

Eur 259 000

Grūdupu iela, 233.9 kv.m telpu platība un 1538 kv.m plaša zeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimeņu tik ļoti iecienītajā Mārupē aktuāli un interesi saistoši ir ne tikai privātmāju un dzīvokļu darījumi.

Par savas privātmājas celšanu Mārupē sapņo ļoti daudzi, taču, lai to paveiktu, nepieciešams iegūt savā īpašumā savrupmāju būvēšanai piemērotu zemi. Šajā rakstā apkopota aktuālā informācija par to, kādi darījumi šogad norisinājušies Mārupes savrupmāju apbūves zemes segmentā.

Uz pirkuma līguma pamata pirmajos septiņos šā gada mēnešos reģistrēti 66 darījumi, liecina Cenubanka.lv pieejamā informācija.

Izmēra ziņā vispieprasītākie ir 1500 – 2500 kv.m plašie zemes gabali. Šajā kategorijā līdz augusta sākumam notikuši 28 darījumi.

Savukārt tikai 7 darījumi notikuši ar īpašumiem, kas plašāki par 2500 kv.m. No šiem īpašumiem lielākais ir bijis 4654 kv.m plašs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paziņos Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvējus

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem no valsts budžeta piešķir 192,4 miljonus eiro

Žanete Hāka, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 13. septembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un 2020.-2022. gada ietvaram.

Valdība apstiprināja 2020. gada fiskālo telpu 192,4 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2021. gadā un 2022. gadā tā attiecīgi ir apstiprināta 183 miljonu eiro un 395,4 miljona eiro apmērā.

Valdību veidojošo partiju budžeta veidošanas darba grupas diskusiju rezultātā apzināti fiskālo telpu palielinošie pasākumi un priekšlikumi nozaru ministriju pieteiktajām prioritātēm.

Pārskatot nākamā gada valsts budžeta izdevumus, rasts finansējums kopējai fiskālajai telpai 48,1 miljons eiro 2020. gadā, 17,3 miljoni eiro 2021. gadā un 40,5 miljoni eiro 2022. gadā. Šo finansējumu novirzīšanu kopējai fiskālajai telpai valdība jau ir atbalstījusi 20. augustā.

Izvērtējot iespējas atbrīvot līdzekļus prioritāro pasākumu īstenošanai, attiecīgi palielinot fiskālo telpu, ir apzināti Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda snieguma rezerves finansējuma un citu neizmantoto finansējuma atlikumu novirzīšanas iespējas valsts budžeta līdzfinansējuma daļas aizstāšanai plānotajos un uzsāktajos ES fondu projektos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Telpu iekārtojuma ietekme uz patērētāju uzvedību Latvijā

Anda Batraga, Jeļena Šalkovska - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof. un docente, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās, kad patērētāju uzvedība būtiski mainās, pārdomāti un efektīvi veikti mārketinga pasākumi ir nozīmīgs faktors, lai pēc iespējas veiksmīgāk uzrunātu savu klientu.

Viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē patērētāju uzvedību pakalpojumu jomā, ir telpu iekšējais iekārtojums un radītā gaisotne. Uzņēmumā izvēlētais telpu iekārtojums, izmantotās krāsas, smaržas, apgaismojums, mūzika, mēbeles un mākslas darbi var būtiski ietekmēt patērētāju uzvedību gan pozitīvi, gan negatīvi. Noteicošo lomu spēlē patērētāja sensorās sajūtas – redze, dzirde, oža, garša un tauste.

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes veiktajā pētījumā tika konstatēti būtiski aspekti, kuri var palīdzēt Latvijas pakalpojumu sfēras uzņēmumiem atstāt pēc iespējas pozitīvāku ietekmi uz patērētāju uzvedību. Latvijā esošie eksperti, kuru vidū bija četri interjera dizaineri, trīs mārketinga speciālisti un divi psihologi, atzina, ka telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju uzvedības ietekmēšanai pakalpojumu sfērā Latvijā tiek izmantoti pietiekami, tomēr ir vēl, kur augt un attīstīties. Pēc ekspertu, kā arī aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vērtējuma, visbiežāk telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju ietekmēšanai Latvijā tiek izmantots viesnīcu, veselības un skaistumkopšanas, kā arī ēdināšanas nozarē, bet visretāk – valsts sektora, transporta un izglītības pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk uzņēmumu telpas savai darbībai izvēlas nevis iegādāties savā īpašumā, bet nomāt, jo tādējādi iespējams uzņēmuma resursus koncentrēt attīstībai, strādāt profesionāli apsaimniekotās un mūsdienu prasībām atbilstošās telpās, kā arī daudz elastīgāk reaģēt uz tirgus pārmaiņām, piemēram, ja nepieciešams paplašināties, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar to novērojams, ka aizvien vairāk uzņēmumu telpas nomā un patlaban tirgū trūkst kvalitatīvas telpas nomai. Nākotnē pieprasījums varētu saglabāties augsts, un cenas – sekot šīm tendencēm, dodoties augšup.

«Jāatzīmē, ka pēdējo 15 gadu laikā industriālo platību noma bijusi gana pieprasīta visās Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā,» raksturo Colliers International partneris Ēriks Bergmans. Pēc viņa teiktā, šādu telpu pieprasījums pieauga uzreiz pēc krīzes (2008.-2009. gadā), jo vairāki uzņēmumi saprata, ka noma var sniegt zināmu elastību attiecībā uz telpām - gadījumā, ja aktivitāte samazinās vai palielinās, uzņēmumam ir lielāka elastība nodrošināt sev attiecīga izmēra platības (pārbraucot citur vai paplašinoties esošo telpu, industriālā parka ietvaros). Savukārt, ja telpas ir īpašumā, uzņēmuma izvēles iespējas ir ierobežotas, un, ja telpas vairs neatbilst prasībām, tad tā vietā, lai attīstītu savu darbību, uzņēmuma vadībai jāmeklē gan citas telpas, gan pircēju esošajam objektam, vai nomnieku, papildus rūpējoties par ikdienas apsaimniekošanas darbiem un ilgtermiņa ieguldījumiem īpašumu atjaunošanā, skaidro Ē. Bergmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Nāk klajā ar jaunu pieeju biroju tirgū

Anda Asere, 19.05.2020

"MySpotit" vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš (no labās),līdzdibinātāji

Timo Mitts (Timo Mitt) un Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un

programmatūras izstrādātājs Rauls Kristjans Pīroja (Raul-Kristjan

Piiroja).

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas izcelsmes arī Latvijā pārstāvētais jaunuzņēmums "MySpotit" krīzes ietekmē izveido biroju koplietošanas platformu.

"MySpotit" nodrošina sapulču telpu rezervēšanas platformu un saistībā ar Covid-19 krīzi ieviestajiem ierobežojumiem zaudēja visu biznesu.

Komanda nemeta plinti krūmos un, sākoties straujai darba kultūras pārejai attālinātā darba virzienā, izstrādāja biroju koplietošanas platformu, lai, ierobežojumiem mazinoties, atbalstītu cilvēku masveida atgriešanos darbā un veicinātu attālinātā darba kultūras ieviešanu ikdienas praksē.

Biroju loma mainās 

Šajos divos mēnešos no mājām strādājuši arī tie, kuri nekad to nav darījuši,...

"MySpotit" platformā uzņēmumi un nekustamo īpašumu attīstītāji var iznomāt brīvās darba vietas esošajos birojos vai biroja vajadzībām pielāgotās telpās, tādējādi dodot iespēju darbiniekiem iespēju strādāt dažādās vietās. Šī biroju koplietošanas platforma jaunuzņēmuma skatījumā ir unikāla Eiropas mērogā

"Līdzīgi kā mūziku "Spotify", attālinātā darba veicēji katru reizi no plašā biroju klāsta varēs izvēlēties piemērotu darba vietu konkrētajai dienai par fiksētu ikmēneša maksu. "MySpotit" platformā tas būs lētāk, nekā mēnesi nomāt darba vietu kādā konkrētā birojā. Arī darba devējam rodas iespēja savu komandu sasaukt kopā tieši tad, kad tas nepieciešams, izvēloties sanāksmes vietu ar pareizo izmēru un pielietojumu," norāda Raivis Ozoliņš, "MySpotit" vadītājs Latvijā.

Viņš uzskata, ka šāds pakalpojums risina samilzušo problēmu, kad biroju telpu tirgū šobrīd ir vairāk, nekā pieprasījums pēc tām. Daudziem uzņēmumiem biroji ir pustukši un tas rada izdevumus, nevis ieņēmumus.

2008. gada ekonomiskās krīzes laikā ar nu jau globālā uzņēmuma "Airbnb" palīdzību izplatījās mājokļu koplietošana visā pasaulē, palīdzot ceļotājiem būtiski ietaupīt izmaksas, bet esošā krīze ir izraisījusi būtiskas izmaiņas strādāšanas paradumos. R. Ozoliņš novērojis, ka sabiedrību pārņem hibrīds darba modelis, kas ietver gan darbu birojā, gan attālināti.

Ekonomiskās lejupslīdes dēļ uzņēmumi pārskata izmaksu struktūru. Ir uzņēmumi, kas piedzīvo liela apmēra atlaišanas un tāpēc daudziem biroji kļūst par lielu. Tāpat daļa uzņēmumu ir pārdomu priekšā, vai tiem vispār būs vajadzīgs pastāvīgs birojs. Attālināti strādājošo cilvēku skaits kopš 2005. gada ir palielinājies par 159%, liecina "Merchant Savvy" pētījums. R. Ozoliņš spriež, ka kopā ar pandēmijas izraisītajām sekām attālinātais darbs piedzīvo milzīgu lēcienu uz priekšu.

"Mēs visi kopā tikko esam pieredzējuši pasaulē lielāko attālinātā darba eksperimentu, un ir likumsakarīgi, ka mēs neatgriezīsimies pie tā, kā bija agrāk. Pēdējos divos mēnešos darbam attālināti ir noticis vairāku gadu attīstības lēciens. Agrāk darbs attālināti bija vairāk jaunuzņēmumu lauciņš, bet tagad arī lielie uzņēmumi apspriež elastīgu darba metožu ieviešanu," teic R. Ozoliņš.

Piemērs ir tehnoloģiju gigants "Twitter", kas tikko publiski paziņoja par jaunu darba kārtības politiku, ļaujot turpmāk katram darbiniekam, kurš to vēlas, strādāt attālināti.

Twitter ļauj darbiniekiem strādāt no mājām mūžīgi 

Mikroblogošanas vietne "Twitter" informējusi savus darbiniekus, ka viņi drīkst strādāt no mājām...

Viņš gan norāda, ka darbs attālināti nenozīmē strādāšanu no mājām, kur bērni un ledusskapis neizbēgami sāk ietekmēt darba rezultātus. Strādājot pilnu darba laiku no mājām, darba rezultāts var ciest. Lai sasniegtu nepieciešamo efektivitāti un gūtu pašrealizācijas pieredzi, atšķirīgiem darba uzdevumiem nepieciešama dažāda vide un apstākļi.

R. Ozoliņš pieļauj, ka nākotnē birojos darba vietu būs mazāk nekā darbinieku, kuri daļu vai pat visu laiku strādās attālināti. Viņa skatījumā palielināsies kopstrādes telpu skaits. Iespējams, tās nebūs tādā formātā kā šodien, bet ideja saglabāsies – telpa, kur tiek nodrošināti biroja pakalpojumi.

"Šis ir neatgriezenisks process. Jautājums – cik ātri tas notiks," tā R. Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka nav liekama vienādības zīme starp attālinātu darbu un strādāšanu mājās, kur esošie apstākļi ne vienmēr ir piemēroti darbam. "Attālinātais darbs ir profesionāļa brīva izvēle laikā un vietā izraudzīties apstākļus, kur strādāt atbilstoši konkrētā uzdevuma vajadzībai," saka R. Ozoliņš.

Viņš paredz, ka ar laiku parādīsies lielāks tirgus "MySpotit" sākotnējai idejai – sanāksmju telpu nomai, jo arvien ik pa laikam kolēģiem būs vajadzība tikties aci pret aci un, iespējams, tas notiks ārpus darba telpām. Ņemot vērā, ka katram uzņēmumam visu laiku nav nepieciešamība pēc šādas telpas, palielināsies pieprasījums pēc šim mērķim piemērotu telpu nomas, kas ilgtermiņā būs lētāk, nekā uzturēt to pašiem.

Šobrīd platforma darbojas Latvijā un Igaunijā. Tuvā nākotnē plānots paplašināties Eiropā.

"MySpotit" ir biroju un sanāksmju telpu koplietošanas platforma, kas piedāvā iespēju rezervēt piemērotu darba vietu par fiksētu ikmēneša maksu. Uzņēmumu 2018. gadā dibināja Hardi Kinns (Hardi Kinnas), Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un Timo Mits (Timo Mitt) ar domu savest kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas.

Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Šā gada sākumā "MySpotit" noslēdza pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Investīciju rezultātā uzņēmuma tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro. Investoru vidū ir transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig), "Kapitel" un Tallinas Tehnoloģiju universitātes uzraudzības padomes loceklis un bijušais "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Igaunijā Roberts Kits (Robert Kitt), pirmais "Bolt" investors Mikko Silventola, "Salv" līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi), "Technopolis Ülemiste" vadītājs Gerts Jostovs (Gert Jostov), "East Capital Baltics" valdes loceklis Martins Otsa (Martin Otsa) un "Lantmännen Unibake" rīkotājdirektors Asso Lankots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Igauņu MySpotit ienāk Rīgā

Anda Asere, 10.03.2020

"MySpotit" komanda Miks Pūrmans (Mikk Puurmann), Timo Mits (Timo Mitt), Marge Raitma, Hardi Kinns (Hardi Kinnas) un Andres Kostivs (Andres Kostiv).

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz marta beigām "MySpotit" platformā sanāksmēm ārpus biroja pieejamo telpu piedāvājums Rīgā sasniegs 70 līdz 80.

Igaunijā izstrādātā sapulču un pasākumu telpu koplietošanas platforma "MySpotit" šobrīd piedāvā vairāk nekā 250 vietas Igaunijā un Latvijā. "Pirmajos divos mēnešos Latvijā mēs pārsvarā esam fokusējušies uz jaunu vietu pievienošanu platformā. Aktīvs mārketings un komunikācija sāksies martā, taču pirmās rezervācijas jau ir veiktas," stāsta Miks Pūrmans (Mikk Puurmann), "MySpotit" līdzdibinātājs.

Db.lv jau rakstīja, ka "MySpotit" saved kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Globālais kriptovalūtu bums: kā aprēķināsim nodokļus Latvijā?

Jānis Gavars, PwC Legal jurists un Irēna Arbidāne, PwC Nodokļu konsultāciju vadītāja, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pasaulē kriptovalūtu bums turpinās jau vairākus gadus, Latvijā tas ir novērojams salīdzinoši nesen. Presē un citos medijos parādās raksti par izmaiņām kriptovalūtu tirgū, precēm un pakalpojumiem, par kuriem beidzot var norēķināties ar Bitcoin, kā arī dažādajiem riskiem, kas saistīti ar šiem ieguldījumiem.

Šīs publikācijas mērķis ir sniegt lasītājam īsu «ievadu kriptovalūtās», kā arī atbildēt uz jautājumu, kā fiziskām personām ir piemērojami nodokļi darījumos ar kriptovalūtu.

Ievads kriptovalūtās

Kriptovalūta ir virtuālā valūta, kas, līdzīgi kā jebkuras valsts valūta var tikt izmantota kā maiņas (maksājumu) līdzeklis. Taču atšķirībā no valūtas tradicionālā izpratnē, to neemitē un negarantē nevienas valsts centrālā banka. Darījumi ar kriptovalūtu tiek aizsargāti un kontrolēti, izmantojot kriptogrāfiju. Iepriekš jau pieminētā kriptovalūta Bitcoin tiek uzskatīta par pasaulē pirmo kriptovalūtu, taču tā nebūt nav vienīgā – tirgū ir pieejamas arī citas vairāk vai mazāk pazīstamas kriptovalūtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: 15 uzņēmumi, kuri drīz varētu saņemt iegādes piedāvājumu

Dienas Bizness, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kompānijām, kuras ir apvienošanās vai iegādes darījumu mērķi, nereti akcijas cena pieaugt.

Kompānijām, kuras ir apvienošanās vai iegādes darījumu mērķi, nereti akcijas cena pieaugt, radot investoriem iespēju nopelnīt, raksta Business Insider.

Tiesa gan, jāmēģina laikus identificēt un prognozēt, kuras būs šīs kompānijas. Morgan Stanley izveidojis sarakstu ar 15 kompānijām, kas atbilst kritērijiem, lai varētu būt iegādes darījumu mērķis.

Volstrītas analītiķi prognozē, ka šajā gadā apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitāte uzņems apgriezienus, kas radīs iespējas investoriem, kuri meklē peļņu. Tad, kad ir izteikts pirkšanas piedāvājums, iegādājamās kompānijas akcijas cena pieaug. Līdz ar to pēc idejas nopelnīt ir vienkārši – atliek tikai identificēt potenciālo iegādes mērķi, iepirkt šīs kompānijas akciju un cerēt, ka tiks paziņots par darījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģions turpina piesaistīt lielu uzmanību uzņēmumu iegādes un apvienošanās jomā, liecina nupat publicēts ziņojums, ko sadarbībā ar advokātu biroju apvienību "Ellex" ir sagatavojusi uzņēmumu apvienošanās un iegādes pētniecības organizācija "Mergermarket".

Ziņojumā "The Baltic M&A Monitor 2020" sniegts detalizēts pārskats par uzņēmumu apvienošanos un iegādi 2019. gadā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, līdztekus prognozēm nākamajam gadam. Šis ir piektais šāda veida publicētais tirgus pārskats.

Darījumu ziņā Baltijas reģionā 2019. gads izrādījies otrs labākais kopš krīzes kreditēšanas jomā. Noslēgti 65 darījumi 1,04 miljardu eiro vērtībā (ko pārspēj tikai rekordlielais darījumu skaits 2018. gadā), neraugoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos visā pasaulē.

Igaunijā bija vērojams vislielākais darījumu skaits jau ceturto gadu pēc kārtas, kur noslēgti 42% no visiem reģiona darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas kopdarba telpu piedāvājumu papildina jauns koprades birojs "UP Office"

"UP Office" reizē darbosies arī kā platforma, kas saved kopā potenciālos biznesa partnerus un pieredzes bagātus ekspertus, tādējādi sekmējot katra jaunā uzņēmēja izaugsmi. "Koprades telpu iekārtojumam par pamatu ņemta gadsimtiem senā fen šui mācība, kas mērķtiecīgi tiks pielietota arī mūsu biedru personības iezīmju analizēšanā un sadarbības veicināšanā," norāda "UP Office" biroja vadītāja Agnese Žagata.

Koprades telpas koncepcijas pamatā ir ideja par dzīvas enerģijas radīšanu telpās, tādējādi nodrošinot vidi dinamiskam, radošam un iedvesmas pilnam darbam. "Vēlamies, lai ikviens, kurš šeit darbojas, realizē savu potenciālu un savas biznesa ieceres pēc iespējas efektīvāk un veiksmīgāk, tāpēc izmantojam dažādus zinātnes virzienus un metodes, kas palīdz vieglāk noteikt un atklāt cilvēka talantus un vēlamo darbības virzienu, lai gūtu panākumus un piepildījuma sajūtu," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Xiaomi Mi Robot spēj ar vienu uzlādi kvalitatīvi iztīrīt 250 kvadrātmetru plašu telpu

Ikgadējais atvaļinājumu laiks rit pilnā sparā, un baudīt vasarīgu atpūtu vēlas visi. Arī apkopēji uzņēmumā. Un kādēļ gan tiem neiedot brīvdienas, ja kādu laiku vismaz biroja grīdas tīras var uzturēt robots. Autonomo putekļusūcēju piedāvājums, gadiem ritot, stabili aug, un nu ierīces sasniegušas tādu cenas līmeni, lai visnotaļ viedu mehānisku apkopēju varētu atļauties pat neliels uzņēmums vai gandrīz jebkura mājsaimniecība. Viens no šādiem budžeta variantiem ir ķīniešu uzņēmuma Xiaomi robotizētais putekļusūcējs Mi Robot, kurā iestrādātas krietni dārgākām ierīcēm raksturīgas iespējas.

Dizains

Autonomo putekļusūcēju ražotāji diezgan ātri atrada optimālo formu, kādā ieturēts nomācošs vairākums robotizēto apkopēju. Arī sniegbaltais Xiaomi ir paliela diska formā, nepilnus 10 centimetrus augsts un 34,5 centimetrus diametrā liels. Tas nozīmē, ka šis robots nespēs palīst zem lielākās daļas dīvānu vai gultu. No vienas puses, samazinās risks tam iesprūst un attiecīgi saimniekam mesties guļus, lai to izķeksētu, taču, no otras, – Mi Robot nesasniedz ļoti svarīgas putekļu uzkrāšanās vietas. Līdz ar to biežāk būs jāliek lietā tradicionālas putekļu sūcējs vai mazgājamā slota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piešķir papildus 10 miljonus eiro lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes programmai

Zane Atlāce - Bistere, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 22. maijā atbalstīja Zemkopības ministrijas ierosinājumu piešķirt papildus 10 miljonus eiro lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes programmai lauksaimnieciskajai ražošanai.

Šobrīd zemes iegādes programmai piešķirto līdzekļu apjoms ir sasniedzis 80 miljonus eiro, no kuriem 70 miljoni jau ir izmantoti.

Lauksaimnieki joprojām ļoti aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas piedāvāto iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties ražošanai lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Nepilnu sešu gadu laikā, kopš zemes kreditēšanas programma ir ieviesta, zemnieki, izmantojot programmas piedāvāto iespēju, lauksaimnieciskajai ražošanai ir iegādājušies vairāk nekā 33 tūkstošus ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (30.04.2018. dati). Šā gada 30. aprīlī bija apstiprināti 1398 aizdevumi par kopējo summu 68 miljoni eiro. Lauksaimniecības zemes iegādes valsts atbalsta programmu īsteno Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta š.g. 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi 2020. gada 9. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", cita starp mazinot ierobežojumus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu darbībai.

Līdz ar grozījumiem sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem (kafejnīcām, restorāniem, bāriem un citiem) sabiedriskās ēdināšanas vietās turpmāk jānodrošina, ka publiski pieejamā platība uz vienu apmeklētāju iekštelpās ir ne mazāka kā 3 m2.

Tāpat līdz ar grozījumiem no augusta līdz 3000 palielināts maksimālais cilvēku skaits, kas vienlaikus var uzturēties pasākumos ārtelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir lielāka kā 1000 m2; savukārt netiek mainīts maksimālais cilvēku skaits pasākumos iekštelpās - ne vairāk kā 250 cilvēki iekštelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir mazāka kā 1000 m2, un 500 cilvēki iekštelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir lielāka kā 1000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu darījumi ārkārtas situācijā notiek, bet mazāk

Helmuts Medinieks, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vadoties pēc zemesgramata.lv atrodamajiem datiem, aprīlī reģistrēti 772 nekustamā īpašuma pirkuma darījumi.

Janvārī tika reģistrēts 1251 darījums, februārī 1259 darījumi un martā- 1231 darījums. Lai gan krietni mazāk kā ierasts, tomēr darījumi joprojām, arī ārkārtas situācijas laikā un ar dažādiem apgrūtinājumiem, notiek.

Pētot Rīgas vērtīgākos šā gada dzīvokļu darījumus, redzams, ka visos mēnešos līdz aprīlim bija reģistrēti dzīvokļu iegādes darījumi virs EUR 300 000.

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā: rekords – 24,43 miljoni  

Žurnāls "Dienas Bizness" publicējis ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem...

Janvāra dārgākais dzīvokļa darījums bijis EUR 370 000 vērtībā. Lielākais februāra dzīvokļa darījums bijis EUR 340 000, martā - EUR 311 950 apmērā.

Savukārt dārgākais aprīlī reģistrētais darījums Rīgā, par ko pieejama informācija, ir bijis EUR 270 000 vērtībā, nepārvarot EUR 300 000 slieksni, vadoties pēc Cenubanka.lv atrodamās informācijas.

Cilvēkus no īpašuma iegādes attur gan neziņa par savu tuvāko mēnešu ienākumu stabilitāti, gan ekonomisko situāciju valstī un pasaulē kopumā. Arī bankas atsevišķās nozarēs strādājošajiem hipotekārā kredīta izsniegšanu var atteikt, lai gan pirms ārkārtas situācijas pasludināšanas iespējas izmantot kredītu bija stabilas.

Kreditēšanas standarti kļuvuši striktāki 

Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā banku kreditēšanas stratēģija...

Novērojams, ka potenciālie pircēji par tirgū esošajiem īpašumiem piedāvā izteikti zemākas cenas par prasītajām cerībā iegūt ļoti izdevīgu darījumu, taču pārdevēji visbiežāk nemēdz šādiem piedāvājumiem piekāpties un izlemj nogaidīt ārkārtas situācijas atcelšanu un situācijas stabilizēšanos.

Arī racionālas un pamatotas bailes saslimt ar Covid-19 attur cilvēkus no īpašumu apskatēm un kontaktēšanās ar pārdevējiem klātienē.

Ārkārtas situācijā nekustamo īpašumu darījumu skaits ir mazāks, taču tirgū joprojām ir novērojama interese no pircēju puses. Pirkumi ir racionālāki un lēmumi visbiežāk tiek pieņemti ļoti pragmatiski, atliekot luksusa klases pirkumus un dzīves uzlabojumus uz vēlāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā vasarā reģistrēti 14 privātmāju pirkuma darījumi virs EUR 300 000 visā valsts teritorijā. Jūrmala ir izsenis pazīstama kā ekskluzīva lokācija ar augstām nekustamo īpašumu cenām un bagātīgu luksusa klases segmenta piedāvājumu. Cik lielu daļu no Latvijas ekskluzīvo privātmāju darījumiem šovasar veidojuši tieši darījumi Jūrmalas teritorijā un cik daudzi darījumi ir pārsnieguši EUR 450 000 robežu?

Šajā vasarā Jūrmalā ir notikuši pieci privātmāju pirkuma darījumi cenu kategorijā virs EUR 300 000. No šiem darījumiem tikai viens darījums pārsniedzis vai sasniedzis cenu kategoriju EUR 450 000. Šis darījums ir noticis Kāpu ielā.

Pagājušā gada vasarā vērtībā virs EUR 300 000 tika reģistrēti trīs darījumi, par diviem darījumiem mazāk kā šogad. Savukārt EUR 450 000 cenas slieksni arī pagājušajā vasarā bija pārsniedzis tikai viens darījums, taču EUR 650 000 vērtībā.

Jūrmalas darījumi veido samērā lielu daļu no kopējā ekskluzīvo privātmāju tirgus Latvijā. Latvijas privātmāju tirgus premium segmentā nav liels. Izpētot piedāvājumu attiecību pret reāli notiekošo darījumu skaitu, var nonākt pie secinājuma, ka segmentā valda izteikts pircēju tirgus. Kamēr darījumu skaits privātmājām virs EUR 300 000 vasaras periodā (01.06.2019-01.09.2019) Latvijā šogad ir samazinājies, Jūrmalā darījumu skaits konkrētajā segmentā un laika periodā ir audzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma pārdevēji, kuri par savu īpašumu vēlas saņemt vairāk nekā EUR 300 000, var piedzīvot ļoti zemu vai dažkārt pat neesošu interesi par savu īpašumu.

Lai gan pieprasījums pēc ekonomiskā segmenta ģimenes dzīvokļiem ir stabils un darījumi notiek, kā arī tie tiek finansēti no banku puses, premium klases privātmāju tirgū pārdevēju ekspektācijas ļoti izteikti var atšķirties no reālā tirgus pieprasījuma. Kopējais darījumu skaits, vērtējot «dārgās» privātmājas, pēdējās vasarās ir zems.

Visā Latvijā pēdējās vasaras periodā (01.06.19-01.09.19) ir reģistrēti tikai trīs darījumi vērtībā virs EUR 450 000. Divi no šiem darījumiem ir notikuši Mežaparkā un ir zināms, ka piedāvājumi tirgū ir atradušies samērā ilgi, savukārt trešais - Jūrmalā, Kāpu ielā. 2018. gada vasarā ir reģistrēti četri šādi darījumi, no kuriem pa vienam Katlakalnā un Jūrmalā, savukārt Rīgā notikuši divi darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn uzņēmumu peļņa pēc nodokļiem pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniegusi 2,5 miljardus eiro, kas salīdzinājumā aizpērno gadu ir par 0.56 miljardiem eiro jeb 32 % vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina SIA Lursoft dati. «Lai arī vēl visi lielie uzņēmumi nav iesnieguši 2017. gada finanšu pārskatus un kopējie skaitļi vēl var mainīties, tomēr jau pašlaik 103 333 uzņēmumu (neskaitot banku un apdrošinātāju) gada pārskatos kopējā peļņa pēc nodokļiem pārsniegusi 2,51 miljardu eiro, kas ir vairāk nekā jebkad Latvijas vēsturē, jo līdzšinējais tīrās peļņas rekords 2,31 miljards eiro, kas tika sasniegts 2007. Gadā, nu ir pārspēts,» skaidro SIA Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis.

Viņš atgādina, ka krīzes rezultātā 2009. un 2010.gadā kopējā uzņēmumu pelņa bija ar mīnusa zīmi – attiecīgi 1,40 miljardu eiro un 294,2 milj. eiro apmērā, savukārt viena miljarda eiro slieksnis pārkāpts 2005, 2006. un 2007. gadā un pēc tam tikai 2013. gadā. Faktiski 2017. gads ir pirmais, kurā uzņēmumu kopējā peļņa ir sasniegusi un pat pārsniegusi 2007. gada iespēto. «Recesijas dēļ kopējais tīrās pelņas apmērs kritās un Latvijas uzņēmumi spēja sasniegt iepriekšējo līmeni tikai pēc deviņiem gadiem,» uzsver A. Brūvelis. Viņš atzīst, ka kopējās peļņas pieaugums situācijā, kad Latvijā sarūk gan kopējais iedzīvotāju, gan arī uzņēmumu skaits ir priecīga ziņa. «Tas nozīmē, ka uzņēmumi ir spējuši sekmīgi strādāt, jo galu galā uzņēmumus jau dibina, lai gūtu peļņu, kuru, protams, katrs var izmantot dažādi – vieni to izmanto pašu patēriņam, citi investē jaunu biznesa projektu un ieceru īstenošanā, vēl citi reinvestē peļņu esošā biznesa izaugsmē,» tā A. Brūvelis. Viņš gan norāda, ka pērnais gads ir pēdējais, kad uzņēmumi strādāja pēc iepriekšējā uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma normām, jo kopš 2018. gada ir jauns peļņas nodokļa likums, kurš šo nodokli paredz maksāt tad, kad peļņa tiek sadalīta dividendēs vai arī veikti darījumi, kurus pielīdzina dividenžu saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ienākums no virtuālās valūtas apliekams ar IIN no 2019. gada

Viktorija Kristhole-Lūse, ZAB Vilgerts nodokļu eksperte, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim daudzi nodokļu eksperti, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) ilgi diskutēja par ienākumu no virtuālās valūtas (piemēram, Bitcoin) aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Dažādiem uzskatiem šajā aspektā pienāks gals, jo ar 2019. gadu ir paredzēts noteikt, ka ienākums no virtuālās valūtas būs kapitāla pieauguma nodokļa (20%) objekts.

Kā zināms, kapitāla pieaugums tiek rēķināts kā starpība starp pārdošanas un iegādes vērtību. Problēmas gan būs ar to, kā nodokļu maksātājam noteikt virtuālās vērtības iegādes izmaksas, jo VID un FM vēlēsies redzēt pierādījumus un pamatojumu iegādes vērtībai ar attaisnojuma dokumentu (attaisnojuma dokumentu kopumu). Tikai tad, ja nodokļu maksātājs spēs dokumentāri pierādīt virtuālās valūtas iegādes vērtību, tas varēs rēķināt nodokli no starpības. Pretējā gadījumā -virtuālās valūtas iegādes vērtība tiks noteikta «0».

Atšķirīgais virtuālās valūtas aplikšanai ar 20% IIN būs arī tas, ka «klasiskiem» finanšu instrumentiem un citiem līdzīgiem darījumiem, kapitāla aktīvu darījumu zaudējumus var segt ar citu kapitāla aktīvu peļņu kalendārā gada ietvaros. Piemēram, ja esat guvis zaudējumus no nekustamā īpašuma pārdošanas, bet peļņu no akciju pārdošanas, tad abi darījumi savstarpēji ieskaitās, lai arī ir dažādu veidu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

MK apstiprina Dzīvojamo telpu īres likumprojektu īrnieku plašākai aizsardzībai un īres tirgus attīstībai

Laura Mazbērziņa, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 3. maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēs kvalitatīvu un pieejamāku īres dzīvokļu izveidi, piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem, kā arī veicinās investīcijas īres namu sektorā un darbaspēka mobilitāti uz pilsētām un novadiem, kur veidojas labi apmaksātas darbavietas.

«2017. gadā parakstījām sadarbības memorandu nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, kas paredz gan konkrētus uzdevumus valdībai, gan konkrētas apņemšanās no nozares komersantiem. Pēc vairāku gadu diskusijām mums izdevies rast pirmos kopsaucējus arī jauniem nosacījumiem īres tirgus regulējumā. Dzīvojamo telpu īres likumprojekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt plašāku īrnieku aizsardzību, īres tirgus attīstību, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī investīciju piesaisti jaunu mājokļu būvniecībai un ēnu ekonomikas mazināšanu,» komentē Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Dzīvojamo telpu īres likumprojekts tiek virzīts vienotā likumprojektu paketē ar grozījumiem likumā «Par Palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā», grozījumiem Notariāta likumā un grozījumiem Civilprocesa likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijā biroju īres cenas zemākas nekā Igaunijā, bet augstākas nekā Viļņā

Db.lv, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā maksa par 1 m² biroju telpu nomu Rīgā ir zemāka nekā kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, taču apsteidz vidējās nomas cenas Viļņā, liecina Igaunijas uzņēmuma RIA.com Marketplaces piederošā un Ukrainas tirgū strādājošā nekustamā īpašuma portāla DOM.RIA.com apkopotie dati.

Galerijā augstāk - vidējā nomas maksa par 1 m² galvaspilsētās (2018. gada septembris, nekustamā īpašuma portālu dati).

Maksa par 1 m² ofisa telpu Rīgā vidēji ir ap 15 eiro. Biroju noma Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas galvaspilsētā ir dārgāka nekā jebkurā Baltijas valsts galvaspilsētās.

Atbilstoši RIA.com Marketplaces veiktajai tirgus analīzei, pēdējā laikā Tallinā ir vērojams pakāpenisks komerctelpu nomas cenu kāpums. Salīdzinoši zemās izmaksas vilina dažādas kompānijas un jaunuzņēmumus. Jaunajās ēkās pārsvarā tiek iekārtotas kopstrādes telpas un jaunuzņēmumu centri. Rezultātā labu telpu pilsētā ir ārkārtīgi maz, un tas paver iespēju būvniecības kompānijām un investoriem ieguldīt biznesa centru un biroju kompleksu celtniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Komentāri

Pievienot komentāru