Jaunākais izdevums

Ja tavā ikrīta rutīnā ietilpst ne tikai brokastis, bet arī kafijas baudīšana, noteikti zini, cik liela nozīme labam dienas sākumam var būt patiešām gardai kafijai. Pagatavošanas metode, dažādi knifiņi un ūdens sastāvs – tas viss ietekmē kafijas garšu, taču pat prasmīgākais eksperts nespēs pagatavot baudāmu dzērienu, ja pati kafija nebūs svaiga. Vēlies uzzināt, kā atpazīt svaigas kafijas pupiņas, kāpēc kafijas paciņās ir ventilis, un kā kafiju pareizi uzglabāt? Uz šiem un citiem nozīmīgiem jautājumiem atbildes atradīsi nākamajos paragrāfos!

Kā izskatās svaigas un labas kafijas pupiņas?

Dažkārt iespējams dzirdēt stereotipu, ka atšķirt svaigu un ne tik svaigu kafiju var tikai eksperts, taču šāds uzskats ir pilnīgi aplams – svaigas kafijas pupiņas iespējams atpazīt pavisam vienkārši, uz tām tikai paskatoties. Proti, svaiga kafijas pupiņa ir eļļaina un spīdīga, jo tā pēc grauzdēšanas izdala eļļas un dabīgās gāzes; arī tās aromāts ir izteiksmīgs. Par kafijas pupiņu svaigumu iespējams pārliecināties, tās paņemot rokās un viegli saspiežot – svaigu kafijas pupiņu gadījumā plauksta kļūs eļļaina. Arī krūzītē, pagatavojot espresso vai melnu kafiju – jo lielāka crema kārtiņa (putiņas pa virsu kafijai), jo svaigāks ir grauzdējums.

Savukārt, ja kafijas pupiņas izskatās izkaltušas un ir bez spīduma, tās vairs nav svaigas un nespēj nodrošināt optimālu garšu un aromātu. Vērā gan jāņem arī kafijas grauzdējuma pakāpe – jo vieglāk pupiņas grauzdētas, jo mazāk eļļu tās izdalīs (un līdz ar to nebūs tik spīdīgas). Tāpat kafijas pupiņu kvalitāti ietekmē bojājumi (salūzušas, insektu saēstas pupiņas), kas pasliktina kafijas dzēriena garšas. Vienkāršākais veids, kā salīdzināt dažādu kafijas pupiņu kvalitāti ir izbērt tās no pakas un saskaitīt bojāto pupiņu skaitu vienā iepakojumā. Jo mazāk bojātu pupiņu pret kopējo skaitu, jo augstvērtīgākas ir kafijas pupiņas.

Kam pievērst uzmanību, pērkot kafiju?

Kafijas svaigumu ļoti lielā mērā ietekmē kāds būtisks aspekts – kad tā ir grauzdēta. Paskaidrosim, kāpēc – skābeklis reaģē ar kafijā esošajām eļļām un citām vielām, tādējādi radot oksidēšanos, kuras laikā kafija pakāpeniski zaudē savas garšas un smaržas īpašības. Un, jo vecākas pupiņas, jo attiecīgi vairāk tās oksidējušās.

Tāpēc, izvēloties kafiju, pievērs uzmanību nevis derīguma termiņam, bet gan grauzdēšanas datumam – jo nesenāk kafija grauzdēta, jo labāk. Ja vēlies patiešām svaigu dzērienu, izvēlies Latvijā grauzdētu kafiju! Šādu opciju piedāvā, piemēram, Rocket Bean Roastery grauzdētava, kurā kafijas pupiņas tiek grauzdētas katru nedēļu. Lūk, daži no šeit gatavotajiem zīmoliem:

- Magic Pussy;

- SOUTH;

- iCoffee;

- Mood;

- Ilovecoffee, un citu zīmolu kafija.

Kā arī izvēlies kafijas pupiņas vai kapsulas, taču maltu kafiju pērc vien tad, ja zini, ka iepakojums pēc atvēršanas tiks operatīvi izlietots. Iemesls pavisam vienkāršs – malta kafija uzreiz pēc tam, kad iepakojums atvērts, saskaras ar gaisu, un, pateicoties daudz lielākajam saskarsmes laukumam ar skābekli, oksidēšanās norit ļoti strauji.

Kā kafiju pareizi uzglabāt?

Lai kafija būtu svaiga pēc iespējas ilgāk un aizkavētu oksidēšanos, kafijas pupiņām, kā jau iepriekš minējām, nedrīkst piekļūt skābeklis. Šī iemesla dēļ kafijas pupiņu iepakojumos ir vienvirziena ventilis, kas nodrošina gāzes izkļūšanu, tajā pašā laikā neļaujot pie tām nonākt skābeklim (kā arī pasargā iepakojumu no uzsprāgšanas). Starp citu, ar ventili saistīts viens no lielākajiem stereotipiem kafijas pasaulē, proti, daudzi cilvēki kļūdaini uzskata, ka tas paredzēts, lai ikviens varētu izjust kafijas aromātu, neattaisot paciņu.

Kad kafijas pupiņu iepakojums nopirkts, mājoklī uzglabā to istabas temperatūrā vietā, kur nav straujas temperatūras izmaiņas (piemēram, pie plīts) un kur kafijai nepiekļūst saules stari. Bet, tiklīdz iepakojums tiek atvērts, kafijas pupiņas jau pēc 3-5 dienām sāk zaudēt savas aromātiskās un garšas īpašības, savukārt pēc pāris nedēļām tās gan smaržo, gan izskatās savādāk. Tādēļ pēc iepakojuma atvēršanas pupiņas uzglabā hermētiski noslēdzamā traukā (burkā, maisiņā ar hermētisko aizdari), lai kafijai piekļūtu pēc iespējas mazāk gaisa. Malta kafija, starp citu, lielu daļu sava aromāta zaudē jau pāris stundu laikā pēc iepakojuma atvēršanas.

Būtisks aspekts – iepakojuma izmērs

Veikalā ieraugi, ka mīļāko kafijas pupiņu cena ir ļoti pievilcīga, un nolem iegādāties uzreiz vairākas paciņas? Vai arī gluži vienkārši nevēlies regulāri doties uz veikalu, un tāpēc izveido pamatīgus krājumus ilgākam laikam? Ideja var šķist pievilcīga, tomēr, ja vēlies baudīt patiešām gardu kafiju, no šādas prakses izvairies. Iemesls pavisam vienkāršs – ja kafija vairākus mēnešus “nogulēs” tavā mājoklī, tā vairs nebūs svaiga oksidēšanās ietekmē. Tāpēc labāk iecienīto kafijas veikalu apmeklēt nedaudz biežāk, iegādājoties nesen grauzdētas kafijas pupiņas nelielos apjomos.

Gribi uzzināt, kā pašam praktiski pārbaudīt, cik svaigas un kvalitatīvas ir kafijas pupiņas, un vai tās nav brāķētas? Pie šī un citiem noderīgiem padomiem tiksi jau pavisam drīz, kad publicēsim raksta otro daļu, taču tikmēr ielūkojies Esmilukafiju.lv internetveikalā, vai arī apmeklē kādu no Es Mīlu Kafiju veikaliem klātienē (T/C Spice Home, Stabu ielā 30 un Valmieras ielā 43) – tajos par kafijas svaigumu tev pavisam noteikti nebūs jāuztraucas!

Foto: Unsplash.com, Pexels.com

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā mēnesī publicējām šī raksta pirmo daļu, kurā pastāstījām ļoti noderīgu informāciju visiem kafijas mīļiem: kā izskatās kvalitatīvas un svaigas kafijas pupiņas, kāpēc uzmanība jāpievērš tam, kad kafija grauzdēta, kādēļ to ir svarīgi pareizi uzglabāt, un cik lielu iepakojumu ar kafijas pupiņām iegādāties. Taču tas vēl nav viss – vai zini, kā praktiski pārbaudīt pupiņu svaigumu, kur meklēt patiešām gardu kafiju, un kas vēl jāņem vērā, lai krūzē pagatavotais dzēriens garšotu kā labā kafejnīcā? To visu uzzināsi jau tūlīt!

Eksperiments ar Zip-Lock maisiņu – ērts veids, kā pārbudīt kafijas pupiņas

Pirmajā rakstā tika pieminēts, ka svaigas un labas kafijas pupiņas ir spīdīgas un eļļainas. Tomēr, ja kafijai ir viegls grauzdējums, tās nebūs tik eļļainas, līdz ar to šī metode neļauj pilnīgi precīzi saprast, cik svaigas kafijas pupiņas galu galā ir.

Taču, lai pārliecinātos par kafijas pupiņu svaigumu, vari veikt arī kādu eksperimentu (kas, starp citu, noteikti patiks bērniem). Viss, kas tev nepieciešams – kafijas pupiņas un Zip-Lock maisiņš. Ieber nedaudz pupiņu maisā, un, no maisiņa izspiežot visu gaisu, rūpīgi to aizver. Ja nākamajā rītā maisiņš ir uzpūties, kafija ir svaiga, jo no pupiņām joprojām izdalās dabīgās gāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulāri mēdz sevi palutināt gan ar gardu kafiju, gan kādu našķi pie tās? Piekop dabai draudzīgu dzīvesveidu? Atzinīgi novērtē pārtikas produktus no dabīgām izejvielām? Ja tā – pateicoties Es Mīlu Kafiju, tev ir iespēja dzīvot vēl zaļāku dzīvesveidu, parasto un vienreizlietojamo krūzīšu vietā lietojot unikālu alternatīvu – gardu un kraukšķīgu vafeļu kafijas krūzi! Pirmajā mirklī šķiet, ka tas ir kāds sirsnīgs joks vai rotaļīgs izaicinājums, taču ēdama vafeļu krūzīte, kas pildīta ar kvalitatīvu, aromātiski kūpošu kafiju, tik tiešām kļuvusi par mūsdienu realitāti. Kā? Pastāstīsim!

Palīdzi planētai, ēdot kraukšķīgu vafeļu krūzīti

Tas, ka katru dienu visā pasaulē izdzeram vairāk kā 1,6 miljardus krūzīšu kafijas, norāda, ka kafija lielai daļai no mums ir kā neatņemams ikdienas sabiedrotais, kas palīdz būt možiem, stimulē smadzeņu darbību, apgādā mūsu organismu ar antioksidantiem, kā arī kafijas dzeršanas rituāla laikā iedvesmo būt šeit un tagad jeb baudīt mirkli, kas šī brīža steidzīgajā laikmetā ir visnotaļ liela ekstra. Un kāpēc gan neatļauties sevi mazliet palutināt? Tajā pašā laikā satraucošs ir fakts, ka dažādu karsto dzērienu patēriņam katru dienu līdzņemšanai tiek izlietotas vidēji 2,5 miljardi krūzīšu (arī no plastmasas), no kurām tikai trešdaļa ir vienreiz lietojamas, pārstrādājamas un dabai draudzīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidi, kā pagatavot kafiju, ir daudz un dažādi – sākot ar maltas kafijas apliešanu krūzītē un beidzot ar restorāna līmeņa dzēriena pagatavošanu, izmantojot modernu kafijas automātu. Šoreiz pastāstīsim par 2. variantu, proti, kā izlemt, kurš no visiem kafijas automātiem ir piemērotākais tieši tavām vēlmēm un vajadzībām?

1. solis: iepazīstam kafijas automātu veidus

Kafijas automāti ir ļoti daudzveidīgi. Kā zināt, kuru no neskaitāmajiem modeļiem izvēlēties? Atbildes meklēšana uz šo jautājumu būs vienkāršāka, ja pirms tam iepazīsies ar kafijas automātu veidiem.

Kapsulu automāti

Būs grūti atrast vienkāršāku kafijas pagatavošanas veidu par to, ko piedāvā kafijas automāti ar kapsulām. Tajos lielisku kafiju iespējams pagatavot dažu sekunžu laikā – atliek vien automātā ievietot kafijas kapsulu, nospiest pogu, un dzēriens jau pēc dažām sekundēm būs tavā krūzītē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pupiņu vs kapsulu kafijas automāti: kurš no tiem ir pareizā izvēle tavām vajadzībām?

Esmilukafiju.lv, 19.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī tavs rīts nav iedomājams bez siltas un aromātiskas kafijas krūzes? Tas nav nekas neierasts – kā iespējams redzēt vairākos avotos, ik dienu visā pasaulē vidēji tiek piepildītas vairāk nekā… miljards (!) kafijas tasītes! Bet, lai baudījums būtu pilnvērtīgs, jāizvēlas ne tikai garšīga kafija, bet arī tā attiecīgi jāpagatavo. Iespējas ir vairākas – sākot ar manuāliem brūvrīkiem entuziastiskākajiem kafijas baudītājiem, un beidzot ar moderniem kafijas automātiem, kas ļauj tikt pie garšīgā dzēriena ar pāris pogu nospiešanu. Kafijas automāti kļūst arvien iecienītāki, tāpēc šoreiz vairāk parunāsim tieši par tiem, proti, ar ko atšķiras pupiņu un kapsulu kafijas automāts!

Kā darbojas kapsulu kafijas automāts?

Kā jau vari noprast, šajos kafijas automātos tiek ievietotas kapsulas, kas ir hermētiski noslēgtas, līdz ar to dzēriens vienmēr būs ļoti svaigs, un tev nevajadzēs lauzīt galvu par to, cik daudz kafijas vai ūdens nepieciešams – visu tavā vietā paveiks pats kapsulu kafijas automāts. Vēl viena to būtiska priekšrocība ir nelielais izmērs, kas parasti apvienots ar elegantu dizainu, tāpēc kapsulu kafijas automāti lieliski iederas arī virtuvēs, kur vietas ir ļoti maz. Taču ir arī pāris nelieli mīnusi; pirmkārt, lielākoties kafijas kapsulu automāti atpazīst tikai sava zīmola kapsulas, kā rezultātā dzērienu izvēle būs ierobežota. Otrkārt, lai gan kafijas automāti, kuros tiek ievietotas kapsulas, izceļas ar zemāku cenu, jārēķinās, ka izmaksas par vienu kafijas tasīti būs nedaudz lielākas, nekā pērkot maltu kafiju vai kafijas pupiņas. Toties iegādes investīcijas kapsulu aparātā bus minimālas salīdzinot ar automātiskajiem kafijas automātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā attīstās kafijas grauzdēšanas bizness

Monta Šķupele, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā turpina augt vietējo kafijas grauzdētāju skaits, tiek paplašinātas ražotnes, atvērtas kafejnīcas un stiprinātas pozīcijas arī ārvalstu tirgū. Visiem ir viens kopīgs mērķis – parādīt un pierādīt, ka Latvijā grauzdēta kafija var būt tikpat kvalitatīva un pat vēl kvalitatīvāka par importēto.

SIA Kalve Coffee nupat pārcēluši ražotni no VEF teritorijas Rīgā uz Jaunmārupi un plāno ar Latvijā grauzdētu kafiju turpināt iepazīstināt ne vien Latvijas, bet arī pasaules iedzīvotājus. Arī Kalve Coffee šis laiks ir izaicinošs, bet uzņēmums attīstās, neskatoties uz to, ka pārstāv nozari, kas ir būtiski cietusi. Iepriekš uzņēmums darbojās 250 kvadrātmetru plašās telpās VEF teritorijā, kur atradās Kalve Coffee ražošana, kafejnīca un treniņu centrs kafijas profesionāļiem, taču tur kļuva par šauru. Ja līdz šim Kalve Coffee lielākais kafijas grauzdētājs bija 15 kilogramu ietilpīgs, tad jaunajā grauzdētājā satilpst 120 kilogrami kafijas pupiņu, kas uzņēmumam ļauj sagrauzdēt 60 tonnas kafijas pupiņu mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad valstī tika noteikti stingri ierobežojumi, palielinājies pieprasījums pēc traukiem un konditorejas lietām, novērojusi SIA "Gemoss" vadītāja Ieva Treija. Šobrīd uzņēmums strādā, lai drīzumā atvērtu pirmo "Gemoss" veikalu Vidzemē, kas atradīsies Valmierā.

Pieprasījums pēc pārtikas produktiem ir audzis un, saistībā ar valdības noteiktajiem ierobežojumiem, daudzkārt palielinājies pieprasījums pēc vienreizlietojamajiem traukiem, ko uzņēmumi izmanto, lai nodrošinātu pasākumu norisi.

Esošā situācija, kura liek mainīties un maina iepirkšanās paradumus visiem, lika arī "Gemoss" vēl vairāk sarosīties un atvērt e-veikalu, lai kļūtu pieejami, neizejot no darba telpām vai mājas.

Gemoss atver e-veikalu 

Restorānu un bāru aprīkojuma tirgotājs un riekstu un žāvēto augļu importētājs "Gemoss"...

"Šis ir sarežģīts laiks mūsu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, tiek ierobežots apmeklētāju skaits, tiek samazināti darba laiki, daudzi cilvēki zaudē darbu un daļa uzņēmēju ir spiesti pārtraukt savu darbību. Tas atstāj iespaidu arī uz mūsu uzņēmumu. Tā kā netiek rīkoti lieli pasākumi un pieņemšanas, tad trauku nomas sektors mūsu uzņēmumā ir ar visbūtiskāko apgrozījuma samazinājumu," stāsta I.Treija.

Aprīlī un maijā uzņēmums piedzīvoja ļoti būtisku apgrozījuma kritumu, jo, ieviešot stingrus ierobežojumus, cieta visa viesmīlības, ēdināšanas un tūrisma nozare kopumā.

Šajā laikā "Gemoss" iztīrīja savu mācību virtuves noliktavu un atrada virtuves un konditorejas inventāru, kas lietots tikai vienu reizi uzņēmuma organizētajās meistarklasēs un semināros. Uzņēmums nolēma neizmest lietas, bet dot tām jaunu vērtību. Tāpēc vasaras sākumā aicināja visus sanākt kopā un mainīties, tirgoties, iedvesmot – pirmo reizi tika organizēta andele, kurā piedalījās pavāri, uzņēmēji, kulinārijas entuziasti. Uzņēmums plāno šādu pasākumu rīkot vēlreiz, jo tā bija vērtīga pieredze.

FOTO: Gemoss aizvadījis pirmo andeli 

Ar mērķi sanākt kopā un apmainīties ar lietām, kas pelnījušas otro iespēju,...

Pie uzņēmuma pēc padoma vēršas arī restorāni, kafejnīcas un bāri, pirms tie savas durvis vēruši apmeklētājiem. "Lepojamies un esam gandarīti par ikvienu, kam ir drosme un apņēmība radīt kaut ko jaunu, uzdrīkstēties un atvērt savu uzņēmumu. Nodrošinām gan konsultācijas, iekārtojot virtuves, gan palīdzam izvēlēties piemērotāko virtuves tehniku un traukus. Viens no radošākajiem procesiem ir trauku izvēle, bieži vien uzņēmumu pārstāvji nāk kopā ar dizaineriem un kopā izvēlamies. Joprojām aktuāli ir krāsaini trauki, bet novērots, ka katrs klients vēlas būt unikāls un atšķirties no citiem jau esošajiem viesmīlības uzņēmumiem. Ja uzņēmuma vadībā ir kāds jomas profesionālis, piemēram, šefpavārs, tad daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta kvalitātei, ne tikai cenai," stāsta I.Treija.

Uzņēmums novērojis, ka laikā, kad valstī bija noteikti stingri ierobežojumi, daudzi cilvēki pievērsās savu māju sakārtošanai, un novērots, ka palielinās pieprasījums pēc traukiem.

Šogad arī privātmāju īpašnieki ir vēlējušies iegādāties restorānu kvalitātei atbilstošus traukus.

Savukārt privātpersonu sektorā uzņēmums redz palielinājumu pēc konditorejas lietām - mājās cep maizi, gatavo kūkas. Arī uzņēmums izveidojis apmācības internetā, lai cilvēki varētu smelties idejas – gan profesionāliem pavāriem, gan kulinārijas entuziastiem.

Ja skatās pārtikas preču segmentā, tad arvien populārāka kļūst pākšaugu un graudaugu lietošana uzturā. "Mūsu radīts ir zīmols "Just Nature", kas ir īpaši izstrādāta produktu līnija, piedāvājot organismam nepieciešamos graudaugu un pākšaugu produktus. To sortimentu veido turku zirņi, bulgurs, lēcas, kvinoja, kuskuss, pērļu grūbas, dažādi rīsi, zaļie griķi, kā arī alternatīvie milti u.c. interesanti produkti. Mūsu uzņēmumam kādā sektorā vērojams pieprasījuma samazinājums, kādā redzams pieprasījuma palielinājums," pauž I.Treija.

Uzņēmuma klienti ir gan juridiskas personas, gan privātpersonas. "Šobrīd ļoti domājam, kā varam būt kopā ar nozares pārstāvjiem, kā atbalstīt vietējos uzņēmumus un savus klientus. Meklējam jaunus risinājumus un rodam jaunus veidus, kā sadarboties. Piemēram, traukus esam palīdzējuši izvēlēties gan "Bibliotēkai Nr.1", gan Liepājas viesnīcas "Maestro" restorānam, Cēsīs esošajam restorānam "Kest" arī ir pie mums izvēlēti trauki, turklāt tie vēl papildināti ar viņiem raksturīgu zīmodziņu. Mēs esam arī "Monin" sīrupu izplatītājs Baltijā, piemēram, visur, kur redzami šie sīrupi, var teikt, ka tie ir mūsu klienti. Pēdējos gados ir tendence, ka attīstās "private label" produktu segments, mūsu produkcija tiek fasēta arī citu uzņēmumu vajadzībām, jau viņu zīmolu iepakojumos. Piemēram, beziepakojumu preču veikali arī ir mūsu klienti, jo spējam nodrošināt, piemēram, riekstus arī 50 kg iepakojumā. Katrs no mūsu klientiem, zināms vai mazāk zināms, mums ir ļoti svarīgs," teic I.Treija.

"Gemoss" vadītāja stāsta, ka šogad lielāka izaugsme bija vērojama tieši mazajiem restorāniem, viesu mājām un kafejnīcām, kas atradās ārpus Rīgas. Cilvēki izvēlējās drošu ceļošanu un atpūtu tepat Latvijas vai Baltijas ietvaros.

"Covid-19 laikā, kad darbam birojā ir ierobežojumi un cilvēki strādā no mājām, viņi sāk domāt, kā pietrūkst un kā dabūt to, kas bija darbā, un viena no šīm lietām ir kafija. Tiek meklēti risinājumi un vēršanās pie profesionāļiem pēc padoma. Arvien lielākai daļai cilvēku patīk, ka viņi paši var samalt sev svaigu kafiju, cenšas uzputot pienu un veidot zīmējumus. Klasika – zīmējumus mēs mācāmies visi un vēlamies, lai tie būtu arvien labāki. Populārākā kafija kafejnīcās un bāros Latvijas iedzīvotājiem ir cappucino un caffe latte – novērots, ka Latvijā 80% cilvēku kafiju patērē ar pienu. Tendence sāk mainīties, piemēram, arvien biežāk cilvēki izvēlas alternatīvos pienus – mandeļu un rīsu, kā arī iepazīst espresso pasauli," stāsta I.Treija.

Latvijā, tāpat kā visur citur pasaulē, cilvēki turpina dzīvot, mācīties un strādāt. "Mainās sabiedrības paradumi, iespējams, rudens un ziemas sezonā būs vērojams klientu samazinājums restorānos un bāros, tā katru gadu notiek arī tūristu skaita samazinājuma dēļ, savukārt pavasarī ceram, ka līdzīgi kā šogad nozarē atkal būs jūtams apmeklētāju pieaugums. Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācija šogad jau ir skaļi paudusi savu viedokli, ka ir nepieciešams valsts atbalsts tieši šai nozarei, kas kopumā cieš zaudējumus, domājams, ka arī nākamgad būs nepieciešams papildu atbalsts," pauž "Gemoss" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās

LETA, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, intervijā atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," teica Gulbe.

Tostarp viņa minēja, ka valsts pārvaldē strādājošajiem algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi ir mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā pašā laikā iedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs - gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā -, ieņēmumi ir samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slavenais itāļu uzņēmums Lavazza, ar vairāk kā 120 gadu pieredzi kafijas jomā, un oficiālais Lavazza kafijas izplatītājs Latvijā KAFO ir atklājuši jaunu mācību centru Rīgā, Mūkusalas ielā 27. Unikālais kafijas mācību centrs ir izveidots pēc Lavazza-KAFO kopīgās iniciatīvas un nodrošina apmācību kafijas speciālistiem, baristām, bārmeņiem un visiem profesionāļiem apgūtu atbilstošas prasmes un zināšanas par kafiju - tās kultivēšanu, ražošanas procesiem, espresso iekārtām, degustēšanas mākslu un pagatavošanas metodēm, lai gūtu panākumus unikālu un augstas kvalitātes kafijas dzērienu radīšanā.

Kafijas mācību centra Lavazza Training Centre atvēršana Rīgā iezīmē šī ģimenes uzņēmuma apņemšanos– iepazīstināt ar Itālijas kafijas kultūru un tradīcijām.

“…izcila kafija var kļūt par galveno klientu piesaistīšanas instrumentu,…” Edgars Dinaburgs, KAFO vadījās Latvijā

“Kvalitatīva kafija ir būtiska katra restorāna, bāra vai kafejnīcas sastāvdaļa - izcila kafija var kļūt par galveno klientu piesaistīšanas instrumentu, savukārt, zemas kvalitātes kafija var kļūt par lielāko iemeslu neapmeklēt jauno vietu. Lai neatpaliktu no arvien pieaugošās konkurences, katram veiksmīgam bāram vai restorānam ir nepārtraukti jāstrādā pie kafijas piedāvājuma uzlabošanas. Lai to izdarītu, ir ārkārtīgi svarīgi atrast partneri, kas ir uzticams un var palīdzēt izveidot augstas kvalitātes ilgtermiņa kafijas risinājumu,” saka Edgars Dinaburgs, KAFO vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunā grauzdētavā Jaunmārupē Kalve Coffee investē 200 000 eiro

Db.lv, 22.06.2021

SIA "Kalve Coffee" līdzdibinātāji Raimonds Selga (no kreisās) un Gatis Zēmanis.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA "Kalve Coffee", ieguldot aptuveni 200 000 eiro, pārcēlis tā kafijas grauzdētavu no VEF kvartāla uz Jaunmārupi Mazcenu alejā, informē uzņēmums.

Grauzdētava un noliktava kopumā 700 m2 platībā nodrošinās 7 darba vietas, izmantojot automatizētu iekārtu atbalstu. Jaunās grauzdētavas mājvieta nodrošina plašākas telpas, atvieglo loģistiku un līdz ar to stimulēs "KALVE" zīmola tālāko attīstību.

"Grauzdētavas pārcelšana ir stāsts par augstvērtīgas "speciality" kafijas padarīšanu pieejamāku ikvienam. Tā ir mūsu misija un mēs ejam uz to ar ambicioza mērķa sasniegšanu - ja iepriekš vienā maiņā spējām uzgrauzdēt 5 tonnas kafiju, tad šobrīd šo esam divpadsmitkārtojuši, grauzdējot 60 tonnas vienā maiņā," skaidro Gatis Zēmanis SIA "Kalve Coffee" līdzdibinātājs.

Latvijā attīstās kafijas grauzdēšanas bizness  

Latvijā turpina augt vietējo kafijas grauzdētāju skaits, tiek paplašinātas ražotnes, atvērtas...

"Lai gan mūsu pirmā grauzdētava Ūnijas ielā vienmēr paliks siltās atmiņās, tomēr, augot pieprasījumam pēc "KALVE" grauzdētās kafijas, nācās meklēt plašākas telpas. Jaunmārupē atradām vietu, kas gan atbilda mūsu komercdarbības kodam un vajadzībām, gan apmierināja finansiāli. Pie tam meža klātbūtne un labi kaimiņi ir lielisks bonuss! Kas ir ne mazāk būtiski, jaunās telpas palīdzēs mums sertificēt vairākus biznesa procesus. Piemēram, pat fakts, ka telpas nav caurstaigājamas ļauj mums iegūt starptautisku biznesa procesu sertifikāciju," atklāj Raimonds Selga, SIA "Kalve Coffee" līdzdibinātājs.

Jaunā kafejnīcā un konditorejā Kalve Coffee investē 50 000 eiro 

Investējot aptuveni 50 000 eiro, SIA “Kalve Coffee” Rīgā atklājusi jaunu kafejnīcu...

Ilgtspēja ir viena no uzņēmuma "Kalve Coffee" pamatvērtībām. Viens no veidiem kā tas tiek iedzīvināts ir, piemēram, grauzdētavas atkritumu samazināšana līdz absolūtam minimumam. Ja tie rodas, tos šķiro tālākai pārstrādei. Papildus tam ir ieviesti LEAN biznesa darbības principi, kas ļauj uzlabot darbību ritmu un ietaupīt laika un darba resursus un padarīt efektīvāku kolektīva darbību. Tāpat "Kalve Coffee" ir ieguvusi bioloģisko sertifikāciju, kas nozīmē, ka uzņēmumam dota oficiāla atļauja strādāt ar BIO/Organic marķētiem produktiem. Paralēli tam tiek strādāts arī pie vairāku sertifikāciju un standartu ieviešanas, kas nākotnē vēl vairāk atspoguļosies zaļās uzņēmējdarbības principos.

"Kalve" ir privātais kafijas zīmols ar mērķi attīstīt un nostiprināt kafijas ražošanas, sagatavošanas un garšas baudīšanas kultūru videi draudzīgā veidā. SIA "Kalve Coffee" ir pilnībā vietējais Latvijas uzņēmums, kura īpašumā ir kafijas grauzdētava Jaunmārupē un divi veikali-kafejnīcas Stabu ielā un Baznīcas ielā, Rīgā.

"Kalve Coffee" ir sudraba godalgas īpašnieki "Roast Masters 2019" sacensībās, "Alliance for Coffee Excellence" un daļa uzņēmuma komandas ir "Specialty Coffee Association" biedri, kā arī iepērk zaļo kafiju pēc tiešās tirdzniecības ("Direct Trade") principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Pandēmija nav šķērslis - Engurē durvis vērusi ceptuve KuKuu

Monta Šķupele, 03.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā Engurē, Jūras ielā durvis vērusi ceptuve "KuKuu".

Decembrī ģimenes lokā ceptuvē sākta piparkūkas mīklas ražošana, janvārī izveidota tirdzniecības vieta ar plašāku produktu klāstu un darbā pieņemti jauni darbinieki. Kopumā produktus nelielos daudzumos uzņēmums SIA "Orange Stuff" ražo jau vairāk nekā divus gadus, sezonāli koncentrējoties vairāk uz Ziemassvētkiem – piparkūku mīklu, Lieldienās – krāsainajiem riekstiņiem, vasarā – maizi un brīvdienu gardumiem.

"Mēs esam engurnieki, dzīvojam pastāvīgi šeit jau vairāk nekā divus gadus, iepriekš pavadījām šeit brīvdienas. Šeit es uzaugu, mācījos. Mums jau sen ir bijusi doma par savu maizes ceptuvi kā vietu, kurā strādāsim kopā ar mammu, cepsim brīvdienās brokastu produktus – maizi un dažādas saldās un sāļās maizītes. Maize, piparkūku mīkla, pīrāgi, maizītes, cepumi ir manas mammas Elitas sirdsdarbs jau vairāku desmitu gadu vēsturē," stāsta ceptuves "KuKuu" īpašniece un SIA "Orange Stuff", valdes locekle Sintija Berkolde. Galvenais vilcējspēks produktu klāsta papildināšanā un veidošanā, eksperimentos ar receptēm ir viņas mamma Elita Kvasova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākais un populārākais bioloģiskais eko veikals "Biotēka" apvienojas ar Baltijas mazumtirdzniecības un e-komercijas tīklu "Livin".

Investējot vairāk nekā 400 000 eiro, "Livin" vēlas kļūt par iecienītāko un lielāko ar veselīgu dzīvesveidu saistīto mazumtirdzniecības ķēdi Baltijā.

Jaunajiem "Livin" veikaliem būs vislielākais sortiments un tie kopā ar jauno e-veikalu piedāvās pircējam vairāk kā 4500 jaunus veselīgus, bioloģiskus un dabiskus produktus. Turklāt zīmola izaugsmes stratēģija, ko virza klientu vajadzības, nākotnē paredz pakāpenisku piedāvāto uztura bagātinātāju klāsta palielināšanu par vairāk nekā 300 dažādiem veidiem un lielāku veikalu atvēršanu tuvākajā nākotnē, iepazīstinot klientus ar svaigu pārtiku un vietējo Latvijas lauksaimnieku produkciju, piemēram, piena produktiem, sezonas augļiem un dārzeņiem, svaigu gaļu un saldētu pārtiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaismas gadus priekšā konkurentiem jeb kāpēc uzņēmumiem meklēt laimi ilgtspējā?

Jānis Ozoliņš, SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītājs, 09.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad teju visapkārt runā par ilgtspēju, var rasties priekšstats, ka mēs katrs gan savā, gan savu uzņēmumu ikdienā ievērojam labākās ilgtspējas vadlīnijas un tiecamies būt atbildīgāki, zaļāki un rūpīgāk izturēties pret mūsu nākotni.

Tomēr realitātē redzams, ka tikai neliela daļa uzņēmumu sākuši reālu un nopietnu pārmaiņu procesu un domā tālāk par uzrakstītajām korporatīvās sociālās atbildības politikām. Varētu pat teikt, ka trends šobrīd ir par to domāt un runāt, bet mazāk – darīt. Taču ir skaidrs, ka uzņēmumi, kas nopietni integrē ilgtspējas aspektus savā darbā, ilgtermiņā būs gaismas gadus priekšā konkurentiem. Kāpēc uzņēmumiem ilgtspēja ir interesanta un vai tā vispār atmaksājas?

Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt

Ilgtspēja īpašu aktualitāti ieguvusi Covid-19 laikā, kad daudz runājam par to, kā pasaules ekonomika atkopsies pēc šīs krīzes un redzam, ka šī ir lieliska iespēja izaugsmi balstīt tieši uz ilgtspējas pleciem. Tomēr sapratne par to, ko tieši tas nozīmē, ir diezgan atšķirīga. Ilgtspējas koncepts sniedzas krietni tālāk par dabai draudzīgu dzīvesveidu un zaļajiem ekoveikaliem. Viena no vienkāršākajām ilgtspējas definīcijām ir: ”Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

EXPO 2020 varam pārsteigt ar savu inovācijām labvēlīgo vidi

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pavisam drīz, 1. oktobrī, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta izstāde EXPO 2020 – notikums, kam Dubaija ir gatavojusies desmit gadus.

Tas būs viens no šī gada lielākajiem notikumiem pasaulē: kaut arī Covid-19 dēļ izstāde sāksies gadu vēlāk, nekā bija plānots sākotnēji, tās rīkotāji plāno uzņemt 25 miljonus apmeklētāju.

Arī Latvija dalīsies ar pārējo pasauli inovācijās un iespējās, kādas varam sniegt tikai mēs. Investīcijas, jauni sadarbības partneri, plašākas iespējas, pateicoties digitalizācijai, un Latvija kā augsne inovatīviem, ilgtspējīgiem risinājumiem – uz Dubaiju dodamies ar lieliem mērķiem, lielām cerībām un spēcīgu pieteikumu. Un es gribētu apgalvot, ka Tuvo Austrumu tirgus, kaut arī sarežģīts un nepazīstams, nebūt nav Latvijai nepieejams.

Šis EXPO no visiem iepriekšējiem atšķirsies ar to, ka tas būs pirmais lielais klātienes pasākums uzņēmējiem kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, līdz ar to uzņēmēju interese par šo notikumu ir milzīga. Latviju dažādos formātos pārstāvēs ap 200 dalībnieku: 120 uzņēmēju dosies uz Dubaiju, lai piedalītos pasaules izstādē klātienē, 80 to darīs neklātienē, un vēl daudz vairāk piedalīsies pastarpināti. Sešu mēnešu laikā īstenosim 13 tirdzniecības misijas, un mums būs astoņi nacionālie stendi EXPO prioritārajās nozarēs. Līdz ar to jaunu tirgu atrašana Tuvo Austrumu reģionā, kas līdz šim ir salīdzinoši maz apgūts, un vēl tālāk no vēlmes ir kļuvusi par reālu iespēju un vienu no Latvijas lielajiem mērķiem šajā pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ekspress veikalu atvēršana nerada būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru

Db.lv, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP), tirgus uzraudzībā pētot atšķirības starp ekspress jeb ērtības veikaliem un mazumtirdzniecības veikaliem, secina, ka ekspress veikalu ienākšana tirgū pašlaik nerada būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru kopumā, taču KP pauž bažas par lokālu ietekmi uz tirgus struktūru nākotnē.

Kopš 2018.gada divi lielākie mazumtirgotāji Latvijā SIA "Rimi Latvia" (Rimi) un SIA "Maxima Latvija" (Maxima) ir attīstījuši darbību ērtības veikalu sektorā, pastiprinot ietekmi ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū. KP uzraudzības mērķis bija izvērtēt "Rimi" un "Maxima" ekspress veikalu ietekmi uz pārējo konkurentu saimniecisko darbību un vienlaicīgi vērtēt šo veikalu paplašināšanās ietekmi uz kopējo ikdienas mazumtirdzniecības tirgu.

Izpētē iegūtā informācija liecina, ka "Rimi" un "Maxima" ekspress veikalu atvēršana pašlaik nerada ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru, jo starp ekspress veikaliem un lielveikaliem pastāv būtiskas formāta, pieejamības un preču klāsta atšķirības, un šie veikali ir nošķirami kā atsevišķs veikalu segments. Vienlaikus KP norāda uz bažām, kas saistītas ar ekspress veikalu iespējamo paplašināšanos un agresīvāku cenu politikas veidošanu ekspress veikalos. KP ieskatā, šāda lielāko tirgus dalībnieku darbība var potenciāli ietekmēt konkurenci tirgū, jo klientu pāriešanas rezultātā mazie veikali var būt spiesti pārtraukt saimniecisko darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas eksāmens enerģētikā

Krists Mertens, energouzņēmuma “Enefit” vadītājs, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ierasts, ka daudzās nozarēs attīstības tendences pērn bija cieši saistītas ar Covid-19 izplatības dinamiku un faktiski nerimstošu cīņu ar dažādu ierobežojumu sekām. Tomēr enerģētikā globālā pandēmija bijusi tikai viens no ietekmes faktoriem.

Arī bez tā šī nozare spējusi patstāvīgi parūpēties, lai gads būtu notikumiem bagāts, vienlaikus veidojot intrigu par to, kā šīs norises ietekmēs mūs visus 2021. gadā.

Pērn piedzīvots ievērojams cenu kritums, atjaunīgās enerģijas spēkstaciju apjoma kāpums, jauni tarifu projekti elektroenerģijas un gāzes pārvadei, cīņa ar Baltkrievijas elektroenerģijas importu un nerimstošas kaislības ap OIK jautājumu, kā arī tam visam fonā gausā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ieviešana. Arī šogad enerģētikas sektorā atbalsosies cīņa ar Covid-19, tomēr līdz ar ekonomikas stabilizēšanos pieaugs arī enerģijas patēriņš. Tādēļ šis gads drīzāk būs seku jeb eksāmena gads, parādot reālo pērnā gada ieceru un norišu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija ir mainījusi Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus.

Tirgus pētījumu kompānija "NielsenIQ" konstatē, ka nepilna gada laikā kopš pandēmijas ierobežojumu sākšanās ir pieaugusi tiešsaistes tirdzniecības popularitāte, bet paši personiski uz veikaliem cenšamies iet retāk un pavadīt tajos īsāku laika posmu, lai gan aizvien biežāk tiek plānotas ilgākas, bet reizē arī lielāka apjoma iepirkšanās. Pandēmijas saīsinātie pārvietošanās maršruti ir vairojuši arī mazo veikalu nozīmi.

Pēc "NielsenIQ" šī gada februārī veiktās patērētāju aptaujas datiem, pandēmija un otrā stingrā karantīna ir ietekmējusi arī lojalitātes izmaiņas: ceturtā daļa pircēju pandēmijas dēļ ir mainījuši veikalu, kurā iepērkas regulāri.

"Pandēmija pamudināja pircējus biežāk plānot savus pirkumus, vienā reizē nopirkt vairāk produktu ilgākam laika posmam, izmēģināt iepirkšanos internetā un padarīt to par ikdienas sastāvdaļu. Mūsu dzīvesveids ir mainījies, darbam vai daļai no tā pārceļoties uz mājām. Bez tam, pieradām vairāk gatavot paši, kā arī mājās rīkot izpriecas un palutināt sevi ar tādiem produktiem, kurus mēdzam bieži baudīt kafejnīcās un restorānos, kā kafiju vai alkoholu", norāda "NielsenIQ" vadītāja Baltijas valstīs Ilona Lepp.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pētījums: Kā mainījusies vāciešu dzīve pēdējo desmit gadu laikā

LETA--DPA/THE LOCAL, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija pēdējo sešu mēnešu laikā ienesusi vāciešu dzīvē milzu pārmaiņas, taču palūkojoties atpakaļ veselus desmit gadus, šķiet, ka toreiz salīdzinājumā ar šodienu pastāvējusi pavisam cita Vācija.

Skaitļi liecina, ka tādi vāciešu ikdienas paradumi, kā piemēram, dzeršana, ēšana vai mediju patēriņš, piedzīvojuši straujas pārmaiņas.

Šobrīd 76% jeb 53 miljoni vāciešu, kas sasnieguši vismaz 16 gadu vecumu, lieto mobilos tālruņus ar interneta pieslēgumu, liecina IT nozares apvienības "Bitkom" statistika.

2015.gadā šis skaitlis attiecīgi bija 65%, bet 2012.gadā - tikai 36%. Tomēr jānorāda, ka patiess viedtālruņu triumfs sākās tikai 2007.gadā, kad tirgū parādījās "Apple" ražotais "iPhone".

Pirms desmit gadiem saskaņā ar Vācijas Brūveru apvienības datiem katrs vācietis patērēja aptuveni 107 litrus alus, taču 2019.gadā vidējā vācieša alus patēriņš sarucis līdz 102 litriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Problēmas novērsīs skaidri noteikumi

Db.lv, 09.04.2021

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daimler AG ģenerālpārstāvis Latvijā SIA “Domenikss” 2020. gadā strādājis ar 37,7 miljonu eiro lielu apgrozījumu un 1,57 miljonu eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Gadā, kad auto mazumtirdzniecības apjomi valstī samazinājušies par 26%, SIA “Domenikss” apgrozījums sarucis par 18%, savukārt peļņa, salīdzinot ar 2019. gadu, kāpusi par 45%. Nodokļos valstij SIA “Domenikss” 2020. gadā ir samaksājis teju 5,3 miljonus eiro, no kā nozīmīgākā daļa bija PVN un VSAOI nomaksa.

“Gads uzņēmumam ir noslēdzies ļoti veiksmīgi, neskatoties uz to, ka tas ir bijis viens no izaicinošākajiem jaunāko laiku autobūves un mazumtirdzniecības nozaru vēsturē. Rezultāts sasniegts, pateicoties stratēģiskiem vadības lēmumiem, finanšu izmaksu disciplīnai, apjomīgam darbam efektivizācijas uzlabošanā, kā arī kolektīva spējai operatīvi pielāgoties darbam jaunajos apstākļos, nodrošinot nemainīgi augstu apkalpošanas kvalitāti,” stāsta uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Benita Danilenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

TAV ir gatavs ieguldīt Rīgā

Egons Mudulis, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēs esam gatavi ieguldīt jaunajā terminālī un lidostā, ja parādās tāda iespēja. Mēs esam gatavi visām valsts un privātās partnerības iespējām. Mēs ticam nākotnei Latvijā," intervijā Dienas Biznesam saka "TAV Airports Holding" izpilddirektora vietnieks Serkans Kaptans (Serkan Kaptan).

"TAV Airports Holding" dibināts 1997. gadā un šobrīd vada 15 lidostas visā pasaulē. Uzņēmuma globālais pēdas nospiedums aptver 100 lidostas 30 valstīs. Kopš 2010. gada uzņēmums kontrolē komerciālās vadības operācijas lidostā "Rīga". Bizness Latvijā tika uzsākts 2009. gada beigās ar "HAVAS Latvia ", kas ir kompānijas uzņēmums apkalpošanai uz zemes, kurš Rīgas lidostā apkalpo gandrīz 70% no satiksmes apjoma, sniedz pakalpojumus arī nacionālajam pārvadātājam "airBaltic", kā arī dažiem citiem pārvadātājiem.

Cik liela ir jūsu grupa skaitliskā izteiksmē?

Pasažieru ziņā 2019. gadā mēs kā grupa sasniedzām vairāk nekā 280 miljonus visā pasaulē. Mēs esam lielākais uzņēmums pēc Spānijas operatora "Aena", taču tas ir 100% valsts uzņēmums. Kā privāts uzņēmums mēs pārvaldām lielāko portfeli – gandrīz 300 miljonus pasažieru. Personāla ziņā "TAV" ir 30 tūkstoši darbinieku. Ja mēs pieskaitām klāt ADP, mums ir vairāk nekā 150 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē

LETA, 07.10.2021

"Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvenergo" ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē, sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš norādīja, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš veido apmēram septiņas teravatstundas. Vienlaikus "Latvenergo" pēdējo piecu gadu laikā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražoja 2,7 teravatstundas gadā, bet termoelektrostacijās (TEC) - apmēram divas teravatstundas.

"Līdz ar to ir redzams, ka "Latvenergo" saražo mazāk nekā ir Latvijas patēriņš, un stratēģiskais skatījums ir šo situāciju mainīt, kā arī dot savu pienesumu Latvijas eksporta apmēru palielināšanā. Mūsu ambīcijas ir saražot vairāk nekā Latvijas patēriņš," teica Baļčūns, piebilstot, ka "Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts ir pārmaksājusi par Covid-19 testēšanas pakalpojumiem krīzes sākumposmā

LETA, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ir pārmaksājusi par Covid-19 testēšanas pakalpojumiem krīzes sākumposmā, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Revidenti norādīja, ka saistībā ar Covid-19 neprognozējamo izplatību Latvijā jau kopš pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020.gada 12.martā atbildīgajām institūcijām bija jārīkojas nekavējoties, lai vīrusu identificētu un pēc iespējas ātrāk to ierobežotu. Šai nolūkā Nacionālajam veselības dienestam (NVD) bija jāslēdz līgumi ar laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem jeb laboratorijām, aprēķinot tarifus par veiktajiem izmeklējumiem Covid-19 identificēšanā.

Veicot pārbaudi par to, kā 2020.gadā izlietoti 28,2 miljoni eiro, kas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti šiem laboratoriskajiem pakalpojumiem, Valsts kontrole secināja, ka finansējums izlietots atbilstoši mērķim. Tomēr revidenti atzīst, ka katras laboratorijas tarifu noteikšanas individuālā pieeja, kas pastāvēja līdz pat augustam, nav veicinājusi piešķirtā valsts finansējuma ekonomisku izmantošanu un valsts par laboratoriju sniegtajiem pakalpojumiem ir pārmaksājusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni trešdaļa jeb 35% uzņēmēju pasaulē plāno pēc Covid-19 pandēmijas darbinieku atgriešanos pilnībā klātienes darbā, liecina auditorkompānijas EY (agrāk "Ernst & Young") jaunākais nākotnes darba vides pētījums "2021 EY Work Reimagined Employer Survey", kurā noskaidrots darba devēju viedoklis par darba procesu organizāciju pēc pandēmijas krīzes.

Pētījums parāda darba devēju un darbinieku viedokļu atšķirību, jo EY darba ņēmēju pētījums iepriekš parādīja, ka pat 88% darbinieku vēlētos elastīga darba iespējas pēc pandēmijas.

EY pētījums parāda arī citas viedokļu atšķirības starp darba devējiem un darbiniekiem, piemēram, 72% darba devēju uzskata, ka darba kultūra uzņēmumā pandēmijas laikā ir uzlabojusies, kamēr tam piekrīt vien 48% darba ņēmēju. Tāpat arī 82% darba devēju uzskata, ka produktivitāti šobrīd ir iespējams mērīt arī attālināti. Tam piekrīt 67% darbinieku.

Līdztekus arī 51% darba devēju vēlas samazināt ar uzņēmējdarbību saistītu ceļojumu apjomu, taču 66% darbinieku vēlētos biznesa braucienu atsākšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Komentāri

Pievienot komentāru