Ceturtdaļgadsimtu pēc Vācijas atkalapvienošanās Berlīnē atgriezīsies milzu Ļeņina galva, kas līdz šim, sen aizmirsta, mierīgi dusēja smilšu bedrē, apbedīta zem akmeņu kaudzes, kurā bija apmetusies ķirzaku kolonija.

Ceturtdien asiņainā boļševiku režīma pirmais līderis, iemiesots 3,5 tonnas smagā granīta bluķī, «augšāmcelsies» no sava kapa un piebiedrosies citām vēsturiskām skulptūrām, kuras no septembra būs iespējams aplūkot Špandavas citadelē.

«Ļeņins vienmēr bijis iecerēts kā ekspozīcijas sastāvdaļa, jo tā ir īpaša statuja, kaut vai ņemot vērā tikai tās izmērus,» saka projekta kuratore Andrea Teisena.

Līdzīga milzu Ļeņina biste savulaik kļuva par pazīstamās vācu kinokomēdijas Good Bye Lenin! «zvaigzni», taču šajā kinolentē boļševiku vadonim atvēlētā loma bija nepateicīga. Komunistu elku neceremoniāli virs atkalapvienotās Berlīnes jumtiem nebūtībā aiznesa helikopters.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 8. novembra uzsāks lidojumus no Rīgas uz jauno Berlīnes Brandenburgas lidostu.

Pēdējais lidojums no Rīgas uz Berlīnes Tēgelas lidostu notiks 6. novembrī.

FOTO: Skandalozā Berlīnes lidosta, kuras atklāšanu gaida jau 8 gadus

Berlīnes Brandenburgas lidostas vadītājs Engelberts Litke Daldrups paziņojis, ka skandāliem apvītās...

Tiešos lidojumus no Rīgas uz Berlīni airBaltic uzsāka 2002. gadā. Iesākumā lidsabiedrība lidojumus veica uz Berlīnes Tempelhofas lidostu, bet vēlāk tajā pašā gadā darbību pārcēla uz Berlīnes Tēgelas lidostu. Šobrīd airBaltic tiešos lidojumus no Berlīnes veic uz visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām.

Jaunās Berlīnes Brandenburgas lidostas 1. terminālis oficiāli tiks atvērts 31. oktobrī, bet regulārie lidojumi Berlīnes Tēgelas lidostā tiks pārtraukti 7. novembrī.

Jaunā lidosta nodēvēta par godu bijušajam Rietumberlīnes mēram un Rietumvācijas kancleram Villijam Brantam. Lidosta spēj apkalpot 43 miljonus pasažieru gadā.

Šajā ziemas sezonā airBaltic plāno Rīgu savienot ar 40 galamērķiem savā maršrutu tīklā.

Vācijas galvaspilsētas Berlīnes iedzīvotājus saniknojuši pilsētas varasiestāžu plāni par slavenā Berlīnes mūra «Austrumpuses galerijas» daļas nojaukšanu, lai būvētu luksusa klases apartamentu māju un gājēju tiltu pāri Šprē upei.

Berlīnes pašvaldības plānus par mūra nojaukšanu apstiprinājis arī pilsētas austrumu rajona Friedrichshain mērs Francis Šulcs, vēsta The Local. Iedzīvotāji uzsākuši parakstu vākšanu internetā, lai nepieļautu mūra nojaukšanu.

1,3 kilometrus garais Berlīnes mūra fragments - «Austrumpuses galerijas» ir vienīgā saglabājusies Aukstā kara slavenā simbola daļa. Mūra fragments ir klāts ar ielu mākslinieku grafiti un ir otrs populārākais tūristu galamērķis Berlīnē pēc Brandenburgas vārtiem. Aprēķināts, ka dienas laikā šo Berlīnes mūra fragmentu apmeklē aptuveni 1000 viesu.

Pirms dažiem gadiem «Austrumpuses galerijai» jau tika nojaukts 50 metru garš posms, lai atbrīvotu vietu laivu piestātnei. Šobrīd iecerēts daļu mūra nojaukt, lai atbrīvotu vietu 63 metrus augstai luksusa apartamentu ēkai, kurā tiks izvietoti 36 dzīvokļi. To tirdzniecības cena variēs sākot no 2,7 līdz septiņiem tūkstošiem eiro par kvadrātmetru.

Jaunās Berlīnes lidostas būvnieks kompānija FBB nonākusi bankrota priekšā. Iepriekš tika paredzēts, ka Berlīnes Brandenburgas lidosta darbu uzsāks šā gada jūnijā, tomēr tās atklāšana vēlāk tika pārnesta uz nākamā gada martu. Lidosta darbu var neuzsākt arī nākamgad, jo kļuvis zināms, ka jau novembrī FBB varētu bankrotēt.

Lidostas celtniecības izmaksas pieaugušas galvu reibinošā ātrumā – iepriekš tika lēsts, ka jauno Berlīnes «gaisa vārtu» izmaksas veidos 2,8 miljardus eiro, taču tagad tās ir gandrīz dubultojušās un tiek prognozēts, ka kopumā sasniegs 4,2 miljardus eiro.

Lai pabeigtu lidostas celtniecību un izpildītu esošās kredītsaistības, kompānijai FBB nepieciešams nekavējoties «atrast» 1,17 miljardus eiro. Tomēr, pat neskatoties uz federālās valdības garantijām, investorus lidostas cēlājiem nav izdevies sameklēt, vēsta The Local.

Būvkompānijas vadība 16. augustā pulcēsies uz apspriedi, lai pārrunātu izveidojušos situāciju un meklētu tās iespējamos atrisinājumus. Viens no iespējamajiem variantiem būtu Vācijas valsts vai Eiropas Savienības naudas piesaistīšana.

13.04.2003. 12:00 (svētdiena) . Muzikāls uzvedums "Kas ir Lieldienu Zaķis?" (ar "Baltais fonds" mākslinieku piedalīšanos) Bērnu pilsētiņā 13.04.2003. 13:00 (svētdiena) . Ventspils Daiļslidošanas kluba balvu izcīņas sacensības daiļslidošanā Ledus hallē 15.04.2003. 18:00 (otrdiena) . J.Vītola 140 gadu atcerei veltīts Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņu koncerts Kultūras centra lielajā zālē 16.04.2003. 18:00 (trešdiena) . Latvijas čempionāts futbolā virslīgāFK "Ventspils" - FK "Auda" Olimpiskā centra stadionā 17.04.2003. (ceturtdiena) . Tautas sporta pasākums "Nāc un sporto"Novusa turnīrs 15:30 - sacensības orientēšanās sportā bērniem un jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem (dalībnieku pulcēšanās pie 3 vsk.)17:30 - sacensības orientēšanās sportā pieaugušajiem (19 g. un vec.) pie autobusa pieturas "Ūdeka" (tālāk marķējums) 17.04.2003. (ceturtdiena) . Diskotēka. Karaoke.Spēlē DJ Māris, DJ Zhenja un J-OZO Landoras bārā "Jūras vārti" 17.04.2003. 19:00 (ceturtdiena) . Ineses Galantes koncerts KN "Jūras vārti" 18.04.2003. (piektdiena) 20.04.2003. Izstāde "Uzņēmējdienas Ventspilī" Vieglatlētikas manēžā 18.04.2003. (piektdiena) . DiskotēkaSpēlē DJ Lācis Landoras bārā "Jūras vārti" 19.04.2003. (sestdiena) . Diskotēka tiem, kam pāri 30.Dzied un joko "Mūžīgais Unisons".DJ Ivars Landoras bārā "Jūras vārti" 19.04.2003. 11:00 (sestdiena) . Ventspils pilsētas atklātais individuālais čempionāts galda tenisā Sporta hallē 19.04.2003. 17:00 (sestdiena) . Deju ansambļa "Liedags" (Ventspils), "Vaduguns" (Liepāja), "Sprīdītis" (Rīga) un "Vidzeme" (Madona) koncerts KN "Jūras vārti" 20.04.2003. (svētdiena) . Lieldienu svinības Piejūras brīvdabas muzejā 20.04.2003. 11:00 (svētdiena) . Ātrspēles čempionāts šahā Sporta hallē 20.04.2003. 12:00 (svētdiena) . Pasākums bērniem "Nāc nākdama Lielā diena" (I.Salava un Ziru pag. folkloras grupa) Bērnu pilsētiņā 20.04.2003. 14:00 (svētdiena) . Latvijas basketbola amatieru līga"Ventbunkers" - BK "I.O.S." Sporta hallē 20.04.2003. 22:00 (svētdiena) . Atpūtas vakars kopā ar Andri Skuju Kultūras centra lielajā zālē 21.04.2003. (pirmdiena) . Latvijas Nacionālā teātra izrāde "Pepija" KN "Jūras vārti" 21.04.2003. 11:00 (pirmdiena) . Kaķu izstāde (organizē klubs "Rebuss") Sporta hallē 21.04.2003. 18:00 (pirmdiena) . Latvijas Nacionālā teātra izrāde "Pepija" KN "Jūras vārti" Avots: Ventspils TIC

Berlīnē Frīdrihsfeldes pilī (Schloss Friedrichsfelde) aizvadītās nedēļas beigās tiek prezentēta servīze, kuru 3.-4. septembrī vizītes laikā Rīgā ar Valsts prezidentes starpniecību Rundāles pilij dāvinās Berlīnes Valdošais birģermeistars Klauss Vovereits (Klaus Wowereit). Servīze ir savulaik Kurzemes hercogam Pēterim Bīronam piederošās servīzes kopija, kura speciāli Rundāles pilij izgatavota Karaliskajā porcelāna manufaktūrā (KPM) Berlīnē. Klātesot Latvijas vēstniecības pārstāvjiem, servīzes prezentācijā š.g. 21.augustā uzrunu teica Berlīnes Senāta Protokola nodaļas vadītājs Dr. Kristians Štoks (Dr. Christian Stocks), Berlīnes Karaliskās porcelāna manufaktūras arhīva pārstāvis, kā arī bijušais Vācijas vēstnieks Latvijā Hāgens Grāfs Lambsdorfs (Hagen Graf Lambsdorff). Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar Berlīnes Vadošo birģermeistaru Klausu Vovereitu iepriekš tikusies valsts vizītes laikā Vācijā š.g. 17.-20. martā, kad viņa arī atstāja savu ierakstu Berlīnes Zelta grāmatā. Avots: www.am.gov.lv

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Berlīnē ceturtdien izcēlās tūkstošiem īrnieku protesti pret Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas ceturtdienas lēmumu, ar kuru tā atzinusi par nelikumīgu Berlīnes lēmumu iesaldēt īres cenas uz pieciem gadiem, lai cīnītos pret mājokļu izmaksu straujo kāpumu galvaspilsētā.

Tiesa lēma par labu kristīgo demokrātu (CDU) un brīvo demokrātu (FDP) deputātiem, kas Berlīnē atrodas opozīcijā, un piekrita viņu argumentam, ka īres politika atrodas federālajā, nevis zemju jurisdikcijā.

Berlīnes Senāts, kuru kontrolē sociāldemokrātu (SPD), "zaļo" un kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" ("Kreisie") koalīcija, likumu par īres cenu iesaldēšanu uz pieciem gadiem pieņēma 2020.gada janvārī. Tas bija pirmais šāds solis Vācijā.

Vairāki tūkstoši cilvēku ceturtdienas vakarā Berlīnē izgāja demonstrācijā, aicinot uz īres cenu iesaldēšanu valsts līmenī un kritizējot Federālās konstitucionālās tiesas lēmumu.

Demonstranti pieprasīja, lai politiķi vērstos pret "īres cenu neprātu", un daudzi no viņiem dauzīja kastroļu vākus.

Berlīnes prokuratūra izbeigusi kriminālprocesu pret Parex Vācijas filiāles bijušo vadītāju Signi Kalniņu un viņas vietnieci Gunitu Šķēli.

Parex banka par kriminālprocesu Berlīnes prokuratūrā nav interesējusies, DB informēja Parex bijušā Minhenes klientu apkalpošanas centra (KAC) vadītājs Roberts Putnis.

Kriminālprocess uz aizdomu pamata par krāpšanu tiesā tika uzsākts pirms gada uz R.Putņa iesnieguma pamata, kurā norādīja, ka Parex Vācijas filiāles vadītāja Berlīnes federālās zemes darba tiesā ir sniegusi nepatiesas ziņas un dokumentus saistībā ar viņa uzsākto tiesvedību pret nelikumīgu atlaišanu.

Berlīnes prokuratūra savā lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu informē, ka tai pieejamie pierādīšanas līdzekļi neļauj prognozēt, ka tiesa «spēs kliedēt visas savas šaubas un aizdomās turētie tiks notiesāti». Prokuratūra ir ņēmusi vērā arī faktu, ka tiesa tiesisko strīdu šobrīd ir izšķīrusi par labu R. Putnim.

Vācijas tūrisma izstāde ITB 2003 ir lielākais šāda veida pasākums gan Eiropā, gan pasaulē. Lai gan Vācijas mēdiji ziņo, ka izstāde ir apmeklēta tik pat labi kā iepriekšējos gadus, taču pēc Latvijas pārstāvju domām – “Berlīne šogad ir klusāka”. Šajā izstādē tūrisma industrija atskatās uz paveikto 2002. gadā un nosaka jaunos attīstības virzienus 2003. gadā. Vairākās sarunās ar tūrisma ekspertiem, nākas dzirdēt satrauktas prognozes par iespējamo karu ar Irāku. Optimistiskākie eksperti rēķinās ar kara darbību četras līdz sešas nedēļas, taču tā īsti to nevar paredzēt ne viens no klātesošajiem. Lielākā daļa tūrisma speciālistu ir kategoriski pret šo karu, jo tas var radīt neparedzamas sekas tūrisma biznesam nākotnē. Šo gaisotni var sajust ikviens Berlīnes izstādes apmeklētājs, kur Arābu valstu un Izraēlas stendi ir atturīgi apciemoti. Patīkama ziņa no Berlīnes izstādes ir tā, ka 2002. gads tūrisma biznesā, neraugoties uz neskaitāmajiem rakstiem par šīs nozares krīzi, ir pats labākais, proti, pasaules tūrisma biznesa pieaugums 2002. gadā ir 2,5%. Veiksmīgākie tūrisma reģioni ir Āzija ar +8%, Eiropa ar +2%, taču zaudētāji ir Amerika ar –4% un Āfrika –4%. Arī Berlīnes izstādē var ievērot, ka Āzijas stendi ir visintensīvāk apmeklēti. Par 2002. gada jaunatklājumu izstādē tiek nominētas divas valstis – Dienvidkoreja un Indija. Taču aizvien lielāku uzmanību izpelnās Ķīnas tūrisma industrija, kuras potenciāls tuvākajos gados būs jūtams visos pasaules tūrisma tirgos. Jau pašlaik Ķīnas tūrists viena ceļojuma laikā izdod vairāk naudas kā vācietis, brits vai francūzis. Pēc japāņiem un amerikāņiem ķīniešu tūrists ir visdāsnākais savos ceļojumos. Tieši no Berlīnes ITB 2003

Eirovīzijai šajā gadā bija jākļūst par valsts tūrisma karogu, aiz kura pulcētos Dziesmu un deju svētki, Operas svētki, festivāli Liepājā un citas mūzikas dzīves aktivitātes Latvijā, taču valsts tūrisma mārketings izvēlas vienkāršāko ceļu, stādot viszemākajās izmaksas par prioritāti. Berlīnes tūrisma gadatirgus (7.-11.03.2003) ir sava veida katras valsts tēla prezentācija, kuru šogad demonstrēja 178 valstis. Latvija blakus Igaunijai un Lietuvai centās piesaistīt izstādes apmeklētāju un profesionāļu uzmanību. Jāatzīmē, ka interese par Latviju ik gadus pieaug un arī izstādē mūsu stends bija labi apmeklēts gan no potenciālajiem ceļotājiem, gan tūrisma biznesa pārstāvjiem un ārzemju ziņu medijiem. Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) apkalpoja 50 kv.m lielo stendu, izīrējot to Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centram, Jūrmalas domei, Kurzemes tūrisma asociācijai, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijai, kā arī organizācijas “Iedvesmas Rīga” biedriem – viesnīcai Radisson SAS Daugava, nacionālajai aviosabiedrībai AirBaltic un tūrisma firmām – BTG un Latvia Tours, kā arī Rīgas Tūrisma aģentūrai. Tūrisma mārketings bez Eirovīzijas Neizprotamu iemeslu dēļ Eirovīzijas koncerts šajā gadā nav kļuvis par Latvijas valsts tūrisma mārketinga politikas galveno instrumentu. Līdz ar to Latvijas stends Berlīnes tūrisma izstādē prezentēja mūsu valsts ikgadējo klasisko tūrisma produktu, kura starpā bija arī neliels plakāts par Eirovīziju. Vienīgi Latvijas preses konferencē mūsu laureāte Marija Naumova kopā ar Renāru Kauperu dzīvīgi uzrunāja preses pārstāvjus un ciemiņus ceļojumam uz Latviju. Šis starptautiskais dziesmu konkurss ar savu plašo auditoriju un jo sevišķi Vācijā varēja kalpot par uzrunu kultūras tūrismam uz Latviju. Eirovīzija mārketinga izpratnē ir labs instruments uzmanības piesaistīšanai, jo tai ir plaša atpazīstamība Eiropā. Līdz ar to šai Eirovīzijas lokomotīvei varēja “piekabināt” arī citus Latvijas kultūras pasākumus kā, piemēram, Dziesmu un deju svētkus, Operas svētkus, Liepājas festivālu utt. Atšķirībā no citiem gadiem Latvijas stendā netika manīts neviens dziesmu vai deju priekšnesums, kas liecinātu par valsts tūrisma logo “Zeme, kas dzied” realitāti. TAVA šo faktu skaidro, ka Vācijas tūrisma izstādē par atskaņošanas iespējām stendā ir jāveic papildus iemaksa. Taču vai ir vērts reklamēties ar šādu tūrisma logo, ja mēs esam spiesti klusēt? Gandrīz katrs Latvijas stenda pārstāvis atzina, ka mūsu valsts prezentācija ir par klusu un atturīgu, jo netika rīkotas degustācijas, sagatavoti plaši izdales materiāli Eirovīzijas kontekstā, konkursi vai citas aktivitātes. Principā Latvijas stends nebija ne labāks ne arī sliktāks par citu valstu prezentācijām, lai gan tūrismam šajā gadā ir pasākumu pārpilnība – sākot ar Eirovīziju un beidzot ar Starptautiskās regates sacensībām Rīgā. Rīga slēpjas Atšķirībā no Viļņas un Tallinas Rīga bija ieradusies Berlīnes tūrisma izstādē nesagatavojusies, jo piedāvātā informācija par Rīgu bija vairāk nekā skopa. Rīga nav sagatavojusi tūrisma produktu vācu auditorijai, lai arī šīs zemes tūristi kopā ar somiem ir vieni no biežākajiem Rietumeiropas ciemiņiem mūsu galvaspilsētā. Latvijā daudz mazāki tūrisma centri spēj profesionālāk sagatavoties šādai izstādei nekā lielpilsēta. Tūrisma kuluāros tiek runāts par pilsētas politiskajām cīņām Rīgas Domē, kur katrs politiskais spēks šo tūrisma “deķīti” velk uz savu pusi – tādā veidā pārsteidzot tūrisma darītājus ik pa laikam ar “pašu jaunāko” pilsētas tūrisma attīstības stratēģiju. Par Rīgas prezentāciju ir neizpratnē ne tikai Latvijas pārstāvji, bet arī mūsu kaimiņi – lietuvieši un igauņi. Jāatzīmē, ka Lietuvas galvaspilsēta Berlīnes izstādei bija sagatavojusi profesionālāko prezentācijas materiālu Baltijas galvaspilsētu vidū – pilsētas mape ar dažādiem informatīviem materiāliem, CD prezentācijas disku, interneta adresēm un suvenīriem. Vācijas tūrisma profesionālā prese šos materiālus ir pat atzinusi par vienu labākajiem Eiropas galvaspilsētu prezentācijā. Lai arī Db vairākkārt i

1.Kāpēc 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība, ja tas 2003.finanšu gadā radīja a/s “Strenču MRS” LVL 99 087 lielus zaudējumus un ja ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība? 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība balstoties uz 2003.gada 31.marta akcionāru pilnsapulces lēmumu (balsojums 100% par) - pilnvarot valdi pieņemt lēmumu par kokapstrādes cehu slēgšanu ar 2003.gada 1.jūliju. Kā Jūs minat, tad šī nozare Uzņēmumam 2003.finanšu gadā radīja zaudējumus, kuru tūlītēja likvidācija jau pašreiz ļauj uzlabot Uzņēmuma darbības finansu rezultātus. Jūs minat, ka ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība, tomēr kā nozares pārstāvji ar vairāku gadu darba stāžu vēlamies vērst Jūsu uzmanību sekojošiem aspektiem, kas liecināja par pieņemtā lēmuma pamatotību: a) koksnes pārstrāde, kas tika veikta Uzņēmumā pirms tās likvidēšanas bija nerentabla un nesa Uzņēmumam zaudējumus; b) turpmākā koksnes pārstrādes attīstība Uzņēmumā, lai panāktu rentablu darbību, nozīmētu pilnīgu infrastruktūras, ES prasībām atbilstošu koksnes pārstrādes tehnoloģiju un iekārtu nomaiņu. Tas viss prasītu ievērojamus finansiālos resursus; c) turpmākā darbībā Uzņēmums plāno specializēties tieši mežizstrādes pakalpojumu attīstīšanā, kurā Uzņēmuma vadība saskata vislielākās izaugsmes un attīstības perspektīvas. Uzņēmuma vadība uzskata, ka vienlaicīgi attīstīt kokmateriālu pārstrādi nav lietderīgi lielo ieguldījumu un tirgū pastāvošās asās konkurences dēļ gan resursu iegādē gan gatavās produkcijas realizācijā. 2. Pēc 2003.gada finanšu pārskata redzams, ka SIA “Pata AB” nav norēķinājusies ar a/s “Strenču MRS” par summu LVL 250 936. Lūdzu paskaidrot kādā ceļā šīs parāda saistības ir radušās un kā un kad tās plānots dzēst? Apaļkoksnes realizācija SIA “Pata AB” tiek veikta saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Uzņēmumu un SIA “Pata AB” un paredz, ka norēķini par realizēto produkciju notiek 14 dienu laikā. 2004.gada sākumā SIA “Pata AB” ir pilnībā norēķinājusies ar Uzņēmumu par apaļkoksni, kas tika realizēta 2003.gada beigās, vēl jo vairāk - no SIA”Pata AB”esam saņēmuši priekšapmaksu par kokmateriāliem 2004. gada cirsmu fonda iegādei un pēc stāvokļa uz 2004.gada 31.martu A/S Strenču MRS ir parādā SIA “Pata AB” . 3. Lūdzu paskaidrot, kādēļ kopš 2002.gada a/s “Strenču MRS” ir būtiski samazinājusi skaidras naudas atlikumus? Uzņēmuma finansu un naudas līdzekļu vadības politika neparedz turēt lielus skaidrās naudas atlikumus Uzņēmuma kasē. Ja jautājums attiecās uz naudas līdzekļu atlikumu samazinājumu uz 2003.gada 31.decembri salīdzinājumā ar 2002.gada 31.decembri, tad naudas līdzekļu samazinājumam ir sekojošs izskaidrojums: a) 2003.gada laikā ir samazināti aizņēmumi pret kredītiestādēm un līzinga kompānijām LVL 122 tūkstoši apmērā; b) Uzņēmuma debitoru atlikums 2003.gada beigās bija par LVL 424 tūkstošiem lielāks kā 2002.gada beigu debitoru apjoms. 4. Kādu apsvērumu vai aprēķinu rezultātā, salīdzinot 2002.un 2003.gada finanšu pārskatus, ir būtiski samazināti uzkrājumi nedrošiem parādiem (no LVL 80 828 – 2002.gadā uz LVL 6 494 – 2003.gadā), ja tanī pat laikā parādu summa ir pieaugusi? 2003.gada laikā nav mainīta politika attiecībā uz uzkrājumu izveidošanu sliktajiem debitoriem. 2003.gadā no bilances tika izslēgti bezcerīgie debitori un tiem iepriekšējos gados izveidotie uzkrājumi. Uz 2003. gada 31.decembri pircēju un pasūtītāju parādi sastāvēja no zāģbaļķu un papīrmalkas pircējiem, kas regulāri veic maksājumus un kuriem attiecīgi nav bijis nepieciešams izveidot uzkrājumus. Debitoru kvalitāte 2003.gadā bija ievērojami uzlabojusies. 5. Kādi bija akcionāru apsvērumi, kad 2004.gada 20.maija akcionāru pilnsapulcē tika pieņemts lēmums nomainīt uzņēmuma revidentus un atteikties no starptautiski atzītas auditoru kompānijas pakalpojumiem? Saskaņā ar likuma “Par u

Nav pagājuši pat ne trīs mēneši, bet jaunā Berlīnes centrālā stacija ir piepildījusi austrumberlīniešu bažas. Kopš ICE tīkla vilcieni vairs nepietur stacijā Zoo, dramatiski samazinās stacijas ienākumi, bet apkārt esošās viesnīcas un tirgotavas ir izmisumā. Tūristi ir aizkaitināti un pārguruši, maldoties un meklējot savas internetā atrastās viesnīcas, kurām būtu jāatrodas tieši pretī stacijai, tomēr - nekā! Tas, ko vairums tūristu nezina, ir, ka viņi atrodas Berlīnes Centrālajā stacijā, bet izvēlētā viesnīca atrodas iepretim stacijai Zoo. Diemžēl, sākot ar 28. maiju Berlīnes Zoo stacijā ICE vilcieni vairs nepietur. Pasažieri tiek aizvizināti līdz Berlīnes centrālajai stacijai, kuras apkārtnē nav nevienas viesnīcas. Šī situācija dzen izmisumā to viesnīcu īpašniekus, kuras atrodas netālu no Zoo stacijas. Vasarā, kad vēl Zoo stacija nebija atgriezta no centrālās satiksmes, viesnīcās dienā iegriezās apmēram 120 līdz 150 „mugursomnieku“ – viesu, kuri meklē viesnīcu bez iepriekšējas rezervācijas. Kopš pasaules Čempionāta futbolā beigām apmeklētāju skaits katastrofāli sarucis – dienā tikai 25. Tā kā tūristi vairs nedodas uz viesnīcām, to īpašnieki veic reklāmas kampaņas, aicinot cilvēkus pie sevis, kas palielinājis apmeklējumu skaitu uz 80, bet neglābj situāciju, jo ir ļoti dārgas.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Sakarā ar Rīgas domes Kultūras departamenta vēstuli ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka no 17. līdz 19. augustam notiks 2007. gada Rīgas svētku pasākumi.

Rīkojumā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

No 16. augusta plkst. 22.00 līdz 20. augusta plkst. 7.00:

" Doma laukumā;

" Jēkaba ielā, posmā no Doma laukuma līdz Smilšu ielai;

" Zirgu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Meistaru ielai;

" Šķūņu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Amatu ielai.

No 17. augusta plkst. 8.00 līdz 20. augusta plkst. 8.00:

" 11. Novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

18. augustā no plkst. 8.00 līdz plkst. 15.00:

" Speķa ielā.

Nepieciešamības gadījumā policija pārvietos atstātos transportlīdzekļus uz tuvāko atļauto vietu.

Policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi (izņemot pasākuma dalībnieku transportlīdzekļus ar 2007. gada Rīgas svētku caurlaidēm):

Šīs nedēļas nogalē Rīgas svētku laikā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11. novembra krastmalā, informē Rīgas dome.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme);

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei un Bīskapa gātē (arī velorikšas, elektromobiļi un zirgu pajūgi);

- 13. augustā no plkst.8.00 līdz 20.00 Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams iekļūt un izkļūt no Rīgas pasažieru ostas);

2010. gada pirmajos astoņos mēnešos ar peļņu strādāja septiņas Latvijas bankas un divas ārvalstu banku filiāles, kopā nopelnot 7,1 miljonu latu, tomēr banku sektora kopējie zaudējumi augusta beigās sasniedza 299,2 miljonus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija.

Banku sektora zaudējumi šogad pirmajos astoņos mēnešos bijuši par 34,3% mazāki nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad zaudējumi sasniedza 455,4 miljonus latu. FKTK prognozē, ka kopējie banku sektora zaudējumi šogad kopumā varētu būt ap 500 miljoniem latu, kas būtu aptuveni par trešdaļu mazāki nekā 2009. gadā, kad tie sasniedza 773,4 miljonus latu.

Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem augusta beigās sasniedza 96 miljonus latu.

Augusta beigās noguldījumu apmērs Latvijas banku sektorā sasniedza 10,4 miljardus latu jeb par 2.6% vairāk nekā jūlija beigās, t.sk. palielinājās gan piesaistīto rezidentu noguldījumu atlikums – par 1,4% jeb 89 miljoniem latu, gan piesaistīto nerezidentu noguldījumu atlikums – par 4,4% jeb 173 miljoniem latu.

Pagājušajā nedēļas nogalē Berlīnē tika atvērts nu jau otrais Paviljona pop-up projekts - Po Berlin (Paviljons Berlin), kas ir pirmais konceptveikals ārpus Latvijas robežām, kurš fokusējas uz latviešu dizaineru darbiem, informē konceptveikala Paviljons līdzīpašniece Elīza Ceske-Feldmane.

Gūstot pieredzi Berlīnē pagājušajā gadā, ir apstiprinājies Berlīnes tirgus potenciāls, kurā ir daudz patērētāju ar spilgtām personībām un vēlmi izvēlēties dizaineru apģērbu. Šajā gadā Po Berlin mērķis ir audzēt zīmola atpazīstamību Berlines tirgū, piedāvājot alternatīvu Berlīnē jau pieejamajām dizaina precēm. Po Berlin atšķiras ar unikālu produktu selekciju kā arī demokrātiskāku cenu segmentu nekā tas ir vietējā dizaina precēm lidzīgā kvalitātē.

«Pagājušajā gadā sākām stāstīt Berlīnei savu stāstu par Latvijas dizaina identitāti,» stātsta E. Ceske- Feldmane. «Mūsu zīmoli ar katru gadu attīstās arvien straujāk un kļūst starptautiski arvien konkurētspējīgāki, tāpēc arī pārdošanas iespējas ar katru gadu paplašinās,».

Vācijas galvaspilsētas Berlīnes veikalu darbalaiks tiks pagarināts līdz 24 stundām diennaktī no pirmdienas līdz sestdienai, savukārt svētdienās veikaliem būs limitēts darbalaiks, ziņo The Associated Press.

Šis lēmums ieviesis būtiskas izmaiņas Vācijā, kur veikalu darbalaiku desmitiem gadu regulēja federālais likums, nosakot, ka veikali darbadienās drīkst būt atvērti tikai vispārpieņemtajā darbalaikā, bet sestdienās - tikai no rīta. Iepirkšanās svētdienās bija aizliegta konstitūcijā. Tagad Vācijas valdībām ir tiesības noteikt pašām savu veikalu darbalaiku, līdz ar to paredzams, ka arī citās Vācijas vietās - ne tikai Berlīnē - veikalu darbalaiks varētu tikt pagarināts.

Atbilstoši jaunajiem noteikumiem, Berlīnes veikali darbadienās un sestdienās var palikt atvērti 24 stundas diennaktī, bet četras svētdienas pirms Ziemassvētkiem to darbalaiks drīkst būt no 13.00 līdz 20.00. Kopumā gada laikā Berlīnes veikali svētdienās drīkst būt atvērti 10 reizes.

Vācijas galvaspilsētas Berlīnes parlamenta deputātu grupa aprīlī plāno ierasties Grieķijā, lai iepazītos ar šīs valsts pieredzi izdevumu samazināšanā, cerībā, ka tas palīdzēs tikt galā ar milzīgajiem parādu kalniem Vācijas galvaspilsētā, raksta Der Speigel.

Lai gan Vācijas valdība ievēro fiskāli atbildīgu un taupīgu politiku, galvaspilsēta Berlīne sakrājusi vienus no lielākajiem parādu kalniem visā valstī. Kopš Berlīnes mūra krišanas, Vācijas galvaspilsētas parāds ir sasniedzis 63 miljardus eiro.

Pēdējos gados Berlīne saņēmusi Vācijas federālo zemju palīdzību kopumā 4,4 miljardu eiro apmērā un tai izdevies samazināt budžeta deficītu. Līdz 2016. gadam Berlīne cer panākt sabalansētu budžetu un, lai to sasniegtu vēlas izpētīt Grieķijas pieredzi.

Pieredzes apmaiņas braucienā Berlīnes deputāti Grieķijas galvaspilsētā Atēnās pavadīs četras dienas, kuru laikā iepazīsies ar pilsētas un reģiona finanšu jautājumiem.

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē tiks organizēts referendums par ierosinājumu piespiest lielās nekustamo īpašumu kompānijas pārdot tūkstošiem dzīvokļu pilsētai.

Petīcijai ar šo ierosinājumu izdevās savākt 183 711 parakstus, kas ir vairāk nekā nepieciešamie 172 000 parakstu, lai panāktu referenduma sarīkošanu.

Lai gan konkrēts datums vēl nav izraudzīts, domājams, ka referendums notiks 26.septembrī reizē ar Bundestāga Berlīnes reģionālā parlamenta vēlēšanām.

Iniciatīva paredz ekspropriēt "Deutsche Wohnen & Co" un citus Berlīnes lielos nekustamo īpašumu uzņēmumus, kam pieder vismaz 3000 dzīvokļu.

Iniciatīva paredz, ka pilsētas rīcībā nonāks vairāk nekā 240 000 mājokļu, kas tiks pārvaldīti "demokrātiskā, caurspīdīgā veidā sabiedrības interesēs".

No Berlīnes 3,7 miljoniem iedzīvotāju gandrīz 80% īrē mājokļus, kuru cenas no 2007.gada līdz 2019.gadam pieaugušas par gandrīz 85%.

Nesprāgušas Otrā pasaules kara bumbas neitralizēšanai simtiem aviopasažieru pārvirzīti uz nepabeigto lidostu Berlīnes dienvidos, jo kontrolētā spridzināšana nav ļāvusi lidmašīnām nosēties Tegelas lidostā.

«Tegelas darba apturēšanas dēļ mums īsā laikā bija jāuzņem 24 lidmašīnas,» trešdien pavēstīja lidostas preses pārstāvis Daniels Tolksdorfs. «Lidmašīnas bija gaidīšanas režīmā un ielidoja kā pērļu virkne kaklarotā. Bija jāizmanto visas stāvēšanas vietas.»

Pasažieri bija spiesti ilgu laiku palikt sēžam lidmašīnās ārpus nepabeigtās Berlīnes Brandenburgas starptautiskās lidostas, jo nebija pietiekami daudz trapu un autobusu.

Reisi Tegelas lidostā otrdienas vakarā tika apturēti uz aptuveni trim stundām sakarā ar nesprāgušas bumbas neitralizēšanu tuvējā Berlīnes rajonā.

Berlīnes Brandenburgas starptautiskā lidosta darbu varētu sākt 2018. vai 2019.gadā, lai gan sākotnēji to bija paredzēts atklāt jau 2011.gadā.

Berlīnes tiesa otrdien uzdevusi Vācijas galvaspilsētai noteikt vecāku modeļu dīzeļdzinēju aizliegumu vairākās maģistrālajās ielās pilsētas centrā.

Aizliegums attiecas uz 11 galveno maģistrālo ielu posmiem, tostarp uz Frīdrihštrāses iepirkšanās jūdzi.

Tiesa noteikusi, ka aizliegums pilnībā ieviešams līdz 2019.gada jūnijam.

Tomēr tiesa tikai daļēji apmierinājusi prasību, kuru bija iesniegusi organizācija «Vācijas Vides Akcija» (DUH), kas vēlējās panākt pilnīgu dīzeļdzinēju aizliegumu Berlīnes centru ieskaujošā Ringbāna iekšienē.

Tomēr tiesa norādīja, ka arī daļējs aizliegums samazinās kaitīgo slāpekļa dioksīda (NO2) izmešu daudzumu.

Cenšoties izvairīties no dīzeļdzinēju aizlieguma, Berlīnes federālās zemes valdība, kuru veido sociāldemokrāti (SPD), «zaļie» un kreiso ekstrēmistu partija «Die Linke» («Kreisie»), piedāvāja apgādāt autobusus ar jauniem izpūtēju filtriem, līdz 2030.gadam pāriet uz elektrobusiem un dotēt uzņēmumus, kas pāriet uz elektromobiļiem.

Jaunā Berlīnes Brandenburgas starptautiskā lidosta no pirmdienas slēgusi vienu termināli, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas izraisīto pasažieru skaita kritumu, paziņojis lidostas preses pārstāvis.

Piektais terminālis, kas iepriekš bija pazīstams kā Berlīnes Šēnefeldes lidosta, pagaidām slēgts uz vienu gadu.

"Pagaidām mēs to slēdzam uz gadu, pēc tam pieņemsim lēmumu. Ja lietas virzīsies uz labo pusi, mēs termināli atkal atvērsim".

FOTO: Skandalozā Berlīnes lidosta, kuras atklāšanu gaida jau 8 gadus

Berlīnes Brandenburgas lidostas vadītājs Engelberts Litke Daldrups paziņojis, ka skandāliem apvītās...

Berlīnes Brandenburgas starptautiskā lidosta darbību sāka 31.oktobrī, lai gan sākotnēji to bija paredzēts atklāt jau pirms deviņiem gadiem.

Iepriekš Vācijas galvaspilsētai bija divas lidostas - Šēnefelde un Tēgele, bet tagad Brandenburgas lidosta ir vienīgā.

Līdzšinējā Šēnefeldes lidosta tika iekļauta Brandenburgas lidostā kā viens no tās termināļiem, bet Tēgeles lidosta, ko berlīnieši īpaši iemīļojuši tās vieglās sasniedzamības un termināļa neparastās sešstūra formas dēļ, tika slēgta 8.novembrī.